LATVIJA
LNAK SKOLU FONDS
LATVīEf
•1?
- Skaista bija vasara. Saule, putnu dziesmas, raibu raibie ziedi. Oan pļavās, gan mežos. Ko gan jūs neesat piedzīvojusi. Tie, kas bijāt vasaras nometnēs — peldējāties, piedalījāties dažādās spēlēs un rotaļās, tie kas bijāt uz laukiem, redzējāt ka „auga'* maizīte. Paši*.jūs drīkstējāt barot mazos putnēnus, drik-stējāt vākt olas, dzert svaigo, silto pienu, tikko slauktu. Tik ^ skaista bija vasara, skaistā bija dzīve nometnē un laukos. Nu €saif atpūtušies, atspirguši no ziemas noguruma un piepiīles, brūni'nodegi^i. Bet saule'vairs nesilda tik šifti, kļūs^rvien auk-
stāks un dzestrāks. : v
Jau pienācis rudens/ skolas atver savas durvis, un pnecl-y gi jūs sagaida no, vasaras lidojuma. Vēl vairāk,; vēl mīļāk, jūs
: gaida latviešu skola, ķā:māmuļa savus bērnus. Drīz skolas telpās sestdienās skanēs priecīgas ealas, skanēs dziesmas, smiekli. Jūsu mazās kājas veikli veidos latviešu tautas deju soļus. Drīz klasēs uz galdiem klāsies jaunās grāmatas un burtnīcas. Tik tīras ūņ glišasj ka priekš viņas atyērt. Prieks apskatīt lielos un mazos burtus, kuri pat negribot, savijams pasakās, teikās un brīnišķos stāstos par varoņiem, par mūsu dzimteni, par tās: kalniem un lejām. ; i . •
ifūs kiausaitie^ musu tautas dziesmās uii paši dziedāsit tās līdz,- Jūs jau zināt; ka nevienai tautai nav tik daudz skaistu dziesmu kā mums. Visu,-visu to; jūs mācīsities latviešu skolā. Nāks š\fetki, un visur gūs pielīksit savu mazo roku, lai mācītos
. un parādītu mūsu;lātviskās tradīcijas, lai mācītos mīlēt mūsu dzimteni, mūšii tautu, un^visu to skaisto, kas ir ap mums. Tik daudz draugu, latviešu draugu, būs ap jums! Jūs sapratīsi-ties, runājot latviešu valodu, dziedot latviešu, dziesmas, jūs iesit roku rokā, dziedot „Pūt, vējiņi, vai dejojot „Sudmaliņas;'' Jūs tēlosit pasakuļprincus, sumpurņus, labsirdīgos latviešu vel. nusļ priecāsities Mz ar sērdienī pasakā un līdz ar princesi brauk-
sit zelta karietē -
Mati draugi, jums tuvas un niīlaš if. latviešu tradicijas, : latviešu tikumi un sirds skaidrība, Lai tos koptu un neaizmirstu, pulcēsimies latviešu skolāy latviešu bērnu saimē. Ja kā-■ ' dam no jums arī grūtāk skolu sasniegt, zināt, ka arī grūtumi • - pārvarami. Mūsu-skolā mācās bērni, kuri dzīYo talu ārpus To-ronto. Lai nokļūtu skolā, viņi pārvar lielus attM^ čakli un mīli bērni, palīdziet manļiņai apkopt mājas soli, lai viņai atliktu laika. jūs pavadīt uz skolu. Ja būsit paklausī^gi uii' čakli, māmiņa neatteiks jūsu lūgumu un sūtīs jūs latviešu skolā/ latviešu 'bērnu pulkā, Mīļie bērni,; n^ mēs visus, visus jūs; gaidām! Neviens nav par ;vecu, lai nrā-cltosž^icinām un gaidām jūs visus, jo mūsu latviešu skolas at-- ver savas durvis ji|ms visiem^ ^ūsu vecāka skola^ dra^
Trešdien, Si augustā Sv. Andreja baznīcas telpās noti&a LNAK Knltāras nn izgrKtīllms nozam sēde, Sēdi vMīja i)riefe§§«<l^s TicJiovskig un tojā piedalījās B .Senkēviča, J. Iffežaks, Ed. Dzenis, H. Mercs, K, Tamnis, A. Svenm^ E. Slaucītājs an ^« 2®nt!ialc
mūs, bet kainēi- tas na,y izdarīts, apekā palietk vecie. Šo jautājumu steidzamības kārtā uzņēmās nokārtot autoru honorāra referents E. Slaucītājs, bijusi referente B. Sen-Nozares darba kārtībā bija vai- nāja dibināt Māris Vētra, referēja keviča un nozares vadītājs H. Tī-
rāki svarīgi jautājumi, kā Latviešu kultūrās dienas Kanādā, Skolu fonda noteikumu pieņemšana, u. t, t. Plašākas pārrunās iarisījās Skolu
2. Zentiņš, atzīmējot, ka pie šā darba jau ķērusies ALA. Nolēma, ka Kanādai būtu pasākumā jākontaktē ar ASV.
fonda jautājums, par kuru referē- : B. Senkēviča ienes priekšlikumu ja skolu daļas vadītājs Jo Meža&Ss vākt no veciem ļaudīm senās tautas dziesmu melodijas.
VEGIE STRĒLNIEKI MINEAPGLi ' lEKLĀfŪŠIES DV APVIENĪBĀ
Sakarā ar latviešu strēlniekļi bā-tsljonu dibināšanu ļ pirms 40 gadiem :Dy apvienība Mineāpolē rīkoja atceres aMu. To ievadīja ar DV apv. pr-ka H. Kiperta uzrunn, kurā viĢš sirsnīgiem vardient^veica ve-' <;os strēlniekus, kas kuplā skaitā
: piedalījās aktā. Kā zināms, dvīĢu pilsētas latviešu Ye<5<) strēlnieku kdpa 1955. g.4ļ jūnijā iestājusies uri uzņemta kā kopa DV apvienībā Mineāpolē. Baka^ā;^ar to strēlnie-gi ieskaitīti aktīvos biedros, un vaMe visffS atbrīvoja' no biedru naudas maksas. Kā visu ~ cīnītāju ' kopības nozīmi apv. pr-ks H. Ki-perts strēlniekiem piiesprauda DV krūšu nozīmi. Tālāka runā H. Ki-perts cildināja nenogurstošo aprūpētāju Otiliju Indi, kura ir Aipvie-nības vecākā biedre. Indes māte karavīru aprūpi sākusi jau strēlnieku laikos, veikusi arī atbrīvo-
^ šanas cīŖās, par ko saņēmusi me--daļu --Par piedalīšanos atbrīvo-
Maimtas adreses
, m Sadberijas nodalās vaWe$ jauna adrese j pr - dis Egons Trei-I loms, 130 ^©wlantī Ave, Gen. Be-
livery SudburjTs C>nt,
Biedrzinls — 130 BoTvland Ave, Gen. Bellverjr VOnfe ..•
atzīmējot, ka ar katru gadu latviešu skolu darbs kJūst. grūtāks un prasīs vairāk līdzekļu. Sevišķi smags ir mācības līdzekļu jautājums. Privātie igrāmatu apgādi nav ieinteresēti skolas grāmatu izdošanā, kāpēc šis uzdevums būs jāatrisina pašām skolām. Tas un vēl dāud'zi citi aipstākļi liek domāt par attiecīga fonda radīSanu.
Debatēs, kurās ipiedalījās gandrīz visi klātesošie, Tichovskis atbalstīja ierosinājumiļi norādot, ka uz to pamudina arī jāundibinātā Ziemeļamerikas kttltiiras fonda pasivitāte un Kanādas kultūrās fonda libvi'dēšana.Hadies stāvoklis, ka nav vairs iespējams griezties. pie Kanādas latviešu sabiedrības, lai gūtu līdzekļus kultūras un izglītības -lietu veiāhāšanai Kanādā.; Vietējā Kultūras fonda: likvidēšana bijusi , pārsteidzīga. *A,.,Bvenne uorādīja, ka Kanādas kultūras fonda -likvidēšaK nas pamatā ibijusi doma radīt kopēju vispasaules kultūras 'fondu, šo doniu atbalstīja arī.ASV. Ja pašlaik jaunais fonds •nedarbojas, tad tā nav mūsu vaina, un šis;stāvoklis var arī mainīties. Bet .A.; Svenne atzīst, ka Skolu fonda dibināšana ir vēlama. Arī pārējie šai domai piekrīt uri ..pared'Z, ka sabiedrība šādam fondam ziedotu. ^ , Pēc fonda noteikumii aps-prieša-ņas nozare vienprātīgi tos pieņēma, un, liekas, ka ar to Skolu fonda dibināšana ir notikusi, jo nav iemesla'domāt,- ka: LNAK valde ŠQ lēmumu neapstiprinās. Noteikumi paredz, kā Skolu fon^s darbosies pie LNAiK Kultūras un izglītības nozares. Fonda pārvalde — priekšsēdis Kultūras un izglītības nozareis pjiekšsēdis, priekšsēža vietnieks — Skolu daļas vadītājs, bet locekļi—-visi referenti. Visus jautā^umņs izlemj Kultūras un izj^l^tlbas noza* ŗes sēdēs. Līdzekļi, rodas no LNAIC 'budžeta kārtība piešķirtām sum^ mām, ziedojumiem un novēlējumiem, dažādām iemaicsām uņ 3% no organizāciju sarīkojumu tīratli-kumiem. No- 3% nodevas atsvabinām ti skolu sarīkojumi un tie, kuru viss atlikums paredzēts aprūpes darbam. Līdzekļus ^pārzina LNAK kasieris,; bet pārbauda LNAK revīzijas komisija. , •;
Fondā summas izlieto mācības līdzekļu iegādei, grāmatu iMošanai un pabalstiem iskolām.
Fonda adrese. Latvīan National Federatibn ih Canaida, P. 0. Box 285, Terininal A., ar atzīmi -t Sk»-
Pārrunājot autora honorāru jautājumu, nolēma, ka pienācis laiks pieņemt ASV izstrādātos noteiku-
Sestdienas skola sāk mācību gadu
TLB sestdienas skola savu 6. darbības gadu atklās 10. septem^ fjrī, pl. 10.30, sv. Andreja l)az-nīcas telpās. Skolas vadība šogad atradasies jaunas pārzines A. Marfcihsenes rokās, bet skolotāju saimei talka nāks A. Pū-liņš, Toŗonto karaliskas konservatorijas absolvents, ka§ mā«īs skolēniem dziedāšanu un vadīs kori.-';:;
Visieni, kam lujuŠi vasaras darbi Un pēceksāmeni, jāierodas Skolā jau plksto 0, Pirmskolas kUisē liidz pieteikt tikai pilnu 5 ; ^adu Tecumu sasniegušos bērnus. Skola darbu sāks ar īsu akr tu un svētlu'īdi, sekos «iācības, kas noslēgsies ar tautas dejām un rotaļām, ; ;
Turpat tanī paša laikā var pieteikties jauni skolēni.
Pagājušā mācības gadā skolā zināšanas savā tēm valodā g-u-vuši 225 audzēkņi, un skolas vadība cer, ka jauno lati iešu audze arī šogad būs skolas apmeklēšanā tikpat «akl;*.
ohovskis.
Par latviešu daiļamatnieku stendu un tā organizēšanu referēja H. Mercs, atzīmējot, ka no 140 iesūtītajiem darbiem Kanādas ģildei nodoti 70, no kuriem 39 izraudzīti izstādei. Lativiešu daiļamatnieku panākumi izstādē esot loti labi. Tā, piemēram, no 16 audumiem 7 darbi godalgoti. No 5. līdz 10 sept, laikā no pīkst. 10.00 līdz 10.00 vakarā notiks aušanas demonstrējumi. )Par attiecīgās brošūras tekstu rūpējāB B. Senkēviča, bet i^ārto-jumu — ®rlks Dzenis. Brošūra izmaksā $ 162,60.
Izstādīti ir 10 darbi kokā, 16 audumi, 3 keramikas un 10 sudrabka-Ju darinājumi.
H. Mercsļdomā, ka arī no la;tvie-šu organizāciju puses labākiem darbiem būtu jāpiešķir godalgas, kaut vai 10 dolāru alpmērā.
Paredz, ka nākošajā Nacionālajā izstādē jaunajā ēkā būs paredzētas plašāk telpas daiļamatniecībai.
H. Tichovskis pateicās visiem izstādes organizētājiem par pašaiz-liedzīgo darbu.
Dažādos jautājumos nolēma Mēmmingenas grāmatu apgāda dāvinātās grāmaitas sadalīt skolām, paturot pa 1 sksemplāram Skolas klēti]*; Nolēma rūpēties, lai CFRB raidītājā iesipējami biežāk būtu iatviešu. programma.^
Toronto ģimnāzija
Toronto latviešu tautas augsti skolas sestdieuaa ģimnāzija savu trešo mācības gada uzsāk 9. sep-\ tembrf, pīkst 6 vakarā (piekt-| dien) sv. Andreja - baznīcas telpās. Jauniem audzēkmi^m Jāreģistrējas uz vietas no plksfe 5-6 Ģimnāzija savas mācības uzsāks ir svētbrīdi.
,BĒGĻU TRANSPORTS KO ĒffiOPAS
Iebraukuši 24 latvieši
Bēglu transportkuģis Gen. Lang.-fitt 30.- augustā iebrauca Ņujorkas ostā, atvedot 1,210 ieceļotāju^ to skaitā 24 latviešus. Kuģis izbraucis no BremerJiafenas. leibraucēji ir dažādu tautību bēgļi, kas. uzturējušies Vācijā un Austrijā. Šogad vēl sagaida 4 šādus transportus.
Iebraucēju starpā ir viens igaunis, kas bijis, vepgu darba nometnē, Sibīrijā un no turienes izbēdzis; Kāds no ieceJotājiem> uzkāpjot uzi kuģa Bremerhāfenā, izdarījis kjūdu pieprasīdams sev atsevišķu kabīni, jo esot slims. Emigrācijas ierēdņi viĢam nav vis ierādījuši atsevišķu kabīni, bet nogādājuši atpaka] kra-
Treēdieaļ, 1&55. gada 7. septembri
RaLK0NSUI£
Joronto, teL m mi
' ^ ^ Trešdien, m^.
'■miB TOMSONS
Tel JRE 8-7798, StOIfTREAL, P.Q, 5210 TICTOEIA AVE, Ai»T. 16
lasītāju
XA redakcijai s Mūsmāju kritiķi un Zmt& Mauriņa
LA 20. aug. n-rā Alda R. jautā, kādēļ mūsmāju ^sgudrie kriUkl neatzīst Zentas Mauriņas dart)ūs*? ■ Atbilde tādēļ], ka Zenta Mauriņa ir 'garā nepārspējama zinātniece un rakstniece, bet miesās ivāja, ^jar-■ga likteņa piemeklēta un nevēlas ar kritiķiem šarmanti pakoķetēt, Bet lielkas, ka tam ir lielāka nozi-ime, lai iegūtu labu kritiku, nekā iļāarba mākslinieciskai un zinātniskai vērtībai. Ir pazīstama teatrāla, šarmanta Puķe", kura: reizēm jau pirms uzstāšanās saņem visaugstākos slavi-
i>. Akmentiņš — LPB centrāMs valdes sekretārs mainījis dzīves vietu. Viņa jaunā adrese ir s 37 Beach St. Dorcbester 22, Mass,
strēliiieku bataljoniidibiBiāšanas^ atcere Mineapolē
šanas karā. Viņa darbojusies arī mūsu leģionāru aprūpē un kā pir-; mā iestājusies Daugavas Vanagu rindās. Apvienības vārdā Indes ,; mātei pasniedza pateicības rakstu un DV ķrūšii nozīmi. Pēc tam vecais latviešu, strēlnieks, A. Leiša nolasīja interesantu referātu par strēlnieku bataljonu 'formēšanu; V ktirā viņš; pats piedalījies. \ Strēl-. 'nieku kopas :pārst A. Kleīstbergs ■ sveica strēlnieku yārdā Indes mā-. tļ, pasniedzot^ viņai ziedus. A. : Kleistbergs izteica prieku par dvī-Vņu pilsētā tagad panākto visu latviešu cīnītāju ciešo sadarbību, par ko jāpateicas DV apvienības vai; dei. Kā mazu atzinību strēlnieku kopa nodod Mineāpoles Dv vajar dzībām aiploksnl ar ziedojumiem. Pēc tam sekoja īsa priekšnesumu d^a, kurā dziedāja Elza Krūkle un : Mavieru solo atskaņoja Elza Pone; ; Pužblicista Valentīna Pelēča šim ga-' ēījumaņi veltīto dzejoli nolasīja A.
Vaidmanis. , Strēlniekus un Indes , māti sveicia arī organizāciju pār--. stāvjī. ^ekojo^ā kopējā groziņu va-. karā pie galda savus piedzīvojumus stāstīja vecie strēlnieki J. Alps un A. Grincēvičs. Vakairs pagāja lielā sirsnībā, dziesmās un dejas priekos.
JŪS MEKLe-
Ziņu ša;?emšanai par piederīgim, lūgti atsaukties m paziņot savas adreses. Juris, Ernesta un Martas d., Ozoliņi '(iaceļojis uz Austrāliju?), Fridrichs Kazaks no R%as (1947. un 1948. gadā bijis Vācijā, amerikāņu zonā) un Milda GraJbē -Blūma, dzim.. IHO.iģ. Ventspilī uņ ieceļojusi ASV 1950. gadā ,
Ziņu saņemšanai lūgums rakstīt ALA's kartotēkai uz sekojošu adresi:,/' ■ ■ ■ ~ ' ■ ■
Americaii. Latv^n. Assoclatfons īnc 1727 Kenyon Strieet, If.W« C Telef. DUpont 7-78lg), Wasyņg-ton 10, B.Cj U. S.;Ao ° -
. LNAK kartotēka iiidz atsaukties sekojošas personas:
Aksentjevus — Platonu un Pāvelu, Baueri Mirdzu, Broku Ilgu-Astrīdu, Ceipes — Maksi, Andri un Alfu, Erkumu Irēni, Ermanibriku (no Zvieilrijaš) i Fridi Viktoru-, Gar-banu Augustu, Ģece Kārli-Vili, Jos-
Fondu likvidēt var Kultūras lin izgilītības nozare, kuras lēmums jāapstiprina LNAK valdei. :.
Apspriežot Latviešu kultūras dienas Kanādā, H. Tichc«vškis referēja par organizācijas darbu norisi, atzīmējot, ka Hamiltonas latviešu opganizāeijas piekritušas ierosinājumam Kultūras dienu oficiālo at-klāJšanu izdarīt Hamiltonā, rīkojot tur festādi un rakstnieku vakaru. Grūtības radnšās ar tēlotājas mākslas un daiļamatniecības izstādes sarīkošanu uz ilgāku laiku, jo tas saistīts ar Īpašiem izdevumiem. Šo jautājumu labvēlīgi mēģinās izljār-tot mākslas referents Ed. Dzenis.
B. Senķoviža ziņo, ka rakstnieiku vakarā piedalīsies Ed. Freimanis, I. Gubiņa, I. Grebzde un arī viesi
no:-ASV.'v-.".■ '
Kultūras dienu laikā Toronto viesosies Bostonas latviešu teātris ūn notiks mūsu ievērojamas dziedones E. žebranstkas koncertturneja Kanādā.
Vispārējs konstatējurns — Kultūras, dienas Kanadž klust populāras. Šogad daudzās vietās latviešu orgar ņiz^ijas gatavojas kultūras dienām bez īpaša aicinājuma. Par mūzikas klēti, kuru ieroši-
No kreisās s vec strēln. A.Leiši^ DV apv. Mineapolē pr-ks H. Ki-perts, Otīlija Inde, A. Kleistbergs (veco Jatv, strēlnieku kopas pārstāvis)-, 2. r.;: no' kr. Vec, strēliiieliis.ļ;\ Ciris, A.■ Bērziņš, L Xflbers5 I, Auziņš, A.' Grincēvižs^uu J, Alps,
tiņu Vīli, , Jakovicu Mariju, Kluss Loti un Kazimiru, Kargadi Loniju, KuTtu Reinholdu, Lāčgalvu Arturu, Lejiņu Ilgu, Paulēnu R., Rudzīti I'reni, -Šiliņu Ilgu, Stilbi Veltu un
lāni Loniju, Šteinu A., Timušku Voldemāru, Vilku Andi, Vilku Kristapu, Veseli Arvīdu, Zīriņu Gusta-vu-Arturu, Zaķi Arvīdu. - Kartotēkas -adrese:; Latvian National Federation in Canada, P. 0.
® toronto šais dienās apciemojusi dziedātāja Aigara-Ūbelīte, kuras pastāvīgā dzīves vieta ir Klīvlenda. Ūbelīte, daudz koncertējusi latviešu sarīkojumos kopā ar ,,dziedošo ārstu" J. Kļaviņu, tātpat viņa vada režijas Ķlīvlendas latviešu dramatiskajā kopā un rosīgi piedalās citos, sabiedrisko pasākumos. Iespējams, ka Aigara Ūbelīte šai sezonā dziedās arī. latviešu publikai Toronto-
©Sākoties rudens sezonai, savu darbību ar jaunu enerģiju atsākusi arī N. Švānebaicha deju studija/ kas nu var jau- atzīmēt trešo pastāvēšanas gadu. Studijā tagad atrodas N.
ku ;inīlētāji labprāt mukuši prom no Toronto tveices. @ Latviešu biedrības Ziņotāja ilggadīgais redaktors inž. A. Spūrma-nis atteicies no amata: Par viņa pēcteci izraudzīts. Ind. Skrastiņš. ©Latviešu: Nama fonda dalībnieku pilnsapulce savā laikā izteica vēlēšanos iegādāties valdes izraudzīto objektu (Mbrotest);, uzdodot valdei uzsākt nama" iegādes priekšdarbus. Bet tā kā vēlāk radušies neparedzēti šķērsli, ko cēlusi jpilsētas būvkomisija, kā arī radušās. neskaidrības ar atļaujas iegūšanu sabiedriska nama vajadzībām, NF valde izšķīrušies atteikties no iecerētā objekta iegādes. Oo
Montreālas latviešu b-ba ar DV
Švānebacha iepirktajā namā^ paša nodaļu rīko sestdien, 17. septembrī, pilsētas centrā, COllege St., Študi-'pīkst..7.30 vakarā rudens sezonas jas telpas nlpīgl izremontētas un atklāšaTias;^;b^^^ kurā ar kuplejām pielaikotas īpatnējām prasībām:"iz-^^P^^^^^ teātra dzie-
daiļotas spoguļiem, atpūtas 'krēs- dātāja A. Ŗeveliņa (žeimīte). Sarī-1iem, tāpat patīkmai ir slīdēt'pa .koiuriiā būs nesen darbību uzsāku-spožo, nevainojamo parketu. Pats sī Latv. biedrības un DV nodaļas maestro N. švānebaclls māca kā'pa- grāmatnīca. Sarīkojums notiks 694 rastās salona dejas» tā vismodernā-XathcartSt (CNR zālē^ kos „grāvējus", tāpat arī eleganti @ Operdziedoņa Jāņa" Niedras un veco laiku mazurku un kuru katru A. Poriņa iecerētais koncerts no rī-deju pēc kursantu vēlēšanās. Stun-kotājiem neatkarīgu apstākļu dēļ das tiek pasniegtas gruspām vai at-124. septembrī nenotiks. :. sevišķiem pāriem, un deju meistars , €) Organizāciju pārstāvju sanāk-garantē sekmes visīsākā laikā. Stu- sme notiks 10. septembrī, pīkst. 7.00
stā un nodevuši slimnīcā medicīnis- , ^......._______
kai piubaudei. Kādam citam ieceļo- nājumus. Te piepalīdz seksapīls un tājam nepatikšanas sagādājis viņa ^^t'"^-^' tualetes. • vecais modinātājs pulkstenis. Mui- ' '^^^^'''"^ ^''^'^'''^
ta^ ierēdņi Ņujorkā pārbauda iebraucēju bagāžu'ar speciāliem aparātiem, kas uztver radioaktīvas vielas. Pie minētā, ieceļotāja saiņiem aparāts piepeši .sācis darboties. Atverot saiņus, izrādījies, ķa aizdomīgais priekšmets ir pulkstenis ar fosforizētiem rādītājiem./'
Ar' minēto kuģi ieradušies šādi latvieši: Anna Steržemenska, Alīne Grīnberga, Olga Domībrovska,
jāpiedzīvo patīkamas sekas par nelabvēlīga?. kritikas nodošanu, kad ļiio cienījama mākslinieka kā pateicība Ir jāsaņem pat publiska skaļa l^ļauka, kā tas: kādreiz notika Latvijas Nacionālās operas namā Rīgā, kā to varbūt vecākā paaudze vēl labi atcerēsies.
Tagad mirušajā.Zviedrijas avīzītē ,vLatvju Ziņas" kāds kritiķis bija uzrakstījis pilnīgi nekorrektu raJkstu par- Mauriņas grāmatu „Franoeska", pie tam cieliījamo
Elza Eiche. Harijs Gešenko. Kārlis ^^^fj^'f'. nosaukdams nesolīdā o4-n,.v ci^ AI ! . ' 'varda. Seit skaidri redzama perso-
Stūris ,ar sievu Almi un bērniem ļ^^-^j^^ nenovīdība un naids. Arturu un Aivaru, Pēteris Arājs, Rūdolfs Kausiņš, Emīls Rudžītis, Erna šieiers, Oļģerts • Trumpe ār
sievu Maŗgarietu un meitu Astrīdu, Sigismunds Zarkēvics, Emilija Blumberga, Elza Halvacha ar meitu Ellenu, Valija Kozlovska ar dēliem Verneru un Miķeli, Ausma Er-cuma.
.AWA. PAAUDZE PAK BALTIMS VALSTU'OTĪJU
Arī .Zentas Mauriņas romāns „D2Īves vilcienā" tika nokritizēts līdz ujejēdzībaij bet nu romāns jau Iznācis otrā iespiedumā. Skaidri redzams, ka visgudrajās kritikās: ir buribulis", k|is tautas domām stāv pretstatā.
Nenoliedzams, starp kritiķiem ir arī daži augstvērtīgi, taisni;gi lietpratēji, bet par nožēlu vairums gan piekopj sen nosodīto „on'kuļu būšanu".
Butu ipēdējais laiks atmest lišķī-
Lietuviešu trimdas prese bieži,T ^^^^^^dību. ejot taisnīgus
pārninā Baltijas ūnijas nepieciešamība. Pazīstamais publicists Ski-pitis-* ieviel3iV"'iaikrakstā ,,Nepri^ klausoma Lietuva", kas iznālc Montreālā, rakstu, ku?ā pārmet neatkarības laika politiķiem, ka
tie ļoti maz darījuši Baltijas vai-
ceļus
V.isu cienību rakstniecei Dr. phlJ Zentai Mauriņai, jo visi ūtziajjuacā un cildinājumi Z. Maūriņaiv kas izteikti Zviedrijā, Vācijā un Šveicē, nes godu Latvijai un visai latviešu tautai.
Palļdies Aldai R. par šī sa^āpēju-
Stu savienības izveidošanā. Toreiz bija daži entuziasti, kas karsti iestājās par šo ideju, bet lielākā daļa politiķu šinī ziņā .bija pasīvi.
Almus kādā rakstā ,,Tevišķes žiburiai", kas iznāk Toronto, saka, ka jaunā paaudze noteikti prasa Baltijas valstu Tini jas radīšanu nā-
mūsmā ju kritiķu izrīcības
gaismā celšanu!
P. Š,, Pokipsljā, ASV,
KAUNA TRAIPS UZ TALĀRA
XA redakcijai! Pēdējā laikā latviešu trimdas presi ir apstaigājusi zi^a par konfliktu starp bij. senatoru M. Čaksti un plkV. Kj Lobi — i . - , i . v; ,divām latviešu salļiedrībā populā-
kotne. Tie saprot, ka atomieroču Uā„i personām. M. čakste pamet laikmetā pārāk mazāīn valstīm k. Lobem piedalīšanos Brestjitov-naiv vairs nākotnes un tādēļ tām skas miera konferencē un stāvēša-jāapvienojas valstu "blokos, lai pa- nu sardizē Leo Trockim. sangātu savu eksistenci un neļautu Ar normālu, juridiski neapbru-
sevi ietilpināt ^kādos nevēlamos blokos. Ir>ierosinājums arī trimdā radīt: vienu kopēju Baltijas valstu atbrīvošanas komiteju.-Sakarā ar to Komitejas Lietuvas brīvībai priekšsēdis V. Sidzikauskas paskaidrojis, ka šādas organizācijas radīšana būtu pāragra'. Baltijas valstis amien vēl tiek atzītas Ikā patstāvīgas valstis katra par- sevi. Lai nerādītu pārpratumus, mums jācīnās par šo atsevišķo valstu briivības atgūšanu, lai pēc tam tās varētu apvienoties.
m. LATVIEŠU BĒRIŪ ATPŪTĀ
HOLANDE .
Latviešu JKS šovasar sagādāja atpūtu Holandē,172 bērniem, kas devās uz atpūtas vietām 3 trans-, portos. Latviešu bērni piedalījās an vairākās holandiešu TMGAs nometnē. . Nodibinātas ļoti draudzīgas attieksmes ar daudzām holandiešu ģimenēm, kas šogad personiski ielūdza 87 bērnus. • . '
Sarīkojumu kalendārs
10. sept. Diždanča dziesmu un deju. vakars Sidrabenē.
1. oktobrī Amerikas latviešu teātra Bostonas ansambļa viesizrāde — J. Raiņa Krauklītis ītona auditorijā.
8. oktobrī, pist. 6 sv. Andreja 'baznīcas zālē ģimnāzijas audzēkņu vakars.
JĀNIS RUDZĀNS
Ziņas no dzimtene^ Raksti G. Robežniekam
notu prātu grūti saprast, kas gan tur noziedzīgs, ja K.Lobe, komandēts kā karavīrs, novedis Uz Berlīni Brestļitovskā noslēgtā miera līguma tekstu? Fakts tA ir tas, ka K. Lobe nekādu politisku lomu pie minētā līguma nav spēlējis.
Ar M. Čakstes mērauklu mērojot, tad, arī visa bijušā ķrļevu aristo^ fcratiju augstajiem pasaules likteņu došais cara galms,; ibūtu jāieskaita komunistos, jo viņi gandrīz visi kritiskā brīdī atstāja ķeizaru Nikolaju Ijl, un revolūcijas sākuma lielajā apjukumā, dzīvības instinkta vadīti, vai nu bēga, vai pakļāvās revolūcijas daimoniskiem sgpkiem.
Un ko lai sakām par lielo demokrātiju a'ugstajiem pasaules likteņu lēmējiem, kas Teheranā, Jaltā, Potsdamā. un ženēvā ir ne tikai stāvējuši goda sardzē „vecajam, la-bjaijam onkulim Džo" un tā mantiniekiem, bet arī parakstījuši līgur mus un nolīgumus par 'miljonu un atkail miljonu dzīvu dvēseļu 'nolikšanu uz sarkanā Molocha altāra?
K. Lobe visu savu mūžu, sākot ar strēlnieku gaitām 2. Rīgas pulkā, tad Imantas pulka rindās cauri Si-birijai, pēc tam neatkarīgās Latvijas armijā un beidzot latviešu leģionā, ir stāvējis Latvijas valsts un latviešu tautas aizsardzības priekšpozicijās. Tas kopsummā ir lielākais upuris, ko savai tēvu zemei var saiefet tās pie?derīgais, Arī K.>.Lobes dēls ir kritis cīņā par Latviju.
Cilvēka mūžs naiv ģeometriski taisna līnija starp diviem punktiem. Tādas taisnas līnijas nav arī augstā tiesneša dzīves līču-loču pavedienā.
Saceltā kņada ap cienījamo pulk-vedi: un patriotu K. Lohi līdzinās svētumu zaimošanai, un ir kauna traips uz tās autora cēlā taisnības apustuļa talāra.-
J. Saliņš, Hi. 2. RJgas pulka strēliilekSo
Hdislletetes imaieskflptas neugtebāg, bet b« vēlēSaiM 8«tti Ja bis piovfeiiota paitmarka. ir aitcia TOrēi Tai hifefiai*»
ē«mB Tras ari iifflai^flsS raSa* " '-----
Slēpei
Pasaules ^mier^ g)6c sava pompozi cifemojuma visur «ksistence starp Eietumiem • nozīi kairam • KominterI mēģinājumam. Ki ticīgo zēnu Nēŗu, tādu informāciju, juši, jo, kā taga( nams, no 7.-11. jī tikusi sevišķi silepļ
VĒ
Ikreiz, kad gai drāžas Express domāiju vpar ijuii Los Angelos, Saļ ramentō — tik jūs esat sev iži gan mēs visi ņe\ fornijā? Tad mēs TU dienu,- atcerēt nātu jaunas ibi< labs gaiss, dēti daudz mūsu pi ģencesi ari Anšļ laikam pa Boli viļ turieni kā otrreil neatgriezās čikj dzējs, gluži tāpāļ balodis pēc trešļ bet detroitietis ■palika tūr tūliņļ . brauciena, gluži šķirsta krauklisj aprunājas par ibaznīcu? Visi pāļ fornijā! Ja šis viešu tautai J£Q dzemdētāji būsi^ nieši. Latvieši tā ir bankroteļ kas dziesmu; bi var sastādīt; Bļ nāk un neižnālļ draudzi nevar aenta vidieiies nevar gaidīt, k< devartas bija uļ i'e'nti atdusas mē savas ijubil?
Nav vairs n< padarīts. Tanī 1. vispārējos ui svētkus 'šai vārds Kalifomil .pēc 2 gadiem Mēs visi brauļ ka būs daudz mēs visi tur ieprieki uz tļ mājas pārdot ilīd'zi, nauda
mlims var aiž] sā, ēst lētus a[ ar intelliģentl« landē^ dzīvojotļ tenes, tur mūļ precībās. Kad jušies, tad koloniju, uzceļ būs arī operē tur sava mūžļ vēl pēc patik sītāju jau viif būs arī miniJ skOla, slimo Rīgā. Vai tad ļ direktoru, )pŗ(ļ kums? Līdz tļ lietas notiekJ Jāizdomā, kpļ prezidentu? lai gan tas nj dzi, kas ģribļ šeit pieminētļ tomēr nev?,r| priekš grib dīs. Latviešu! tīgi nopietni dziem vairs I valstniecļbasJ tens 'būs jai| veidā, ko viJ labi iestrādāļ mora izjūtu,] • zidentu vajaļ 1. numuru iļ Biļetens b fori
Prezidental ■ ■ a) Saistoši lesvētīšanas.l
Karoga i< mazāk k'ā' no iesvētāmi tografs nevaļ rogu nofotoļ var iznākt štancēm;
b) Saistošļ teikšanas,, at
Runātājai mi, no kuri tā izskatās, paljavpties '■: notikumus, vēstU'iļes, /bej ografiskās īstos,, bet dami citās iznākt skai(
c) Item: žurnālisti^ perami, paļ •niķu pilni, I viņiem nav -iznāk* 3kai<ļ
Biļetena
Lielais knābi mūs| . Čiepiņu ģii var izturēt!!
Māiu iei Izturīgu juļ
Laulības Reinis Suk! Balodīti.
Pari redEļJ
XJ2 redzč