[septembrt
ļātāia Mo
kpei
Pirmie in-iieši, kas iijā varēšot PHnnie ,pir-|āatzīmē> Sca. ari dauda par loti
_ cer, ka ļlsies viņās .kas re-[a/rī īpašus
WA 24315.
Poldna
m rudeņos Ies platums |t, laba za» ļaumeistars, ļskolas pui« piezusi seju ilkAsi lūpas darbdienas ceļgaliem ļa smaidīša-|a. Un kad itāv tik un ļiņa izslējās ma darbus :edarīja, to
— viņa do-ijai, — nez
)ija arī tik idevība uz-ļikama. Bet ia izmantot
isku noskai-ļlkšķus. Uni Lulīzei kāda
Idziesma
nedēļu gu-pakla saieša-ļja turp aizo laisiņu, ku-Gar to, se-nupat aiz-Lstēnu saim-f ja gluži jau-pagasts no-^jās kopā ar 18 sekos)
Trešdien, 10B5. gada 28. septembrī
LATVIEŠU TRIO UZSĀK TURNEJU
E« A T Y I I ^
EdMimds. Zirnītis '
PIRMĀ LAPA
Bez salnaSj hez vēja No khm vēl za|ā . Eā^ nopūta spēja risnsi vaļā' Pirmā ķpao
Jauniešu aicinājums — Tīru latviešu valodu
5o kreisās j vijolnieks V. Ziedonis, pianists T. Meļķis, čellists
J. Ādamsons
Labi pazīstamais Latviešu trio, kurš. gan vairāk reklamējas zem angliskā nosaukumā „The Lātvdan Trio", šogad atskatās luz 10 gadu darbības posmu mūzikās laukā. Trio : nodibinājies un savas gaitas uzsācis Vācijā 1945, gādā. Desmit gadu darbības posma .trio sasiāVs ir vairākkārit. maiiiījies un pašreiz no trio pirmajiem celmlaužiem kā uzticīgs līdzgaitnieks ir vairs palicis tikai vijolnieks Viktors^ Ziedo-
Trio sastāvā pašreiz darbojas vijolnieks Viktors Ziedonis, čellists Jāriiš Adamsons un pianists iValde-mārs Melķis.
Uzsākot šī gada jkoncertu sezonu, trio to pagaidām iedalījis divos posmois. Pirmā koncertu turnejā ir pai-edzetas uzstāšaiiās 24. septembrī Dimoinā; 25. sept. Omahā lāt-Tiešu dievkalpojumā, bet tās pašas
dienas vakarā trio koncertēs Lin-kolnā; 26. sept. SuMsā; 27. sept. Hosmerā; 28. sept Baudlē; .29. sept.Medlnā; 1. oktobrī Mineapolē un 2. bktbŗī Čikāgā,
Otrā koncertu turneja paredzēta starp 15. un 24. oktobri, apmeklējot Lankasteru, Filadelfiju, Allentau-nu, Bostonu un Sirakuzas.
Programmā ir paredzēti Brāmsa, Mendelsbna un mūsu tautieša komponista Ķēniņa darbi. A. B,
Ka ņirbošā Vēl celd£iniās iēnām Tā slīdēja lēnām Bez trokšņiem nn ēnāim Pirmā lapa.
■ IDnnokrita. klmš® ■ ■■ Tā šķldrdubļiļ vāitā Uz mūži^ dnsn Tik dzelteni sārta Finnā lapfto
) ,X TlDEMAŅA^
ceļojošo gleznu izstādi Hamiltonā atklās piektdien, 30. septembrī, pl. 18, 100 Park St.Sp." baznīcas zālē. Izstāde būs atvērta sestdien uņ svētdien no plkšt. 12-6. Pēc tam J. Tīdemānis' savu izstādi pārcels uz St: Katarīnu. ■
Trimdas gadiem Ieilgstot^ mūsļi māt«s valodā tiecas ieviesties nezāles svešvārdi. Lai šo parādību ai*arotn, Ameri. -kas lat\lešu Jauiatnes apvienībsi šogad savā ^Jaunatnes nedēļā," kas i»^t oktobra sāknmā, pieteikusi diņu pret io ^enaid^ . nieku," klajā ar psmattemnjkmŗas moto.ir: »Tiira latviešu ralodu t""»^»-"
Šai sakarā jaunatnes pulciņi visā plašajā Ziemeļamerikas kontinentā ^tiek aicināti izveidot un iedzīvināt pretsolus, lai ti? vietas ,rayetu" mūsu skaistajā valodā ieviesušās nezāles, ļ
Kā iJiēs,^jaunatne, lai 'apkag-ojam latviešu valodas kropļb-tājus? Doi^aju, labu priekšzīmi ir rādījis Takomas jaūtiatnes pulciņš, vadītāju kurSu laikā ^par katra svešvārdā lietošanu iekasējot pa vienam centam/ Dažs varbūt jautās: — bet kas . notiks ar šo soda" maudu? Aizgājušā ALJAs kongresā, Elīv-ļendā, i#anēja domā, ka katrā lielākajā ASV bibliotēkā (it sevišķi augstskolās, būtu jānovieto pa latviešu valodas vārdnīcai. Kā zināms, kongresa delegāti pat uz vietas saziedoja tuvu pie 100 dolāru šīs vārdnīcas viena eksemplāra iegādei, kuru no-; vietos A^V Kongresa bibliotēkā Vašingtonā. Vai šādi mēs, ku^ ŗiem dažreiz pasprūk kāds svešvārds, nevarētu parādīt vecajai paaudzei, ka apzināmies lietas nopietnību, tai pašā daikā ar labvēlīgu žestu iemetot „tīms latviešu valodas" vācelē pa centam vai pat vairāk?, Tā mēs atbalstītu latviešu valodas propagandēšanu trimdā, tai pašā laika modinātu cīņai visu latviešu jau-, naini brīvajā pasaulē un irādītu dzimtenē palikušajiem, ka trimdinieku jaunaudzei rūp latviešu valodas saglabāšana.
Bez šaubām, katrā ALJAs pulciņā radīsies vairākt ierosina-" jumi: tiks lasīti referāti, uzvestas satīriskas skices no trimdinieka ikdienas dzīves ainām utt. > >
Viss darītais nāks no sirds dziļumiena, jo mēs apžinW ka nevaram ļaut sevi ieaijāt svešvārdu labirintā, jo reizē ar valodas sakroplošanu līdz nepazīšanai un izmiršanu mirst arī tauta! A-tgriežoties dzimtenē, mēs runāsim tīru latviešu valodu.
^ Hngo'Atoms;. ■..
g
JAUNIEŠI NOKLAUSĀS DM PRETĒJUS REFERĀTUS
Zviedrijas karaļpāiris pateicas Jānim un Guna! par ziedu pušķi Zviedrijas latviešu dienās
ļļ Kopš Ērikā svētā laikiem Zvied-.pārtrauktas evolūcijas■<j^us; Tapa* " rijā ir -paradums, ka karalis, kas 'arī no vecāko paaudžu puses tieik pārņem kemes valdību- no sava meklēts šis kontinuitātes viedoklis;,; priekšgājēja, dodas braucienā pā ko ar sevišķi lizsvērtu pārliecību zviedru zemi, to iesākot no Upsa- izteica pulkvedis Lobe tikko ad? ias, tālāk dodoties uz Sēdermlandi, tikušajās Zviedrijas latviešu jau^ ^tergotlāndi, Vestergotlandi, Vest- natnes dienās, aizstāvēdams paaur manlandiuri tad atpakaļ uz Upsalu. džu saskaņošanos un kopā strādā-Visās brauciena centrālajās vietās, sanu vienam mērķim.
DIVI KALENDM 1956.
lupāt iznākuši divi māfeošā 195^. gada kalendāri. Viens no tiem ir Latvijas ev..lni baznīcas virsvaldes izdotais Baznīcas kalem. dārs^ otrs -- Laktas ev.-lutb^znica&aŗ<^^ izdotais
Katra kalendāra sākumā atrodam pa gleznu reprodukcijai. Pir mājā ir Jūlija Jēgera^ Ļībekas latv. ev.-lut. draudzes dievnamā Artilērijas nometnē novietotās altāra gleznas Jēzus svētī bēgļus reprodukcijā, kas latv. bēgju saimei mazāk pazīstama, bet otrajā, J. Ŗo-zentāla Dundagas baznīcā novietotās altāra gleznas Augšāmcelšanās Lieldienas rīts reprodukcija.«
Šīm gleznu reprodukcijām seko — Baznīcas kalendārā .— arcļbiibīs-kapa T. Grīnberga uzruna —• Uz jauno gadu — par mīlestību ('Dievs ir mīlestība), un Elzas Ķezberes, ārchlibīskapam 85 gadu jubilejā, 1955. g. 2. aprīlī veltītais dzejolis „Dievs mīlestībā jāsastop". Bitītes kalendārā lasāmo vielu ievada Bitītes onkuļa (aŗchibīskapa) vēstuļu somiņa m^ajiem Bitītes lasītājiem, kurā viņš uzaicina • jaunajā
pasaules alga?" (Kādreizējais Ķur. zemes paunu žīdiņš ASV atceras bērnībā piedzīvoto sirsnību). Tāpat jaiiks ir A. Dziļuma raksts „DieVs sirdī" un B. Valdemāra „Ziemas-svētki kādā lauku mājā Vidzemē. Beigās ievietots Baznīcas virsvaldes locekļu un mācītāju saraksts ua adreses līdz; ar mācītāju dzim'-šanas un ordinēšanas datiem.
Kopsavilkumā jāsaka, kā Bazaī-cas kalendārs varēs interesēt se. Višķi kuplu lasītāju skaitu.
Bitītes kalendārā, bez jau šī apskata sākumā sacītā, iespiesti raž, sti par atceres un piemiņas die-nām nākošā gadā, vairāki tulkojumi, raksts par Ventspils baznīcas cēlēju F. N.: Paufleru (līdz ar šīs baznīcas .foto uzņēinumu), 13 J'apu garš J. Sviestiņa ceļojuma apraksts —^ 'Kurzemes Šveicē, līdz ar 8 il-
lustrācijām, tā paša autora raksts ! gadā paturēt arvien prātā divus ļpar dzejoļa j.JĒJs dziedāšu par tevi,
tēvu zeme" autori Tirzmalieti.Žel-ma;s\ Mgērlēfas leģenda ' ;,Svētā
Aizved māsu īsvešniekos,;; i; Saiplēš .ģinti gabalos! .. , Steidzies, dzeiies, neļauj plēst. Neļauj mūsu- ģinti dzēst! — ;
Tā saka lielais dzejnieks un pat. riots Rainis savā lugā "Kraoiklī-tis, "Krauklītis", ir visaktuālā. kā Raiņa luga paareis^ējā laikā un šķiet, rakstīta iaisni mums. Rainis trimdā pavadīja 16 gadus, un tāpēc mūsu sāpes un. ilgas viņam nav svešas. Katrs_ no mūsu trimdāS saimēs "Krauklīša" izrādē • atradīs kaut ko savai dvēselei rada.
Latviešu trimdas jaunā audze, kurai par Latviju nav visai skaidrs priekšstats, "Krauklīša" izrādē, redzēs senos latviešu karavīrus, bru-
Tuvojaš:Latvijas universitātes gada svētki
ņotus šķēpiem un vairogiem. Taf-pat redzēs arī ļauno svešzemnieku. Magonītes — mūsu brīvības ļ nolaupītāju^ Svešzemnieku un viņa ļaudis teātris rāda jāMā uztve-; rē. Svešzemnieks 8imi3oiizē visas tās varas, kaš laika tecējumā mūsu zemē iebrukušās no austrumiem,tā. dēļ svešinieku tērpi un ieroči gata-Voti ralks.turīgi šiem āziātiem. Arī gleznotājs Ardis Vinklers "Krauklīša'' dekorācijās devis div§« krasi atšķirīgās pasaules ■— latvisko gai-
ķā iteiķa stāsta, karalis atkārtojis savu karaļa zvērastu. šo braucienu sauc par ;^rika braucienu, (Eriksgata), kas -tautas izpratnē nozīniē „visās valsts eelš."
Šogad šajā braucienā Zviedrijas karalim iž^āCa satikšanās ar latviešu saimi ^^ēpingas pilsētiņā, kur karalim apstājoties sporta laukumā, starp visiem citiem suminātajiem viņam pretim izgāja arī divi latvešu bērni 10 gadus vecais J ā n i s Cr r ī n s un 9 gadus vecā Guna Ķ r 0 n e n b e r ģ e, kuriem karalis spieda roku pateikdamies. Šo notikumu plaši atzīmējuši bija zviedru lielākie galvaspilsētas laikraksti. Ievietots bija attiecīgs attēls un zem tā paraksts: „Aiz-Knstiņoši bija, kad Cēpingas sporta laukumā divi latviešu bērni (tie nosanķti. vārdā). brīnišķīgi skaistos tautiskos tērpos tuvojās im, kautri smaidot un zie-mazajās rokās.** Protams,; ka arī Zviedrijas latviešu laikraksti šo notikumu atzīmējuši aŗ patiku prieku; un Zviedrijas latviešu salniē par to runā ar saprotamu aizkustinājumu un lielām simpātijām pret karaļpāri.
Arīi Zviedrijas jaunieši šo priu' cipu parādījuši par savas darbības vadītāju ieskatu, Jaunatnes dienās par lektoriem aicinot divus vecāko paaudžu pārstāvjus — pulkvedi K. ^ Lobi lin prof. A. Alzsilniekū. Cik K. Lobe ļbija pozitīvs savos spriedumos, ļvērojumos un aicinājumos jaunatnei, tik, diemžēl, prof. Aiz* silnieks, • acmredzamli, lūkoja ie-mantotļ jaunatnes piekrišanu ar uzbrukumiem sabiedriski polītis-kiem darbiniekiem un trimdas lat-viešu pārstāvniecības orgānu vēlēšanu .piļincipam kā tādam, salīdzinot šos ļ—„visādās vēlēšanās sa-vēlētos"ļar pazīstamās fabulas «Set-riem zvēriem, kas; gribējuši muzicēt, nekā ho mūzikas nesaprazda-:^ mi, šo I salīdzinājumu vēl pie' tam papildinoi ar kādu anekdotu, ka sabiedriskas attīstības ātrumu no»
sakot So profi
ļi...
JAUIIEŠĪ-O^GAMZĒJAS:
om rūgtumu' un neapmierinātību V nedrīkstēja: celt Jam-natnel priekšā ^ kā nJ^unatntds problēmu**, ji ar Šādiem referātiem tiek radīts «Ikai negatīvs rezul-tātss tie, kaslšodien ir sabiedri&M - polītisk^ darbā, Jr ēzeļi, un kas tā» dā gadījumā^ atliek pāri LatvIM kurai ir tik joti nepieciešami upu-
— situācija, pēc kādas tik ļoti ilgo-
teikumus: „Pazīsti pats sevi" uņ ;rĀtzliedz pats sevi.*
Pārlapojot .145 Ipp; biezo Bāznī- nākts'*, daži zinātniski raksti (Cilvēks skaitļos un kas skaitļos nav izteikts u. c.), uri daudz dažādu "uz-
devumu — gudrām galvām (gan • ar gan bez illustrācijām). Labi, ka ie-
cas kalendāru, redzam, ka tanī bez V, Hiks (Wesseley Hicks) — To-'jB-U minētās Elzas;Ķezberes dzies-ronto laikraksta Telegramas le-.°^as ir tās pašas autorēs seši dze-vadnieks, vadīs kursus žurnālisti-'joļi. bez ^tam dzejdarbus snieguši
kā,, kas ilgs vienu nedēļu^ aptverot: K. Kundziņš, P. Ērmanis, V. 'vietots arī rakstiņš par jaunatnei ^'^ lekcijas,, sākot ar. pirmdienu, .SkaistlaukSr^^A^ Alfrēds Go-'derīgām grāmatām.
Kalendāra beigās kā pieilikums iLatvijas karte. Tas arī pavisam
20
3. oktobri, plķst. 8.00 j). p. Kursi ba, Berta Dombrovska un T. Bren-' notiks Toronto Universitātes Uni- ce. Prozās darbus snieguši profe-vers.itjŗ College telpās, un tanīs iz- sors K. Kundziņš — par kritiskā-; tirzās avīžnieka darba pamatus, ie- jiem. gadiem^.prāvests E. Bergs, skaitot ziņu vākšanu un uzraksti- prāvests K. A. Birznieks, māc.E. šanu, ievadrakstu rakstīšanu, kri. Rozītis (par a,rčhibīskapa jubilejas tiku rakstīšāhUj korespondēšanū svinībām); u. c Kalendārā ievietoti un manuskriptu rediģēšanu. vairāku autoru atmiņu raksti par
Pieteikumu veidlapas un sīkāka māc. E.Stang'i,- virsmācītāju J. informācija iegūstamā paļ tālruni Meirenu, profesoru L. Adamoviču, ■WA-3-6611,loc. 304 vai 308, vai grie- māc. a Šaurumu, J. Gŗabliku un M. žoties raksveidā pie Toronto uni- Eichi. ■
versitāteš — Universitj Extention, Ar lielu interesi lasīju K. K. 65 St, George St., Toronto. ' rakstu „Vai nepateicība tiešām ir
14. septembrī Toronto studentu organjiaciju ziņā aff XNAĶj»āca m par īiU
Sēdi vadīja Toronto korporāciju kopas seniors 0. īļzērvītis. Sanāksmē nolēma svhiīgā akta sa,rīfeoša-Mu uzticēt Korporacijn kopai, nospraužot galvenos vilcierius svētku norisei.
Toronto Korporāciju kopa ziņo,
šo un svešzemnieku driimo, nospiē. došo; Komponists ■;Kārlis Lietiņš speciāli Krauklītim komponējis vairākas dziesmas un mūziku.
Amerikas latviešu teātra Bosto-nas ansamblis J. miņa: "Krāuk-nekādas ,,paaudžu s^ līti" izvēlējās izrādei 1) pieminot visās zemēs, kur jaunatnes organi-dzejni^u viņa .25 g. nāves difenā nācijas jau radītas, meklē un de-un 2) lielās idejas dēļ, kas tik tū-^^l^rē paaudžu kontinuitātes, ne-vā mūsu pašreizējā laikmetā.
. , . , TU J^pējīgi un nacionālo mērķu zlĢā Viena ņovispozitivakam trimdas dj^ši darbinieci Paliek tukšums, latviešu sadzīves parādībām ir, ka visās zemēs un kontinentos pēdējos pāris gados iesākusies pašas jaunatnes sabiedriskā pašdarbība, kuras saturs ir nacionāli radošs un cieši saistīts ar Latvijas brīvības atgiišahu kā mērķi.
Otra visai pozitīva parādība ir, kā paši jaunieši nekur nekonstatē
Profesors, acīmiredaot, šo koia-sekvenci nav mēiģinājis pārbaudīt, lai no šādiem domu gājieniem iz-
ka svinīgais akts ar muzikālo daļu labi, ka tā_dota: .,berni, _(kā to J. BiotfegO. septembrī, pīkst; 8.15 va-Jaunsudrabiņs raksta) jus apstās , _ . , . „sis un lūgs izvadāt pa visiem Latvijas ^«^» Andreja baznīcas ^zale. novadiem, stāstīt par pilsētām me- Akadēmisko iTO t^iKSpror.Dr. B. žiem un upeni. Neviena grāmata to Kokins*
nespēj vārdos izteikt, ko runā tāda Mākslinieciskos pi'ieikšnesumus zemes karte." 'sniegs dubultkvartets lalvis, pie
Kalendārs ir 88 Ipp; biežs, tanī jfiavierēm brīvmākslin. t. Tūtere, ap 20 mustradju. V^^
]a .— tāpat ka agrāk — stilizēts , Ventspils ev.-lut. darudzes diev-: l«8rumus neizsuUs. nams. P. A. 1 svētku viesiem bnva.
īpašus i^ visiem
vairītos un dažkārt lēti
ar tādiem nemeklētu i
HAEGABITA KOVAĻiBVSKA
gurnus grozīt. Toreiz... spogulis... kungs, un es. Un te, galda galā, vienmēr sēdēja Lielais Futns — milzis un lempis. Ap viņu dēli -— Kristaps un Juris. Strēba putru no māla bļodām. Māla — kunga dāvātās sudraba bļodās spļāva asakas. Pat dēlu mācīja vircainām kājām sudrabus spārdīt, noslēpt cūkas pavēderes mēslos; Es klusēdama pretī spļāvu tikai naidu. Un jasmīnu pazarēs ar Tērbatas vilku slepeni miju uguns mutes. Svilu. Begu — bez viena piedāvāta lata. Dzīvību sūcu. Toreiz.-Esŗ ^';.:'iV;:''':;. > ■
„Ēnu Ēna — debesīs mēness kā baisi izplesta spoka acs.
«ļgū'stāmu piekrišanu Labi vai slikti, bet sabiedriski - po-lītiskais darbs trimdā ir ilgi oi-ga-nizēts, var tur visai daudz kritizēt un prasīt lielāku sķai(lrību;li6 aiktīvitātv un dziļāku šaturii, bet tā; ii^ atbildīgas kritikas lieta,; kurfiss-; vietā nedrīkst ļilīt ārēju asprātības efektu dēļ teiļptūš, ■. š® sabiedrišfe;v darbinieku noniecināšanās vārdias,
vietā nerādot nekādu labāku dār^ bās'veidu.'--:.. [' Profesors noslēdza Sļavu referātu ar Kronvaļda jaukajiem vārdiem par tēvzemes un latviešu valodas mīlestību, par gaismu uii brīvību, bet Krontalds savii laika jaunatnei i dēva( plašu un lielīsld motivētu, ļ^^^^ visam konkrētu darbības programmu latviešu valodas kopšasias, sķo-In, audzināšanas, ņaĢionālās dzīves veidošanas laukā, programmu, kas vēl šodien ir tik rosinoša uh idejn bagāta, ķurpretī prof. Aizsilnleks palika tikm pie visai subjektīvi krāsotas kritikas pret šodienas sa-biedriskajiem darbiniekiem. Tādu domu nešana jaunatnes sanāksmēs nav paaudžu saskaņošanast c^š, un šādiem priekšnesumiem nevajadzētu atkārtoties. Ir taēu tik bezgate daudz pozitīvu tematu, ko varētu nn ķo vajadzētu kopā pārrunāt jaunajai Uh vecākajām imudzēm. ■
Zviedrijas latviešu jaunatnes die^
nās, tāpat kā cituj zemju . līdzīgos
■ ri ii TTi i. • r- • 1 «i • 1 • sarīikojumos, parādījās, jauni uei
_„pauru,^^ Putnu mammaiv no r^^^^^^ spieķis, var- talantīgi vārdi māk-
but atmiņu plaisa grava akmeņi. .Viņai lika ceļi., „Kapec tie- '^^-^^ ^^^.g^. ^^^^^ ^^^^^^^^
Aina Svešzemnieka istabā J, Eaiņa ingā "Krauklītis**. Vidū režisors R. Bīrzgalis. «
„Jā,'' viņš nopūtās „kāds vīrs reiz teica — ,jīzsīkušas upes gultne nezina pateicību savai pagātnei." Tevī pārpalikušās sakaltušu dubļu plaisas, akmeņi un oļi, iievienas _ dzidras ur-dziņas, neviena spirgta asna. Bet, ēnu Ēnaf — viņa acis piestāja žogam. „Vai tavas tumsības valstij.blakus neplešas Gauru sirdsgaismas lauki ? Mēnesnīcā mirdz kāda seja."
PUĶES II Di^aA
■5. NODAĻA : 46/turpiriājums
„Kara.lienes Ēna
es sarkstu. Bikses. Vai drīkstu jautāt - kāds dvēseles šķidrauts segs tavu aiziešanas mirkli? Klau, dzirdu — smilkst zemei pieplacis jausmu suiis — ar asti klaudzina klusuma ^ vārtos. Un apsviliš sikspārnis graiza nakti, ar spārnu ķekšiem strupi nocērt dziesmām līgas. Un redzu, ar svešāda tāluma gaismu, mēnesis klāj tavus maizes laukus — dzīvotos gadus. Tikai vienā stiebrā rasas mirga. Esi bijīga! Ar peles raustu pērno graudu, skopi lietu ūdens lāsi — tev Svētais Vakarēdiens un mēles skaidai slāpju veldze,"
„Ē§1 Vakariņas ar paklētš graudu? Ar strauta miglas aplodātu i-asas pili? Zirga ģīmi — beidziet ņirgas. Kaut jūs čigāns vai zaglis, iesim istabās, kur sudrabs un^ zelts, siers un gaļa. Te, uz vietas stāvot, man ķirmji atgrauzuši pēdas. Iesim. Mal un rūc arī ausīs.
„Vai drīkstu balstam sniegt savu elkoni ? Uz tā reiz dusējis rožains pirksts, balles cimds un dāmas .skropstu melnā asar^
Vini pagrīļojās līz lieveņa pusi, taču Putnu mammai neklausīja kājas.' Viņia saguma un tikai ar vārdiem kāpa pāri slieksnim, ar rēga 'skatu piesēda pagātnes galdam: ;
„Mājām, ķā pats redzat, droši pamati — droši. Augsti novērtētas. Krēsli visi uz četrām kājām, no muižkungu stingrības laikiem. Arī spogulis kā dīķis, kur zivij asti, meitai
Tev sejā līķautā gaismā, vaigos ^ziļās pagātiies bedres.-
„Jā. Es. Mani velēnu dēli. Lielais Putn^ es negri-
bēju klāstīt. Un te — kas bija man rādāms ? Te, uz galda, pats tieši redzat — svečturi. Tīra bišu vaska sveces, ziemai aitu tauku. Trīs duči sudraba nažu, tikpat daudz dakšu. Trīsdesmit piecas karotes, trīsdesmit sesto nozaga lišķu bars no dēla bēru galda. Un saktas, krūšu adatas, čūsku midzeņa kakla važas — īsta zelta! Un dzintars — sveķu gabali. Mēness akmeņi, kā novārītas zivs acu lēcas,.pienaini un vēl citādi. Asins akmeņi — tumsi zaļi ar sarkanām dzīslām. Bet tālāk lai skaita Nāudiene, man piegurst mele/ Gribu tikai rādīt — mana bagātība spīd uri laistās, Reiz, Kristapa 'mantrauša pirkstu apgramstīta, tamdēļ augstā vērtē. Dārga! Zirga ģīmi, tas viss paliek Marijai. Marijai — sauciet šurpu! Gribu vēl teikt ,,Tomēr! Kāda dzīva būte. Marija? "
,,Tā mana tiešā daļa. Kur viņa'šov ikar? Jums klusēt." V.-.-' „Marija.-';' ;" ■'' ;;■ ' ■
„Jā, Posta puķe, mana rūpe. Vina un lopi."
;;■-:,,Skaistar-'^...: v'-.' ''['-■'
;„Amadej—• sargies—^ viņa nav glr'^iem!" '
„Skaista! Redzēju. Vai izcelta no i lens rozēm, glaudīta ar lēpju lapto? Es vairs nebrīnos; Man ir kāds draugs -— reiz atzinās un domās šurpu traucās, pāri žogiem zaru režģiem. Kā vilks un mednieks. Piķa melns, jauns un stalts. Ar taviem vārdiem lika brīnumos acis vārstīt, teica: „Tā būs. manā tiešā daļa. Rītdienai guvums.'' .
'.. ,„Jūs! Nost ar plēsoņām, melniem viļķiem, viņu acu iesmiem! Toreiz. Ē)s toreiz blēdama pretī steidzu. Biju aita. Man izrāva tikai sirdi, apgrauza, pēc tam iespļāva grāvī. Vātis čūlāja, sarecēja, bet ilgi nesaidžijā. No tās reizes krūtīs kā maitai — cauri ribāņi spraucas tikai nezāles, svilpo tikai vēji." Amadeja acis pāri Putnu mammas plecam apgāja izklai-
šlGāūros gaisma-^gaismas pilis !^G^ Bet es visu
vakaru sīksti turos un kaulēju seļ[ tikai nieka acu gaismas piles. Šai vasarai, līdz rudens ražai. Līdz Mārtiņu rozēm. Un vai jums žēl piemest klātu riekšavu sniega, kādu skuju, zaķa pēdu ? Un kādā vērtē jums pirmā atkušņa cinis, kurmja arums? Kas bez manis valdīs māju, pieskatīs nīkuli Mariju? Tai kāju vietā tikai zosu spārni, galvā mušas svara prāts. Man vēl krietni jāapdomā, viss jāsaliek ^un jānovērtē — man
-es-". . ■ ^:;-;;: '■v.^-^'■•■'-■:■
„Tas tomēr ir seņors Gaurs savas ģimenes lokā. Un bagātais Caune ar labi slīpēto, bet redzami neīsto dārgakmeni Zentas kundzi. Un jā — tiešām! Jukāņs Jonatāns — mans draugs! Prieks lec augstāk par izspārdītām, uguns dzirkstīm. Jukān! Manas sirds dēls! Tava nāra uz puķu kātiem visu vakaru asaru žūžo, sirdi pāri žogam pie tevis šūpo!"
„Ptu! Mēli aiz gāmura!" Ieķērcās Naudiene:„Viens, divi—^ vārtos iesprūģušr meitu ģenģeri, visi tukšo rīkļu Gauriļ" Salīgojās dziesmas, bailsu murdoņa jaucās ar izsaueie-
niem. ::-v.." ;;:;• y'\r^
„€elsim sveiku kausus! Mēs — mēs te pie mammas skalojam ceļa putekļus ■Rīgas kārumus un atraugas. Ar vecenēm jau'trešo lāgu līgstairi saderību. Dodam mutes, neciešam dunkas," blēja Kadiķis.
,,Būŗas, peļu sūdos, kā Mūrmuižas šķūņos, Kurlās Ženes
lupatu būkšķos.''
„Lī-iga-ā, līgā, pašā Jāņu vaķarāi •— līgā— Kāds, laikam klupdams, paspēra tukšu alus kannu. „Kas tur!" Putnu mamma "izslējās. Kā iesaluši viņa ska-tījās vārtos — „Kas tur?"
BYk un literatūrā. Žēl, ka Zviedrijas jaunatnes dienās mazāk dzirdējām' drošāku un labi motivētu nākotnes domu un pasu jauniešu spriedumu par jaunatnes uzdevumiem trimdā, par viņu ieskatiem Latvijas, valsts Un nacionālās dzīves jautājumos. Cerēsim, ka jaunatnes organizāciju rašanās un izveidošanās šajā ziņā nesīs pozitīvas pārmaiņas, lai tiešām augtu vecāko paaudžu darba turpinātāji svarīgajā sabiedriski» polīttiskajā darbā, kas prasa lielas zināšanas un bagātīgu pieredzi.
VIJOLNIEKS ALFRĒDS ZIVĒRSS KULTŪRAS DIEXU IETVAROS KONCERTĒS HAMILTOM UN
1 TORONTO āīversa konceiis Hamiltonā n<!tv tiks 1. ōktobiī, bet Toronto 16. olk-tobrī sv. Andreja baznīcas zālē,^ A. Zīverss beidzis Latvijas konservatoriju un kā Kultūras fonda.
Labvakar, Jānu bērni. Labvakar, Putnu ļaudis, vai jū- stipendiāts papildinājies Berlīnē . su lokā arī pati saimniece?" ■ ^"m^f^M^^mm^^ Kāds atkal piesita kannai. " •
Vai pazemei arī zvani? Kas iŗ šī gaisā izskanējusi sendienu balss — balss — balss. —^
Putnu mamma slīga Amadeja spēji pastieptās rokās un līgotājus, grīļainbs dzērājus. Alus kausi kā ap- ka to nogulda zālē..
podi gulēja blakus Kaudienes saraustām ogļu ^md, nopūtas .
du sasēdušos lī gāzti.naudas _
kaudzēm, atblāzmā kņupa vairs tikai dažas vecenes. Jau-' nieši skuvās krūmu aizsegā '
burgā pie slavenā vijolnieka Vasa Fšichodas.
A. Zīverss Latvijā spēlējis Nacionālās operas, radiofona un Rīgas Jūrmalas simfoniskajā orķes^ tri, gan aiī uzstājies kā solistSo ;Viņ| koncertējis ari Vācijā un Aus-
CTurpinājums sekoa)
trijā, bet pašreiz uzturas ASV, knr spēlē Misūrī simfoniskā orķestrīo