Trešdien, 1957. gada 27. marts, .25. n.rs
KAD KRIEVIJĀ ATKAL PLŪDĪS ..
(Pārnesums no
mv.)
tēna likteni 011-14) un piesaka Atlantijas vaļņa raSanos uh modernā gaisa kara.metodes (VIII-85): „Es redzu, kā varonīgas dzimtas zars afiakšējā Francijā kļūst par nelaimes tēvu. ViĢai lielais vecums izskaidros, kādēļ tas ievēros nekam nederīga cilvēka padomu." Un: „Rietumfrancijā izveidos kara priekškainus. Smagi iedragātajiem vāciešiem saldas lietap apmiglos skatienu. Tad sekoā sakāve."
PAŠREIZĒJAIS LAIKS
Redzot, ar kādu precizitāti piepildījušies Nostradāma pareģojumi, mums nav pamata vīpsnāt par viņa tālākajām, prognozēm. Tieši otrādi, tās mums var kjūt par labu pieturas punktu nākotnes iespēju vērtēšanai, un tā vieiji liekas, ka franču ārsta četrrindas visai rūpīgi izmanto mūsu šīsdienas pareģi, lai sastādītu savus zīlējumus.
Vai Nostradāma prognozēiņ jE^ie-šķiŗama ticaniība vai ne, tā ir katra individuāla lieta. Tādēļ visai interesanti palūkoties, ko viņš ssl^^ attiecībā uz pašreizējo laiku. Šie daži pieinēri:
VIII-96.: draudēs vajā-
šanas nd arābu puses." ļ
V.-ll:,/Krievija pārveidos dalu no Āzijas."
III-23,: ..Francija, ja tu izplStī-sie? pāri Ligūrijas jūrai, tu tiksi ieslēgta starp jūrām un salām. Islams kļūs pār tavu Ienaidnieku."
X-51.: ..Rietumvalstis savienos Rietuin Vāciju pakļautā valstiskā būtībā. Bet vācieši atkal apvienosies, kantonos."
.3. PASAULES KAp
Arī par 3. pasaules kara iznākumu varam no Nostradāma pareģojumiem ^0, un to izlobīt. Še daži pareģojumi, ko ieteicams labi pārdomāt, .mēģinot katram rast savu izskaidrojumu. Jāievēro gan, ka
Nostradāma pareģojumi tikpat labi var attiekties arī uz krietni vē^! lāķu laiku. Tādēļ nedrīkstam kJūt pārdroši ar zīlējumu izskaidrojumu un pielaikošanu mūsdienu stā-voklim; Še ir trīs vietas, kuras V a r ē t u attiekties uz 3. pasaules karu*
„Sarkanais pretinieks Milēs nobālēs, kad izpiētīs savu ter-roru arī uz lielo okeānu." (HI-1). ļ „Vēl 9 g, mieru saglabās valsts, ļkura savas tautas tur trūkumā. ^ Tad tā iegrims lielās asins slāpēs, i Nekaitami cilvēki bez tiesībām un bez iekšējas pārliecības mirs tās' labā. Beigās to pieveiks izturīgākais." (II-9).
f „IČad no zemes klēpja izlauzīsies
¥rešdien, 19'57. gada 27. martā, 2oJ
K. Dziļlejas ievads. W sonetistu sonetu izlase. Soneti-nu Izlase. Latv. vai. tulkoto sonetu paraugi. Latv. sonetu atdzejojumi citās valodās. : Grezni iesieta: ?3.60.
Pēi-kama vai pasutiiifiitta TisSs grāmatnīcās vai tieši apgfidā
DV GRaMATNīGa
123 HUROJT ST, TORONTO, ONTARļO, €A^A»A. ,
: ^ varas; viru;. bērni
PADOMJU BIROKRĀTI Audzina mutesvaroņus, kas ., BAITRO<iUS ■ . ".
„Kāda augstskolas inācību spēka dēlg mācās vidusskolas 10; klasē. „Mēs revolūcijā asinis lēj^, lai mūsu bērni varētu labi dzīvot," kādreiz teica Bī jaunieša tēvs. Dēls apdāvināts, betj. vienkārši sakot, bezgalīgi izlaidies. Mācās uz trijniekiem, ir gadījumi, kad vakaros viņš ierodas mājās jūtami iereibis, lieto žargona izteicienus. Viņš nav Vēl strādājis nekādu darbu, tāpēc pat, mācīšanos ieskata par slogu, nekādas nopietnās intereses viņu
ļ „Kā tev nav Kauna: tu atbildē, ji vāji," iebilst "Biedri. ;
„Jūs viši esat līdēji! Tāpēc viņi. jums ielika labag atzīmes. Es pieprasu komisiju. Tūlīt iešii pie de* kāna." ■ Dekāna vietniece Em. Soida bija aiz ārējā spo- gpjesta ierasties no eksāmena.
..Viņš man neļāva atbildēt, visii laiku pārtrauca," sūdzējās K.
Drīzumā Kalašņikova stājās cienīgu 3 eksaminācijas komisijas l0\^ cekļu priekšā. Kalašņikova pārdos
uguns, tad smagi notrīcēs kādas jnājot par atombu^^ . , .
lielas pilsētas apkārtne. Divas lie-^^yiejjspj.jgj^gj^^^g^^j. pjmigi ļznī. nenodarbina. Jājautā, vai tā ar ta
las varas ilgi karos savā starpā, ^^jj^g^^. p^g^^^j. (jx.51)'. Līs akmeņu
Amerika jaunu upi krāsos sarķa.
nu.'' (1-
Nostradāmi jau pirms 400 gadiem brīdinoši pacēla pirkstu, do-
lietuš. Ja mēģinās paslēpties, tad veltīgi kļūs: centieni pārsiet brūces." (11-47). ;
Alfrēds Vinčels
labā dzīve, vai tādai jābūt labai dzīvei, ko nodrošinjiš tēvs un viņam līdzīgi cīnītāji? Lutināšana, akla mīlestība, rada memnies dēliņus, baltročus, mīkstmiesīšus,
•i ■
Pavalstraecības nodaļas gal^^
palīdzēt jauniebrauGējiem iepazīties ar Kanādu un pierast
pie kanādiešu dzīves, lai vklabāk iekļautos sava apyidus un visas nācijas darbā, ierosinot lielāku uzņēmību^^p^^^
as veic
šo
© Izsniedz izglītības ministrijām un brīvprātīgp organizācijām bezmaksas valodas tin citu mācības priekš-met]i grāmatas janniebraucēju kursu vajadzībām.
® Sniedz palīdzību organizācijām plānot un īstenot programmas pavalstniecības laukā. ■ ^
® Palīdz organizācijām izkārtot apmācību vadītāju konfe-i rences un sarīkot kursus.: ■
Sadarbībā ar provincēm sniedz financiālu palīdzību jauniečeļotāju valodu un pavalstniecības kursu sar'īko- .
/■■'šaņai. • •
• BriVs^rātīgo origanizāciju vārdā darbojas kā starpniecības birOjs ministrijās uneitās iestādes pavalstniecības
■ ■ lietās. '.„/->
Izdod laikrakstu'„Citizen" un citus palīgizdevumus brīvprātīgo biedrību vadītāju lietošanai, veidojot un īstenojot pavalstniecības programmas, •.
ravalstniecības nodaļas pārstāvji katrā laikā ir gatavi pa-, līdzēt Jūsu grupai visiem iespējamiem līdzekļiem» Jūs viegli varat sazināties ar Jūs,u tuvumā esošo pārstāvi. Adreses ir 'sekojošas: .. 'V. ';. \;....
3īiss Faiiieoise Mafchan^, Reģional Liaison Ofiticer, \m C}uy St.,
Miss Cimritj- (Rrant/ ,■ Segional Liaisoh Officer, 1200 Bay §t.y Toŗonto, Ontario.
Ml'. John Sharp Regional Ļiaison K 0. Bbx805.
^Jo.W. Pieķer;
Minister
žuma slēpj savu tukšo čaulu .. . (Skolotāja avīze 90.12i 5«i) , SKOLĒNI _ LAUPSTAJU
: BAIM- •. ■ - ^. ^ „Vieglās rūpniecības ministra v. Leitmaņa dēls mācījās 8. vidussko-'māja atbildi 40 'minūtes un tad las 8. klasē. Šis skolēns pieradis, * stāstīja ^ka pēc Krimas kaja Niķa ģimenē viņu pārāk lutināja un ^ kolajs 1. pārdeva ASV Aļasku, kā heleāudzināja darba iemaņas. Kaš burve \iņa pārvietoja notikumua gan ko brīnīties, ja viņš pārstāja no viena kontinenta uz otru. uuc mācīties uri otrā ceturkšņa beigās J pierakstīja valdībām tādus darbus^
par ko tās nav pat domājušas. Komisijas locekle, PSKSvēstUs; sekmēs vainojama skola, skolotāji.'res katedras vadītāja Vera Oudzu-Leitmaņa māte aizrunājās pat tik. | ka teica: „Par tādu atbildi vaTētu tāl, ka solījās panākt, lai skolas ielikt divnieku, bet, mēs atzināni direktoru atceltu no amata kā ķa Kalašņikova bijļ stipri uztrau-„neUzticamu.'' Tas sadūšoja dēlu.'kusiēs un ielikām apmierinošu at. Viņš he tikai piliiīgi pārtrauca mā- ^imi," Bet Kalašņikova) prasa, ' cīšanos uri sāka rupji. izturēties draud un ļūdztis^ ^^^^ pret skolotājiem, bet arī aiznesa Ar atzīmju: izspiešanu Kalašņi-Uz skolu ieroci, noorganizēja sko- kova nodarbojas jau sen: viņ^ lēnu — huligānu grupu, Lieta bei.| draud ar savu vīru, ministriju un dzās ar to, ka viņu rip skolas iz-'CK..; Dažreiz izdodas;
r.- '-^^'-"'^ (Sovetskaja Molodež, 27. 6. 56.) ;
viņam bija 8 divnieki? Ģimenē izveidojies uzskats, ka dēla vājās
TEĀTRA DRAU
ceļojošā ansj
Toronto, 5. aprīlī Eomercskolas audi^
MĀRTIŅA ZIVErI
PĒDēJ
Tēlotāji: KĀRLIS ĢĒRM^ ĒIKENA m A]
Režisors KĀRLIS VEICS,,d(
1..,,:,. •. Ieeja ?2.50;' ?2i)0, ^ļ.A Biļetes iepriekspārdošanii Lotu] - Izrādes dienā
slēdza. Kāpēc gadījās lī.s bēdīgais notikums? Tāpēc, ka skola, ģimene uri sabiedrība neizvirzīja skolē.
žiDIETES. RĪGA „RIg:aš 4. medicīnas s^lā skai-
nam vienotas prasībās. Vai jskola stā dienvidniece Rāiiele Šverdlova darīja visu' Leitmaņa dēla audzina.^izsmēja skolotājus, deva apvaino., šanas labā? Nē; nedarīja! Kāpēc jošas palamas skolniecēm. Grupas skola visā . asumā neizvirzīja jau- ļ vecākā Žoja Bi^kova brīnījās: kā tājumu ministrijas partijas orgāni., var bfit ihediķis^ ja nemīl cilvē-; zācijā: par tēva komunista ne- ķus? Rālnelei Ķislovodskā aug -i
g. V. meitiņa. Ģimene viņai nebija iznākusi.; Kļuva zināms, ka Ŗ. viltojusi gadus pasē. R. nēsāja konu pratuši savu kļūdu? Nē. Kur va-'soniola nozīmi, bet komj. biļeti ne-jadzētu dēlam parādīt, cik apkau-ļ yarēja uzrādīt. Skola Ķislovodskā nojoša ir viņa uzvedība, piespiest nezināja, vai R. ir; komjaunatnē; viņu izlabot savu.nepareizo i'īcībuļ]ļ}ei(ļzot R. atzinās: „Bs neesmu
pareizo, izturēšanos? ...
Leitmaņa dēlu no skolas izslēdza. Bet vai tēVs un māte ir sa.|
ar godīgu darbu, tēvs staigāja pa dažādām iestādēm, centās panākt, lai tāg piespiestu skolu uzņemt atpakaļ šo izlaidušos, nekaunīgo pusaudzi. Uri kādu poziciju ..ieņēma sabiedrība, ministrijas partijas org-a. nizācija? . ■•
Tās b. Leitmani mazliet pabāra, ūn ar to lieta beidzās.
Gadījums ar Leitmaņa dēlu nav vienīgais . . ; .
komjauniete. Ēs vienkārSi jūg piemānīju." -^,R. draudzējās tikai ar Belu Amarovu. Starpbrīžos abas . izlika uz galda pūderi, tušu un pc mādi, tad sāka izskaistināties. — „Tas ir nepieklājīgi—- kāpēc krāsojaties?" atskanēja balsis.
2. semestra sākuma Rāaeleipar uzvešanos ielika 3, jo viņas rupjības dēj jaunā ārste — skolotāja bija spiesta iziet no klases ar asa.
Rīgas turbomēchamskās riipnie- jrām. ^: . ■ •
čības ce,Ana pr-ks Kochanovskis septembra sākumā Rahe^e ap-. sistemātiski piekāv;a šāvu sievu, vainoja garderobisti — veco Irmu Smagais, stāvoklis ģimenē, tēva jaiiovu Pētersoni (vienīgā latviete
slikta personiskā-
ime nega.
šinī Rīgas skolā, spriežot pēc ŗak- •
tīvi ietekmēja viņa dēlu Juriju. Iz- sta! — Red.): Rāliele gribēja padarīdams vienu pārkāpumu pēc ot- |ņemt. mēteli bez numura. Kad Ir-ra un nesaņemdams no skolas un nia Janbvnaj teica, ka nevaT dot ģimenes pienācīgu pretsparu, Ju. ļ bez numura, lār pameklē. Rahele rijs Kochanovskis kļuva par Jauļī- spļāva garderobistei sejā; To re-gānu un pēc, tanī pilnīgi noslīdēja dežurējošie un skolnieces no
uz. noziedzīgti^ ceļa. Viņš orgāni, citām grupām. Irma Janovna ne. zējajāurio laupītāju bandu, kag ap.' ie])ii(ia, bet kollektīVs skatījās ci» zaga bufetes, ■ ēdnīcas, kioskus,'tādi:' pedpadome izslēdza Rāheli veikalus, izdarīja 8 laupīšanas un sverdlovu no skolas. . galu. gaļā saņēma pelnīto sūdu. |, Rāheles māsa ieva.Sverdlova ir Pilnīgi pamatots ir Rīgas pilsētas ārste, pārzina fabrikas Auroras Maskavas rajona 3. iee. tautas med. punktu, vienmēr aizstāvējusi tiesneša b. Saveljevas vēstulē iz- RāheU: ,,visi ir pret mums." Ieva' teiktais sašutums: :„Bet šiem jau- deldē Veselības aizsardzības mini-najiem. cilvēkiem taču ir vecāki, strijas sliekšņus. Abas viņas ir ap-vairumsnoviņiem kaut kur strādā,, vainojušas arī ministra vietnieci dzīvo- kādā darbinieku kollektīvā, b. Generālovu (Rīgā! — Red.)...
un šai kollektīvā'ir partijas, .kom.^(Sov. Molodež, 23. 11. 56.)
jaunatnes, arodorganizācija... Kā —-—:——■---■-r—■—r----
•Rīgas pilsētas' Āgenskalna tirgus partijas orgariizācija varēja, neprasīt atbildību no komunista Rimku-sa, kura. 17 g. v. dēls ki<ļ/ja.ils. jau 2 reizes.sodīts par huligānismu un par laupīšanu? Lūk, kādas bēdīgag sekas rada nevērīga izturēšanās pret jaunatnes audzināšanu!"... ' Jelgavas 2. (vidusskolas 7. klasēs skolniece'. Rūta -Empele. ne vasarā, ne rudeiiī nepiedalījās- lauku darbos ■ koļclīozā, uz kurieni iz -brauca skola. • Tēvs, komunists V. Empelis atsūtīja: ■ skolai- vēstuli: „Ka Rūta nepiedalījās .lauksaimniecības darbOs kolclīozā, vainīgs esmu es, tāpēc ka liku viņai novākt kartupeļus savā piemā-jas zemē."-— Empelis māca savu meitu likt personikās. intereses pirmajā;; vietā!.;(Pa(ir Latvijas komū.' nists, Nr: 3, 195G.y
;;- īzspiEž LABAS., atzīmes.
; „TjatviJas Valsts liniverrftātes
vēstures un filoloģijas .fakultātes niāc. spēks Arkādijs PetroviŽs Fi-turii augstskolās māca : jau 35 gadi. ..
:.PSRS vēstures eksāmens 4; kursā: Raisās Aleksandro\Tias Kaļaš-ņikovas atbilde jau no sākuma rāda, ka priekšmetu viņa nezina. Ja viņai ticētu," iznāktu,: ka reakcionārā Svētā- savienība: nodarbojās ar repulDliku dibināšanu.
,,'Padomājiet labi," bilst eksaminators. „Nav ko. domāt, es zinu." ^ ,,Jūs atbildējāt nepareizi.' ,vKā nepareizi?" Visi atbild; pareizi, bet es ne. Es mācījos kopā ar viņu. (K. rāda uz kādu studen. ti). Iznāk, viņa zina, bet es ne."
Uz. otru jautājumu Kalašņikova nevar neko atbildēt. Eksāmpātors mēģina palīdzēt.
..Nejauciet mani! Nēpiesieniē-. ■ties!";;-o. ■
■ Pēc ilgām, šaubām māc, spēks ieskaites grāmatiņā ieraksta trijnie.
ļju...;.;' .■■■■:'';.■■'■./:
..Nepielaidīšu savā grāmatiņā zemāku atzīmi-par. ,tior". (labi),. Rakstīšu mliīistrijai! Aiziešu līdz iCKJ"
"KANĀDIEŠU
; vDūbultp^du ztiķēs: ir PENMA-: •.
NA izgudrojums.; Ērtības un ■ . . ' praktiskuma :ziriā .jolr pietnē-
■ rotas; tās cenšas / atdarināt. \; arī ^iti ražotāji visā pasaulē. • PENMAŅS: vienīgais ražo ;ši
. veida ;zeķes Kanādā . .ADĪTĀS:, dubultpēdu zeķes -' sniedz dubultertībaš. ,Šinī pa- . vašarī PENMANŠ; laiž āpgro- . zībā : patīkamu 'krāsu ; zeķes. Jums ir iespēja dabūt kā . vienkrāsainas, tā arī. mustu-
■ rotas:. . . ilgi valkajainas nei-
' lona, neilona'"un: vilnas vai -\ ;^arī neilona: un ■■ kokvilnas. Esiet patīkami smaidīgi — smaidus veicina kāju ērtībā! ; Iegādājieties:- dubultpēdu: ze- / : . ķes pie-^
^ 20-S,S
... X
prieku varam jļ JAUNAIS SA^ aara sūtījumus tieši valstīm; lī(i:
Vēršam j ušu u devumi iķ^^^te^^ ; . ^^^^ svai:ā
Tuvākai inl'oriuadjc^
■■■:-v->:;--.vai;.i
462 Queeii St,
Nav :jāl|UiUsu :ue [)ļ
AR GAISA P.
HAĻLS DKUfiSTOUE ļ. 14 DIXON RD^ Toronto 15,
DĀMU FR
OLGA S V 2231 Dundas St., W.i
S. HEIFETZ,
68 WelIinsrton W., (tavu Baļ
Vecākais ceļojumu un notāriļ dze. Pieredze immigrantu lij Kanādas pavalstniecības, \h Runā kneviskil
Df. ROMA]
Ilggadīgu praksi sllm^
Speciālista Iekšķīgās,
•587 PARK AVE, MONTJ Rona TāciskJ on krlevisj
Zobu ārsts D|
(liietuTietis).- DIr
345 Bloor St.
XTaiiltWA 8.2003 pēc n( EuDā vāci
Teodora NOSLeDZAM AJ
kūs aptvers pēdējos čoti-ul
iznu
-i.
i
Latvijas ainas
Ieskaņos simfonisks orķesti
Pilna I posma abonļenti ie tas pi^es par 1/3 no par
Vēļ rei^stŗējam abonentus, j ties i posma ieskaņojums.
V. lOĻIŅS, Denison . -T. KAJfCĀNS, 1900 W..
Tā kā meistars T. Reitei^l darbinieliieļm, tad I posmf T. Beitera piemiņas raļ
633026
1826
53