ĀB UK PNIEŠI
JINA IEJAUKT NEITRĀLU i feTI. • .
lem mugurā."
šī ziņa nu devusi iemeslu Masr avas laikrakstam Sovetskaja; ossi^^^ izšaut uz zviedru ģene- : 'āļa pusi smagu lādiņu: Kāpēc an īsti kareivīgie ķīniešu vadoņi sot: sūtījuši ^avus ģenerāļus uz; fo neitrālo rietumvalsti, kas atr odas tik tālu no pašu zemes? viedru ģenerālis Okermanis lai-m vēloties, izveidot militārus lakarus ar padomju kaimiņiem rietumos un Austrumos. Viņa ārdus varot izskaidrot ar spirta '.darbību, cilājot glāzi ua ķīnie-u viesu veselību ... Pēc Šī uzbrukuma, kas atbalso-1»^ zviedru radiofonā un presē, ;en. Okeimanis paskaidroja, ka iņa izteicieni. laikrakstā Eks-resšen falsificēti. Viņš eSofc tingri atturējies no vārdiem, varētu būt politisks saturs, bijis laikraksta reportieris, as jautājis ģenerālim, vai būtu [abi, ja izveidotos .teicamas at-ieksmes ar Ķīnu, uz ko sekoju-!i, atbilde: Jā, tas pats. par sevi aprotams. Tālāk reportieris nā-is ar provocētāju jautājumu:, la mums gadītos karš ar Pad. avienību, vai būtu Izdevīgi, ja īnieši palīdzētu, no otras, puses aistīdami krievu spēkus? Arī uz, o jautājumu Okermanis atbildē-is ar apstiprinājumu, bet nU;
ressen reportiera jautājums esp.v tā būtiskais saturs esot ielikts viņa mutē.
ipp.
— cena $ S.?5.
Dolītisko ■ bēgļu dvēselēm, pa-. ^vītrojot, ka. cīņā par laupītas. Drīvības atgūšanu vēl arvien tu?-Dināis.
Jāapbrīno autora visai labā angļu valoda, jo rets kāds vecajās paaudzes latviešu bēglis varēs .nostāties valodas ziņā viņBm blakus! '
Pazīstamais Sav. Valstu senā-ļiors T. J./Dodds, kas šai grāma-ļtai devis savus ievadvārdus, ci^-ļia :starpā ■ raksta: ; «Nesodītais^ noziegums tātad sniedz mums papilnam pierādījumu, ka nav j ;Iz6lētu križu starp brivo pasau-|li un komunismu. Katra krize saskan ar komunistu konspirācijas ģenerālplānu; ka komunisti ļir atklājuši sekmīgus iekaroša-, las paņēmienus, kas līdz šim ļviņiem labi kalpojuši un pie kūlieni krievi visai rūpīgi pieturas."
Kalns
no citas pasaules, un mēs dzī-; vie visi: kā viņi, tā es, bijām kā viena (liela ģimene vai saime,
kas sapulcējusies pie vakariņu gaida. Un bija jau ari savādi:
ļ ne suņi rēja, kad es iegāju Upes-lejās,. ne viens brīnījās par to,
I xa es sēdēju te... Tur nāca manas skolas draudzenes, tur
I nāci arī tu, Silvij, mans. vīrs, tur nāca Siliešu Ješka im puisi
I un meitas, lieli un mazi, un bija tā, ka to nemaz nevar i2!stās-tīt... tīn es raudāju un smējos, bet es zināju ēzdama,, ka visa šī dave jau ir aiz manis, tā^dzīve, kuru es Sāku dzīvot Upeslejās. Es zināju, ka tas ir mans pēdējais Upesleju apciemojums, kur es biju 'pavadījusi visu savu jaunību. Un'zināja, es: to redzēju, arī to ti'e jaudis un viņi- to: saprata; ļjii bija tik -laiipni uin mīļi, ka es atkal apraudājos... Un viņi ne-, brīnījās par to, jo mēs visi zinājām, ka mēs esam nelaimīgi, i2|postīti. Viņi saprata mani un nebrīnījās, ka tik tālā <ceļā es biju devusies, un tas ciems, mīļās senās tekas, tas ceļš, tā upe, kaut ari sve^u ļaužu vidū, tai mājā bija viss kā kāds svētvakars. Nē, mēs nebijām drīz vien vairs, sveši un.- runājām un stāstījām viens otram par savām' bēdām, kas uznākušās pār latviešu zemi un tautu, un tas
■bija; mans pēdējais mielasts patiesām patiesi."'
Tā viņa nobeidza savu, stāstu, sēdēdama krēslā, un Silvija-bija nolikusi, nomezdamās ceļos, viņas klēpī savu galvu.'Un Ares kundze to glāstīja, šķirstīdama pirkstiem Silvijas matus,. Un runāja un raudāja, raudāja un glāstīja tās galvu. Un gluži bija tā, kā var būt tikai lielos dzīves brižos. Un pats Āre nebrīnījās vairs par to, ka viņa Ērika bija mērojusi tādu gaisa gabalu, lai kaut tik reizi vēl ' atsēstos savas dzimtenes virtuves pavarda priekšā.
i
1
w
i
i-
i-
Trešdien, M. gada 30. o&toM, 87. n^rs.
rn^rn TUVOJAS PROF. JĀŅA
85. MŪŽA GADA, ATCERE
«PAZUDUŠAIS DbLS" MDIANAPOLĒ
Kārlis
PUĶU UN PUTNU VAIBS NAV .
Atzīmējot Rūdolfa Blaumaņa vai traģikas iezīmētu dzīves prā- bezpersoniska, auksta, monoto-100 gadu dzimšanas dienu, 12. totāju lomas. Taču tas viņam de- na! Žēl . . ► oktobrī vietējais Indiānas latviei- vis šinīs tēlos jau nopietnu m- Nekā daudz iepriecinošSka nēšu biedrības teātra ansamblis tīnu, un viņa tēlojums sāk pār- redzējām arī Anitā Ādams^nē— īPa asfalta gaite^gm īndianapolē BrOad Ripple ģim- liecināt - krodzinieka Iņķa meitā Matildē, j^nām slīd nave. nazijās auditorijā izrādīja mīīsu Nelielajā Roplaiņu^^^^k^^ ' 'Ik lielā rakstnieka' 5 cēlienu bēdu Līziņas lomā patika jauniņā Dar domāt par aktrises soļiem, daudz Kvēpi aiz^^ dsbesm lugu ,,Pazudušais dēls". ce Ābeltiņa. t-iekas, ka savas rūpīga darba .jāveltī pareizai, Pelēku aizkaļn^ekšā.
Tā kā līdz šim īndianapoles Pra^es lomas viņa goā&m i& pieņemamai izrunai. Vispār - Sirds saruka a&saeņu sMā
latviešu ieātfinieki savas spēji ^^^jasi un butu ieteicama atbil- jāatceras, ka daudz labāk kaut y^ ^^^^ ciefe ka krams,
bija izmēģinājuši viem-gi komē- «^^ām lomam. cik pieņemami notēlot mazāku wokmajas robots
dijās un vieglāka rakstura lugās, Divu bērnu fragmentārajās lo- ^^mii neka nesekmīgi^„nomoci- ^ļ^^ ^ ^^^^
un ari ne Itatrreiz ar visai teica- miņas debitēja Guni^ Augenber- ^^es" viena no vadošajām! , ^jj^ ^^ŗ^^ p«c cilvēks —
mām sekmēml vairmns skatītāju ga un Mārtiņš Irbe.. . Pašu krod^nieku Iņķi atveido-
Izrādē ieradās ar pamatotām ba- Diemžēl, uzslavas vārdu vir- Ja Viktors Krau^manis. Ainas, Jo
žām: vai ansambļa pirmais mēģi- Ime šim" vietā jāizbeidz un, gri- kur viņš apgrozījās citu tēlotāju _ ^ ^^^^
nājums nopietnā drāmā neizver- bot negribot, jāatzīmē ari feļū- vidu, viņa_ sniegums apmierināja ^^^^-^
tW par sava veida traģēdiju? das, trilkumi un negatīvās puses, pat parliecmaja, bet skatos, ^ ^
kdu iespēju laikam bija atskār- Patiešām žēl, ka šādi vārdi sa- kur viņam viemgam jāvirza visa
-tuši ari paši ansambļa daiībm'e- kāmi ari par kādām trim vado- dramas_darbība (piemēram, kro-.
ki, par izrādes virsrezisom un šajām lomām ... gus ainas), viņš it ka pazaudēja
Roplāiņu tēva^ lomas atveidotāju Atbildīgo. „pazudušā dēla" sevi.
u
Eduards FireiniaDis
DZĪVIE METALLI
no Ņujorkas īpaši ataicinot mū- Krustiņa lomu režisors Jānis Tas pats sakāms ari par M-
su pazīstamo ļbij. Nacionālā te- Āda,mscms bija izvēlējies pats sekli Leimaņi Pūlīšu Paula loma.
ātra aktieri Jāni šābertu. šķiet, sev. Viņš tiešām ari centās, bet Izrādes režiju vadīja Janis
ar vina darbu, tāpat dažu tēlo- ... ar centību vien, diemžēl, ne- Ādamsons MetaUus lolm
tāju patiesi teicamojzvēli un jau pietiek; vajaga kā vairāk, un drā- Vienkāršas, nepretenciozas de- Patvaļa kausē n veido
tiešām uzslavējamu tēlojumu iz- matisl^jai Krustiņa lomai J. korācijas bija gatavojis Roberts It ka tie_mlni3i butu:
rāde visumā noturējās kaut cik Ādamsonam pietrūka svarīgo Vanags, uzradīdams slavējamu Mēmi, gļevi, Imz spēka -~
pieņemamā sniegumā, gan izņe- dotumu. Tā vien šķiet, ka viņam ^^ogr^su - beidzot viņš atska_r- Vairs nejūtot laikM.
mot 4., cēlienu - krogu pie Iņ- jāatgriežas iepriekšējo lugu ele- «s, 1^ arī skatuves dekorācijas ^^^^
'H^r.^L}^^^ ''S^yl!S^ kā- ^tomu neganta, dvēsele.
Kā jau minēts, Roplaiņu tēva bēdīgos saimniekdēlu, studentu
. - ___T-ii ■AT««i/-.v«ō15 +«. iiin mSIr.clinmīni .finnc ■Irair Trinam
^.».«, jM-i. w.-, —X-—. . - . - , . • ,-, . _y . Valda kā elM nar visIeM
■ lomā skatījām bij. Nacionālā te- un mākslinieku tipos, kur viņam, f ^^^^^^^ '"^^'"^"t Ar mrzības «em, mirušo ātra aktieri - Ņujorkas viesi Jā- jau zināms „ķēriens". fa_ izmēģinājumu ^ _ puinas ,
ni šābertu. Kaut ari likās, ka sa. Visbēdīgāk tomēr kļuva, ska- kr^lu rmdas bija rezervētas īpa- ^^^^^^ vu tēlojumu viņš dažkārt tīšām tot Dainas Irbes Roplaiņu audžu šiem teatŗa atbalstītajiem - lab- • vienkāršoja", kaut cik pielāgo- meitu Ilzi. „Nobēra kā auksta veļiem, kas ieejas maksai ziedo MetaUi trakos, damies savu' līdzspēlētāju līme- mašīna! Noskaitīja kā-^no grama- f 5.00 vai vairāk («vienkāršā" 1. Nometīs cilvēks I nim viņa tēls pārliecināja un ie- tās!" izteicās, daudzi^ skatītāji, vieta — Ķ 2.50, 2. vieta — $ 2.00). PasauU pārmalsui karsēs, priecināja. Visas kustības tik mākslotas, ie- Skatītāju bija itin ikupls pulks, šķīstīsies ugunis paši,
Vispatīkamāko pārsteigumu sa- robežotas, stīvas; visa valoda tik Gundars Grislītis atgrieztos zemē.
gādājat Elza Kalniņa Roplaiņu ^F^® ^^^^^^^^/^V''^^" K. saņem pirmās stundas g^^^
mātes lomā. šeit skatījām brīvu, karos vai pavasaros, ka_d laivas ^^^^^ ^^^^.^^ ^ žurnālists Arv. Bergmanis laik- -
Profesors Jānis Kuģa.
Vai te lai sniedzu dzļves stāstu par latviešu mākslinieku, kas mīlējis savas tautas, likteņupi — Daugavu vairāk par franču Sēnu? Vai te lai stāistu par latviešu te- [vl'^^t ātra dekorāciju mākslas pamatlicēju jeb varbūt par pēdējo. Latvijas mālsslas akadēmijas- rektoru? Varbūt par ganu zēnu pie Daugavas, vai par vientuļu vajsar- ļj^ nieku Kanādā, kas rudeņos ar biezu skiču kasti atgriežas Bostonā, vai trimdinieku, vai personību ar mīīžīgu gaišumu sirdī? Par katru no šiem tematiem būtu desmitiem lapaspušu ko;rakstīt, jo lielas personības ir kā lielas upes, loiŗās tek daudz ūdeņu.
Prof. J. Kugas vārds ir plaši pazīstams. Viņu daudzina jau vairāk kā 60 gadus, it īpaši, kad ir runa par latviešu mākslu vai: | teātri. Pie tam šai laikā "dņa vadītā mākslas- iestādē izaugušas jau vairākas mākslinieku paaudzes, kas pārņēmušas kā mantojumu J. Kugas nodibinātās tradīcijas.
Sirsnīgo un viesmīlīgo J. Kuģu sastopu viņa dzīvoklī — «Latviešu mākslinieku mājā", kā to sauc Bostonā, kur bez viņa dzīvo teatrāli: Lejiņi - Grīnbergi -Salas un Alberts Brīvkalns.
Pēc mākslinieka paša domām, Kugas vārds nozīniējot „kuģis", bet varot būt arī vēl kāda cita nozīme. Viņa senčiem pēdas sadzītas turpat pirms 300 gadiem. Kāds sencis, sacēlies pie muižniekiem, bēdzis pāri Daugavai un kļuvis par; mācītāja kalpu Ikšķilē. Viņš pēc„lielā mēra" dabūjis ļ zemi — Panterus, vēlāli: sauktus Pūriņus. Agrā Jāņa Kugas bērnība aizgājusi. Daugavmalā, ganot cūkas un durot zivis. Cūkas ^^^^ vajadzīga. Pirmais niķu u. c. avotus. Pēc iepazīšana bijušas neganti kāras uz sēk- ^^^^^ mechaniski uzspiest uz ar šiem seniem elementiem vaļiem Daugavā, kur atradušas gar- ^^^^^^^^^ ^^^^^^ t^s nav ra- rēja sākties darbs, kas latviešu žīgas stiebru^saknes. Te izauklē- ^^.^ ^-^^ ^^.^^^^ tg^tri ievadīja j pavisam jaunās
ti jau bērnība redzētie _Daugavas ^.^ ^-^^^ ^^1.^^^ samaksu sUedēs, liekot latviskus pamatus
nepiespiestu, dabisku pārdzīvojumu, kas'savu kulmināciju pasiiie-idza Krustiņa nolādēšanas skatā. Ja šādu aktrišu un aktieru Mdi-
EMĀSU ROTAĻĀS NORAUGOTIES
Peirsonigie vērojumi un iespaidi
V.
redzam atblazmojam Daugavu .^^^-^-^^ ^^^^ ^^^^^^^ _ j^,^^
vasar^ ar baltam mākoņu gre- amatnieku skolā, kur bez Rainis un mākslinieks Kugar
dam. Ir ari traģiski zīmējumi ^-^^^^^ ^d. Ro-
šoreiz bija jāatzM, k. Vaadas „ Jansonu s. oktobri at- ta u. r^^^r^:'^^7^^^^^^^^^ ! J n;¥imirs"ālSi'7a^r;ē;;'^^^^^^^^^^^ ^l^'tslJP'''''
Burģes izvēle šai lomai bijusi kiājasavu darbu izstādi Dunkā- bergs izstādījis art gleznojumu .«^^^ajl^i kas • šmī che- patstāvīgās dzīves gaitas un pie f'^ p4 if in?^;f^t^^ SusTii. 1 ^^T^JT'""
laimīga. Viņa šķita - tā teikt - na galerijā, Ņiijorkā. Pretēji ag- stildā, kura zaigojošis varavīk- ^ f}^}'^"^' kās iepneksējas vecākiem viņš tikpat kā vairs fj^' ^ ?^^^f^^\ '^'^^^1 f:'^^^: 5 ^^^i so-
īsti savā elementā, pāriiecināda- rāk rīkotajām plašajām māk- snēs laistās cementa ielietais ^^^^^^^ sevišķi patika, .ka jau- iedzīvo. Kā bāra bērnu viņu uz- ^^f'^^ ^.^^^^.^ skola, priekša ^^JJz.Pneksu. Jau ar „Vaidelo-
ma kā vārdos, tā žestos. slas izstādēm, kur dalJbnieku logs".- na mafeslimece starplaikā savā ņem Ikšķiles draudzes skolā, ^^^^^P^ ^^L^^'^'''"' l radi jauna inscenējumā.
Patīkamu progresu savā tēloju- skaits liels, šai skatē piedalās ' Pretējo sienu .aizpUda Oskars ^mākslinieciskās jaunrades darbā dod pat brīvu ēdienu, un ti- *f nelaimējas." Pēt_erpils gadus ieskanējās ka nedzirdēts zvans,
mā pierādīja ari Vigo Burģis tikai minētie mākslinieki. Udz Sfcušķis skaļos akordos tvertām ^^^^^^gusi lieh piMbas pal^ā- kai nedēļas beig^ zēns dod&s pie f ^^a atoas ka vienus_ no kas izvērtas plašas pilnas skaņās
TinniPtTiā." ^.nrvlainn kalna Mi- «r. tn v«H,T,fo io.ns^o Vo+rarv, nō.vt v.7ro„\.«*„i;TL savu izjūtu izteilcsmē. ^ō*«« «knii, Trins hpiri^ Trnn« jaukakiem muza. Ceļš paveries Pie ,,Uguns un Nakts" (Vārds^
.nopietnā" Roplaiņu kalp_a Mi- ar to radīta iespēja li^atram nākt krāsu rotaļām. „Skušķim gaŗāra - ou ««.uxu vu.i» ^^ivu. ^^^c _ _ . inio)
kus lomā. īpaši iepriecināja vi- atklātībā ar lielāku darbu dāu- nevar paiet, to neredzot", ru- Laimons Ēglitis valdzina mieri- ^r vēlāko valsts domnielm, lat- .^.^.^L,.?]^™ I!!:" t i
niātes. šo skolu viņš beidz kopa
__^ ļ. ar vēlāko valsts domnielm, lat- . .. • t,-t vf- T Mnri • ir • '
ņa izrunas skaidrība. Vienkāršs, dzumu un parādīt sevi vispusī- nā apmeklētāji.- Spēcīgos trie- gām, savdaSS" Urisim "caur- viešu strēlnieku organizētāju _ rv,TT;,, lA^.^^?^: "^^
„Pašvaukstīgā" Roplaiņu kal- 13 gleznām, bet tēlnieks ar 3 un pat melniem dažādās nokrā- ļās. Viņa darbi dominē brim- dzelzceļnieku, bet kāds radinieks f ^. «aouja pirmo ārzemju ^^..u. P^^^us vairāk par pa Andža tēlu atveidoja Konstan- skulptūrām sās, sasaistoties viengabala daiļ- gani pelēcīgi t^i arTkaiT Timmermanis iesaka: ,.Ej labāk komandējumu uz Rietumeiropu, nod^usi ^^^^^'ala^^.ceļ<>
Roplaiņu kalpu Gustu skati;- dos ieturētām gleznām. Tieši kums, Saule pār pilsētu. Vakars, rāk. šai izstāda redza:mas lie-ka, kura krogs atradies Jaunās/Mo/r^JZrh^Zr.-Y n jām Zigurda Veilandaizskatā. Vi» pustoņos izteiktā daiļuma at- .deņi (d.udz melnu plan^-gās toņu gamn^ tvertās glez- Gertrūdes ba„vumā. P^-' ^m^^L^ZZ^Z Tse^m^^^lT
nas: Ceļojuma ^s. Laivas, Blē- otra gada laikā Jams Kuģa te ... ,^ . on^rnPi^nTH.trn.^M-" ,^
,ņam--;ir ...dabiskas, sm^ēji••^ļen-.,.klāsme pieder pie-Treiberga:-lak-mu); Laiivas, Zila .vāze u,-:c-. v^^uu^u» .ms. mivas juie- gau* mn^a vamo ».u^a.^.-, ., , ^i- • 'Ai^^^^c- is\r^w y%ov «-wiM«-t-^ ^ , -
ganās kustības, bet krietni jā- sturigāfc.jām iezīmēm, mi māk- Guna šmitchene > iepriecina ģija, N^ts atspTd^ ^evi^^e Jau izmācās visus krodznieka tri- T^^^nJS^Z.^^^^^ LLturid^^^^^
piestrādā pie izrunas skaidrības, slas ciem-tāji, apmeklējot latvie- ikvienu tēlotājas mā&slas eienī- (gaišākos aJcord(s) Jūŗa un Min- kus pilsētnieku un laucinieku f'^'' >_?erziņam vajaozigs sko- raKstungiem^^ kos īrnu zīmeju-
Mikus tēva lomā redzējām Ja- šu daiļdarbu klāstus, jau būs tāju vairākām jaunām gleznām, tis u. c. Ax patīkamu gandarī- apkalpošanā," kaut šis darbs vi- f zīmēšanas skolotājs Abi Ka- ^lem^ . (izgutība - 1911.
ni Elbertu, , kuram, šķiet, vien- pāriiecināiušies. ka Treibergām smalkās krāsu pārejās un to- jumu vērotāji atzīst, ka Eglītis ņam nav pie sirds. Viņš gan jau S!^,,^'^,^ cLiL ,7 rt«rL. 4^^^^ tt^ xt ,
mēr atstāj nepateicīgās vectētiņu šai z^ņā griiti sameklēt līdzinie- ņu -plūdinājumos sniegtos tēlo- tui^ina iet uz augšu, nemitīgi ieguvis īpašnieka absolūtu piln- ī^i^f Zdz neru^^^^^^ KaktinrSa Slēsr X
meldējot sevis izteikšam daiļ- varu rīkoties pa restorānu, mak- ^^J^^ J.^,^, r,„„/„„ t^iL ' «Ji
•darbos jaunus sasniegumus. . sā pat algii — 6 ihibļus mēnesī.
No šī darba Ķ. tiek vaļā, kad at-
no.laivasārā. Bērziņš teicis: „Tu Banga un Lilija Ērika—.-Spldo^ vari pie manis palikt." Kuģa do-.lu, Biruta Skujeniece — Laimdci-mā, ka Bērziņš izšķīrēju sprie- tu, Mierlauks — Kangaru. Vēl
Tēlnieks Voldemārs Jansons _^ PiMmēkētai*? ?ais<? un ^—^-'>- --------— ..«..g-—
, . '^t • - i -.^ šoreiz rāda tikai tns darbus- f tvf^^^^^^^
Mna Saburova Vec^s pasētas tirdzuīu. Nav aizmirs s pat kar- Ar iUgosanos ,gaida atsvabina- gēdašā. Mana meita Ināra un "^"^ '^"i^ ^™ ^l^t "^"J-^" viņu veildi airējam un laivu ātra renesansi raksta šā: „Mūsu
kuģi .^0 m. Komats knevM tības sargs, Ģie k^a kajam Zie- sanu. ^ ^ si jauneldim Krodmeks solījis Ļ^^^ ^ ^^^^ ^^^^^^^^^^ "
valoda. Vispirms gnīmata ma^vetku vakara nolikta maza Bkumjs ir romāna epilogs. jaoitiu" sievieti sēdus f ^^^^^^ T'''' ' ^ ' bērziņš uzdod Kugam laivu no- nu tomēr sakāms tas, ka viņi
^rakstīta vācu valoda Die Stadt eglīte un garāmgājēji pie tas Dzana Vaoija vientuļa, mazā is- ^am it kā tiecoties piecels ^ P^^'^'' gādāt no Jēkabpils Dombrov- caurcaurim izrādās par Raiņa,
der ve^orenen ScMfe 6.4 Ipp.. noliek dāvanu sainīšus. Autore tabiņa_. Tomēr viņa priecājas ^ies. šis savdabīgais kustības ^ad Jūs aicināja sekot gkim uz Dubultiem. ,.Bija skaists Kugas un Alunāna mākslas pie^ '
velak tulkota spamski lepazistma ar daudzām promi- par tas trīs ogiem, no kuriem ,^,^11^ mākslas ^rbā ietverts savai mūža mūzai?" jautāju māk- brauciens," atceras Kuģa. .,Pa mērotiem pān^esējiem un v^
autore jau ar pirmiem" teiku- 71^, ''T' ' ''r ^^^^^^^ ^^^^ " ^ , , ^^"^^^ braukdams, daudz diem publikā ... Un tas
miem paņem lasītāju savā va- ^S^^^"^' ^matmekiem maksli- atsM pr^ejas sienas spogudi. ^^^^ ^^^^^ g_, ^To atcerēdamies, mākslinieks ^^^.ējos pie Sta- nākts ar to vieiikāršību, kuru -
rā: .,Kungs, svētī! Svešumā rak- ^^!^^^ ?^,h^m h ~ '^^^^ ™ ^^J^s. Tēls slsa- ^^asta: „Tā bija kada puķīte uz ļj^^aga, Kokneses. Pie Doles sa- redzam visā aktieru spēlē. Arī
stīšu par tevi, mana mīļā, dzim- Romāna varone ir Nadježda !wm hSn n uzmaml>u sevišķi, saista Meisenes porcelāna. Man ta viņa jag bija plostu sastrēgums. Tā- Kugas un Alunāna māksla i?
tā pilsēta. Akmeņi paliks tie pa- Ņikolajevna, kura tiek vienkārši H^^akc;tr vSp n ^ļi!^-"^^' ar savu kompoziju. kur atldā- iepatikās, ka es_vēlējos, kaut an ^ ^g^^j^^ ^^ivu uzticēju plost- liela ar savu vienkāršo īstenību; ši, kad vairs nebūs neviena no saukta par Džanu. Džanas proto- LonSnas un aSt" ciKagas, j^^^ daiļdarbs pilnvērtīgi iz- es varētu uzzīmēt tikpat labi." niekiem nogādāt Dombrovskira, stingro izjusto stilu un pilnlgia tiem. kurus redzēju šeit mīlējot tips šķiet pati autore. Viņa un ,+01 kas vaiadz?s V"rf' "^^^ «Jaunajam^ puisim nebija mn- bet, pagāni, viņi" mani piekrāpa, izvairīšanos no visa skaļā, sek-
un ciešot. Tāpat tecēs platā upe viņas vīrs mācās. Mākslas al^- '^ennadšmit ^(Meni R'e^-" n^^ ķompozicijas atrisinājumu <āas, kā tikt pie skolas, kur māca Laivu nekad" Dombrovskis. nedar lā, liekā un banālā . . . " (IzgE-un nāikš vēji no .jūras.. Utt tāpat dēmijā.- Kā'.-.krievu «'«JS'^a»*"»--*®--cions ^abeifā'' ^'oiu *■• V ■ i^*-^^' ^^^^ kā sevišķi noa-zīmēt ne tikai šādas puķes vien, būja..." tlba 1911. g. nr. 3).
citi raudzīsies uz aizejošiem • ku- vietējo dzīve Latvij,as pirmajos ^-^ ^ baleta^ko- -f!? '^ļ'?^' '^^^ ^""^ ^° ^^'^J Jēkabpils laikā Kugam sākas Jāatzīmē, ka ari Amerikas la^
giem ar mūzigo ilgošanos' pec gados nav viegla jo kaŗs un get Džanai nekā nevaia? "^^'^ sievišķīgās iezīmes ceļu glezmecības aicmajumam? ^-^-^^^^ ^^.^^^ j^^^^ vieši 1917. g. pēc Kugas zīmētam laimes, varbūt tie atgriezīsies - revolūcija ir daudz nopostījuši. „. , i^- tēlā no jauna apstiprina tēlnie- Viņš aiziet uz Mīlgravi un piesa- .=katnvp<? ietēroi dekorācijām un kostīmiem uzve-
ar laimi.-." Autore Rīgu aprak- iegūta Hd.ekjus savai un ^ dr^^'Z:^ ^ HnsH - romamisko ievir^, m porcelāna fabrikas darbā. ^,^Slm^^^^^r- «"ši Aspazija. ..Vaideloti" , ar , sta, .sakot ar pimuem Latvijas vira izglītībai, Dzana atver Ice- , . lidz ar smalta aistetisku izju- Jāgaida, tamSr saņem aicināju- ° ta^' b„eznotāiu "Slābākiem panākumiem,
patstāvības gadiem, lld^ tm. ramikas darbm-cu., Sāfeuraā i^ ,"^,44 S aenS,S v^' «Bl^J^^iams arī abās mu, un pa to laiku Kuģa strādā 1^'S^^^j/jļ'^S^^^^^^^^ . Bez skatuves gleznotāja darba
brtom, kad M.a_g. .13.oktobri strādājumu ^^ets trūcīgs, bet pIS^ nrjavSi S » ''^^ ZZS^'^^^Z Kuģa vēl intenjvl glel. An
pārbrauc ar pedejo auto pan dr^jņas torti pil^^^^ ^ ^^J^ ^^r^mm atzīst, ka S^iu ziņu no porcelāna labn- ^^.^^.^ ^^^^ g^j ^^,5. ^^,^3 ^taro^u. ■
,,hl Starn^," profesora grāmatu par Bigu. Ir S daiļdarbu skate pieskaitāma skaistas puķes ... ^^^^^ļ^taru dekorācijām. Dažu viņi. gleznu reprodukcijas
Usot erāmatu mēs dzīvojam f 7 * a^^ nozīmīgākiem radens sarīkoju-Tad kādu dienu Puneklis no ■ ..ievietotas žurnālos. Kāds kritiķis
n^rM^mm^T^ zuubu autore piemin UWiju un ^ « 4 debess miem. kas Pie tam liecina, ka Prieka vai palecas gaisā, zņa Kuģa sak mtensm las. R^a ^^j^,,
S kanrt Daugalu, i^stai- S^^Havo laW " - " '"^^ ^ ^"'^ "^"^"^«^ °° '""'"^ - '^-^-'^'""^-^'^^-■.I^t^: "^^tā J. Kuģa, kurS no-^Parizes
zākumu tautības.
pilsētas, .Pārdaugavu. Esam pie Rilvertorņa, - Nacionālā teātra. Drausmīga . .Mākslas muzeja, augstskolas un Tas Rīgas citām mākslas un sabiedriskām robus. Daudzi
iestādēm leeiam arī Rīgas kroK zūd bez vēsts. Notiek masu de- Sabūrova nobeidz romānu. klausa vienīgi savai sirdsbai- meistars , ^ ^ ., ^ ., „- .
dziņos, apmeklējam Ziemsvētku portācijas un masu slepkavības. l togailk sij.-.- tā izmāca krievu vaJodu, kas Mdnķa chromlm, Rimju dxrc>
visas ma
„iviuzisa .iiemes un aeoess miem, ^oa ^aiu aecina, i«i i--*^^" *-—- " - _
■ dziesma; skan, san,: vibrē, un Piladem^^^ mākslinieku kopas fabrikas pienākusir var le- un a. i..wfoVfīTr«<; —-----................
■'• vējš dzied. Dzied, gaudo virs jū- da'lībnield nav nonākuši ne ka- rasties darbā,glezmecības noda- lietas un latvju ^J^^™ atvedis. Dienvidfrancijas saulai-
l-as, virs plašās upes Daugavas; nbnizētas mākslas kalpībā, ne Ja. . .„ ^F^^L^^^ nos motīvus. Par sevišķi impo-
Nobeigums 8. Ipp.}.
0'