2i -A
4
m
b\ sa vl U si
si
k. ti zi n ti
V
tj
li 1? i'
0-
V
z
c
t
Trešdien, 1952. gada 17. septembri
NOTIKUMU DEGPUNKTĀ
es*
Pad. Savienības priekšlikums par visa okupādjas k^^^ ipēka atvilkšanu un Vācijas apvienošanu isjfaisāiu veselu virkni ļoži svarīgu problēmu ne ilkai Vācjā, bet arī .pārējā ''' Eiropā.. Pašlaik, nav' pazimpi kā,.' iāda apvienpšan.a; b'ūžu- - i©-spējama»;/ v'-
" Laiku pa laikam Pad'. Savie- ļ iespaidot. _ Ari te ir pavisam nlba atkārto" savu fantazēžanu ļ vienkārša atbilde: — Pad. Sa-
par Vācijas apvienošanu. Lai gan šajā politikā ir maz īstenības, tomēr vācu tautā tā saceļ zināpiu uztraukumu un rada cerības par vienotu Vāciju.
•ienības interesēs -nemaz nav pieļaut Vācijas: saimniecisku un nilitāru atplaukšanu pirmskara apmēros. Jau pašā Vācijas ap-•/jenošanas perioda sākumā, jo-
ciņa starp austrumu un rietu- i nūnistu partijas iespaids būs
mu demonstrācijām par vācu tautas labvēlības iegūšanu pa šiem pēdējiem 7 pēckara ga-dienī pieņēmusi, tādus apmērus, ka vāciešiem grūsti izšķirties, ko lai pieņem — Ādenauera un Rietumu sabiedroto piedāvāto darbu un maizi, vai Maskavas solīto „neatkarigo Vāciju^'.
Abas puses saprot, ka vāciešu lielākā'vēlēšanās ir vienota, neatkarīga Vācija, kas nozīmētu ār^zemju karaspēka atvilkšanu. Starpība ir tikai tā, ka pēc Rietumu tēzes, lai to sasniegtu/vācu tautai daudz jāstrādā un uz laiku jāupurē sava politiskā, neatkarība, kamēr krievi mēģina tiem iegalvot, ka vienīgais, kas vāciešiem būtu jādara, ir — parakstīt Staļinam piedāvāto «Līgumu".' — Ādenauera politika, kas pilnīgi saskan ar Rietumu politiku, paredz, ka vāciešiem, ja tie vēlas Vācijas apvienošanu
pietiekami liels, lai ierofcežotu ebkādu demokrātisku partiju darbību.
Un šis pēdējais fakts ir vissvarīgākais, no vienigais iemesls, kādēļ Pad. Savienība grib Vāci-as apvienošanu, ir drošā. garan> tija ,ka komunistu partija spētu apvienotā Vācijā izdarīt apvērsumu im līdzīgi pārējām Austrumeiropas valstīm ļ3akļaut to
No 28. aug. līdz 1. sept. Vin-dzorā notika Kanādas rovem 13.
rāki unga.ru, lietuviešu un kanādiešu pārstāvji.
ners, A. Vāgners, A. Žigurs, Z. Pad. Savienībai. Pēdējā Vācijai, Miezītis, V. Bembers un G. Kār-uzticās daudz mazāk nekā Rie- kliņš. Dodamies 150 jūdžu tālajā.
sagaita, kurā piedalīj'ā.š ari asto-ļ Piedaloties dažādās sacensībās, ni mūsu brašie jaunekļi -rr A. latviešu vienībā izpelnījās 5 pir Brivmanis, A; Freibergs, V. Vāg- mās un 10 otrās vietas,'iegūdam
sev daudz j^unu draugu, vēr^ tīgu pieredzi,; un; Otro; vietu kop
tumeiropas lielvalstis, un tā neapmierinātos tikai ar sava karaspēka novietošanu pie Vācijas robežām, bet vēlēsies tās ievilk-špiiu Pad. Savienības orbitā.
Rodas jautājums, vai apvienotā Vāciijā komunistu apvērsums
ceļā, mūsu roveri gan. bija dziļi noskumuši, ka tikai a.stoņiem no viņu saimes bijusi interese piedalīties šai sagaitā, kur bez pašiem mājiniekiem bija pulcējušies arī ungāri un lietuvieši. 250 dalībnieku lielajā: pulkā latvieši to-
iespējams? Ja Vēlēšanas izdarītu mēr ieguva vislielāko ievērību
pēc Maskavas parāUga, tad; ko-mūnisina uzkundzēšanās ir ļoti iespējamā, kaut ari komiinistu partija iegūtu tikai 30 proc. bal-un tās pilnīgu neatkarību, jābru- ^u. Ar to pietiktu, lai ar Mas-ņojas, kas nozīmē obl. kaŗadie- kavas atbalstu komunisti iegūtu
n'fļtu un augstākUļS niOdcklusj pie kam Vācijai nebūs neatkarīga armija, bet, līdz ar franču, angļu, beļģu un citām armijām būs iekļauta" kopējos Eiropas aizsardzības spēkos, kādēļ vadība bieži atradīsies cittautiešu rokās. Visbeidzot Vācijat būtu jāzaudē daļa no neatkarīgas valsts tiesībām...- . • ■ .-^
Valstij ar Vācijas tradicijiim šāda„brīvība, kas savienota ar lieliem pienākumiem, nav pārāk vilinoša, kādēļ -nav arī nekāds brīnums, ka krievu piedāvājumi
gan ar savu labo stāju, precizitāti un uzvarām sacensībās, gan arī ar savu viesmīlību, kas izpaudās svētdienas ugunskura vakarā, uz kuru bija aicināti vai-
Eizenhauera mi©?a
Vē?.3šanū kampaņas brauciena turpinājumā; republikāņu kan-
v-^f^Inspieēr.v:amea vienības Triestā/ m Parīzes šajā JmIs^S^
ieradies V Ša^ienoiiō Valstu armi-raiuipm«.juiiM.xct.uuu.a,._u..a.. . ^-^ v ģenerālis LavJons didāts Eizesihauers ieradās Fi- J^» aiaua » ladelfijā, kur viņu ļoti jūsmīgi sveica desmitiem tūkstošiem ļaužu. Milzīgajā, konventa zālē, kur
Iestājošies rudenīgam laikam Šveici pārsteidzis pirmais agrīnais snifegs. Dažos alpu rajono^, it īpaši valsts auistrumterritorijā, sniega biezums sasniedzis veselu pēdu nan vairāk.
vērtējumā. .' , ■ ' '
Lai stāstītu par sevi,, latvieši roveri nebija ari aizmirsuši pa ņemt līdz savu karogu, un Latr vijas krāsas stalti plivinājās no^ m.etnes vietā. Noslēdzoties sagai-tai, Kanādas roveri atzinuši, ka latviešu roveru kustība ir daudz spraigāka un brīvākā kā pašiem kanādiešiem, viņu . skautošanas māka lielāka un dziļāka, ko tie arī nekautrēdamiesV pateica saviem latviešu draugiem šķiroties. . ..
par .vienotu Vāciju un neatkārt guyācu armiju tautā rod dzirdīgas ausis; tikai niecīga daļa apsver, kas notiktu, ja 4 lielie, saskaņā ar Maskavas priekšlikumu, atvilktu savus spēkus no Vācijas.
. Pirmā un svangāiia problēma būtu 'tieši militāras^dabas. Ir pavisam skaidrs ka krievu karaspēks tiktu atvilkts nedaudz vairāk par 100 km Polijas un če-choslovakijas territorijā, kamēr AŠV un Anglija, kas ieņem ļoti svkrīgu vietu Eiropas aizsardzībā, ar laiku būtu spiestas savus . spēkus no Eirppas izvākt pāvi- J^i^ekmas abām lielvalstīm. Tā sam. Tā šī iaunā, apvienotā ^^ā- rūpniecības ap-
cija jau , pašā sā.kumā atrastos ' Pašreiz atrodas Pa^.
pastāvīgi zem lieliem Pad. Savie- ļ' ''vienības un Polijas rīcībā, bet nlbas un tās sabiedroto bruņoto ' "^^^: ^^^l. ^n^m Pomeŗāniju im spēku-draudiem. Kritiku neiztur ' '^^^^^P^^^iju. Vācijai būtu b^eži dzirdētais iebildums, ka '"'""^^ lespeias kļūt, patstāvīgai P'f^rerzējā jļatomieroču laikmetā ^ūpmecības un lauksaimniecī-
vadību daudzās ministrijās un iekšējās kārtības iestādēs, kas būtu pirmais solis komunistu pučam. Turpretim, ja Maskava tiešām piekristu vēlēšanu izdarīšanai: pēc demokratiskiejTfi principiem, tad komunistu partija neiegūtu vairāk par 10 proc. balsu. Vācijā • valdītu Rietumu demokrātija un . komunisma draudi nebūtu lielāki kā pašreiz Rietumvā.cijas republikā. Bet šādam- stāvoklim Maskava nepiekristu, jo sekas būtu nacionāla, ļoti spēcīga Vācija. Arī pagājušā kara draudus* Maskavas pievārtē krievi nav vēl aizmirsuši: katrā ziņā tie negrib piedzīvot Vēlreiz šādu stāvokli.
Kāda politiska partija atrastos šādas nacionālas Vācijas priekšgalā? Pirmā valdība droši vien atrastos sociālistu rokās, kaut gan ar pieaugošām nacionālisma jūtām un Šūmachera nāvi, to popularitāte- mazinās. Vācija, apvienota uz demokrātiskiem principiem rietumu puslodē starp A§V un Pad. Savienību būtu stiprākais spēks, ar kb'būtu
Rīgas Radiofons ui:\ Cīņa siāsia
EAS NOTIEK LATVIJAS ; SKOLĀS?
Galvenais —- komunisma celšana un sabiedriskais darbs.
Sākoties mācībām skolās klases audzinātāja Kalnarāja tā ievada darbā savus audzēkņus: Ar savu mācīšanās darbu jūs ieguldīsit d-r.āmu dalu kominisma celtniecības darbā. Jūsu pienākums rūpīgi sagatavoties katrai stundai..Kāda meitene solās; „Visas klases vārdā apsolu jaunajā mācību gadā uzcītīgi mācīties un nosargāt klases godu. Apsolāmies mācīties tā, lai kļūtu par pilntiesīgām komunisma cē-
. VISUK' KRIEVU VALODA
Elgas 49. septiņgadīgās skolas 7a klases audzēkne ■ Alda: Darbiņa
bijusi 'vasarā Igaiinljā.,'Jgauņu' va Sodas nezināšana nav traucējusi: bija viena valoda, ko var saprast katrs,^ tā ir draudzības valoda, krievu valoda un tā bērnus tuvi nāja ...
•■. Izgl. .. min.' Samsons .Tadiofanā sludina: „Kapitālistu valstīs valda alkatīgi impreriālisti, kaj-a kuriiīa^ tāji. Smagie darba apstākļi untrū-kirnis tur atrauj darba )aužu bērnus no mācībām... Novēlu ^ums sekmes mācībās un sabiedriskā darbā. ■ : ' ■'
BĒRNIEM MĀGA NODOT . VECĀKUS Baigais stāsts par „jauno ļeņi-nieti Pāvilu Morozdvu," kas ciniskā kailumā atsedz paņēmienus, ar kādiem Staļina valstībā kropļo bērnu dvēseles, vēl vienmēr ir ak-
r.;VTito:->iJlitār4Vi
i.. - V V. . . /5i nāves sodu četriem dieņvd-
bi a sapulcējušies tuvu pie 20 , * nai
pirmoreiz izskaidroja savu arpo- J » .-^■ct^^l^'i^
, ' , i satelītiem kontrol(ef Kremm. ce-
iitisko programmu, kas esot pa-
mata noteikums mieram..
Savu miera recepti, ko viņš atklāja Filadelfijas runā,. Eizen-nueŗs bija ietērpis, desmit para-giVifos. .;
Vašingtonā jābūt tādai valdībai^ kam „mēs paši ticam un uzticamies."
Tādu valdību, kas clāvāf •uzti'-cību savai tautai-
-Ārpolītiku, kam nr pavisam skaidrs, noteikts un pozitīvs gala mērķis. ,
Jāiegūst sabiedrotie;; ko draudzība saista ar mumS;.-Eiropā, Dienvidamerikā, Vidējos Austrumos, Āzijā un Āfrikā.;
Ar miera līdzeMiem jāpalīdz dzīvot brīvībā ikvieriam, kas to vēlas.
Jādbd pelnīts atbalsts; Apvienotajām Nācijām. * .
Amerikai jābūt saimnieciski stiprai un tās produkcijai jāaug diendienā.
Tai jābūt militāri vāi*enai un stiprai, bet jācīnās par ilgstošu un pastāvīgu mieru, ko nodrošinātu vispārējā atbruņošanās.
Jāliek lietā visi iedomātie un prakiskie' līdzekļi, lai aizkavētu karu, šo līdzekļu starpā arī 5,pre-
testības spēki" un „spējigie dip- Demokrātu kandidāts guber-lomāti". hators Stīvansens ir liels humora
Jp.izravē no. valcļības valsts Gienītājs un anekdošu , ^eiceis dienesta visi tie, kas nodod Geļā uz Denveru, kur ir viņa mūsu iekārtu, vai nelietīgi vai- pretkandidāta galvenais miteklis, kā mūsu uzticību. viņa automašīnu apturēja vietējā
šatikSiŗ?ies policija^ lai atbrīvptu eeiu gāŗām traucošai ātrer» palīdzības mašīnai. Caur logu pavē-' ries ūž garam skrejošo palīdzības mašīnu, Štīvensens nosaka uz līdzbraucēiiemi: „Tur droši vien aizved Eiaert^aueru, Vlŗs ndztureja.;-:; , :;v.v^ J/;
Kritizējot Eče.sena t. s,. „mi€-ra lāpīšanas" pblītiku, Sizenhau-ers teica, ka Amerika nedrīks rimties apkarot agresīvos sasnie gurnus un plānus, iekams visu satelītu zemju tautas var brīvi izvēlēties savas vaV»Ss formu
Divi augsti ASV pārstāvji For-mozas salā publicējuši paskaidrojumu, ka viņi ir oficiāli Ieteikuši Savienoto Valstu valdībai pūlēties^ lai ķīniešu^ •njacionāli-sāu karaspēks vairēSu piedalīties cīņās Korejā. ^ .
• ....-v ■ ■■■ m ■ ■
Pēkšņi saslimis ^.viceadmisālis Terhers Džojs, kas ilgu laiku bija Apvienoto Nāciju... galvenah
Vūds. Līdz šim Vūds bija Īres kontroles vadītājs un Jaunos pie. nākumus pāīņem no Ellisa Ar. sala, kas tagad demisionējis. Ķf. mals agrāk bija Džordžijrr, guber^ nātors.
Vūds izteicies zurnālisliem» ka .daudzi esot brīdinājuši viņu^e-usņemties šo nepiateiclgo p^nģ. kurnu, ^^inš lornļ^r cerot ,ļrieJ bremJBēf cenu celšanos, un n mazināt namamāšu dusmas.
Džordžijas valsis laikrakslv Th2 Columbus Enquirer, kas pa-stāv jau 125 g-, pazinoiis, ka Iešanu cīņā tas atbalstīs rejDujb-likāni Eizenhiaueru. Tā ir pirmā reize laikraksta garajā prr-tavē-šanas laikā, kad tas nenostājas aiz demokrātu kandidāta. pay neparasto izšķiršanos aizstāvēt republikāiii, redaktors raksta, ka viņš nezinot,! kā lai izskaidro, ka Columbus E;nquirer nriitāv aiz tās partijas, aiz kuras bijuši tēvi i un tēvu tēvi. Katrā zinā šis solis esot sperts, lai pakalpotu savai iauiaii
Francūzis Žāns Rikvērs, kas kopā ar citiem sešiem saviem tautiešiem devušies uz Turciju, lai uzmeklētu Noasa šķirsta ai-liekFr»^ paskaidrojis presei, ka lielo kņadu turku zemē par it kā šķirsta atrašanu esot sacēlis kāds atradums, kas ļ maldina. Ararptd kalnos esot uzieta kāda
delegāts pamiera sarunāņi ar kijnšu radze, kam vulkāniska h-
sarkanajiem Korejā- Viņš ievietots karaflotes slimnīcā Betes-»
komunistu karaspēka atrašanās Vācijas pierobežā nav visai svarīga. Cilvēkus, kas dzīvo tikai stundas braucienā no komunistu tanku spēkiem, 1 atomu ieroči ne-;^pēj sajūsmināt.. Tāpat sevišķi ērti nejustos arī vācu valdība Berlīnē, kas atrodas tikai 60 km
bas ražojumiem. Arī Sāras apgabala liktenis tad ar labu vai ļaunu tiktu izširts Vācijas labā.
Pie šādiem apstā.kļiem Vācijā arī daudz neraizētos par pastāvošo tirdzniecības līgumu laušanu, kas to saista ar Rietumiem un Austrumiem.
priekšā, un, lai gan krievu karaspēka tuvums dotu Austrumiem lielas priekšrocības, taču jaunais stāvoklis aniegtu zināmas priekšrocības arī Rietumiem. Līdz ar apvienotu un brīvu , Vāciju Rietumu demokrātijas, varētu pp.riet no politiskas pasivitātes uz propagandas ofensīvu : Vāc i jas brīvība tiktu izj u • sta.daudzās Austrumeiropas valstis, kuras atrodas boļševiku jūgā un nekāda cenzūra nespētu noslēpt patiesību, ka Austrumvā-cijas iedzīvotāji, kas tikai nesen
attālumā no^ tuvākās komunistu ļ Kāda būtu Vācijas, ārpolitikas bija pilnīgā komunistu varā, at-, ... « ,. ' līnija? Sadarbība ar Austrumiem kal ir brīvi! Apspiesto austrumu
ļrāraspēka atrašanās vietas Polija. Tālāk tiekminēts, ja sabied- vai iekļaušanās Rietumeiropas roto karaspēku atvilktu no Vāci- kopējā saimnieciskā un militārā jas, pēdējā kļūtu atkal nacionā- dianšē?
li un militāri stipra, un Pad. Sa-' Kā Maskava, t?. Rietumu liel-vienība to vairs nespētu sevišķi valstis atrastos jaunu "problēmu
iedzīvotāji šaja. sensacionālā notikumā skaidri redzētu, ka,iespējams arī Pad. Savienību ..piešmaukt" un komunismu izmest no drošām pozicijām. Tie redzē-
tu jaunas cerības zīmes arī savai" atbrīvošanai, pagrīdes un partizānu kustība pieaugtu un Rietumu propagandas raidījumi un literatūra sētu auglīgu sēklu.
Bet komunisms nedrīkst pieļaut vienā valsts sektorā brīvas vēlēšanas un pakļautās valsts atdošanu tās iedzīvotājiem, kamēr cita valsts daļā-tie šādu kustību apspiež viskrasākiem līdzekļiem. Tā arī noslēgumā summējot aprādītos > apstākļus par Vācijas apvienošanu, jānāk pie; atzinuma, ka, cik vā.ciešiem arī vilinoši Pad. Savienības priekšlikumi eizliktos. tajos ir maz patiesības, bet tikai fantāzija, politisks šac' n vilciens laika iegūšanai un nemiera un nesaskanu radīšanai Rietumvācijas un Rietumu lielvalstu starpā. M>
tuāls skolās un jaunatnes sanāksmēs. Tā jaunatnes pusstundā Rīgas radiofonā atkal dzirdams stāsts par sava tēva iiodevēju, šoreiz sakarā ar „varoņa" nāves dienas piemiņu —3. septembri:
Sibirijsss Gerasimovkas ;šāclža§ 13 ff. V. Pavjiks aktīvi piedalījās sier.^s avīzes izdošanāj atmaskojot kulakus Wi viņu rokas puišus. Vietējie kulaki, nikni ienīstot padomju varu, gan attklāti, gan slepeni kaitēja kolchozam: jauca valsts labības, sagādes plānu, izlaupīja īpašumus. Pav5ika tēvs bija cioma padomes pr-js, Trofims Morozovs; sanāksmēs viņš ska|i slavēja padomju varu, bet aizsargāja kulakus no nodokļiem, izdeva kulakiem izziņas, ka viņi ir nabagi. Pavļiks uzsāka cīņu ar .tēvu; ieradās- divi partijas biedri tiesai... Pēc tie-sas Pavļiks ar brāli bSja devušies mežā dzērvenes lasīt, kur tiem uz-Jbruka divi kulaki un abus i?ionā- ļ vēja. Māte Tatjana Morozova tagad: dzīvo viena, bet saņem tūk-stošieM :Tēstuļia.;: ,i; ■,
celšanās un kas varot aan at-gādihāt šķirsta izskatu, bēl' ar pašu šķirstu tai neesot nekāda sakara. ,\.
Parīzes laikraksti ar skaļiem ieva drakstiem , bŗīdiiia Starpta^r tiskā pretalķoļfola kongresa de-lajātus ,fcas :s;apulGē3UŠ?ies šaja pļilsēiā np; dažādām zemēm; ka viņu pūles ierobežci dzeršanu Francijā^ nav , vairāk nekas; kā tikai ciņa ar vējdzirnavu spārniem. Pirms viņi pieņemot kādus ieteikunius, ko gribētu ai-iiecināl arī uz Franciju, vispirms lai neatstājot neiegaumētu faktu; ka relatīvais krpgu, bāru un citu dzertuvju skaits attieksmē Par ASV cenu uzraudzības [pret iedzīvotājiem šajā zemē esot pārvaldejs vadītāju iecēlis Taigs' lielāks kā jebkur pasaulē..
KAS VĒLAS IEGULDĪT ':'
AR liOTī LABIEM NOTEIKUMIEM • - ' DROŠĪBU, MEKLĒ:
0 Z. 0 L S
UN LIKUMĪGU
LŪDZU ZVANIET EM 4-9'}'42 • VAI RAKSTIET ' 145 NIAGARA ST., TORONTO H. OZOLAM (475)
. LABOJUMS
Sludinājumā Tīru vīnogu sulu iepriekšējā n-rā tel. n-rs ir nepareizs. Jābūt: MO 4054.
PĀRFOTOGRAFĒ FOTOGRĀFIJAS^ pēc vajadzības palielinot vai pamazinol
. K K R Ū M I Ņ Š
n Edgemere Rd, Quincy 69, Mass. U.S.A. Garantēts kvalitātes darbs. Mērenas cenas; Korporācijām u. c. studentu organizācijām tagad iļespējams atjaunot savus albumus. Pasūtinot 6 eks. no viena uzņēmuma —- 1 par brīvu Pasūtinot 12 eks. no viena uzņēmuma 2 par brīvu Sūtiet ar First Class Mail uzrādot bilžu skaitu un lielumu
RANGER
IKVIENA PIENĀKUMS NOVĒRST
VIENS NO RAKSTU VIRKES
Jūs varat izdarīt visas savas bankas operācijas, ieskaitot čeku un skaidras naudas noguldījumus un naudas pārvedumļis uz aizjūras zemēm, ikvienā tuvākā Komercbankas (The Canadian Bank of Com-merce) nodaļā. Atšķirībā no dažām Eiropas zemēm. Kanādas lļa.nkas sava^ operācijas izdara, lietojot no daļu sistēmu. Tas nozīmē, ka, kaut arī Jūsu vietējā nodala var likties maza esam, tā patiesībā ir
daļa no bankas lielās nodaļu oretanizāciias, kas aptver visu Kanādu. Katra no 614 nodaļām balstās un ir nodrošļnāta ar bankas līdzekļiem $1;750.000.000 apmērā. - Katra nodaļa, liela vai maza, var Jums izdarīt visus bankas pakalpojumus. Atcerieties, Jūs varat ar paļāvību izdarīt visas ^ban^ ; kas operācijas katrā Kanādas Komercbankas (The Canadian Bank of Commerce) nodaļā.
APSVEIC J©§
PAm PAR
„, ka briesmas, kas ceļas no I mcrfu ugunsgrēkiem^ nav iz-I beigušās reizē ar vasaras at-^ va^inājumiem. Daudzi blsta-« mi ugunsgrēki izceļas arvien. Ja I jūs nometņojat mežus rajoniios, vai braucat cauri .mežiem, esiet uz manīgi ar cigaretēm, sērkociņiem, ugunskuriem, dzarksMm no vasarnīcu krāsnīm
Informācija pa? mežu saiadzčšam ' lasiiāju vēlēšanos iz lespiesia.
N.n2R
RANGER BREWfN^
COMPANV LIMITED . KITCHENER. ONTARTic)