fKibliahēd twice weeMy by the Latyisn M«f i S6eiety of Canada «Daugam Vanag!" Business Office: 491 CollegeSt, Toronto 4, Ontark), Caaada
Telepbbnes: 921—7121, 465—7902
Ēditor-in-Chief: ALPEĒDS VmCĒMl
United States Editoml Offices;
New York: Editor — V, Irbe, « Eombonts ;Ave., Brons N.Y. 10466, U.BoA.
Cbicago: Editor — 2. KēlesfSj ■ g511 N. • limbai! ■ Ave.,: GMcaf o, 111., , U.S.A.
: . WSB!ŗSSDAY, KECEMBER 6, 1967
4
5^ -
97. N-RS.
TREŠDIENA, 1967. GADA 6: DECEMBRIS
m. omss
AS §S?COND CSJiSS MAIL ^7 TBE S^ST Wm€E DĒPART83ĒMT OTFA^A
fessak divas reizes nedēļā — trešdienās \iii8es1&. Jienās. Izdevējs — Latviešu aprūpes biedrība Kanādā ^Daugavas Vanagi." ATB. REDAKTORS: ALFRĒDS VINCBLS Makcija: 125 Broadview Ave., Toronto 8, Ont., Canada: tālr. 46(5—7902. ^ Birojs: 491 College St., Toronto 4,
Ont., Canada tālr. 931—7121.
Ņujorkas redakcijas vadītājs V. IRBE I 4035 R&mbouts Ave., Brons N.Y. 1046S. U.S.A Tālrunis 994—7917 Čikāgas redakcijas vadītāja Z. EĒLERB. 2511 N. Kimball Ave., Chicago, Dl, 60647. U.S.A., tālrunis 486—8975
s Sporta
iATVIESU SFOETA PADOMES BEfVAFA PASAULĒ; I>. SANĀKSME TORONTO i PAR LSPBP. PREZIDMA ■ PRIEKŠSĒM IEVĒLĒTS RAIMONDS BULTE
venokārt kavē telpu trūkums, Jo Sabiedrība sportu atstāj pabērna Ipmāi E.,Skujiņš norādīja, kei ar! Latviešu nama Toronto pJEi-plaštnāšanas plānos telpas sporta nodarbībām nav paredzētas. Vairāki izteica: cerību, ka, iespējams, Gaŗe^ra vadība ar laiku lielāku vērību pievērsīs an sporta Vajadkbām. Pārrunu režultš^ tā sanāksme pieņēma P. Plīšs ierosinātu rezolūciju, Imra publicēta mūsu laikraksta iepriekšējā jiumurE.:-
No ziņojumiem ;Par spprta dz^ vi atsevišķajās zehiēs visuma izrietēja tā pati aina, Mīda rādījās LSPBP sanāksmē pirms diviem gadiem. Svešuma sporta dzīve balstās uz vecajiem sporta darbiniekiem, IŠuri tādi if un savā Kudrašovs, A. Mackars, V. KJa- darbībā nav apsīkuši, pastāv ari
Pēc diviem gadiem Toronto 25. un 26. novembrī atkal pulcējās sporia darbinieki, lai Latviešu sporta padomes brīvajā pasaulē 10. sanāksmē izvērtētu aizvadīto gadu darbību un pārrunātu turp-mēko darbu. Iztrūkstot. 2. sekre-tāiam E. Memeriani, sanāksmē piedalījās LSPBT prezidija pr-dis E. Oliņš (ASV), vicepr-dis A. :Vinčels> i. seķretāts G. Gubiņš un kasieris A.Grīnbergs,v ALAS sporta biroja vadītājs A. Žāģe-ris,.pirmajā dienā arī J. Tupesis >CASV), LSAK pr4is V; Sališs, Kanādas DV valdes sporta no-mes vadītājs R. Biilte un vietējie T6r6nto sporta darbinieki J. Ādminis, R. Kadiķis, E. Skuju;^, 2eņtiņš; y. Teteris, A. Grīn-P. Pļlsis,k. Gulbis, A.
viņš un V; Kārkliņš no Sadbe-rijas. šiem sporta darbiniekiem Anglijas, Austrālijas un Zviedrijas sporta pārvaldes bija sūtīju* šaš ■ pārstāvēšanas pilnvaras, tā kā šai sļ^nāksmiē ar 45 mandātiem bija pārstāvēti 2^ trēti latviešu sportisti brīvajā pa-^ulē. Austrālijai bija 19 mandār tu, ASV 13, Kanādai S, Anglijai S un Zviedrijai 2.
Par sapulces vadītāju ievēlēja J. Ādmini, par selsretSra G. Gu-; biņu; bet mandātu komisijā A. Zāģeri, K. Gulbi un A. Kudrašo-vu. Sanāksmi atklija LS4K pr»
LNAK valdes pr-ža J. Ņiedrās. Ee^nadas -DV - valdes -pr-dis ®. Krūka apsveikuma iiznmā mt^ dīja, ka samksmē redz vīrus, kas visu laiku strādājuši sporta labā un ka ari 23 trimdas gadi nav spējuši pārtraukt \.mūsu sporta dzīvi. Kā sportistiem, tā DV organizācijai ir kopīga mērķis — brīva Latvija, tādēj S. Krika .vēlēja turpināt darbu ar motto: Uzticību Latvijai un latviešu sportam. ALAs sporta biroja, vadītājs inodeva sanālEsmei BPLA un ALAs pr-ža P. Lejiņa novēlējumus, bet LSPBP pr-dis S. Oliņš aicināja ar klusuma brīdi pieminēt nesen traģiskā nāvē mirušo sporta labvēli Jāni Katlapu.
Uzsākot tiešo darba sēdi, Ē. Oliņš sniedza darbības atskatu, atastot, ka pēdējos 10 gados latvieši! sporta dzive lēnām sašaū-rinšjissies, jo darbinieku skaits samazinās, atlikušajiem pamar zām pagurstot; Sabiēdļ^ās atsaucība sportam visumā bijusi vāja, jo palaikam piešl^rti 10 401. vai dāvināta ibalva nav pietiekams atbalsts 'sporta dzīves uzturēšanai un veici|iāšanai. Visvairāk izjūtams telpu trūkunīs jaunatnes nodarbībām. Parasta parādība ir, ka jaunatnei latviešu ņamps nav vietas, ķp aiablldiria ar līdzekļu trūkumu, tomēr netrūkst vietas klubiem, k^ut tautieši pie alus glāzes tikpat labi varētu sanākt ārpus, latviešu namiem. Negatīvi izjūtams arī tas, ka nav iespējams šariķot sporta kursus, kuros bez cita sagatavotu jaunos darbiniekus, jo jaunatnes pasākumi ^ Divrēizdivi nometne, ^ešu nedēļu nogaļu kurši un citi par sportu neinteresējās, bet īpašus jsporta kursus ^6t nav iespējams, jo līdzekļu trūkuma' dēļ nevarētu ierasties , vajadzīgais dalībnieku sķsdts. Sekojošajās debatēs sanāksmes dalībnieki vispusīgi: pārrunāja jaunatnes jautājusrtus d^vē, vienmēr par jaunu konstatējot, ka jaunatnes
it rosīga sporta dzīve; kur darbinieku trūkst, valda pasīvitāt©. a: Zāģeris pareizi atzina, ka sports Vienmēr bijis un būs, jo tas pieder pie miisdieņu dzīves kā neatņemama sastāvdaļa, jaunatne par to arvien interesēju-^ sies. No mums atkarīgs vienīgi tas, vai spēsim uzturēt organizētu latviešu sporta dzīvi, kaut tier-ši sports būtu viens no efektīvi^ kajiem līdzekļiem, kā jatmatni iel^aut latviskajā vidē. ,
Anglijā pašr©iz ir ill5 reģistra tu sportistu, kas nodarbojas gal* venokārt ar basketbolij, voilej-
MvieŠu'lslubs
bām
:a5;:.:8^vi^-britu Msk&tbola bet gald^ tenisa
VdldemSrs Korsts
PĀRDOMAS, UN KONSTATĒJUMI PĒG 18. NOVEMBRA
spēlēs,
centrs ir Bradforda, Imŗa :sr 3 vienībām piedalās ajigļu meistar sacīkstēs. Regulāri notiek latviešu meistarsacīkstēs volejbolā, bet pie britu savienības reģistrēta vienīgi Koventrijas DVF ^ vienība. līdzās sporta pārvaldei
Kad Latvijas valstssvētkos iededzam sveces, redzēju kāda man tuva cilvēka acīs asaras. Zi* nu, ka nopietnu pārdomu pārņemti šai dienā bija vairums svešuma latviešu, un Jāpieņem, ka ne viens iden pats sev jautāja, vai veicis savu pienākumu tā, lai a? fini sirdsapziņu varētu atskatīties uz paveikto. Protams, bija laba daļa ari tādu, kuru domas saistījās ai paamkto ļabklā^u, iemiiMnot sevi neesošas drošībās sajūtā un aizmirstot, ka vēl arvien pastāv plas katastrofas draudi, kuru mēs Jau esam kā acuŪecinieķi pieMvojušl
IMvojot labldājība. un Meži jautras dzīru dziesmas sliaņās nesadzirdot mūsu brāļu un māsu palīiS saucienus, tomēr liekas, ka kaut kur zemap^ņa vēl gruzd bridinājuihs, ka, varbūt, mēs ejam pa šķietami līdzenu ceļu, bet laja pēkšņi var pavē^ tiēs bezdibenis. To sajūtot, būtu jāapzinās, ka mums visiem dots liels uzdevums, kas liek pārvarēt personīgo egoismu un sSonanī-bu, no pašapreibināšanās sapņa atgriezties atkaļ īstenībā, skaidri apzinoties, ka mēs vēl tālu her esam samaksājuši savu parādu tēvzemei. Pat tiem, kas savu pe^ soidgo labklājību s^da augstāk par vis^, būtu Jāsaprot, ka tikai tad, kad visas tautas būs brivaSj mēs varam cerēt uz nodrošinātu nākotnLT^at-- tikai tad, ja patic^m pfelpffitoi savu plecu 4ai*am^ m ■ aid<^k'y sa^
!S '-^"būslm'. veikuš mums rniikto pienākumu un
pa
ASV UN KANAiDAS-LATVIEŠU VOLEJBOLISTU ISLAŠU SACENSĪBĀ
Akadēmiskās vieiBĪbas Līdums dlvināto ceļojošo balvu vīriešu volejbolā mva-Kanādas latviešu volejbolistiem pasniedzi vienības pārstāvji (no kreisās) Valdis Te-teris un Valdemārs Bebris. — F» labi: Spraigs cī!5pas inoments— E. Richtera (Nr.24) gremdi at-■ vaira ASV viembss . dalībnieks P.. Raudseps; Apalsšā:' Pēe sīkstas cīņas uzvarētājus — Kanādas .latviešu .sešnieku (gaišos kreklos)-, apsveic: ASV • latvieši izlases dalībnieM. Toties -.basket^ un sieviešu volejbolā pārākie bija ASV .MvijE^^.v . • ■
REDZAMĀKIE LNAK DARBINIEKI UN VISL JAUNAS AUDZES PĀRSTĀVJI; IEVĒLĒTI AR VAIRĀK: NEKĀ .1000 BALSU SKAITU ® ...LABUS PANĀKUMUS GUVUŠI ABfl. DAUGAVAS VANAGU NOMINĒTIE KANDIMTI;
kaut da]ē|i samaksājuši savu parādu. To no mums prasa Dievs un tēvzeļme, im to reiz vērtēs vēsture. ■ .
Tagad 18. novembris vairs nav gaviļu diena, kāda bija neatkarīgajā Latvijā, Icad visos logos mirdzēja Sveces. Bet 18. novembris nav ar! sentimentālu atndņu un mazdūšīgas galvas noliekša* nas diena, tagad 18. novembris ir apņēmības uh cīņas dieiia, ku ŗā mūsu nostāju asepauž ne skaistu v^u pilnas nmius, ne statūti un saukļi par tēvzemi un tāģ ml-lestību, bet gan vienīgi fakts, dk liela mērā mēs piedalāmies cīņā
Latviešu nacionālās apvienības Kanādā padomes vēlēšanās, kuras; notika no 18. — 28. ņpvĶn-brim, nodotās balsis saskaitīja 2, un 3. decembrli piedaloties ap 30 talciniekiem. Vēlēšanu komisija priekšsēža J. Grodņa vadībā konstatēja, k^ 9. reizi notikušajās vēlēšanās piedalījusies 1832 personas, par I60 mazāk ndcā iepriekšējas 1&64. gadā.. Par; nederīgiem atzīti 116 balsošanas saraksti, nō tiem 66 nesamaksātās Iņēdru naiĶias dēļ, 25 sarakstos atstāti neriosvitroti vaii^k nekā 30 kandidātu, 22' gadījumos balsošanās saraksta vieta ielikta 'kandidātu informlfcijas lapa, 2 saraksti parakstīti, bet vienā izdarīti nepareizi svītrojumi, nespējams, ka vēlēšanās būtu piedali^ Jies lielāks ļialsptāju skaits, ja vēlēšanu materiāli būtu sagatavoti un izsūtīti ātrāk, kas jo sevišķi attālākajās vietās organisSS^ cijām būtu devis vairāk laika tp sadalīšanai balsotājiem. Divos gadījumos — ^at toronto! Iešanu materiāli nebija saņemti pat līdz vēlēšanu beigām. Vēlē: tSjiem gan bija tiesības, kā iepriekš publicēts, tos pieprasīt ar! ti^ vēlēšanu komisijā. Vēlēšanās uz 30 padomes lo-
cekļu vietām bija nominēti: 49 kandidāti ar 6 sarakstiem, šoreis par ievēlētajiem kandidātiem nodots sevišķi liels balsu skaits, tādēļ, lai iekļūtu padomē, bija nepieciešams vairāk nekā BO % nO derīgajām balsīm. 16 no ievēlētajiem padomes locekļiem saņēmuši vairāk nekā looo balsu, to vidū galvenokārt jaunās paaudzes pārstāvji. 9 padomes locek-ļi saņēmuši 900 — iOOO balsu, bet tikai 5 ievēlēti ar 866 900 balsini. Vēlēšanās augstākais^ skaits^ ir 1358, zemākais 3951, 30. padomes loceklim Mjaž 866 balsis.
Vērtējot pēc organizādju vai grupu iesņiegtajiemkandidātusa-(rakstiem, labākos panākumus guvis Latviešu grupas saraksts ar Dr. V. Gulēnu ķā Vienīgo kmidi-dātii. tā kā viņš arī ievēlēts, šis saraksts ir vienīgais, kas guvis 100% panākumu. LNAK darbinieku sarakstā bija minēti 2a kandidāti, no kuriem ievēlēti 20 jeb 71,4% Pa diviem - kandidlr tiem bija minēti Londonas latviešu kopas im Montr^as: latviešu organizāciju padomies sarakstos. Tā kā iio katra ievēlēts viens, abi saraksti guvuši 50% panākumu. Kanādas DV valde
bija nominējusi 11 kandidātu, no kuriem ievēlēti 5 jeb 45>3%. M% panākumu guvis ari Saimniecisko daŗbinlelm apvienības sa. raksts, no ķuŗa 5 kandidātiem ievēlēti 2. Vēl interesanti: atzīmēt, ka no Londonas latviešu kopas diviem • kandidātiem prol. A. Dreiniaņis ieguvis. vislielāko — 1358 balsu skaitu, bet Ē. Bite .vismazāko 399. Tieši 50% -j^ 858 balsis no 1716 derigajām ieguvis R. Ņontis, bet ar šo skaitu
kandidāta
Kandidātos palikuši R/ Norī-tis ar .g58 balsīm, V. tJiška 840, K. Deksnis 839,1. Breikša 837 un B. Senkēvlčā—-Ziemaņe 832. Pārējie kandidāti saņēmuši šādu balsu skaitu: K. šlesers 819, K. Priedītis 779, H. Jeckalējs 743, A. Vinčels 72S, E.' Robežgruntnieks 699, E. Ozols 677, A., Ķristapsons 6&9, I. Jankovskis^ 66i, A. Gri-busts 651, P. Rasiņš/638, V. Galdiņš 547, V. Sališs 447* O.^virgzd-grauds 412 m Ē. Bite^s;'
Balsu saņemšanas kārtībā ievēlētie jaunās padomes locekļi ir: prof. A. Dreimanis — 1358, V. Upeslāčis 1321, J. Mežaks 1287, g; īiepiņš 1233, t. Kronbergs 1229, māc. A. Voitkus 1210, Dr. V;Gulēnš 120^9/ J.'Niedra; 120Y, Pērkons 1156, M. Zandbergs'
le ievēlēta uz 3 gar i^em- im, l^e{^^ pirmajā se-, sijā sanāks februāri. Bez ievēlē; tajiefm 30 padomes locekļiem.organizācijas, kurās ĻŅAK dallb nieku skaits ir lielāļcs nekā; 50» padomē vēl deleģēs savus pār^ stāvjus. lādēļ LNAK jaunās padome? galīgais sastāvs būs zi-
1143, r: Epnēris lllS, Ā. gvenn©'^^^^ P^™^^ sesijai sa-1107, M. Vāgners X(>96,Z.MezItis^"^^'^' 1075, Dr.E.Upenieķs 1067, AES- Kanādas latvieši, kuri piedali-viņš 1006, Dr.A. Vanags 996. J. jās LNAK padomes vēlēšanās, ir Grodms 985, O. ;Ie^š 973* A. Martinsone 96^5■; 0. Perro 959, E. Krūkā 924,; :ž. Bukovskis 922, J. Lejiņš 916, K. Tanliis 912, M. Jo-:nāh© S95,; pr. A. Šteīns 886,; S. mvidsons 885, 0. Breņķis 878, un J. Rolavs 866.
godam veikuši savu nacionālo pienākumu, stiprinot savu pen-trālp organizāciju. Sevišķi iepriecina jaunās paudzes aktīvā -piedalīšanās, un tās kandidātu iegūtais balsu skaits būs mūsu nākotnes darba pamats. E. N.
par Latvijas nākotni un dk labi mēs apzināmies, ka tikai darbs — plānots, reāls un mērķtiedgš darbs mūsu višii kopīgā pienākuma veikšanā I^uvis par musu dsaves neatņemamu sastāvdaļu Reizēm mums būtu arī Jāapzl nās, ka lieki savu bezdarbību aizbildināt ar to, ķa mēs nekā ne-spejsun^ jo ir zīmes, kas rāda pretējo. Mēs nedrīkstētu an aizmirst: ja 1918. gadā Lietuvā, Igaunijā un Latvijā nebūtu bijušas nelielas uzņēnfigu un nešaubīgu cilvēku grupas, savai sūtībai un sava darba un upurēšanās panākumiem, viegli iespējams, ka nekad nebūtu bijušas brivas lietuvi^, i^u-ņu un latviešu valstis.
To derētu atcerējies tin apjdnā-ties ne tikai 18 hovembrl, bet fic^ vienā gada -dienā, reizē tiļķpat skaidri apzinoties, ka tikai tad, ja izbeigsim nepamatojamo šķel ianos .^bākajā" un i^rēJā sabiedrībā, bet tās vietā kopīgiem .spēkiem atbalsttsim mūsu vienotajās organizācijas, mēs kopīgajā gribas apliecinājumā un kopīga darbā tuvosimies brīdim, kad būsim savu pienaSoīmu veikuSi, rē-dzot atkal brīvu Latviju. Kad tas būs sasniegts, ikviens varēs
pats izšķirties, vai grib palikt latvietis, vai ari personīgās labklājības interesēs kļūt par anglim kanādieti, amerikāni vai vācieti; vai ari turpināt tikai savu atmiņu cilāšanu, iekšējās sabiedris> kās dzīves kopšanu un 8v!gtksa svinēšanu.
Bet tik ilgi, kamēr mūsu parāds nav nolīdzināts, mums a? lepnumu Jāraugās uz mūsu organizāciju darbu. Saglabājot latvisku apziņu un kopību, bet rd- ; zē ari aprinoties; ka mūsu orga' nizāciju pastāvēšanu svešumā var attaisnot tikai gadījumā, Ja 0 darbīljas pamatā ir primārais mērķis — nacionālļpolītiskā cbja par mūsu tautas eksistences uz* urēšanu un I atvijas briifbas at» gūšanu, šim primārajam uzdevumam jāstāv pāri isiem tatū-tiem, devīzēm un ti/adlcljāmj vienalga, vai runa par mūsu cem» Tālajām orgaķzācijām, biedrf-bām, draudzēm, korporābl^m, vienotnēm, vai arī par kāda cita veida lestadījunriem.Nealš. ; mirsīsim, ka cīna 7-"-nav nekāda politika, bet tikai katra tautas locekļa pienākums.
lieki uzsvērt; ka pien^kumii! nevar veikt ar skjdštiem vārdiem vai liekuHgii nopūSanos jn?»r mūsu rievaribu. Pienākumi! var veikt vienī^ ar aprinīgutm kopīgu darbu diendienā. Nav Izšt^ri-gi, kas §0 darbu vada, ja vien vadītāji savu uzdeviunu velc bez tieksmēm iiz personīgu gottu un slavu, tādēļ
perspnas, nav Jāvadās iu> tā, j4© ķadas biedribas vai ^biedriskas grupas tais pieder, bet vienifet no tā, ka vadībā jābūt darbiniekiem, kas spēj upurēties un kas n^s runās, bet darbos pieradijuSi, ka ir ari spējīgi uzlikto plena^aimia un darbu veikt,
Atskatoties uz nule aizvadīto 18, novembri, kUŗš bija pēdējais pirms mūsu lielās c^as dienas nākošajā gada, kad atzīmēsim un prasīsim mūsu tiesības saka^ rā ar Latvijas valsts dibināšanas IU>. gadskārtu, redzamas paiā-mes, kuras rāda, ka esam uz īstā ceļa apsvērta, plānota, kopīga un mērķtiecīga darba veilļšanai. Ja zinām, ka nedaudzu latviešia patriotu darba rezultātā JaM labi sen ' kopš 18. noveinbri pie-Detroitas pilsētas valdes kama pirino reid plīvoja Latvijas karogs, tad ar prieku konstatjējams, ka šāgada 18. novembri tas plīvoja Jau (daudzās lielpilsētās, bez tam vairākās lielpilsētās un pavalstīs 18, novembris bija oficiāli proklamēts par Latvijas dienu. Mēs ari zinām, ka mērķtiecīgu cilvēku darba rezultātā Mineapo-lē runu vietā pašu patēriņam radio un televīzijas raičūjumi pauduši visiem brivajiem paspņiem mūsu prasības un tiesības 1 atgiit brivību. Tautieši Kalamazū gSJii-ši pareizo ceļu, rīkojot divas svinības — vienas amerikāņu sabiedrībai, otras mūsu pašu kopības un cīņas gribas stiprināšanai. Ar gandari jumu varam konstatēt, ka šāgada Latvijas valstssvētku srinībās tautiešu piedalīšanās bi jusi lielāka nekā Jebkad, ķai nepaliks neuztverts ari Latvijā, kur mūsii tauta ar neiedomājamu varonību cīnās pret okupan' tu varu, kura latviešu tautu grib iznicmit. SIs pienākuma apziņas augšana un aktīvā piedalīšanās darbā vairojuisies \1sās vieiās. Nespējot visus notikušos sarīkojumus uz^ai^t, gribu viemgi atzīmēt, ķa, par spīti personīgu (Nobeigums 8. Ipp.)
laiadas-DaugavāB vanagu
8 vak,,
Eokizstrādājumii. Kafijas galds.
, ho plkšt 9 rīta V-10. decembri ho^ pīkst la rītā— 6. vak. Latviešu namā, 491 College St. Toronto.
Kosmētikas preparāti iin lietošanas demonstrējumi.
VISI LAIPNI DēLū^