martā, 25. n-rs
tJ UPE?
Trešdien, .1957. gada .27. martā, 2o. n.rs
■ 0
NĀVE • .
i Nost radāms pirms [iem patiešām paredzē-īdiēm- teikumiem viņš jo karu un Hitlera nā-[„Lielo bļāvēju, kas ir bez kauna izjūtas, iz-annijas viŗspavēlnie-Ji 5avā neprātā nojauks fcus tiltus un pavēlēs ļkaruļf. Vl-65.: „Brūno ļtm nāksies klīst pa paja valsts kanceleja stā-jiVdurvīm ;Divaš perso-ļdedzinātas uz bruģa/' ļad 1945. gada 30. aprī-ļenča valsts kanceleju plers ar IeVu Braunu ^pašnāvībā, bet \iņu lu Ināja uz cementa klq-
gūstekņu liktenis Pad. blašumos: nav piemirsts: Bks aizturēti. Naidnieka locīs .un nogalinās. At-pīs darba kreklā un no-īt pretinieka atbalsti-/V Gandrīz visi gvarl-Lsaules . kara notikumi ļ^ostradāma četrrindās. ļS visus pieminēt, bet vēl divus, kuros viņš . ļ-mā franču maršala Pe-ķeigums 8. Ipp.) * .
Itani X šķērsām
itentētas 1945. ff.)
:u veida biksītes
jiegrieztas labākai valfcā-ļelastīga jostas vieta, parastām X šķērsām priek-iTotas no augstas Jkvalitā-pnas. TIegli mazgājamās, adina. Izturīgas nn Tabi piegulošas.
- W-18-56
itu pulks, kā labi pār-vienā virziena — tur, ; Beidzot bija iekaŗo-ikai ienīst.
imaidīja. Tinam savās tadsniit mārciņu kolti. naida. Nē — viņš bija piīzticībai, iekarot viņa īga nztieība viņām bi-
fTiiem uzra;kstiem, bet ļktā iestiprinātas mazas ļechāniški"uzsita pirkst-i. Mazs starmetis uzgā-Irām istalms vidfl. Ēnas (stāvokļus, izmērus uņ i'-ti ielāsojās zaļgani:
|:'<a un sudraba. Zelts ?t skaitīšanai.''
ļi> pilmi vēzienu domu sievā
ļi. aizdomīsri pacēla gal«
ml je.^tri paspēra dažus ļ^ētņīca bija par mazu.
JpaUīļnījās, tūdaļ iieaiz-paju šovakar pietiks ļens rītdienai.''
zmis par ļaunumu vi-ļļkā kāds sirdsšķīsts grē-ļjāsaprot, cik sirsnīgi vē-restību, ko dažreiz esmu
ļoja galvu. Beizē ieprie-ļvarošanas nīāksla. /
ļudinies, nenoklausījusies advokātu birojam izga-ar virsrakstu: „Aberaī-
sināšanas fonds"."'
Viņa acis uguņoja sekos)
NGTEIKpiI sacensībai
Jaunatnes polciņš un latviešu skola
Heincs Ūngers diriģēs 4 koncertus
Jorkas koncertu apvienība aprija, beigas un. maija sākumā rīko
1. Lai veicinātu^ latviešu jaunatr 3. Sacensība paredzēta trīs gm- ītona auditorijā savu kārtējo sinu B^^aktīvHātibrīvajāpasaulē^ALAs pām: 1. no U Udz 1? gadiem, 2. foniskō koncertu ciklu, ko vadīs Kultūras birojs izsludina īpaša sa- no 18 lulz 21 gadam, 3. ^o 2ž Udz iecienītais vācu izcelsmes diriģents censību latviešu Jaunatnei neatka- 80 gadleik •Heincs Ungers, kas nesen atgrie-rīgi n^ tā, kādā brīvā, pasaules Barbu minimālais garums --1. zies no panākumiem vainagotas valsti šie jaunieši atrastos. Šacen- grupai 700^ 2o —1000 un S. —' turnejas pa Eiropu.
sība notiek rakstveidā m tās-mo- 1500 vārdu, 1: Koncerti notiks Kanādas ģene»
to ir: jaunatnes pulciņš un lat-| 4. Darbi iesniedzami anonitoi ar ^r§,igui3ernātora . Vinsenta Meseja, viešu skola." moto; slēgtā aploksnē, pievienojot ^ c. prominenču protektoriātā.
2. Sacensības noliiks — sekmēt autora vārdu, dzīves vietu, īsas
latvisko audzināšanu nn pievērst biogrāfiskas ziņas, atzīmējot jzglī- '•
20. aprīļa koncertā orķestris at-
, «i 1 , - - . skaņos Mocarta darbus, kā ari
jaunatnes uzmambu jaunatnes or- tibu resp. kādā skola mācas, ia , • » .. r ; • Aidr.
. , . 1 , 1 ». . i * Malera 4. smifoniju ar Luīsi Mar-
ganizaciju un latv. skolu darbam, strada--kur, ķartas jaunatnes or- _ g^jļ^^
Sacensības darbu saturs, atkarā ganizācijās piedalās, M latviešu, tā " ^ ^ '
.7. maijā programmā, starp ci-
Biruta'Fope.
. ■ sARi'^A nm
to atnākot aizej, Tavs tuvHEi^ flr 1āl?i, _ yējš pērnajās ia|.ā> smejamo Pa^mākoņ: Hr&Um S;i)īd dzeltēsi
Jaonš raf«^''^®2 <^^ma lejas.
_ fu aizdod Nlī^. rn lāln tu tavs -
E** tuļii"':» pa^naktij ^ako. Bāl mē«e'«. 'ļ>» ^ifpjas Aiz mākoņa rīt!*.
Alb«rts Spogis
ffl gara; eguras
5 Insbruka un Bregence (8)
sacenšas
PĀRI VĪNES-M ZALCBURGAS JUMEM
Atkal brīvi un priecīgi skan melodijas pāri Vīnes uh Zalcburgas jumtiem, un cietusī austriešu taū-'ta arī lūdz par apspiestām austrumu tautām . . . Tāds biitu pašreiz zējās situācijas vērtējums, Ko
Kultūras
Čaikovska 4. simfonija ui
1- «n^ī Pi'okbfjeva 3. klavierkoncerts, so-
Eo dalībnieku vecuma, var būs vie- cittautu. tas «n darbības apraksts, atmiņas ļ Darbi iesūtāmi ALAs tas var. attiekties īķlab už perso- birojam līdz 1057. gada _____.
nīgo pieredzi un novērojumiem, kā 1im: American latvian Associati-^lonra Lympani. arī uz ieskatiem pulcinu ,organi- on, Inc. 1727 Kenyon Street, Ņ.W.' 1^- maija koncertā solists būs yi zāciju nn skoju darbībā «n meto- WaHbjngton 10, B.C^ U.S.A. . dēs vispār, ļ 5. Labāko darbu katrā grupā god
Vēlams, ka seceusībā piedalītos algos, paredzot godalgu $100 ap arī jaunieši, kas stāv ārpus pulciņa mērā, v^i par visām trim grupām ^^^^^^^ 5-
kopā f3<M>. Komisijai, kas flarlms 21. maijā programmā tikai Bēt-izvērtēs, ir tiesības godalgas sada- bovena darbi līt arī citādi, ja apstāki t,o prasa/lio uvertīra, 5/kianerkoncei'ts u
Darbu izvērtēšanas komisiju ie- ^• ceļ Amerikas Latviešu Apvienības Visi koncerti: sākas ītona audi-centrālā valde. ^ ' torijā pļkst: 8.3(). . • •
Vai gaisumos uz tevi man tiikid ^^'^f^'ļ^!^'''^^^'^ ' . tika: Austrija atguva pilaigu bri'
\^'^bu. kaut tas dārgi maksāja.
Austrija, lidzīgi Šveicei, valdzina Pii'mo divu dienu programma atar saviem kalniem un ezeriem. Tā."" V^^ās pašu Vīnes mūziķu rokās,
filharmoniska un Vīnes simfoniskā
Vismaz patreizējā situācijā daudziem tā likās kā zināma piedauzība, ko' varbūt paši austrieši, atļāvās kā pateicību, par saVu atgūto brīvību. '
Westenļ Michigan universitātes'^'^^f tur; sastop^katŗā gada laikā,
1 viīnrīi-s Kukn ļ I Varētu teikt .pat, ka Austrijā sākas
students .\].lmais«..ukainis. 13. .aieiividu klimats, īpaši tās provin-r\: martā ieguvis Kaiamazu Durame- cē Ķerntenā, kur ir visvairāk sau-.
ilarba, vai nav apmeklējuši latviešu skolas.
AUGUSTDORFAS ĢIMNĀZIJA
■ -CĒĻA:JūļPīS
Mūsu vienīgās ģimnāzijas brīvā ■pasaule dienas Augiistdorfā ir skaitītas: tā pārcēlās' uz 'Minsteri. Cik
^raudzības nozerē. No. iespēļamlem ļJ^^^^.^
uru.ramma u... u..- ^ ^^^"^1 J-^^f ^^^^ 3,78. _ atrast īstas klusumasalas, kas^pā-piusictmiua ui^cti^cu KukaiJiis 23 men. kalpojis ar- rējās dienvidu zemēs vasaras se-' 1 - 5. simtomja, i* ^g^-.^^ rindās Vācijā, iegūstot virs- zonā ilgi jāmeklē.
«Pēdējā laiva" uzsāk ceļojumu pa Ameriku
kursus, iegūstot,leitnanta pakāpi. U'tvijā .K. zaudējis tēvu. ,Šeit ie-
' nākumiem rakstīja Kalamazū laikraksts un runāja TV.;
Kalvja koncerts
Latviešu teātra draugu biedrības aprīlī — Čikāgā, .26. aprīlī — Mi-zināms. tad jaunās ģimnāzijas teK-ceļojošais- ansamblis sagatavojis neāpolē, 27. aprīlī— Sionx Fails, pas . pārbūvētajās kazarmās būs ^i^^vedumu, ar kuru āpčelos lielās 28v aprīlī — Llnkolriā, 30. apŗiū
••plašākas-., .gaišākās, uii-■ ■piemērotā-'im'mazās'latviešu :kolcimjas.ASV>:.pmahā,'i'.-maija Des Moines,-4. . _ ^ .. ...... , . . .
kas. skolas darbam. Arī kulturālā .kur latviešu teātri gaida kā mīļu maijā — Sinsinatī, 5. maijā — In. akadēmijas telpas, .30 ;Lata^y^^^^ ziņā būs zināms ieguvums: būs.viesi. .Šoreiz ir izvēlēta Mārtiņa Žī- diānāpolē, .10. maijā. — CoUimbus,
seržanta pakāpi. Tagad viņš bei- Ne tikai Austrijas daba, bet arī dzis. pie universitātes virsnieku tās pilsētas — Zalcburga, Insbru-
' ka, Ļinca un Vīne katra nes savu vienreizības zīmogu. Tas ir zināms -.; ... dzīves stils uh reizē arī iejušanās radies kopā ar mati. Par viņa pa- KādādaiJo mākslu gaisotnē. Visu
Austrijas dabas jaukuma gleznu papildina teiksmainā. Donavā. Aus^ trijā vēl nejūt kontinenta rietumu daļas modernā laikmeta skubu un nemieru. Tur vēl cilvēkiem visam Aiiiorliā notiks sestdien, 6. .aprīlī,• l^i^tiek laika un tie sapņo savas ze-^ " 8 vakarā, BrukUnas Mūzikas skaistuma sapni, ko nav izpor
pl.
ve.
kipsijā. Turnejas noslēguma izrā-sosies ar Spokiem des notiks Vašingtonā, DC, Fila- martā, delfijā un Vilimantikā. . ®
I)etroitā 80.
. pieejamas bibliotēkas un mācības vērta jaunā luga 2 cēlienos„Pēdē- Ul- maijā Klīvlendā, 12. maijā ~ .ļV()ļļ^)^vji() j,ļ'ļ'y/ļs.\ līdzekļu kabinets, opera, koncerti jā laiva". Darbība notiek Kurzemes. Pitsburgā, 17. maijā— Ročesteŗā, . . * 'ļ'EATKĪS, ■ un teātri. Un tomēr skolas'saime krastā 1944.-g; rudenī, kādā slēp- IS. maijā — Sirakuzās, 19. maijā' -
pārcelšanās he^psveic Uu. uz Min- tuvē mežā. Tur liktenis savedis — Ņubrauftsvikā, 24..maijā — Po- ļvjedaloties Annijai Simsouelj: vi'e-steri pārceļas tāpēc, ka tā bija la- kopā cil'v^ēkus, kurus'vajā un kuŗl bākā no piedāvātajām vietām: sko- cīnās dažreiz.visi pret vienu ie-lotāji un audzēkņi neaizmirsīs Au- naidnieku, dažreiz katrs pret .saVu. gustdoŗfas ^skaisto apkārtni, ipakal- .. Kārlis Ģermānis tēlo galveno mis ar priežu un "egļu mežiem, vir- varoni Melno ^ani, kas, cīnīdamies šu laukus un veselīgo svaigo g^isu.'pret diviem ienaidniekiem, glābis Gaidas un skauti varēja, skolas pie-' cilvēkus gan godīgiem, gan negodī-■ vārtē celt teltis uh .sēdēt pie ugUns- giem līdzekļiem, kādēļ daži no. vi-ķuriem, dziedot latvju tautās dzies-jņa dnugiem to ienīst; Jaunā ak-mās. Arī^o rindu autor^,".kā viens trise Aīda Eikenaho Čikāgas tēlo no nedaudzajiem apmeklētājiem no Selgas Marutu, sakarnieei, kas kār-, tālām zemēm, pirms gandrīz 4 ga-.ļtō vietas bēglu laivā. Ilgai Liepai,
. stījusi steiga un nemiers..
. JĒL -NEKEDZĒTAS VĪNES '': :'. /.SVĒTKU. NEDĒĻAS . ,\
ģoģad visa Vīne piedalījās savās svētku nedēļās, kuras bija apvienotas ar Mocarta atceres svētkiem. Tās bija sestās pēc kārtas, bet pirmās svētku dienas bri-\^ajā Vīnē. Tāpēc tie bija visas tautas svētki,
orķestra, i izpildījumā. Kamēr fil-barmoniķl diriģenta Dr,- Kārļa Bērna vadībā atskaņoja Mocarta simfonijas, tikmēr simfoniķi R. Moral-ta vadībā, kā piedevu atskaņoja Haidna ,iRadīšaņu";' Sekoja ārzemju orķestru parāde. Kā pirmais nā-ca jaunslavenaig Herberts fon Ka, rajāns ar saviem Berlīnes. filliar-moniķieDi Mocarta, Bŗāmsa, Vāgnera un :Rich. Strausa zīmē. Vīnes publika, 'kas uzgavilē tikai retani, jūsmīgi pateicās Karajāna saliedētajam uņ precīzajam orķestrim.
-KAEAJĀ^A • «ĶĒRIENS PĒC. } . ļ' ZVAIGZNĒM^ ' -
radījis plašās mūziķu aprindās sa-šutumu,vjo viņš ieņem vairākus ievērojamus posteņus. Tacu neitrā. lam vērotājam, kas ar vēsu prātu vēro . pērspektīves visā pašreizējā daijb nļākslu un modernās, filmu māksla^ attīstībā, tas Nebūtu nekāds pārsteigums. Karajāns, līdzīgi filmu zvaigzriēm, vienīgi nodro-šin,a savas mākslas un sava vārda svaru ,un vērtību pašreizējā sacen-^ sībā. Savā vitalitātē Karajāns ir īsts saya laikmeta bērns ar vajadzīgo uzņēmību un nepieciešamo fizisko fizturību, Ar dzelžainu gr:ibu un neatlaidību viņš saliedē savu orķestri par tik cieSu vienību un
diem bija par visu to sajūsmināts, grūti gan. bija šķirties no viesmī-
kās pirmoreiz stājas "^publikas priekšā kā aktrise, piekrīt atbildī-
līgajiem draugiem, inspektora Ego-ļ gā Daģas loma. Tā ir jaunava, ku-na Āboliņa un viņa ļoti laipnās ŗu Žanis izglābis, no Geto,: bet
kundzēs, tāpat .arī no citiem tautiešiem. Vācu iestādes" gan neat-
5anis arī nes^ atbildību par viņas tēva nāVi. Dagai ir dziļas draudzī-
raušot savu atbalstu skolai arī bag jūtaTpret žanļ tik ilgi, kamēr
,Mi.nšterē. bet tie ir samērā nelieli. Cik zināms, tad ģimnāzija .no vācu skolu pārvaldes saņem algu tikai 2 skolotājiem, bet ģimnāzijā ir 11 skolotāji! Mēbeles un dažus citus priekšmetus pagatavo darbīgie audzēkņi un audzēknes paši, bet tomēr, "ar pārcelšanos nāk daudz jaunu izdevumu un tamdēj tautiešiem Visā brīvā pasaulē, būs ievērojami jāpastiprina, savs at. balsts ģimnāzijai. Piem. ģimnāzijai . ir ļoti nepieciešama veļas mašīna, kas maksā' DM 1500, bet ziedojumos līdz šim ir.ienākušas tikai DM 500 šim nolūkam! Lai Dievs mums visiem palīdz ar mūsu artavām vairāk atbalstīt so mūsu svarīgāko nacionālo^ lietu!
' . Rob, Stiils
tai atklājas, pa tiesība. Ansis Mitrē-vies tēlo puiku uz goda, kas luga.s drūmajā noskaņojumā ienes mazr liēt^ jautrības. Režisorg ir Kārlis Veics, skatuves gleznotājs — Ardis Vīnklers.
Pirmizrāde notika 15. martā Ņujorkā ,Bruklinas mūzikas akadēmijas plašajās telpās. Jau nākošā dienā, 16. martā, izrāde notika Bostonā,. 17. martā ~,Elizabetē, N. J., 22. martā — Albānijā, Y., 23. martā — Moptreālā,. 26. martā — Ōtavā, 29. martā būs Hamiltonā, 31. martā — St. Katarīnēs, 3. aprīlī — Londonā (Ont.), 5. aprīlī — Toronto, 6. aprīlī — Detroitā, 7. aprīlī .— Saginavā, 12. aprīlī —-Grand Rāpidos, 13. aprīlī — Kalamazū, 20. aprīlī — Milvokos, 21.
kurus atklāja valsts prezidents , J'^^ nosiUpē katru .mūzikas gabalu ' Kērners. Svinīgi uzpostā vīnes ^^^^^i vien jau viņam sagādā pub, rātsnama priekSā uz estrādes Štrau- '^i^^s atzinību. Pašreizējā laikmetā sa vaJsi„Pie skaistās zilās Dona- vistraģiskākais ir cilvēka pavirši-
lu izciomii, bet, liekas, ta būs drus- izpilda audēja Botoina lomu, kuj^. ' ciņ „pārgudra'' izdoma, savienojot gekspīra Vasaras nakts sapnī vieUg Mocarta mūziku ar modernistiem pats grib spēlēt visas lomas, teik'. Brukneru, Ravelu un Dvoržaku. dams: „Ļauj man spēlēt arī„lau« . Tāpat netaktisks bija svētku ņoslē- yu<«, slavas kāre un ģenialitātē va? guma gājiens,. laujot šos svētkus daudz sasniegt . noslēgt Ļeņingradas . orķestrim.
ŠEKSPĪRA VĒTRA vEA MODERNA OPERA
Kā pinnuzvedunii Vīnes sVētku nedēļās; izskanēja .Franka Mart.ipa opera „Vētra", kas radīta pēc .Šek^. spīra .pēdējā darba atdzejojuma, un negen mirušā komponista Ru* dolfaKattiiiga operetē „Satikšauās ar pusnaktīm". Ar šo jauno bperu . Marting parāda veiksmīgu talanttSa bet bija vajadzīgi 5 gadi, kamēr» radās Šī opera patreizējā skaņā.
Jaunās operas smagumpunkts meistarīgi izveidots gandrīz nepār- / trauktā reālās un irreālās i pasaules duālismā..,Šekspīra neredzamo garu Arielu Martins ievedis kā de-. jotāju, kaniet kamerkoris orķestra ■ pavadībā izpilda tekstu. lespaļds sākumā visai Jjsparasts un teksts dažkārt grūtāk jsaprotams, taču rada vēl nejaustu drāmatismuV/
INSBRtJKAS GRĒIZSIDRIBA
šogad sasniedza savu kulmināciju pret pārējām Austrijas, pilsētām, , kurās notiek svētku spēles. Ari .' Insbruka vēlējās svētku viesu>ča.: ■'. 1as uņ „kultūrālās gaisotnes". Pro-tams, airī viesu ,ipievilkšāna", vismaz uz nedēļu, visai svarīga. Taču Insbru.kai nav svētku spēju mono. ; pola tiesību, ;un: tā& vēl pilnīgi nenotika, kaut arī Insbruka vēlējās rīkot vienīgi teātra uzvedumus bez muzikālas piedevas. Tāpēc sa» protama greizsiMība- uz pārējām, īpaši Uz Zalcburgu, kurai pieder pilnīgs monopols visiem uzvedumu veidiem. : Tainsbrnkai bija jāapmierinās vienīgi ar „Insbrukas teātra nedējām".
. Liekas^ tas arī pareizi darīts, jo citādi zūd īsto svētku spēļu vērtī-
as" Vīnes simfoniku pavadībā de-^^a,: un.to tikai retais var pārvarēt, ^a, un to ideja tiek novesta līdz:
■Lugas Pēdējā laiva izr«des dalībnieki: sēd no kreisās _ Aīda Eikena, K. Veics> K. (iēnnanis. Stāv; Ilga Liepa un A, 3Iitrēvics.
. Foto: Rruno R^TĪtis
joja Vīnes valsts operas balets. Priekā 'gavilēja visa Vīne . . .: ;
Neparasti pīaša biJa programma, kas'turpinājās vair-āk kā veselu mē-^ nesi. Tajā ietilpa vairāk par 50 koncertu, vismaz ppse internacionāli pazīstamu spēku izpildījuniā; Vīnes- opera un Pils teātris katru vakaru deva savas svētku pŗograiU-mas! Ar viesizrādēm piedalījās Milānas Skalas, Norvēģijas Nacionā-'laig teātris, Dienvidslāvijas Valsts teātris un Darmštates teātris no Vācijas., Viesojās arī Prāgas filbar-moniskais orķesris. Vīnes birģer-liieisterj, teica, ka Vīne gribot pasaulei parādīt savu brīvību, kur varot satikties visa pasaule.
MO'CAltTA-SVĒTKI. AR MOBERNO '.:MUZIĶU .;..;■.':
Tas bija Mocarta gads' visā pasaulē. Taču Vīnei pieder sī mūzikas l)urvja pēdējais un traģiskāka^is; posms, kur viņš cieta, radīja un ņo-beid.za šīszemes, gaitas. Nabadzīgo Jaužu kapsētā jau pēc pāris dienām neviens vairs nezināja viņa kapa vietu. Tāda toreiz-^ bija V^ne,. kas nesaprata īstu mūziku. Un liekas, ka Vīne Mocartu nav nekad īsti sapratusi. Varbūt tieši tāpēc arī. šogad atceres svētkos nebija „tīru" Mocarta koncertu, bet tie notika ar devīzi:' „Mocaŗts un muzikālās pasaules lierātūras meistardarbi." Dažs to uztver dažkārt kā ģeniā-
absurdam. Tas pasargā kā mākslas; tā izpildītāju vārdu" nonieko-šanu. •■ •■. '■-■■'^'-
BHECIENeES: SVĒTKU :§PĒLi5S^.:. ■.. UŽ. BODENES-EZERA: •■..•.,.
Arī Bregence sacenšas > ar Zalc^; burgur bet ne eksistences cīņā, jo ; katrai pilsētai, iava ■ publika ar_ at^ šķirīgām interesēm. Kamēr Zalcburga pulcina pasaules eleganci ua. nopietnās mūzikas klausītājus; tikmēr Bregence aicina. izpriecai un ne svinīgumara. Pat teātrī tur" nav vajadzīgs smokings, bet mierīgi var ierasties katrā ielas uz-; valkā. Šeit vairāk vienkāršā tauta, kas meklē atpūtu un ikdienas piemiršanu; Žalcburgā valda ele-. gantais snobisms un .tīrkultūŗas ;. gaisotne,.'; : .
mm LEIIŅJ
2.
Tieslietu.arc'lļīva l)ibliotēka,i, kitŗā Linards. Maldavs strādāja par ļ)ārzini, bija oniullga lasāmtelpa ar mīkstiem, brū-■ uiem, ācļas iniitācijii pārvilktiem atzveltņu krēsliem, paris eļ-
ROHĀNS'
"Jāņa Kalmītei viņete.
.„Tās ir brinišķī Starp citu, jus taču
. Tina drusku ' mājat f''
tas neiederējās- ar savu ovālumu starp grāmatu statņiem un gaiti ar āriškīo'i uzsvērtu vaikstusagludinpt arī matus, • ātda-glezriāni, it kā noņemts no kādas veclaiku kumodes. Linards pj^ot viņas kustības, kādu laiku bija apsvēris, vai spoguli; nemest ļauliā, J^et pa- . _ Ar^,,M^.r^r^^^
Viņa iesmējās,
Šī .spēja Karajānu darīja slavenu un radīja -sašutumu pārējos.
Karajāns, līdzīgi žilbinošai kp-mētaijjuzskrēja .pie Vakareiropas debesīļn pēc Furt^venģlera nāves. Neskatoties uz īslaicīgo piederību nacionālsociālistu partijai, Karajāns ; savā turnejā iekaroja ari Ameriku un guva vispārēju atzinību. Kai^ajānam piemīt lieliskas organizētāja uri iejūtas spējas;. Mēģi. nājumos viņš ātrāk nerimstas, kamēr ļ vissīkākā niansē piegul kā kroka tērpam. Karajāna . iejūtas spējas ir , tik neparasti asag un straujas,.ka viņa intellekts spēj ik mirkli pārslēgties, jaunā izjūtā, ko var jtikai retais. Karajāns ir'pīr-r maisr modernais diriģents ar pasaules slavu, kas apliectna klasisko kārtību uņ reizē arī piederību savam laikmetam. Karajāns ir nepārspējams, arī elegancē, .ne. tikai . Vienp.adsmito.gadu.Bregence ai-iņūzikāj uri arī, mākslas lidotājiem cināja iļz savām svētku spēlēm, uz un slēpētājiem ar viņu grūti sācen. ezera;- Tas rada zināmu illūziju, jo sties, kaut gan viņš atklātās spor- ir kaut ķag neparasts. Svētku spētā sacensībās, nepiedalās. Savā: li- Iti s'iņagumpunkts arvien centrēts mužīnā Karajāns brauc arvien ar ezera skatuves uzvedumos, kas ar-simts kilometru' caurmēra ātrumu, vien iŗ Operetes. Šogad; uz. ezera
uzstājās arī Berlīnes ^ balets. Tiei. šām, sava pievilcība šai ezera skatuvei ar 'strūklaku un dabisku viļņu kulisēm, ko bieži krāso .'brīrilš. ķīgi saulrieti. Pati skatuve ātro- . das Uz ezera, skatītāju tribīnes
vējiem
līdzi un sl^tītāji to nedzird, jo . skatuve atrodas vismaz 50 metrus i np krasta^ Totiesu neaizmirstami ir baleta uzvedumi illūzoriskā krāsainībā. .Šogad uz ezera uzveda operēti ..Nabadzīgais students", uz katrut^^izrādi pulcinot ap 6.000 ap- . meklētāju. ,
Taču arī .par nopietnās mūzikas . cienītājiem tiek gādāts, Teātra na. mā uzveda Štutgartes operas iestudējumā Nikolaja operu „Vindzoras Jautrās sievas" un pirmuzvedumā Makša Mella traģisko ;,jža-nhu Dar-. ; ku". 'Šajā sezonā notika arī 4 kon. Certl ievērojamu diriģentu vadībā, draudzīga piezobojuma sapratē- nn Amsterdamas orķestra, koris ' ' ' ' ■ riehs otram uzveda Berlioza (,,Faustanolādē.'ša-
■ ■ ' nu*': ■■■.;■'-.,.:'■•';■;.■...-■:.:■.:■:. 7
VĒL NEREDZĒTA ORIEANAS
■-\'JAUNAVA:. ■•.";}■
Varbūt tā ir vieglprātība, varbūt personīgais dzīves stils. Atļausim diriģentam pašam, izšķirties par vienu, vai otru. Karajāns tiešām spēj spēlēt arī lauvu, un to izturēt, nekaitējot sev, bet cik ilgi? l^^l J^^'^f^, Pagaidām viņš tomēr vēl lieliski Ierasta. Daža arija aizkUst
rēgs, paskatījās spogulī: otrreiz; sejā bija nobīlis, pamazām vina ar to tika galā, pieglaudīja matus un turpināja pie/miniet. Bet ar piezīmēšanu, Linardam likās, it ka vairs neveicās,'aploksnes māla braukāja rindām pāri šur un.tur, un varbūt vina piezīmēja lietas,' kas nebija vajadzīgas. Linards
^ Viņš stāvēja un gaidīja. Viņā pa-.'un ciešu, skatu, šoreiz bez izbai-nesaprašanā.Viiiš iztaisnoja kakla-
,,Jā, tieši to. Es redzēju, ka šeit nāk pāris viņa draugu, bet par viņu pašu klīst.baumas, ka viņš pazudis .v -kritis frontē, esat kaut ko dzirdējuši f/'. ; .
,.Vai jūs gribat viņu satikt?'' .. •
„Mēs :pat neesam pazīstami, piedodiet, es tikai tāpat pļāpāju, ja sākam runāt par jūsu viesiem.'* ;
,,Drobes kungs šeit vakar:, ienāca ar saviem paziņām. Vi- «^^^r universitātes <m
Bet nebija jaunkundžu. ■ Bibliotēkā bez Maldāva strādāja divas vecas kundzes un kāds pēdējā kursa students. To apmeklēja reizēm tieslietu resora darbinieki, kuriem radās •grūtības, kā saskaņot vācu okupācijas -varas'., rīkojumus ..ar; vēl spēkā atstātiem dažiem Latvijas brīvvalsts civilo iin kri-. mināltiesību likumiem, daži centīgāki: studenti, tiesību zinātņu maģistri, kas - st
ītt-
na^aulē sākas: smaids, brūnā kleitiņa ar balto a^,_„,------ r, • , tr-
?^™vlrn*ya dzMsjis baisi,' kaut gan bij. tās ska^.ie- «^S SS^ISS
domājies pēc smieklu -tembr?!.. Tie pamodināja .viņa kadu ^^^.^ neredzētu: žannu, kas aizmirstu jauneklīgai aušību uli uzņēmību. 'autora skatījumā gūst arvien jau.
šai bridi viņam vajadzētu ar smaidu pal^^^^^
jauna saista.dažādu autoru ticīga' un neticīga autora .* dod" vienmēr savādāku at-'
nam ieva
nota roka; Tik daudz varu pastāstīt, ja par to interesējaties.: ■.
^faldavs saspringa. „ļevainots, cerams-
m,^dazi centīgāki stuamviiesiovt^nat-. ^. kā:viņš bija aizgājis garām daudzām-lietām. Bet - ^^ radčija gar ,avam..doktoru aisertacijam, patīkamajiem smiekliem viņš prātoja, par lasītājas- nobī-.J,S.^,-lacibas speki. •, "li: vai viņa gribēja ko slēpt;? Viņš zināja, ka te reizēm sa-psīcbet:
ne smagi.
;,Nedomāju, ja viņš var staigāt." „Tātad viņšl ir atvaļinājumā un ienāk šeit!"
,,Tikai vakar, kad jūs nebijāt, bet varbūt ienāks šodien, -
gribat vinu redzēt?.
neviena dzelzceļa sliede; lai neviena māja nepaliktu štāvaiņ,
— •______l-i_____„;•. 1____„ ...U.-'ļi,» •,,r. llA11>t£lC -inr>Tri:n-r>n.
„Tas' nav svarīgi. Patīkami dzirdēt, ka kāds, par pazu-" nekādas raktuves, kuras nebūtu u? gadiem bojātas, neviena
man tasīti aka, kas nebūtu saindēta. Pretiniekam jāatrod^^^^^
dušu turēts, tomēr dzīvs,- tas Viss. •. Jā, atnesiet kafijas, kad būs gatava, bet nesteidzieties, manis dēļ patiesi ne.'' Viņš drusku pamāja ar galvii>]^ā likdams manīt, ka gribētu šo tematu izbeigt.. **
Kundze Gita gāja uz virtuvi domīga. Pusceļa viņa brīv ^^^^^^ vien — lai izstaipītu ķermeni, pakustē-
tmu apstājās pie spoguļa plītēja siena, p leradm tos; mēdza pārstaigāt telpas, pārmīt kādu vārdu ar darH-
tot kādu sprogu., Bet viņas s^a ])iga iztricināta uii noru- j^iekiem un apskatīties, kādi lasītāji iemaldījušies
pējusies. Brītiņu vēlāk viņa pamanīja, ka Malda^^ ■ . /
spogulī viņi abi varēja vien^ otru labi redzēt. Tovakar viņš bija ierastajā telpu pārlūkošanas
Tā bija mierīga un^ klusa iestāde, zināms, an.garlaicīga.. tikās ļauis, kuru nodomi_bija^^^^^^^^^
• -• ■ 1 .--I--- ---.-iJT^ -r :-rior^i vmiAm-bfit uzmamsTiem; .lo.-vaeu.vara., taoat. nebija bez •saņas.._prpcesa., -mannas simbohsKa
pār- ;
ti-' • ■ perso.: interpretā- • ija klasisko ;
ja, reizēm nonāca Reimersa ielas pratinātava, kur nebija ne-- svēto uņ ,Sovs. paironizēja. par vi-kā'du aizspriedumu pret spīdzināšatiu; no turienes ceļš veda ?as svētuma piebigsmi, Ķlodels 11-tālāk ūz Salaspils koncentrācijas nometni, citām nometnēm ka^pašai varonei iepriel^ .Pārdzi-maā'vai dalienv; režnna;piltuve bija cieša, un ja Wd.^f™~^-^'t^ Sakapāto slīdēt leja, tad viņļi samala. ; • ; ļMells savā dramatiskajā džeiāar
Vienā zinā vācieši bija drošāki par kri^iem- okupētajās aziļu^etosu rāda augstākās;^Se. valstīs, ku,as agrāk nebija
palikušie iedzīvotāji nebija ne krievi, ne komunisti, ^ :vmim ^^^^^^.^^^j^i-mhm km sm^^'^^ M kā viņi neciestu okupantus. PkupetāSiiorisfnās žannas karcerī, kur da^ ;
ģi izdedzināta un sapostīta zeme... Heil Hitleri"
Ģ-adu vēlāk šiS: postīšanas vilnis tuvojās Rīgai, bet toruden bibliotēkā reizēm kļuva drusku vienmuļi, un pēcpusdie-
vero
ļj . Šoreiz Maldavs nzsmaidīja uii pamāja ar galvu. Kundze pamanīja, ka spoguļa virsma nav brīva un ^ka viņs 1 Gita tomēr negribēia pāradīt ka viiias sejas izteiksme spo- nī lūkojoties, savilkt ciešāk savas kaklasaites mez
: . , . . ° Vi?, ^:.^Ti: ^.,.;.4.„.«oi,-no ļ^ti melnas eirtaš^^
iztēlotos kādu citu kas to atgādināja.
Ķu. Viņš pasmaidīja par sagadīšanos
Taisni tā tas sākās ]3agājnšajā nīdeni;..
os, skatījusi Linarda pētīgo un smaidīgo atveidu, viņa satrūkās, I., nolieca galvu pār piezīmēm, tad — it kā cerētu, ka tas. bijis
deva savasf ažojumn normas.; i5ez_tam iti^a saradās;papulka ja^pie„,itošureli^sku fanātismu Ar vāciešu, kas mīlēja ērtu: dzivi, stradadamr partijas ^ ias izver-
uzmanīgi vilka pa grā- nistrātīvās iestādēs un nebūt _ņegribēdami uzņemties praktis- gas par reliģisku pasludināSanB.
Mella dramatiskais darbs cienīgi nostājas pārējo drāmatiķu darbiem, līdzās pat ar dzilāku^dvēselīskumti un ;iejutu. ':'/<.r\ -V^ ■'' r-':
Brītiņu, kaut ko kās: raizes, kā tikt galā ar iedzīvotājiem, ja pnsi rūpju noņē-paskatījās spogulī. _ Uz- ma boļševiki, viņu iie pārāk tālā klātiene.
(Turpiaājums sekoa)