f&6 LatvJan Hewspapef For Csnada andU.S*A.
Pobllsiied !rwice We€M7 &y th« D a n g a Tas T ā n 8 g i, — EfiJtorial emi Business Officess 12S Hiaron ToroBto, terio, Canada. Teleplioie — 3M 8-0792. Cabie Addresss Ļatamerika. Editor In O.S.A. — A. Ztč-al^š, 9046 Park lane §4 Woodlia?en gl,
ĪJ.S.A. Tel. VI ^7667 ^...,AUTHOBIZEl), AS SECOlfl) CLASS MAĪL.
WBDNESDAY, SEPTBMBBRi 7, 1955
70./4Ql. n-rs
TREŠDIEN, 1955. GADA 7. SEPTEMBRĪ
5. GADS
MūSk diTas īreižes nedēla —-trešdienās nnSMO» djenās. IzdeTēJs — apgāds BangaTasTanagI.B6<> daktorli I. TOsna, ?itols, A. GaBīte. Redakc^» m kantoris: 123 Hnron St^ loronto, Ontarlo, Ga» Hsada, Tel» ^ 8-0792, Telegrammn adrese — īiatamerika, ASV redakcija Arnolds ZTēriņS, 90.16 Park lane S. WoodliaTen 21, U,SJ1« Tel. tl 6-7667. Abonēlanas maksa ASV nn Kanādā : par 1 mēn. 11.50; par 8 mēn. $4.50; par 9
S mēn, S8.05 par 1 gadn^l6.00. Slndlnājnmn^m sa: slndinājtimB daļā $1.40? tekstā $2.80 par 1
colas telpa 1 slejā
MAROKĀ GATAVOJ'AS
APLIECINA KANĀDAS DV SAVO!
Ņo BV ASV saimes sveicienus nes apv. pr-ksA. Vanags.
Savā šl Fļjdens sslidojnmā Tōronto pilsētā pulcējās vienkopns Ka-nadas Dan^vas Vanagu saime nn viesi no aizrobežas, lai ataiīmē^ ta savas organizācijas 5 gadn pastāvēšanas svētkus Kanādā. Rei-se nz 5 gadn darbibn atskatījās arī DV Toronto nodaļajkuju DV Manadas valdes priekšsēdis V, Mnkts ne bez pamata raksturoja kā visas organizācijas šūpuli ICanadā.
(Svētkus ievadīja svinīgs aktsgU-ti dekorētajā Kolunubus zālē. Tp atklāja Toronto nod. valdes pr. J. Fogeds ar Īsu uzrunu, uzaicinādams visus fclātiesošos nodziedāt kopīgi Vanagu dziesmu — le kopā mēs, biedri. Pēc -tam svētku runu teica Kanādas valdes pr, V. Mukts, īsumā pakavēdamies pie DV organizācijas tapšanas gaitas aiz . dzeloĢ-stiepiu žogiem Gēdelglīēmā,. biii^šo cīnītāju sūrajām dienām Vācijā nometņu laikbs un apgaismoja stāvokli pirins pieciem gadiem, kad arī Kanādā radās doma dibināt pirmās Vatiagu nodaļas. Savas runas noslēgumā V. Mukts lūdza visu sabiedrību un organizācijas atbalstīt Vanagu darbu, \kas tik ņepieciešaiņs karsi invalidu un arī visu citu trūkumcietēju atbalstam, aicinot visus
-lanā.'"/ \ ■'
. .. Sekoja atzinības rakstir-pasniegšana centīgākajiem DV darba veicējiem, un apbalvojumus saņēnia Vispirmām kārtāim Toronto nodaļa, kas savos 5.darbības gados uzrādījusi lielu euerģiju un teicamas sekmes;' mācītājs A. Lūsis, kurš allaž silti atbalstījis" organizācijas-mērķus : un centienu?; ilggadīgie Kana-
- das valdes locekli E. Krūkā un A. Putniņš; par veikumieia Ziemassvētku'zi^oi«°^^^ vākšanas akcijas org'aņīzēšanā — A. Givzelis; bez tam. P. Ratnieks, I. Spēlīte un Dy teātra Kanādā loceklis A. Turķis.
. Sekoja apsveikumi, kurus nodeiva IJNAK vārdā A. Svenne („Noturēt sabiedriskās dzīves pozīcijas"); DV ASV vārdā dedzīgā runā sveicināja Ōikāgas apvienības , priekšnieks A.
. -Vanags CEšvēlu juins, DV cilts — dzīvot!), LPB Kanādas kopas vārdā — B. Senkēviča; DV CV — Ķ. Furmals; šv, Jāņa draudzes A. Vanags; skautu un gaidu jendas — vad; j- Treimanis; katoļu kultūras centra — J. Niedra; latviešu nac. jaunatnes apviepības Kanādā — T.
\ Ķronbergs (Vanagi — mūsu vecākie brāļi, kas mums pklīdz iīnītīes pret^opīgo" ienaidnieku — svešuma draudiem). : Sekoja vēl apsveikum^ 50 DV Montreālas, Niagaras, sv! Katarīnas, Vinipegaš, Bramptonas, Hamiltonas un Londonas nodaļu pārstāvjiem.
Oficiālajai daļai sekoja^ koncerts, kurā latviešu komponistu dziesmās dziedāja viesis no Čikāgas — tenors ' Vi Salna un baritons P. Geistauts. Pavadīja ķbmp. T. Ķēniņš, kurš āt-..skaņoja arī divas savas Prelīdes. Koncerts guva nedalīti siltu atsaucību! un mākslinieku: un publikas starpā valdīja visciešākais kontakts, ko apliecināja nerimtīgie aplausi, lūgumi pēc piedevām uņ patiesā sajūsma par mākslinieku tiešām vērtīgo sniegumu, kas visiem šī vakara dalībniekiem -^el ilgi paliks atmiņā. ' Sekoja kopīgā balle, kas bija ipul-
cinājuši. ap 600 viesu, piepildot plašās Koltimbus* nama telpas — di^ vas deju zāles un balkonu, ar jautrajiem vakara dalībniekiem, . Svētdien, 4. septembrī DV ĶV lo cfekli, nodalu pārstāvji un aicināti viesi pulcējās uz svinīgu darba sēdi, bet vakarā pakavējās vēl dažas stundas vienkopus kopīgas vakariņās DV namā, la,i; pīrmdieri noslēgtu savus draudzīibas svētkus ar kopīgu izlidojumu uz Sidrabeni:
DV , saimi ar sirsnīgām veltēm bija sveikuši Tīrumu ģimene Mus-koīkā, atsūtot krāšņu ziedu velti, tāpat Londonas nodala, kas japsveicā Toronto nod. gada svētkos ar dāvanu — "galda standartu.
Zīmīgas karaspēka kustības mm
vStarptantfskās pamiera pārraudzības komisijas vad^&/Pale§t!nā Kanādas ģen. Bnrns dara iespējamo, lai Gazas apkārtnē aptnrēto
-asjus.izliešanii,:kas.'tond^;5:izver8ties ,■jannā...karā ■ iBraēks ■ nia;
; arabn-
Gazā. — Visu pagājušo nedēlu Gāzās ajŖkārtnē starp Izraēlu un ^pti notika vietējā rakstura ro-bežcīņas, kuru rezultātā nogalināti vairāki desmiti ēģiptiešu un žīdu 'iaraivīru. Izraēlas militārā vadība ziņo arī par 2 ēģiptiešu strūkl-ižnīcinātāju notriekšanu kādā gaisa kaujā. Ēģipte šo ziņu noJiedz, paskaidrojot, ka lidmašīnas nogāzušās pēc tami kad pašas sadūrušās gaiiā, nevis Izraēlas iznīcinātāju notī-ieķtās.
Starptautiskajai pamierā pārraudzības komisijai Paleštīnā, kuras priekšgalā atrodas kanādiešu ģeņ. BuļpnSj vēl 1Ī& šim aav izdevies noskaidrot, kura puse vainojama paigājušās nedējas' starpgadījumiu sākšanā, žīdi; protams, apvaino ēģiptiešus, kamēr pēdējie visu vainu uzvej kraēlai. Starplaikā ģen. Būrns niēģina žīdus un arābus atturēt m atklāta. kara sākšanās. '•: Kā; Izraēlā,- tā. ari; VidēJO' 'Anst rumn ārabu valstis notiek plašas ki^aspēka knstJbas, pastiprinot Hdzšimējās vienības robēžapgablos.
Nedēļas nogalē bija iemesls domāt, ka pāraudzības komisijai būs izdevies situāciju gipt, Izraēlas Valdība solīja izbeigt eīņais, ja visas ēģiptiešu patruļas apsolītos atturēties no Izraēlas robež&s pāriešanas Ģazaš apgabalā. ; V,
Tomēr eetīhas saralerjaāt kārtējo reizi izjuka, jo atkal 5i(»tiek jaunas sadprSmes žīdu un ēģlptiešn starpā. Tās beidzās ar vairākti stundu arti lerijas divkauju. Abās psēs it kvL tnšie nn ievainotie*
Piektdien, 9. septembrī, Rietnmvācijaš kanclers Adenaners ieradīsies Maskavā, lai ar Padomju Savienības valdības pārstāvjiem pārruiiātn Vācijas apvienošanās jantā
r Militāra! krizei Ga^jjs apgabali turi)inoties, ģen. 3urns, Palestinas starptautiskās paniiera pārrāndzī bas komisijas vadīt&js, ieteic sasaukt Apvienoto Nāciju dro padomes sēdi.
Divas l#viešii katoļticīgajiem 2iiM%as jubileja^^
Sestdien nn svētdien, 8. nh 4. septembri Toronto ptilcejās katoļti-cīgie latvieši pirmajās Kanādas latviešnka^n dienas, lai kon'> gŗesa izlemtn aktuālas problēmas, kā laiicīgajā, tā ara ga3;īģajā dzīvē. Kongresa predalījās āp 200 personia, to ,sl
Vasing10nā. --Ļoti iespē-. jams, ka, "militārai ķri^jel Gazaa apkārtnē tui^pipoties, A|vienotās Nācijas sasauc drošības ^)adomes sēdij lai izšķirtos, kādi soļļ; būtu nei)i£r Giešāmi^žīdu nDiāra^u atturēšanai Sanāksmes no jauna mŗik š^SPii^ jp^iestīuā^iif^^
katoļu dieiias ievadīja āŗ rīta dievkalpojumu sv. Miķeļa katedrālē, kur uzrunu teica ķapellāns Dr. B. Kokins, bet svētīšanas ceremoniju un lūgšanu vadīja katedrāles rektors monsiņors Kīte. Dievkalpojumā dziedāja LKKCK koris diriģenta J. Rundāna vadībā. DievkalpoT jums beidzās ar kora dziedāto Latvi jas-katoļū himnu — Ved mūs pie Dieva': : ■■■■ '
Pēc dievkalpojuma sv. Miķeļa katedrāles zālē notika Katoļu dienu atklāšanas akts. To ievadīja Centrālās valdes priekšsēdiis Jānis Nied-rā, atzīmējot, ka Kanādas latviešu katoļi pulcējas savā septītajā kon^ gresā. J. Niedra uzsvēra, ka Katoļu dienās šogad tiek atzīmēts svarīgi notikumi latviešu katoļu dzīvē: Rīgas arcbibīskapijas 700 gadu dibināšanas un V. E. Rīgas aroliibīska-pa A. Spriāgmiiča 35 gadu kongre-gācijas atceres. Viņš aicināja vienmēr palikt labiem katoļiem un dedzīgiem latviešiem.
Atklāšanas ūzri^iai sekoja Latvijas Himna,, ;. /;
o-
KAi;i^jA
7. septembrī* pīkst. 8 vakarā st Katarīnes DV iio"daļā ņn Tanadžu kopa iiko vīru dnbnltjkvajrteta. Kalvis koncertn, kurš notiks sv. jKate-fīnā^ May wood Wolls zālē, Johnston St. Programmā latviešu komponistu darbi. jSlf^nētā vieta sasniedzama ar Vlctoŗy Lown antobnsu* braucot ļīdž galffln. Koncerta atlikums Teikts komp^r V^L&ides ģimenes atbal-
V a š i n g t o n ā. — Savv Valstu ārlietu . ministrija paskaidro, ka Maskavas sarunu priekšvakarā Sav. Valstu un Rietumvācījas valdības ir. panākušas pilnīgu vienošanos par tālākiem soļiem Vācijas apvienošanas jautājuma atrisināšanai. Rietumfvācijas kanclers Ādenauers, kas. ar Padomju ^Savienības valdības pārstāvjiem sarunas Maskavā uzsāks jau nākaļmp ipiektdien, Vācijas apvienošanu tikai ierosinās, atstājot šī jautājuma tālāku virzīšanu četru ārlietu ministra rokās, kad pēdējie oktobra mēnesī sanāks uz sarunām ženevā. Š?ii sakarā Sav. Valstu ārlietu ministrs Dalless Vašingtonā darīja zināimū, ka pēc sazināšanās ar Anglijas un Francijas ārlietu ministriem viņš ir uzņēmies ženēvās konferencē runāt visu trīs Rietumu lielvalstu vārdā, ;
Dallesa paziņojums sekoja kādai kanclera Ādenauerā- vēstulei, kurā pēdējais asi kritizēja.prezidenta Ei-zenhauera nostāju Ženēvas konferencē. Ar .minētās vēstules saturu, kas bija adresēta ārlietu ministram, pēdējais iepazīstināja arī prezidentu Eizenbaueru. Sekoja Eizenhatte-ra runa, kurā Sgiv. Valstu prezidents lika Saprast, ka draudzīgās attieksmes, kādas ?enēvas konferences laikā tika panāktas Savienoto- Valstu un Padomju Savienības starpā, nenozīmē Sav. Valstu ārpolītikaš maiņu.
Cik zināms, savā vēstulē Savienoto Valstii ārlietu ministram Rie-tumvācijās kanclers uzsvēris sekojošās problēmas: pirmkārt, ar lai-kji var pierādīties, ka ženēiras konference patiesi ir bijusi sekmīga. Pašreizējos apstākļos tā tomēr nav spējusi Rietumvāciju labvēlīgi ietekmēt. Otrkārt, raugoties no Rie-tumvācijas>iedokļa,^enēvas konference var tikt uzskatīta par daudz neizjdevīgāku nekā bija iepriekšējā ārlietu ministru konference Berlīnē. Berlīnē krievi vismaz principā atzina Vācijas apvienošanu uz brīvu vēlēšanu pamata, kamēr Ženē-vā Padomju Savienībā uzsvēra, kā var izrādīties nepieciešams atstāt Vāciju dalītu vēl uz ilgāku laiku. Dalless ne vien atbildēja tiz Ādenauerā vēstuli, bet lielā steigā nosūtīja uz Londonu, Parīzi un Bonnu savu vietnieku MērSantu, lai pēdējais, pirms vēl Ādenāūeŗs dodas ceļā uz Maskavu, izstrādātu kopēju Rietumu lielvalstu politiku Vācijas
nai, Tai pašā laikā Dalless mudināja prezidentu Eizenha.ueru publiski deklarēt, ka Sav. Valslisj že-nēvaš sarunu rezultātā nav mainījušas savu ārpblīti|ko nostāju un. nekādos apstākļos nesamierināsies ar pašreizējo stāvokli.
gaidīšana
Cik žināiņs, pec; vāiŗiikkārtīgiem nesekmīgiem mēģinājumiem samierināt abas naidīgās- puses Pālestī-pas starptautiskās pamiera komisijas vadītājs ģen^ Burns aicinājis Apvienpto Nāciju, ģenerālsekretāru Hammeršīklu sasaukt drošības padomes sēdi, lai iztirzātu kritisko militāro stāvokli Ģazas apkārtnē, kas draud izvērsties jaunā atklātā karā Izraēlas un. Ēģiptes starpā. Kara gadījumā Ēģiptei savu atbalstu solījušas ar^ pārējās "rabu bloka valstis, ķā piemēram, Libāna, Sīrija, Jordāna un Saiidi Arābija. Spriežot pēc S^v. Valstīs publicē-
dalībniekus . sveica priekšsēdis A. Sveņ-
īiielā ,,uzraanība," kādu jaunka-nadīeši parada padomju Savienības „Iauksaimnie<^jis lietpratējiem^** lar pēdējiem iejaukt karuseļa prie kus Kanādas nacionālajā; izstādē Toronto,; .
Londonā, Ont — Šī gada 1. septembrī pēc 800 jūdžu garā lidojuma no Vļinipeigas Offltario provinces pilsētā Londonā, Ieradās deviņi Padomju Savienības „kolchoznie-M">. lai iepazītos ar. vietējām saimniecībām. Kāda nelielā, bet: pietiekami skaļa pretkomūnistu grupa atbraucējus sagaidīja naidīgiem saucieniem:, jjSlepkāvas," kliedza jaunkanadieši, kamēr draugi krieviem pasniedza ziedus — ko la'tvie-tis Liepiņš tūdaļ ieteica nolikt uz komunistu nogalināto kapiem Sibi-rijā. ..
Sagaidīšana Londona bija tāda pati kā Viņipegas, Stīvensona lidlaukā, kur krievus „apsveikt" bija: ieradies 300 cilvēku liels pretkomūnistu pulks. Šī grupa, aiz 'pārskatīšanās „apstrādāja" 4 priyāt^& drē-i>ēs tērptus policijas ierēdņus, noturēdama pēdējos par austrumu ceļiniekiem, īstie „koda viesi" palika sveikā.
Lielā „uzmanība,** kādu jaunka-najdieši līdz šhn parādījuši Padomju Savienībās lauksaimniecības lietpratējiem Montreālā, Vinipegā un Londonā,var izjaukt krieviem karuseļa priekus Kanādas nac. izstādē Toronto, Iespējams, ka Kanādas valdībai, baidoties no jaunām; pretkomūnistu demonstrācijām, padomju „lauksaim!niēķi". būg spiesti mest Toronto liieļu līkumu.
Pretkomūnistisko demonstrāciju pieļaušanā padomju viesi vaino Kanādas valdību, kas jau paspējusi atvainoties. Vairāki krievu viesi bijuši pārsteigti par mežonību, ar kādu viņus Vinipegā sagaidījušas pretķomūniātu grupas., Padomju Savienības valdība nekad neko tam līdzīgu nebūtu piejāiviasi, isteikušies
tiem datiem, iraēlas armijā ir skaitliski pārāka.ne tikai par Ēģiptes bruņotiem spēkiem, bet par visām minētajām aralbu valstīm kopā. Izraēlai zem ieročiem esot 250.000 vīru, Ēģiptei ticai 100.000" Libānai, 5000, Sīrijāi 40.000, Jordānai 20.000 un Saiidi Arabijai 15.000.
nev Amerikas latviešu katoļu apvienības sekretārs B. Maikosvkis, DV Kanādas ■yāldes priekšsēdis V. Mukts, Čikāgas latviešu katoļu pārstāvis prof. B. Baginskis, ■ katoļu pārstāvis Komitejā Latvijas brīvībai agronoms 0. Ŗancāns, mag. iuŗ. et piiil. B. čeverš no. Latviešu pre-aes biedrības Kanādas kopas; katoļu studentu apvienības Dzintars Kanādas vienības priekšsēdis E. Upenieks,. no ķo.nporācijas ūn filistru biedrības Lacuania Dr. H. Ti-chovs^is,. Rakstveida sveicienus bija sūtījis bīskaps J. Rancānš;/Latviešu katoļu Airieriķā priekšsēdis prelāts E. Stukelis, m<)nsi-ņors Jānis Velķiiie, dekāns D-Mūr^ nieks, Latv. ev.-lut; baznīcas archi-bīskapa pārstāvis Kanādā prāvests A. Skrodells, LŅAĶ padomes pr-dis pŗof. A. Dreimanis, Dzintara prezidente V. Tropa pn B. Lāpucis no Kvēbekās.
Par kongresa priekšsēdi vienbalsīgi ievēlēja B. čeveru, un par sekretāriem — J. Vilcānu un V. Kprol-keviču. Goda prezidijā ievēlēja visus kongresā ēspšbs Kanādas un ASV latviešu garīdzniekus, i
CBITBĀLlS VALDES PR-žA' V.;; ZlfOJTO ■ ■ :
Konspektīvu valdes:darbības pārskatu sniedza J. Niedra, atzīmējot, ka valde galveno vērību veltījusi katoļticīgo tautiešu vienošanai, vienību darbību . saskaņošanai un kulturālās pašdarbības veicināšanai. I Salbiedriškā^ rosība pagājušā gadāļjijusi ļoti laba.; Sarīkota arī rakstu aizlieguma Latgalē atcelšanās 50 gadu atcere, kas izvērtusies pār ievērojamu kultūrvēsturisku notikumu, "utt. Priekšsēdis sevišķi atzīmēja loti sekmīgo kora darbību V. Rundāna vadībā. Ko'ris jau 2 gadi kuplinājis dievkalpojumus Toronto, Hamlltonā7 Bramptonā, Londonā u.c. Tas piedalījies ārī kanādiešu dievkalpojumos un sabiedris kos sarīkojumos, gūstot labas 'atsauksmes.
Valdes pārstāvji piedalījušies visos latvi^u pasākumos, ķais^kalpb kopĢjām::latviešW ijiftžresēiņ^ ' ■ Līdzekļi iegūti galvenokārt. ar mantu loterijām un sarīkojumiem.
EEVIZIJAS..'kOM..^ ZIŅOJUMS-; Revīzijas komisijas - ziņojumu
sniedza A. Givzelis, konstatējot, ka kases grāmata un kases dokumenr ti vesti kārtīgi un uzrādītā iiauda kasē saskan ar ierakstiem grāma-
JA PRANCIIEM NEIZDODAS SASTĀDĪT MARO,KAS VALDĪBU LĪDZ 12. SEPTBMBIM, KĀ TO SO-I^JA MINISTRU PREZIDENTS FORS, MAROKĀ MINĒTAJĀ DATUMĀ SAGAIDA JAUNUS NACIONĀLISTU NEMIERUS
K a s a b 1 a n k ā, — Marokas na° ciomāliāti atzīst, ka sarunas ar Francijas valdību' rit par daudz- lēni, un karstākie brīvības gribētāji sāk zaudēt pacietību.» ,Kād Francijas valdība izstrādāja-plānu refo?^ mām Marokā, Fran-cija^ ministru prezidents'Fors Parī'zē nacionālistu pārstāvjiem apsolīja, ka jaunā Marokas valdība tiks sastādīta līdz 12. septembrim. Naci(jnālistu vadītāji tagad baidās, ka,'pienākot, minētajam datumam, Francijas valdība vēl neibūs paspējusi spert ne pirmo soli savu solījumu pildīšanai Pirmais solis Marokas valdības nodibināšanai būtu pašreizējā sultāna, Ben Arafas atcelšana. Kā zināms, Ben Arafa sultāna godā nāca 1053. gadā, kad franči nacionālistiem labvēlīgo sultānu Ben Jusefu izsūtīja -trimdā uz_Madagaakaru.
Pēc notikumu^ attīstības Parīzē var spriest^ ka Francijas valdībia Ben Arafu no amata neatcels, pirms nebūs saņemta trimdas sultāna Ben Jusefa piekrišana diviem tālākiem soļiem un, proti, pavaldoņn padomes nodibināšanai, kas aizstāvētu atbrīvotā troņa tiesības un Marokas valdības sastādīšanai. Minētā val-.dībā būtu pārstāvēti tIsI polītiskie novirzieni, kādi vien ir šai franču protektorātā^ Francijas valdība paredz, ka personas, kas pārstāvētu troni un ministru, kurš sastādītu > jauno Marokas valdību, izraugāmi' jau priekšlaikus; ta^ nozīmē, ka franči Ben Jusefa piekrišanu grib jiSipiešt, pēdējam vē]- esot trimdā p Madagaskarā. Uz Parīzi Ben j.use-sefs var cerēt'pārcelties tikai pēc sadarbošanās ar Francijas valdības un nacionālistu prasībām.. Marokas ; nacionālistu kiļistības vadītāji, kas pēc sarunām ar prancijās ministrus^ prezidentu bija .paredzējusi izlidot; uz Madagaskaru, lai'ar sarunu re-zultābem. ieipazīstinātu sultānu Ben ;
tā. Revīzijas komisija, nav.apmierināta ar fondu stāvokli. Palīdzi- Jusefu, vēl joprojām atrodas Fran- -
bas fondā ienākuši tikai - $609,60, ko iemaksējušl 37 biedri. Vēl bēdīgāks ir Būvfonda. konts> kur ie-(Nobeigums 8. Ipp.)
cijā. Bez sultāna pieikrišanassavu-'; kārt, nav ko cerēt uz Marokas nacionālistu^ sadarbošanos ar franču plāniem;
mmc SAVU
^koeksistences
6i
Pēc plašajām strādnieku demonstrācijām, kas pagājušā se» koja prezidenta Perona paziņojumam, ka viņš nodomājis atkāpties, pēdējais no sava uodoma atteicās, uzsākdams plašu kompaņu pret saviem polītiskiem opozicionārieMo
Buēnosair esā.
Pēc ;ne-
„^o klinti māsu ^draugi** uzgāzīs pali sev yirsū>*^ vērojot Eižen-MmmmUQm P(I!Sbl^®pmi®]^ināt!: spiež Bulģāļiins un ChruščeTS
Ēd.- Keila sīmo
veiksmīgā .revolūcijās mēģinājuma Argentīnā, 15.. jūlijā prez. Perons paziņoja, ka atkāpjas ņo peronistu partijas vadītāja amata, pieteica diktatūras beigas un konstitucionālās valdības atgriešanos Argentīnā. Kampaņa pret kat6ļu jbazaīcu tika izbeigta. Sākumā likās, ka prezidents Perons rīkojas zem armijas spiediena, kamēr bija arī: tādi, kas domāja, ka Perons vienkārši cenšas iegūt laiku uņ mēģina noskaidrot savu politisko; un niiļitāro pretinieku skaitu.Šiem pēdējiem arī izrādījās taisnība, jo augusta vidū tika atklāta ,„sazvērestība" pret Perona dzīvību, policijā izdarīja 200 arestus un Peronistu partija paziņoja, ka tā nākotnē aktīvi piedalīsies perona ienaidnieku atmaskošanā. ■.■ ■
Pagājušā nedēļā Perons par savu sekotāju .lojalitāti bija tiktālu pārliecināts, ka ar veikla politiska manevra palīdzību nostājās prezidenta amatā .^audz stabilāk, nekā tas bija bijis iespējams- kiopš 16, jūnija neizdevušās revolūcijas. Un proti, pagājušo trešdien Perons paziņoja savu atkāpšanos. Sekoja plašas strādnieku demonstrācijas, kas aicināja prezidentu palikt amatā, un beigās pēdējais arī ,,piekāpās." Nākamā dienā Perons Argentīnas Kongresam pieprasīja izsludināt „aplenkuma" stāvokli Buenosaire^ sā.
Nedēļas nogalē Argentīnas iekšlietu ministrs īpaziņoja, ka valdība
spers visstingrākos soļus pret kārtības un miera' traucētājiem pilsētā. Iekšlietu ministra brīdinājumu atkārtoja arī jaunais drošības ģenerāldirektors Fēlikss Robless, kura omā tik chaotiskajā Argentīnas pb-lītikā vēl nav izprotama. Kad ģen. Robless stājās amatā šī gada 25. augustā, domāja, ka šeit kārtējo reizi izpaužas armijas spiediens pret prezidentu Peronu. Ar jaunā drošības ģenerāldirektora enerģiju policijai izdevās izvairīties no nemieriem,, ko sagaidīja pēc preziden-. ta Perona p^'ziņojuma, ka» paklausot strādnieku aicinājumam, viņš atsauc savus atkāpšanās nodomus. Ģen. Roblesa pienākums ir arī raudzīties, lai Buenosairesā tiktu re-' vērots Kongresā pieņemtais „aplen-kuma" stāvokli.
Par spīti Jaunajiem likumiem baumas Buenosairesā tomēr joprojām izplatās vēja ātrumā, Jfo ticamiem avotiem plienāk ziņas,'ka ar» mija gatavojas jaunai revolūcijai, šeit Jo sevišķļl tiek pieminētas 4 prov. Argentīnas iekšienē :Kordoba, Sorrientes, Santa Fē un Mendoza» M Eiodežaneiro saņemta informācija, ka ^mijas vienības minētajās provincēs tuvākās dienās gatarojo» ties paziņot^ ka tas vairs neat^stot prezidenta Perona valdību. Biode<i žaneiro katoļu baznīcas arckibīs» kaps nedēļas nogalē kādāmnāiaio elnāja visus katoļus vienoties kopēo jā lūgšanā, jo viņš saredzot jauni Perona terrora sākumu pret Arģei»
