- himUk AMERIKA Trešdien, im. g. 25. dsosmbn. 1C2./1C3. u-m.
priecīgus ziemsvētkus un
labugu 1964. gadu hamiltonā novēl; .
26 Market St,
Tel: JA
.fāisuTam naudu
uz
latviju
JS % 10.- pret 9 jauniem rubļiem.
Sūtīšanas izdevumi $ 3.50 Hdz $ 35.-.
Pārējām summām 10
Sūtījumi apdrošināti.
Saņemšana 14—^21 dienu laikā.
DV SAINĪŠIT,
1Z3 HUEON ST., TORONTO 2-B, ONT C A N A P A.
47 Forest Avemiic
HAMĪLTON, ONTAEIO — CANADA
PRIECĪGUS LAIMĪGU JAUNO
PRIECĪGUS ZIEMSVĒTKUS un LAIMĪGU JAUNO GADU!
195 Rebeka
JA 9-7417.
\^ ADVOKĀTS UN NOTĀRS ^
The Frofessional Arts BMg.
155 James St S. Hamiltoii, Oei Td, JA 8-6781.
advokāts un notā
15 King St. West HamiltoE, Ont
Bus. JA 8-1186 Ees, 385-2284
atlantic' radio,' jeieem
Pulksteņi^ dimanti, rotas kristalli, dzintars, HI-FI un transistor'
170.James Si N, Hamilton', Ont. Te!.. JA
Ave. Telo LI 9-5929
liiii
U4M
'"'li
L- .
1 f J-SS5L«Wš?ij-r-|:-^^
MILGRAM PHARMACT Ltd.
380 Crocķet St. Tel. FU 5-1533.
Pieņem pasūtinājumus pa telefonu, brīva piegāde mSjās.
^ļ|ļļļti[ļļ|īpin^
120 Barton St. E. Hamilton, Ont
JA 8-441S
ERNESTS BeEZINŠ
G. EIKERTS
N. Hamilton, Ont Tel. JA 2-5110
Plumbinģ, Wiring supplies ©tc. Barton St. E, Hamilton, Ont :LI. 4-5687.. KmGEĒS.::
Ziemsvētku rota.
S. Liģerā studija.
priecīgus ziemsvētkus un laimīgu jauno gadu VĒLĒ
TEL. 769-8280, TORONTO.
.PI:0:NTER^^^P^^
Birojs: 195^ Main St.:E. Hamilton, Ont• ,'
Bīenzīna pārdotavas:
: Barton ;W. m-Locke '; ' . ;\ v;. ;
^/ :,: m-,Mmn st.:is.". . '.
■ 355 ShermanAve/.N.. - «Barton-■St,:E. ■
Upper Gage and Crockett G^Stton Si
99.
lūAM
ttilgā krit sniegs. Cēsis, Mado- Ja tā, vai mēs 81ā, GuU)enē, Ludzā, Rēzeknē, nas jēgas izs' Aglonā, Ilūkstē, Jelgavā, Kuldī- sevi un pasaiil gā, Tukuitiā, Ventspilī un Liepā- Tādu latvieš jā krīt klusais Ziemassvētku jau pāri 15 sniegs. lasit, ir 1(HĶ
Kur lai ejam šodien caur šo Aiņiem ir 1as balto atmiņu ainavu: uz pagāt* no vāka līdz v ni, vai uz nākotni? eies garlaicīgi
Mūsu atmiņās Ziemassvētki ^ svētos rak xied ar klusi skanošo mieru un dodami, kaut gaismu pār visu Utvijas zemi. "āšanās būtu Vēstures atmiņās pirmais Zie- Pļ^^si^tslitība v massvētku vēstījums, pirms di- ^"^^^^ i»* "^c vi tūkstoš gjuiiem. ir ienācis ar T revolucionāru balsi. Tā drosmi- ^^^V gi runāja pret pastāvošajiem li- idasījuši* t kūmiem, tikumiem un Irādici- vēsturi v jām. Tā mācīja un skaidroja, kā ^^^^^ «Jzeju? cilvēks varētu labāk saprast Jāpiebilst, pats sevi. eitus un savu \ietu ^i- ^'**'^i trimdā se sā radībā. Tā skaidroja cilvēka **C"giem pie attieksmes ar sevi pašu, ar ci^i UJ» di*u 4iem cilvēkiem, ar Dievu un mū- teiks žību. Tā teica valdniekiem, kiv'^^'^ koncep arī viņi nav tie, kam piederētu P^®^'*'''*- Tā ir dzīvības un nāves tiesības pār vojusi. Varb viņu pav;ilstniekiem. Bagātajiem '^'^^''^ argumcņ tā teica, ka viņi nedrīkst ēst ar nu tā, tad Četrām mutēm, kad nabagajiem ^'^Vi lasīji nav maizes vienai. Tā bi,ļa pirmā jaunas d balsK, kas nabagajiem, vajātiem «''«sistences jē iim apspiestiem deva cerības; Tā "modernākajā mācīja par jaunām jūtam, jau- ši vai netieši nāni domām, jaunā apziņu. Tā **"P* sāka atvērt redzi p. cilvēka ga- Betlēmē? ~ ru, dvēseli un mīlestību, SoBal. ^rpat un si piekala krustā. cik jūs sasta
Vai šodien šī pati S?alss ir nfia- partijas bied zāk stipra? būtu lasījuši
TāiKit kā pirms gandrīz 2<KMI un i>artijas f gadiem tā protestē pret \isu to, tādu no Šiem kā mēs »,') proc. no savam (tie- nespētu . nām domājam, darām un dzīvo- ^^ni ilgi par Jam. Un cilvēks, savā eksistēji- filozofijas pa ees biezoknī apjucis, brīžiem vai- Vai tas mi cā pats sev: vai šī Balss prasa zu skaidrību neiespējamo, vai arī mūsu paSu, kristieši, riet šī viscivīlizētākā dzīvnieka, ķī- alga, kā mēs mijas procesu līkne kopš dzīvī- vējam: kāpēc bas sākuma ir ievilkta tā, ka tai id^ju un v ne mūžam nesatikties ar to ide- esam tik vajl ālu līkni, ko JaumvjāTestamcn- jukuši? lā atstājis visu laiku lielākais Mēs līdz Mīlētājs? _^lējam savā v
Atbilžu meklēšana ir turpina- lē viss tā un juiies cauri gadu simtiem māk- nisti dara to slās, rakstos, zinātnēs, reliiiŗijās mūnistu vai un sociālās Un valsts varu ie- da atstāto tu kārtās. ' tiek tā, kā
Mēs bieži uzsveram, sevišķi vis tāpēc;-ka nacionālo svētku gadījumos, ka vu, bet tāpēc esam cietēju tauta. Tas varētu ra .savu uzde būt, ka tādi esam dažos vēstures niu. posmos bijuši. Vai Krievij
Da]a mūsu tautas ir trimdā šo- cija tāpēc, clien. Vai; šī daļa kaut kādā dži- muižnieki un lākā izteiksmē turpina apzinā> ra un liksm ties šo piederību pie cietējiem? zemnieku un
Jonass Miesnieks
Melna stikla
NOVELE
Mēs stāvējām otrā stSvš pie sienas, vienā stiklā no viena icakta līdz otram, no parketa līdz griestiem, un run&3ām par Kasparu Kreitālu, uzkāpuši augšā no viesību pagrabtelpas.
Toreiz konventā nevarēju sar prast, kāpēc Kaspars KreitSls nošāvās taisni tad, kad viņa Driekšā atvērās, diplomāta , karjera. StradSdams ārlietu resorā, viņš reizē ar mums bija tikko nolicis valsts eksāmenus. Nē, vēl vairāk, viņš bija; noziņiēts par atašeju Parīzes sūtniecībā. Konventā runāja daudz par viņa nāvi, bet ne pie kādas skaidrības netika.
Sāka līt, gaišā novakare sar lumsa, uznākot' negaisam. ; KS ^4iž šķautnes nolikta, liela, bieza stikla plakne mūs šķīra nd āra, bet palielā, garenā istaba bija vēl mājīga un gaiSa kā cilvēks apziņa atklāsmes bridi.
Zem stikla ārsienas dziļi lejā mazais zāļu laukumSi tik raksturīgs amerikāņiem., To nebija vēl pārņēmis košais, lapu koku mežs, • tikai sazēlušas biezas.' treknas zfiles.
„Es td zināju." sacīja Andrejs 'Sūna, skatīdamies tāpat,kfi mēs caur stikla sienu, kā lejā mig-' lainā krēsla lietū pamazārh aprok kokus un krūmus. Nelielā ģimenes māja bija jauna, kaut ■ nsmēbelēta, gaidīja tikai pircē-: Ju. Pretējā, ķieģeļu sienā atr-adās niša, ļrjrā apsēdās Ojārs Jē-. rums, Mvalids., . ,,Un . Icāpēc nevienam; neteici?" /es jautāju, raudisidamles caur /5tikia sienu lejā,, kur aiz zāļu laukuma aiiga kupli, tUrai zemS-vki koki, kā satumst lietū ārs,. M ; zaļā, auglīgā ;?eŗne, lapainie,
krāšņie koki vienā migl masā. Lai kā negudra masu, šķel auglību pār pazuda zem neja ārā ^be kā vieiis mi ans, ielauzd -jīgajB dzivdj šot to dziļā tum līstot, a kas stāvēja stāk un aug kļāvušos no sti uņ lieli, garas, ērkš' šās b»z cirvj mudžekli.' g kas aptiim* titmšās cent bas, pei-fekt ņu viņas af ..Kāpēc?" cās Andrejs tāpēc, ka e Kaspara Kr cit£ . N Es . ; .Tik le nav stab jauna . . . k Viņš to izt Istabā, kau stiklā, jau Mēs" skatij ieslēdzes p-dēļ acīm Mēs bijām mā ģlmen palikām ie_ pāries. A jumta, gar' viesību tel" ■„Val ji ra?" jautāj mies ārā,-ārslfinā, pi