Man Mja IzdMfes britu zluSt-aiskās nedēļas ietvaros pavadīt vienpadsmit dienu Izraēlā. Novembri še ir eiropiešiem vispiemērotākais klimats, vasaras tveice mazinājusies, h&i ziemas lietus periodsļ vēl nav sācies. ¥ar peldēties un sauļoties, ja vien ir laika to daritž Pēc sešu -jūnija dienu- kara dzīve iegājusi normālās gaitās. Kara pēdas pašā Izraēlas terrltorljā nav ļ redzamas, ^a^gi ceļā nō Haifas uz Telavi-vu māsu pavadonis rādīja ceļmalā gūstekņu nometni aiz dzeloņstiepļu žogiem, kurā teltis nai-tinās ap .5000 ēģiptiešu karavīru. Ēģiptiešu rokās atrodoties ļ ļi Izraēlas karavīru, bet gģiptes: vat diba atsakoties tos Izmaiiļlt.
Tai dienā, kad! Ielidojām no liondonaš, Tčtlavivā, Hai^ bs!^ .dzās ķaŗā iegūto trofeju izštld©; ķuŗā radīja padoiņju tankus un čedioslpvafcijā raitos ieročus Vēlās stunda dēļ, diemžēl, šO; iz-
ALEKSANDRA TE
stādi vairs neizdevās apmeklēt. Kopā ' ar mums viesnīcā H^f ā ieturējās bijušais Rietumvāci-jas kanclers Erhards, tādēļ viesnīca bija policijas iei®^^'J° pret vāciešieiāvēr arvien īgnums
Izraēlā nav norimis, kaut aibu valstu starpā nodibinātas diplo-māiiskas attieksmes un panākts izlīgums par sāpju naudas Izaiak-su cietušajiem.
Kad bij a bdģušās konferences un referāti, pirmajā brīvajā dienā :apmeklējām:W§meti. kur iedzīvotāju puse iŗ arābi, F tam
kreisi noskaņoti* No Nācaretes devāmies uz Tiberijas pilsētiņu GaļUejas eisera rietumos. Ezera āu.strumu krastā kopš 1948. gada pamiera jitradās šaura ļzr^las 7.emfis strēmele: Sīrijas armija nō pakalniem, kas paceļas ezera austrumos un zierheļos, regulāri apšau^jTiši Izraēlas kibucus. šīs artilērijas pozīcijas nebija
SPISGIALMKSTS. .MTVOAI AMERIKA"
iespējams ieņemt tiešā triecienā, tās nevarēja iedragāt ne artllert ja, ne bumbvedēju uzlidojumi. Tad Izraēlas armija izplānoja apiešanas operāciju ar divām tanku kolonnām; vi^aa tuvojās no ziemeļiem, otra no dienvidiem, lietojot tp pašu taktiku kā Vācieši otrā
apejot Mažinō līniju. Sīriešu nesaraujamie artilērijas fortl nebija nodrošināti no aizmugures.
1os ieročus, īpaši kuras esot vienas no pārākajlm
pasaulē.
Par kauju norisi, mūsu' pavadonis stāstīja šādu. anekdptu: Izra^
RAPK izziņotais līdzekļu v^a-nas kampaņas, beigu termiņš neparedzētu apstākļu! dēļ 1 (komitejas tipografa A. Kalnāja spiestuves izlaupīšanas rezultātā vairāki nepieciešamie, iešpiedumdarbi nokavējās par apm: 3 mēnešiem u.e.) pagarināts un galīgi noteikts ūz 1968. ga(ia 15. apŗHi. Sakarā ar to pārcelta arī HAPK kultūras priekšmetu (grāmatu, gleznu, skulptūru Uļ.c.) izlozes diena no šāgada 17. deceņibTa uz nākošā gada 7. aprīli, par ķo vēl tuvāk ziņosim, ļ Visi līt^k-ļu vākšanas talcinieki iaipni 'lūgti paziņot mandāta devējiem • par ■vākšanas panākumiem uz šāgada (lO. decembri kopā ar provizorisku aplēsi par to, cik Varētu v^ ievākt līdz, kampaņas beigām.
Līdzekļu vākšanas kampaņas pagarināšana neaizkavēs, pieminekļa atklāšanu nākošā gada ru-deiiī, iekļaujot šo notikumu Latvijas dibināšanas 50 gadu jubUe-
. jas svinīgo sarlkojunļfu virknē, ievērojot abu lielo rakstnieku, it sevišķi Raiņa nopelnus liatvie-šu 'kultūras celšanā un LatVijas Msts saukšanā, pe^ redzēts nevis kā kapakmens^ bet kā latviešu kultūras un latviešu brīvības, cīņu piemineklis ārzemēs uh Latvijas ļirlvlbās prašl-
.'.tājs; ■ ^ ;;\
RAPĶ, kurā pašreiz jau darbojas 33 kultūras un sabiedriskie darbinieki, var ziņot atklātībai, ka līdzekļu vākšanas kampaņa attīstās sekmīgi. Kampaņas' talciniekiem un .citiem jau: izplatīti
• ®00 ziedojumii vākšanas saraksti uri ap 25.000 IIM>K loterijas ložu. Līdzekļu vākšanā piedalās DV
organizācijas ASV,; Kanādā, Vācijā, Anglijā un AustrSlijā, rakstnieki, U.C. latviešu nacionālās kultūras darbinieki. Ienākuši jau daudzie prāv^' ziedojumi, parasti i(K)dol. apmērā, bet viens no Roberta im Almas Hifšlem 5(K) dol. apmēi-ā. ĒŠFĶ loterijai grāmatu izdevēji un pārdevēji dāvinājuši jau ap: ļCOO ģrāniatu, mākslinieki.— -gleznasi skulptūras ūJc.Ķāi^ila dāvanā še pieminama izdevēja Jāņa AbUča (ZiemeļblāsHna) Rai^ā kopoto rakstu divi pilnīgi komplekti^ katrā ļ7: skaisti iesietu un simkslinie-ka Niklāva .Strunkes ilustrētu-grāmatu. Viņš atvēlējis ari grāmatas ,,Ŗainis un A^azija*'; & eksemplārus. RAPK lūdz šiem cildenajiem piemēriem sekot. VJ saš trimdas organizācijas un visi tautieši lūgti izmantot vēl atlikušo apm. .4 mēnešu laiku in tensīvai ŖAPK līdzekļu vak-šsa£^. ^amimņa^ļ atb^aasšša^ un iz,vēršanai vel plašāk, lai piemineklis iznāktu iespējami dižāks.
Visu Raiņa un Aspazijas pie-miniBķļa cēlēju-talcinieku un zie^ dotāju vārdi ar ziedotajām sum-^ māin, arī vismazākajām artavām, feūs iemūžināti: īpašā, skaisti ilustrētā uii labi sagatavotā grāmatā. Tā iznāks- latviešu, angļu, vācu, franču un itāliešu valoda, saturēs īsas ziņas ne tikM par abiem; rakstniekiem un pieminekli, bet arī par latviešiem un Latviju. CSrāmatu ar W/o atlaidi iepriekš var pasūtināt pie RAPĶ priekšsēža vai kasiera.
.;.' kaiņa;..'ļm Aspazijas pieminekļa komiteja
Tuvāk iepazināmies ar vietu Sīrljāpie Banjas ciems, kur atradās sīriešu armijas priekšpostenis, no, kura jau sen bija izvākti visi civiliedzīvotāji. Ap Ban-jašdemu: notika sīvas l^as, un drupas pie pretavlgcijaš lielgabala llectoa, kas palids: pāri no šlšārabu militārās apmetnes; Ciems atrofias kalnu pakājē, ņo kuru virsotnēm sīrieši apšaudīja izraēliešu klbucus. MūsU:\(&i!^ cljas pa.vadonis Izraēleš armijas kaptednis un bljuSais sarkaaār-mijas virsnieks, kas runā sešas valodas, atzinis: ja Mhu pārejas būtu aizstāvējuši briti, tad Izraēlas armijai būtu daiidz lielāki upuri. Kā sīrieši, tā ēģiptieši esot vāji karotāji. Pie Banjas ciema risdzamš ari sašauts kri®: vu T34 tanks un kāda bruņu mašīna kājnieku vienību transportēšanai. Tankam sānos tiešs trāpījums, tas Medzls; ai vienā stūrī palikusi; zaļā alzsarg-krāsa; Lielākā tiesa padomju ražoto t^u, kuriem priekšējās bruņas tik biezas, ķa tās nespēj. Iedragāt aviācijas un prettanku artilērija, Izraēlas Udotāji saiāva no sāniem iin mugurpuses, bruņojums plānāks.
lektos smagos Ieročus un tankus Izraēlas armija nav izmantojusi,, jo tai nebija ar šiem iero:
ēlas karavīrs tēmē arābam, bet t^ visu laiku kustas. Izraēlietis dusm^ Iesaucas: ,iVai tu nestāvēsi mierā? W, ka raunicija dirga!" — Izraēlas armija okupējusi zemes strēmeli ap Galilejas Ģzeru; uņ uz ziemeļiem no tā; 3» km dziļun^, lai pasargātu izraēliešu Mbucus no Sīrijas artilērijas uzbrukumiem nākotnē; &i apšaude kibucos ņo-darijusi dažkārt prāvus bojlju-
clstu stājusies īmilas poHcljas dienesta, valkā Izraēliešu uniformās. Baznīcas, mošejas un sinagogas nav kara skartas.
Braucot no Haifas uz Jeruzar lemi, ceļa malās redzamas vairākās vietās savāktas padomju transporta mašīnas, kara laupījums. Ceļa malās kā relikvijas tūr ari konvoja tanku paliekas, kuŗl 1&48. gadā. lai apgādātu Jeruzalemē lelisnktbs adu tautības led^votājus* Jslauzās cauri arar bu armiju ielenkumam. PalestI na līdz 1&48. gada 14. maijam bija Lielbritānijas mandStzeme. Pēdējais lielbritardjas konUsto, sērs Kanlnghemš, šai dienā aizbrauca no Palestinas un Telavivā Mu nacionālā padome un cloniš^ g^venS padome proMāmgjs: Izraēlas valsti, par pagEddu valdības vadītāju Israu-got Benģuribņu, 16. maljE Hal-mu Velcmanu, clonistu vadoni Izraēlas daļā Ir už'augsĶs ^usi'redzamu zlnātnleku> ievēlēja ^)akāp^v;ffl^ prezidentu, ruzu, kvieāus, apelstous, citrus un baņānas. Lietus līst ;tikai decembri un jaflvSrirļMēļ' nepie-ciešama apūdeņošana. Sīrieši bija projektējuši novirzīt citSs gultnēs nelielo upīšu ūdeņus, kas Ietek Galilejas ezerā. Kaut šis plāns bija iecerēts jau pirms desmit gadiem, pie tā IstenoŠsaas arābi nebdia tikuši.^
Augsne
ezera ir ļoti auglīga, melM sarkanas krāsas, dodot vas. ražas;
^em trenētas apkalpes, toties iz- šauras un netīras, lietus laikā pa
raēliešu kaŗavM nekavējoties lika
Pie Bahjas ciema Izraēlas valdība jau ildzina vietu jauniem apbūves laukumiem, lai celtu ki-bucus. šo territoriju Izraēla ne--kādos apsiākļbs vairs neatdos, kaut pār pārējiem okupētajiem apgabaliem nevienam nav skaidrības. Tāpat Izraēla nedomā atdot Jordānijai Jeruzalemes vecpilsētu: Robežmūris, kas koj^ ;i&48. gada; §^ra Svētās pilsētas daļas, tagad ■nojaukts: Palicis tikai vēsturiskais Raudu mūris. Pilsētas vecākajā daļā ieliņas Ir
97. M-RS.. TEĒSmENA, 1S87. GADA- ■ DECEMBRIS
GALVENĀ KEDilKCIM TORONTO
AtbilcHgsis redaktors — Alfrēds .Vinfiēls, 508 Palmerstcn Blvd.Toronto 4,,Ont; tālr. 531-4533;
Atib. īeMloFa vieUos — Silvija Ancpse, sasniedzama redak-^ cijā.tfflr. 465-^902;
Iekšlietu ffeda&tors — Rūdolls. Noiītis 1765 Vlctoria Park Ave., Apt. 307, Scarborough, Ont; tSlr. 75M076;
Sports zedakiors — Valdis Tteteris, 17 Chester HiU M., Toronto 6, Orit., tālr. 463—4226.
VMlftAKCMA. Vācijā — IPasaliā^^trante, 44 Mtinster/Westf., Von Einem Str.l9
Redakcij£d tiesības ms^uskriptus pēc vajadzības īsināt. ^^^^^^ izlietotosttianuskriptus neuzglabā, bet lis vēlēšanos sūta atpakaļ, ja pievienota pastmarka (KansMiā) vai stai^tautlsk^^ pasta kupons (citās zemēs), Ar autora vārdu vjd Iniciāļiem parakstlts^os rakstos; Izteiktās domas Ir rakstītāja personīgs ieskats un ne katiāgad^umā atbilst ari rēdakdja^ viedoklim.
Abonēšanas msks&i ASV un Kanādā — paif mēnesi $ 1.50;
3 mSn. $4.50; ļ6 inSn/18-50; par ^16M Atsevišķi numura cena 20 centu.
Sludin^umis nss^: sludinājumu da]ā 01.60, bet tekstā
13.20— $6.40 par 1 colīas slejas telpu,
,jĻAWIM AMERIKĀ"
jam Latviju par mirušu, bet mi-. dienā. Cik darba stundu; teiksim
tām tek dubļu straume. ArabS fcir-goj^ uz ieM. Daļa arābu poli-
Sašauts. Pad.
Foto: A. Tērmanis
Izlasījis laikrakstā Jūsu Ha-mlļtonā teiktās Latvijas vt^sts;-svētku runas atreferējumu, nevaru piekrist vairākām Jūsu domām. Pirmkārt, latviešu, tautai lin tautiešiem ir daudz piemiņas dienu, ari valsts dibināšanas diena ir .tāda. Tādēļ Mirušo piemiņas diena ir tikai viena ao daudsām; šādām dienām. Otrkārt, Jūs apgalvojat, ka mēs svinam īstus valstssvētkus, bet tādus iespējams svinēt tikai savā valstī, un ari to svinēšanā nav iespējams iztikt bez atcerēšanās, citādi tie nebūtu valstssvētki. Treškārt, Jūs ieteicat mazāk domāt uh runāt par latvietības saglābšanu, bet vairāk par dzimteni. Diemžēl, domas bez darbiem dod maz,.uh dzimtenē tie nemaz nav iespējami. Tui^retlm trimdā domāni var sekot darbi, kuri dzimtenes tautiešus var stiprināt' cerībā saglabāt pašu tautu un atjaunot valsti. Pēteris Breimanis,: Londonā
Piebilde: Nevēlēdamies polemizēt, varu vēstules autora iebildumus vienīgi noraidīt kā nepamatotus, v Pirmkārt, pašam runu nedzirdējušam, grūti kaut ko iebilst, jo atreferējumos parasti ir tikai fragmenti, izrauti no kopsakarības. .Otrkārt, mēs gan varam runāt par kritušo varoņu piemiņu un par Latvijas dibināšanas dienas — 1918, gada 18, no vembŗa atceri, bet ne par pašieni valstssvētkiem, kas atkārtojas katru gadu. Runājot attieksmē ūz tiem par piemiņu vai atceri, mēs netieši apamē-
rusi musu valsts nav, tā ir J)at juridiski atzīta. Trešiart, ieteicu mazāk domāt par latvietības saglabāšanu trimdā, ja galveno Uļzmanību hevelijam dzimtenē palikušajai- tautai (domāju tikai darbus, ne tukšas nmas!), jo:
a Latvijā latviešu vairs .nebūs, arī trimdā, saglabātā latvietība nekā hedos. — Vispār, ēsmu ieskatos, ka pēc 22 trimdas gadiem būtu reiz, jābeidz dzīvošana par gātnē, bet reāli jāraugās šāsdienas īstenība un jādomā par nākotni,, kas ar visa; pārvēršanu par atcerēm un pieminām nav espējams, Mēs taču^^^^n^ fconcertu un; izstāžu atceres un piemiņas, bet gan p^us ķohce^ tus un izstādes! —
:^ - ■.Alfrēds Vimčels'
^;VASARAS ATSPlbUMI ;
Ja paraugāmies uz aizgājušās vasaras nqii|Hnāle?īi mūsu dzīvē, tad hbzīnilgākals liekas Tēvzemes skautu tm^ģ^ nometnes panākumi Ga^edi. Tiem, kas dalībnieki vai viesi lāi Izcilajā notikumā, atlika atviegloti uzel ppt — 800 jauniešu, pāri par ipo vadītāju: mums vēl kaut kas ir trimdas dzīvē, ne tikai fasādes vien. Vadītāju ugunskuros dzirdējām ievērojamus sabiedriskos darbiniekus, rakstniekus uh skolotājus izsakām domas brivl vn atklāti. Skautu un gaidu Izstāde bija augstas kvalitātes un labi Iekārtoti.. ■.;;■;.■■;.'
Katrs sa,prot, ka viss bija nedaudzu atsevišķu entuziastu darba rezultāts, jo liel^ darbinieku vairums Ieradās tikai atklāšanas
labāk — dienu, bija ziedojuši va-ditāji A. Lūsis, V. iOētnleķs, S. Avots, P. Sīpols un citi, to nezinātājam grūti Iedomāties, bet stundu skaitam jābūt milzīgam. Katrs, kas redzēja blj. AUAs priekšsēdi Laiiri Kalniņu ar viņa „žurku patruļu" labojam vadus un veicam citus techniskus darbus vai žurnālistu Ralmundu
Čaku palldzahi savas vienības puišiem Iekārtot nometni, zina, ko nozīmē \^rds „slrdslieta".
l^ēļ jo savādi bija priese lasīt ziņas par it kā nenolasītām apsvdkuma vēstulēm vai 25 dolāru zledojuihiem. Vai tad tiešām apsveikuma vēstules ir tik švarfgas tur, kur vajad^gas darba rokas vai līdzekļi kādā mūsu zēna sūtīšana uz nometni? Paktam, ka no mūsu trimdas politiskās vadības atklāšļanas dienā peraonīgl nebija ieradies neviens, nav piegriežama Īlei» ■vBiība. To-ties bija Ieradušies ttidi patiesi jaunatnes draugi kā bīskaps J. Rahdins un citi. Pulcējās vecāki un jaunatnes labvēļi no visām ĀSV uh KanādUis malām: Bija jauM.
Jautājums nākotnei: kā un cik daudz latviešu laikraksti un latviešu sabiedrība domā palīdzēt skautiem un gaidām : nākotnē? Vai šos 800 nākošās trimdas kultūras d^ves vadītājus ats^ vienus, „lai, paaugas", laiku un 11^ dzekļus veltījot kongfesiņiem ar 15 — 20 dalībniekiem, jeb vai — kaut vēlu — dosim mūsu aktīvajai jaunatnei to atbalstu, lāds tai pienākas?
SANDRA .LAŽDIŅA
;STASTS; ■; ;; (3. turpinājums)
Vienā istabas kaktā _ spuldzīte. Lļene ziņa, ka neviens Mt nenāks, mēruzlidpjunis beigsies. Kā linga viņā :Mec m ^avas lāvās uh pieskrien pie spuldzītes. Žiglā ķustfc ■ bā viņā norauju savu naktstei^u iin, piebāssusl to pavisāih tuvu mazajai gaismiņai, pārskata vairā-Mēm lāgiem kabii^^^^ tajā; b©t
;nekā';''neati:(Mi.■■;■":■' ■
Ārā plosās el|e^ Dobji visapkārt dun detonāci-jas. ;%āgstv brūk un šĶst un grīda Ilgojas zem kājām,^bēt liehe tā nedzird im nejūt. Viņa -savā kreklā utis. Vēlreiz un vēlreiz: l^e,ļw^ Un Liene ievelk dziļu apmierin^uma elpu.^ M viņai bailēs tikai ir licies, ka pa; viņas: miesņ kaiut kas listu, un tikai aiz iedom&m viņai visasrinaļas
niez. -•.■;"■;:;..;.:'■■• ■■^ ■■.^'■■;..'.'-;\-
Galu galā tam polim varbūt utu nemaz nav, uh tas bija tikai kāds nevainīgs gruzis, ko viņŠ gribēja izkratīt. .
Liene iŗ jau dziļi aizmigusi, kad gaisa U2^^ kums beidzies unipārhāk istabas iemītnieki.
Nākamajā naktī\ Liene atkal uztrflkstš^ Vim; pacel galvu tin Bausās. Kas tad nu Šoreiz l]!Ūtu tas. kās viņu ■ tik pēkšņi uzrāvis no d^ bezsap-ņu miega, itin kā kāds; ar adatu būtu; iedūris v^L-rīgā vietā? Nekā nedzird:^ ne šaušalīgās nē bumbu: gi^ienu. ne pola
Bet ^ kas tas? Liene jūt, ka kaut kas čāpo pa viņas jostas "dētu. šoreiz ^tāsvnū gan; nav tikai bailes un iedomas, šoreiz viņa skaidri un : jūt,; ka tur kaut kas
Liene bailēs uņ pretīgumā gandrīz sastin^, bet tad saņemas. ASI viņa aizrauj lāvai priekšā augšējo segu, ieslēdz gaismu kabatai spuldzītei un uzmamgi nolaiž ndz pusei naktstērpu.
Un ratigir tur tā ir! Uts! Drēbju uts — lielā, trekna, tāda ka balta, kā gaiši pelēka.
Liene nekad nebija uti redzējusi, bet lasījusi jo da.udzus stāstus par to, kā frontē tās apstāj nabaga karavīrus un kā viņus moka. Liene ar! zina, cik grūti ^ņo šiem parazītiem atbrīvoties. Ilkpāt
; Liene nav karavīrs un^ne^b^ bet te nu šis riebīgākais no visiem kukaiņiem, piezīdies viņas asiņu, ļ^o pa viņās vidukli!
Utsr Drēbju uts! ^^T^ briesmīgāka par
buīnbām, torpēdām un lodēm, briāsmigāfea par slimībām, briesmīgāka par visu, ķo Liene Hdz šim
Jau vakar ši uts Mjapāiiīākusip^^ viņas no poļa krekla.: Divdesmit Četras stundas šī riebekle bija rāpojusi pa Lienes miesu, to kodusi un dzērusi viņas asinis. Droši vien, ta bija jau sadējusi čupām olu iienes naķtstērpā, varbūt arī slimā Mār-cīšakrekliņāj varbūt visās drānās/ ;
Jā, Lienei nu ir utis! - Liene šausmās skatās uz nešķisto kukaiņi pie savās miesas un nezina, ko lai iesāk ar to; Vaja° dzētū nokaut. To Liene zina, kā utis jākauj: jā* uzliek uz cietas vietas un ar īkšķa nagu jānospiež. Bet iedomājot vien par to, Lienei ■kļūst:.n^aM;,
Uts lēnām turpina savu gaitu pa fenesviduMi. Drīz tā sasniegs viņas sānus un pazudīs iiz mū-
Jfad pēkšņi kāda, doma apgaismo Lienes panisko prātu. Viņa pārvar pretīgumu un veikli saķer derdzīgo rāpuli pirks^alos. Tad viņa i%at kaila no savas aizsegtās lāvas būdas un uzmet uti
Ļauns prieks pārlej Lienes sirdi. Nē, viņa nejūt nekādus sirdsapziņas pārmetumus. Galu galā U taču ir šī poļa uts. Tā tik vēl trūka, ka viņš bērs savas utis virsū Lienei, un Liene tās ķers un kausi
Ielīdusi atpakaļ savā niigā, Liene kabatas spul-, dzītes gaismā ņemas atkal pārlūkot katru šuvi naktstērpam. valsta aizmigušo Mārci uz visā^m pusēm, lai izlūkotu viņa krekliņu. Nē, vairāk nekā viņa neatrod) bet līdz pašam rītam Liene vairs neaizmieg. Itā panikā viņa ik brīdi gaida, vai tikai atkāi nejutīs kaut kur to^^
Nākamajā rītā Liene jau pavisaiha^ dcdas uz slimnīcu pie Kristapa un izkaulē atļauju redzēt viņu vēl piriiis apmeklētāju sliundas sākuma.
^^Mari ļoti steidzīgi svangā; Metā jāsatiek mam vīrs," Liene saka slimnīcas „māsai".
■Lienes seja tik satraukta, ka ,,māsa" atļauj viņai ieiet pie Kristapa pirms laika. Ko var zināt, kas noticis šīs sievietes dzīvē, domā „māsa", dreši vien, kas briesmIgS; Kara laiks. -
Liene iedrāžas istabā, kur guļ Kristaps, un nostājas pa gabaliņu no viņa gultas. . -
„Lien. tu tik agri §or!t!" bilnās Kristaps. ,3®t kas tev kaiš? Un kālab tu stāv! tik tālu? Nāc^sp-sēdies ūz gultas malas!"
,,Nē, Kristap! Tagad es Vairs nevaru sēdēt uz tavas gultas kā agrāk un nekad vairs nevarfc 'Man-ir.utis." ■ :'v-. "\
.,Kas? pdas utis? Ko tu turiunā, Lka?"
Kristaps grib s^^ pieslieties sēdus, bst pleei un galva ķāsms^ svinā gabali atkrīt atpakaļ: uz spilveniem. Grūtā kapšoņa slimībā gan ļ^arēta, bet spēka nav ne tik daudz ka nļazam bērnam.
,,Nu, utis! treknas, bal»
tas!"
Liene izstāsta; Kristapam par pagājušās nakts
šausmām, un
snos sārtojas. Viņam nederdzas tik mocīgi pati uts, ko Liene atraduši savā kreklā, kā tas svešais, utainais vīrietis, kas guļ tik tuvu viņa sievai, ka tikai pastiepjot roku, var,izrīkoties viņas gultā. Ķo vel tas nekrietnelis varētu izdarīt? '
Būtu Kristaps bijis tur, viņš būtu saķēris ļietīro tēviņu aiz čupras un izsviedis ārā aiz durvīm ar visāņi utīm. Bet liktenis lēmis Kristapam te gui-lēt tik bezspēcīgam, ka ne gaivu pacelt nevar, un Lienei nii jānēsā apkārt sveša cilvēka ūt^ ;|
_;„Konian tagad darīt, Kristap, ko darīt? Visās ^gļu gaitas nevienā gaisa uzbrukumā neesmu jutusies tik paniska kā tagad."
„S)j tūlīt pie nometnes komandantā un prasi, lai sviež to draņķa šļaclītiču ārā!" '
,.Ak; paŗtb nav jāraiz^as! Viņš jau divas naktis tur ir gulējis, un tad pēc noteikumiem viņam patversme Jāatstāj tā kā tā. Bet ko es pati lai daru? Ja neklīstum pa ceļiem un patversmēm uii mums butu savu māju, es visām dribēm uzgāztu virsū vārošu ūdeni, bet ko tagad? Nometnē vārošu ūdeni nevar dabūt, pat karstu ne. Uh ja ari varētu, nebūtu vietas, kur plaucēt drēbes. Es nevaru tās vienkārši aizsviest projām, Jo man citu vairs n^v. To tu pats zini, ka viss palicis ceļmalas, taupījām tikai i)ēmu drēbes. Tas man ir vienīgais^ naktstērps, un š! ir mana vienīgā kleita."
»Bet tu taču to Uti noķēri, arī sacīji,
ka višu pamatīgi esi pārmeklējusi un vairāk m-:: ^vieņasna^.'';;.^^,>.-;\. ^-^
,,Par to gan iievar g^vot, Kristap! Tik vājā gaisniiņā es varēju arī kādu neieraudzīt. Tu nemaz nevari iedomāties, kas pār lielisku slēptuvi' utij ir drēbju šuves."
»Gan jau tu atkal jutīsi, ja kāda sāks ceļot pa
;tevi.;Mes^/^:;.- " : '^'^
teātris
II
tināts, nav di ir rakstīti
Rakstītāja jeb autora viedok
li, varbūt, izteiktu jautājums: ko !r L^!!^f'
rakstītājs trimdas teātru kopām ' un ansambļiem (kas gan nozīmē
vienu, un to pašu) varētu dot? J^^^^s
Vai, jBut^umu paplašinot: ko Viņš varētu dot, ko no viņa gaida un ko viņš varētu gaidīt kā pretvērMbu?
Visbiežāk dzirdētās atbildes uz šo jautājumu ir šādas: rakstītājs varētu dot lugas, daudz lugu, jo vairāk, jo labāk — jo to trūkst; no viņa gaida, protams, augstvērtīgas, labas lugas, jo vecās zaudējušas nozīmi vai «nospēlētas", un viss pārējais nekam neder; kā pretvērtibu viņš varētu gaidīt — nu, brīvbiļeti pirmā-.jā rindā im pēc Izrādes porciju desiņu ar kāpostiem.,.
;: šādas atbildes skianējušas dažādās variācijās, gan lūgumu un
■ aicinājumu, gan prasību vai pārmetumu formā, Ka\ ironiskais tonis nav nevietā, liecina lielākais no mūsu drSmatiķiem Mārtiņš ZIverts; „ĀrcMva" septītajā sējumā, apcerējumā ..Latviešu trimdas teātris un autors". viņS
. raksta: ..Autoram tikai ļoti retos gadījumos laimējas par savu darbu art kaut ko saņemt — cigarešu vai papīra tiesai." Ne-
. domāju, ka viņš pārspīlē.
: Diemžēl, šis atbUdes ir tikai pavirši, viegli gaisā pasviesti vārdi, kas nedod ne mazākā norādījuma, kam īsti būtu kāda vērtība. Bet rakstītājam tie atkal
' atgādina jau pazīstamās, sabied ribā it kā nepieminamās (vlšniaz nepieminētās) problēmas, atgādina viņiem tikpat pazlstamus.clk : bezgalīgus dtus jautājumus: ķfir pēc rakstīt, kam rakstīt, ko- rak-
• stlt, kā.rakstīt — kā, kam, ko,
■ par ko ,.drlkst»'un ,.nedrllcst" rak^ stlt... Un beigās ^ kur uzraksti-
V to likt, jo ar lugas uzrakstīšanu autora darbs vēl nebeidzas. Bet art pie tā vēl būs jāatgriežas.
Uz dažiem no šiem jautāju miem daži autori domā, ka var atbildēt. Bet lielākā daļa uz daudziem citiem — nevar. JPiemB'
jautājumu vidū ari itādi, uz kuriem neviens trimdas latvietis, par lugu rakstītāju nemaz neru nSjot, nevar un nespēj atbildēt. Bet kāda atbilde, pie tam uz visiem jautājumiem, kas uzpeld, ir jāatrod. Un kāda no atrastajām jāpieņem par pareizu. Izvairīšanās no atbildēm, kaut teorS* tiski iespējama, samazina darba lauku tiklab .tematikas, kā formas un jo sevišķi satura ziņā. Tā reducē izteiksmes brīvību nereti līdz vienkāršam monologam četrās Istabas sienās. Bet mono-: logs, lai cik dramatisma piesā-
tumsa. Jāatl brlns, ,kas cienos: ..Kal lugas !"u. ii sistē, ko drīkst". ■ Jāsi U, ka nav kļ kalpotāju gļ šās nedomai gad, tāpat medības, ir kas maksā iļ uzrakstīto reiz' izmāksi kur likt. par, savu mu un Idoj las ceļš, pa I ŗas: iet vail tas; labāk if skaidrāka jātiek vienaļ
Pie šādn{ neskaitāma.' rakstītājs, nīs viņa vl( apšaubīt dien trlmdf ansambļien likties aplaj kas no viņr kopu un maturgl, rož personā, naļ tēlot grlbJt dibināti valj ties visvic daudz vairļ publika. Beļ kaut ari m
Ināra Mof universitāti (M.Ai) graļ stipendiju Bonnas ui tora gradal
(76. turpinājums)
' Smādariem bija divas istabas Ilgas arī tiesībās lietot virtuvi: Kad Ieva Smi gatavot ēdienu, Babīte manījās no savļ valstības lāukā. liebija ieteicams Ievf pa kājām. ;:Smādārs pārradās no darba tieši tai| Bruhis Leide nesa dzīvokli pēdējo Moi Uldis pirms nedēļas bija aizbraucis lūdzis draugu palīdzēt sievai, kad tā le Birņiem. ;
— Ko jūs te darāt? — Smādars skatļ viņa galva sniedzās Brunim līdz pie t® dzīvosit? /
— Nē, — Brunis strupi atbildēja; sv6 nepatikā.
— Kāpēc tad nesat mantas? ^.Tāpēc, ka tās pašas neiet. Ne
darba tautai!
Smādars vēl pēdējā brīdī palēca Bruņa riestais sainis to būtu pagrūdis.ļ
— Jūs. pilsoni, esiet mazliet uzms Smādars iecirta zodu; — Jūs, laikam, ķo jums darīšana?
Brunis nolika nesamo un pastiepa it kā sveicienājri roku pretim. Tas, ļaui d ams. ielika Bruņa plaukstā savus p| tūlīt nelabā balsī Iekliedzās: Bruņa ķel ^ņaugusi Smadara delnu kā spUēa.