3 I.
ITrcsdteisa, i8<S8. ķ. SO. ©ktobris, 87. n-ra.
m ipriekšu: an Zīssteram' apvāršņi -nereti, saskrim . pavisam «wgšā resp. horizonta līnija ir tuvu augšējai ■ malai.^- -
„ Šāva: sīkdaļii re^^anā un sai .saistĶan^ ,ZusJters' rīkojas;, archi: tektoniski, ar ;režģu' un'; laukumu plariimfitriskp' ,,;štalažstŗuktūTu", b6t vietumis yiņš:rienoturas, neiz-l>ī<iīJisļoti sjžcigumagonāU, ko savā laikā ,,atrā(te'V,impr€šionl^^^ ti», pķmēfani, lulone.-'"Taču . Žus^ ters šo' dīagohaU ^otur'-' Jgleznā
Tālivaldis Ķiķau&&
..... GLEZNGT^JAnRElŅA, ZUSTĒRA^r'B-MBB
"■^'Bfiētropoluj:i"mf6nija"^'šā^^ kalna, galā .un noraugoties tSlii
- gaidām negfezniecisku-' apzīmējumu ' var- attiedEāt m' SoMta 'ga^ ierija Toi'ōntō'-pa&ifek riotiekbfo austrālieša'-'latvieša^Heiņa Zūs* tera grandiozo gleznu' skati/ Tačii
'SobOtā tepiķbtā un gauriōgā ga. Ierija ^šādai plašai reprezentablai
'izstādei tomēr izrādījusies.:"par necilu kabatiņu* ir jSbrTngg^,-clk
' skopās šajā noāniat^rgalerija' ir
telpas, tajšs ir neiešpējaini at
kāpties; aai paredzētu-kopiespāi^ ='du.-'Taču nelaimē'bīja^ alT'savā ^Mme:^ tuvuma- esc^āS' Ēedeemer ^'liaznīcas "blakus telpās varēja ap-' skatīt vismaz; četrus'^panoramls^
kus gleznojumu i)aneļusavirknēi;
jumus: izstāde tādējādi Tiija pār-;
kniebtā di^^ dal'ās, par ko pats;
mākslinieks- jutāis apbēdināts:--'"^s- vl-'M ":7Ljr 'mc ho}
Reinis Zusters glezno; ar brīvu,!
nepiespiestu' rokrakstu; labprāt ^spirms pagleznodams un.,iznīr Ginājis" balto audeklu, viņš strš^: dā ar lazurām, liek virsu kārtas; taču svarīgākā fāze ir .beigās, kad viņš gleznai dod tās galīgo seju, sīkodamies ar paletes nazi dažādos virzienos, triepdams, zviez-dams,. švīkodams, piesizdams forte fortissimo, viņš^ kā vētra
: pārveļ audekla, kopumiem., pāri svarīgas vietas.. Jā, par šī latvieša - austrālieša mākslu runāt nav grūti, jo mākslinieks glezno, ja tā varētu teikt, no Dieva žēlastībai: krāsu zieda, pustoņu modulācijas viņš intuitīvi labi sajūt visdažādākās situācijās un
^. konfluentas krāsu gammas viņš
' atrod visur, prazdams iejaukt tieši, vajadzīgo daudzumu kontrastu resp. komplementāro krāsu harmonijas. Krāsu pētniekiem Ost-
- vaidam unMunselam būtu prieks izlobīt krāsu schēmas no Zustera
. darbiem, ja ar! Zusters visās šīs jaukas kombinācijas atrod pats dzīvelīgajā gleznošanas procesā. Zustera darljiem ir raits glezniecības temperaments, vairāk nekā vienam otram mūsu gleznotājam, un tieši ar formāta diženību viņš var atļauties unikālus skatījumus: viņš, liekas, iekāpis džeta lidķermenī, Udo stratosfairā pāri Sidnejai un to glezno plašos vilcienos ^uz siriemaskopa ekrāna. Tāds darbs ir ,;Kosmoss".
„Nakts ainava", vēl viens milzu izmēru darbs, rāda īpatu Austrālijas tuknešainu ainavu ar simboliskiem sadegušu koku stumbru režģiem, ķuŗi — paskaidro mākslinieks, —' ir ļ raksturīgi šim kontinentam. Darbam - ir patīkami pieiet tuvSk, 1 atkāpties, jo virsmas apdare virmo ar priecīgu,; dzīvellgu roķrakstu.Tieši šis ātrums, iesitieni, ierāvumi, ļaujot
V pagleznojumam izžauties no apakšas, ir ļoti raksturīgi Zustera gleznošanas veidam. Skatījuma idejiskā ziņā nāk prātā Ko-koška, kas arī gleznojis pilsētas no tālienes, it kā stāvot augsta
uņ neļauj tai. JizbrauktXŗSi[-E^. te aw savsļ'jaiga^ . " ļ
..Ja kāds iebildTs/'^ka Zusters'ir eklektisks un paņems'ļui-^ to'no! viena- un otra;'fed "Jāuzsver mākslinieka spēja;'Sīš' lietas' sintezēt pavisam tīri un bez' grūtībām. Zustera ekspresionisms raisās la-' pidāri-un droši, un mākslinieks komunikē; -' viņam' nav laika iii-trospektivi sabužināt, sasaistīt un , saturat kopā; -.saturlgumu viņ^Jabāk uzticēs logātam.
E^ris gleziiu radušās tepat To-ronto, Inir ■ ' n^ atvēris slepenu, studiju, kiiŗas atrašanās vietu viņš nevienam, 'neizpauž: te ieslēdzies, viņš' atraisās un glezno, taču viņani eso'i; bijušas grūtības atrast Kanādā pareizus krāsu pigmentus, kurus,'viņš nieiklē-jis vairākās ' fabrik^. (Mākslinieks krāsas gatavo pats, jo komerciālām firmām neuzticaSi)
Zustera izstāde Toronto ir Ato-trāUjas valdības aizgādniecībā, taču izdevumus un izkārtošanas lietas viņš kārto pats, uzrādot at^stamu uzņēmību.
Krāsu harmoniju veiksmīgā plaiksnīšanās ir un paliek Zustera stiprā puse, un te viņš var būt gan iegrožotSi operējot ar pelēko modulācijām, gan arī Izšļācis ultramarīna un cinobera raķetes, viņš tās „orbitē" savā krāsainajā ainavā tā, ka skatītājam apreibst galva. Galva apreiba arī, skatoties uz katalogā norādītajam cenām,' kuras sasniedza tūkstošus, taču kāds labi tērpies mecenāts mmiā acu priekšā cēli nopirka vienu no „zusterama" plašajām epopejām, plānimetriski -poligonisko lielainavu.
Kaut mums būtu vairāk tik uzņēmīgu mākslinieku, kas apbraukā pasauli ar saviem darbiem. Ir skaidrs, ka Zusters ir daudz guvis savos globālajos ceļojumos, viņa skatījums ir kļuvis ar atzīstamiem izmēriem, un viņš pats, latviešu izcelsmes pasaules pilsonis, kas sevi uzskata par austrālieti, norāda uz mākslas internacionālo īpašību, jo, neievērojot sižetus, tāds gleznojuma veids ir baudāms: ikkatrā šīs planētas metropolē.
Vēlu laimes māksliniekam, jaunā kontinentā iekāpjot!
Rita Gōle
•ii i.ii:-
gliemehL miesu -|w®s#*os ^r^j'Mŗa tē ienāk ■ rT;!
Atgrieztiem gridas ie vi&mē^^ ^ Es iģ'aušpsmiļt^^^'jļettm0M kcūtišu miesu maŗ^ ' '-^
•':r''-mirs ne gar vasar^p, "' -iie gliem^/gcūul'^^^ . i|
debesis durdaMiw^
;; - ļ \ia4-"skiāza4 ^ f'■ - > Es aizsūtu šikās raizes, > "Ui pamet kaut kur kādā sērĻ.
Lielo hšdu, idy ar koi maizē'un m^ā, ' neaizoēst visķm, j;'1
unneapbedit vislielākās bērēāi
'■'■tn
.,ļv
:aTO:dbu RāKsmiEKii enkvist^^dokumentarms-- \
ROMĀNS ^ĢIONARr PAR IZDOTAJIEM" t/^ '
-mmimo karavīriem - -
Horsteda apgāds^ Stokholmā ar Sanu vai kuras var kaut ko negā-
lielu reklāmu izdevis rakstnieka Pēraūlova Enkvlsta(Bnquist)re-gortāž^ romSiJU -«LeģionSri" <'LegiQ«%enia) par intemSto.M-tiepū i^oēanu Pad. savienībai 1946. gada JsnvanL Patiesībā Sn-ķvista darbu -ņaViar^ Bpsamgt ne ^r romānu, ne 'aai i^rtāžas romānu, Tg ir vienk&ršl Uteifel la-
bi lizarakseta grāmata ar-spilgti izteiktu poUtlsku nokrāsu.
Enkvists ir atzīts zviedru jau-| nākas paaudzes (32 gadus vecs)
rakstnieks. Grāmatā „iLeģionāii". kura ir raikstnieki sestais „ro-, māns" viņš pats sevi prezentē
Austrālijas latviešu gleznotājs Reinis Zusters pie Sobota galed* Jas reklāmu staba, kas vēsti pr viņa daa?bu Izstādi Toroniō.
Foto: J. liģers
par kreiļso sociālistu (tā Zviedri-jā sevi dēvē komunisti) ar lielām simpātijām pret .Ķīnas sarkano, diktatoru Maocetungu (332. un 392. Ipp;). m politiskā pasaules uzskata jgalējība tad ar! lielā .mērā izpaužas šai rakstnieka darbā, spilgtāk nekā citos viņa romānos.
_ Enkvista 416 lappušu biezā grāmata' galvenokārt sastāvCno vienpusēji .'izvēlēta intervijām (bieži anonīmām),, avota neuzrādītiem cilātiem, pals autora.dīvainiem un dažkārt pilnīgi neizprotamiem ! krustām*šķērsām spriedelējumiem. >' Grāmatā ^ arī daudz : ^ausītu ; nepārbaudītu tenku <un tiešu aplamību, ko at-zāst.ari pats autors,.bieži rezer-vēdamies ar piezīmi „nav iespējams pārbaudīt", vai arī, ka „ir vēl ari kāda cita versija" un
' Bakstnieksgrāmatas 'priekš-vārdā atzīstas, ka viņam , ,;am veicies sniegt, objektīvu ainu_i^ šo neparasto; poKtisktf notikumu zviedru jaunāko laiku vēsturē". Tas tā ari ir, un pie viņa tik spilgr ti izteiktā'politiskā pasaules'uz: skata galējības tas citādi'arī ne^ varēja rezultētles. Arī lielākā zviedru laikraksta ,^agens Ny-heterV šefredaktors^ - rakstnieks O. Lagerkrancs, savā recenzijā raksta: ,;Es šaubos par viņa; darba- metodi; un viņa rezultātu.'*
'Grāmatu 'lāsoti sevišķi nepatīkami traucē autora tendence mete lētivienīgi negatava kā pie pašiem intemētajiem (tie'bijuši: arvien neapmierināti, ;negribējuši' strādāt,; ķildojtišles savā: starpā Uit t.), tā pie eksilbaltiešiem vispār un pat pie zviedru valdības, saprotams, izņemot izdošanas aizstāvjus, piemēram, Vīgforšu; Pārmetļunus pat saņem.zviedru ārsti' (tie baltiešus pataisijuš: par slimiem ■ politisku iemeslu dēļ) un virsnieki (tie brāļojušies ar intemētajiem u. t, t.). Ari par Latvijas brīvības cīņām un neatkarības laiku autoram ir tikai negatīvs spriedums. Gandrīz viss; ko tai laikā rakstīja kreisā prese', ir pārņemts šai grāmatā.
Ari - intervētas ir galvenol^rt personas, kuras aizstāvēja issdo-:
tivu tdkti Nav intervēts pat vie-nīgalš "dsnvais Izdošanas preti-nieks^tā "laika sociāldemokrātu vienpartljas valdībā. Tā vietā pavisam !'dīvaina ir, piemēram, ih-tervija 224. lappusē ar kādu Erik-sonu, kas-1945.' gada ^ novembri Stokholmā kādā protesta šapiācē pret baltiešu- izdošanu' dabūjis' pļauku no Ijādas blakus stāvošas zviedrus; virsnieka kundzes par »,'ka^ viņš "kliedzis pret intemē-»jiCTiļ>altiešiem'labvēlīgas rezo-Mjas'pi^emSana. ;,Vi^nolā(^ tāOstermalme bija tur atnākumi un. tur ,stāvēju. arī es,", saka - šis| Eriisons. Viņam grāmatas, au^ ors yeltr 6 lappuses un intervē viņu arī par [jto, kā ļviņš pēc' sievas, nāves; apmierina savas seksuālās vājajās •(?!); Jājautā >utorami kāds .sakars traģiskajai nteriieto, baltiņu lietai ar, kāda Elriksona:' seksuālajām problēmām? '! , *
- Tādu nemotivētu un dīvainu esprauduhiu grāmatā ir daudz; īr'arl jājautā, kur rakstnieks giivis informāciju, ka 1946. gada febriMirī Maskavas radiofonā ir runājuši'^afī. latviešu virsnieki Gailītis, Kessels, Lielkājs' un Celms? To *nākas dzirdēt pirmo reizi; ' '
^Pagājušajā gadā rakstnieks divas reizes ir bijis arī Latvijā. To viņš -darīja' ar~ "lielii ' iepriekšēju reklāmu ^, zviedru presē, lai, kā pais;Jzteicies,^^vlņu neuzskatītu par spiegu un nekaitētu tiem, ar kuriem .viņš ^Latvijā satiktos.
^LatvijāEnkvists saticis 14 i'zdo^ tos, no. tiem daži gan atteikušies iel^ties ar viņu sarunās. ^Viņ$ esot saticis arī Dr. Elmāru Eich-fūsu—itvaru ci?), kas pēc lo' gadu ilga. izsiitījum'a tagad kā galīgi' slims-vīrs V dzīvojot Tukumā; Ehkvists.^isauc " vārdā 27 .izdotos latviešuš-ļ kas bijuši notiesāti. Vi si pārējie neesot išoditl. 'So rlndi-ņu-rakstitājam^ gan-ir rzināmi ? ar: citii.kas ir:sodīti>.piemēram> par J. Daugavieti vēl tagad nav zināms, vai viņš ir; at^iesdes; no Si birijas, vai ari tur- miris. Ma^-kals^l959. gadā viņš tur.bija,v& dzīvs.
Uz nāci esot notiesāts vienīgi Itn. P. Ziemelis, bet neesot dro-' šu ziņu, ka viņš būtu atl nošauts Tā' Enkvistam teikts Rīgā.: Vispār, tiesāti esot tikai tie,''kas" sastāvējuši „Vācu policijas bataljonos", (šķiet; ka rakstnieks nezina, ka Latvijā un Igaunijā līdz 1943. gada isākumam un, Lietuvā vļsu okupācijas laiku TOciēšl baltiešus iesauca tikai policijas ba taljonos frontes aizmugures dienestam.). Padomju iestādes pre izdotajiem baltiešiem esot izturējušās saudzīgi. Ne Pad. savienība ir ņēmusi dzīvību dažiem ba'
tiešu leģionāriem bet gan zvied° n\ labā spSniia opipcija ar ssr
^^an prDtQ5tiem'^XBt!lzdošanu, — konstatē EŠnkto. ,
Rīgā V3|iam^izpafi[dargs esot M-^ ļs M^ž^ļatyi^] ^vēsturnieks, «droši vi«i, ne bez iisstāžu ziņas un piekrišanas", ~ raksta pats Enkvists. Viņš ar.'ll'«vēstunjie-ka" palīdzību dabūjis.Ieskaities )at, tiesu archivā un. lasīt (pa. tieābā dzirdēt, ko šis vēsjbumieks tulks .pārtulko) izdoto biogrāfi-asoun.sodBanas protokolus. Ko šieni archiya materiāliem esot bi-is ari redzams,^ ka latviešu leit-nanti^ p. Vabulim un E. Alksnim neesot bijis jābaidās no at-griešanās dzimtenē, jo , vuiiem sirdsapziņa esot bijusi tīra, bet ne t^ tasesot ar Itai. P. LapuV kas kadu laiku esot bijis SD dienestā. Sevišķi.negatīvi Enkvists notē-0 Uetuviešu Itn. Langveli un dēvē to par „partlzānu^ mednieku", a nu Enkvists tik labi pārzina Langvela biogrāfiju, tad viņam vajadzētu ari zināt ka 1944,/46 gada ziemā vācieši Pāvilostā nošāva 12 vīru no Un, Langveļa Īle-tuviešu> poUcijas vienības tikai par to, ķa šī lietuviešu vieļniba, apsargot Kurzemes krastus, bija «skatījusies caur pirkstien^", kā atviesi zvejnieku laiviņās bēg uz
neitrālo .Zviedriju. ^
. , ■-"";;;:;, ■■■;■;■: :■ -:-■■•''■;■■■;;.
Enkvists'Rīgā apmeklēji^ ari kādu vecu latviešu sociāldemok-ratu. šī vecā vīra pirmais JāutS-ums bijis: „yai jūs izseko?" Uz -Enkvlšta' jautājumu, vai ir kādas pārvērtības pēc Staļina nāves, vecais sociāldemokrāts atbildējis: „Ja jūs paliktu Še vienu gadu, tad jūs zinātu. Kontrole, aizdomas, vēstuļu cenzūra. Jūs esat par jaunu, lai saprastu." .
Izdoto, bet vēl'āk uz Rietumiem izkļuvušo latviešu Itn. Matisona un: lietuviešu Itn. Langveļa liecības- (publicētas •■ ?:vledrijas DV izdotajā grāmatā ,yDe intemera-de baltemas' traģedi i Sverige ar 1^45 - 1946")Enkvists atzīst par galīgi nevērtīgām,; jo , tās esot «sastādītas Rietumos" un esot ,,pretkomūnistisķas"- (350. Ipp.). Ja tā, tad taču tikpat pamatoti visu Enkvista grāmatu var atzīt par galīgi nederīgu, 'jo tai.Infort mācīja ievākta Austrumos un tS izteiktl'^prētkomliiiibtts'karBst;: tas nebūtu pareizi, jo arī šajā prokomūnlstlskajā grāmatā if daļa patiesu faktu un\ literāri^ meistarigi''' uzrakstītu "lappušu, kaut arī' tā mazāk informētam lasītājam visumā sniedz pavisam greizu ainu^abet informētākam laf sītājam '-^gaužām maz nozīmīgs ļauna. ' " ' :
, KVLsmm; ckronika
No 0. — 17. novembrim Vest©-rosā,ļ Zviedrijā, notiks Jatviešra grāmatu lizstāde. Skati, kurā bus redzami kā neatkarigas Latvijas, tā trimdas izdevumi, iekārtos Vesterosas pilsētas bibliotēkS, kura paredzēta ari kā galvenā latviešu grāmatu centrāle ^S^iedl»
ka tavai sievai taisnība. Tu kaunējies par un tāpēc sirdījies uz mani. . ,
— Man vienmēr kauns, ja Mds paziņa mn, parāda no nelabās puses.
■ii' -iCi.':-
Monika iesmējās, bet neatbildēja. Viņa atlika roku no Ulža pleca un pagrims pret sienu.
Velti atbildi izgaidījies, Uldis jautāja: Un kā paliek ar Ruditl?
esi naivs! Rudīte sajūt mūsu attieksmju vissmalp kākās vibrācijas. Uldis mirkli pārdomāja.
— Neatceros, ka mēs viņas klātienē kādreiz ... Vismaz es tev neesmu, viņai dzirdot, teicis neviena skarba vārda. -
— Bet cik reizes tu viņas klātienē man esi teicis venokārt no tevis, mīļus vārdus?
Viņa pastiepa roku un pieskārās Ulža plecam.
— Kad Uga tev bija zudusi, tu juties aplaupīts, pārnests un pazemots. Tu zināji, ka es tevi mīlu,
Tikai pēc ilga, ilga laika, kad Uldis jautājuma jau gribēja atkārtot, Monika beidzot teica:
— Tas atkarājas no tem
— No manis?!
— Nē. To dara Uga.'
— Atkal! Nekļūsti smieklīga! Savā greizsikibā tu pret viņu tā esi Ieēdusies, ka ^ lai vilks inežS' pārmetas, tu viņu pat par to daslsi atbildīgu.. ,
— Tam ar greizsirdību nav sakara. Jo tu no viņas netiec vaļā, nevis es. Tu viņu vairs nemīli, bet. vaļā arī netiec. Viņa ir ķā Pandoras lāde: tiklīdz, tai pieskaras, jau no viņas lec laukā visādas nejau-! cibas. Un viņa tevi vaļā nelaiž. Ik reizes, kad tu ar viņu esi saticies, tu kļūsti citāds kā pirms tam. Ja paiet ilgāks laikSrkc^JŠTūsiieesati redzējusies, tu liecies no viņas ietekmes atbrīvojies. Bet vajaga tikai viņai piezvanīt, vajaga tev viņu satikt ^ tts tūlīt ieraujies sevi, un mūsu ikdiena kļūst ledainā
— No tevis un manis. No mums
Viņa par Jaunu iededza gaismu un pagriezās pret vīru.
— Vai tu tiešām neatjaut, ka Rudīte bēg no
(§3. turpinājums)
— Jā gan, beigas! — Monika neļāva sevi pārtraukt. — Es zinu, ka tu mani bildināji tikai tāpēc, ka viņa tevi neņēma, un ka tāpēc viņa gadiem uz mani skatījās kā jau uz tādu, kas, pēc viņas domām, apmierinās ar otras Šķiras preci. Bet tagad stāvoklis Ir mainījies. Tagad tie, kas bija vai ir blakus TurtuliņS un Grieze — ir vairākas klases zem tevis, un to viņa man' nevar piedot Bet tu esi par naivu, lai to saprastu, un esi gatavs neķerties uz Viņas makšķeres.
— Kd tu runāl un man vajadzēja tev atdot iedragāto paSapziņu. mājām?
~ mai faMus. Ja es tevi toreiz nebūtu pavadi- U^^^ z!" jusl, vai arī, ja Grieze tik drīz nebūta atgriezies tevi mīlēdama, tu — pret mani izturēdamies kor- Pagāja vairikas minūtes, kamēr Uldis at^va 1 no slimnīcas, viņa tevi neatlaidīgi sauktu labot rēkti un laipni. Ārēji tu man vienmēr esi bijis labs balsi. Monikas balss izskanēja telpā, un istabā iestājāa
gan atkal elektrību, gan izgudrotu ko citu. Tur ir vīrs. Bet no Ugas ēnas mēs nekad neesam kļuvuM, klusums. Ulža ausīs dunēja sievas pēdējie vārdi:
ūdens vads, tur ir gāze, tur ir atslēgas un slēdze- torīvi. — Kāpēc tu to sacīji? Bēg? Mūsu bērns — bēg?! ar tevi esmu salaulāta, bet Rudīte grib kļūt brl-
nes, čīkstošas viras — izdomas viņai nekad nav — Iedomas ... — Tāpēc, ka reiz tas bija jāsaka. Un tāpēc, ka • • ^ tevi esm^ salaulāta... .es ar tevļ esmu
trūcis. Bet Grieze pārnāca mājās, un šis plāns i!&- — Nē, nav iedomas. Jaīlga tev būtu pOnSgi vien- tas taisnība. Ko viņa te redz? Labākajā gadījumā juka. Un kad es tev to sacīju, tu uz mani noskai- aldzīga, tu par manu un viņas saraušanps būtu vienaldzību, bet pa lielākai daiļai ~ sasprindzina-ties. ļ pasmējies — un nāk(^ajā bridi jau aizmirsis. Kā tu, vēsu pieklājību. Jo vienu tev nevar pārmest:
~ Bet kāds tam s^ ar! tas noticis visas pārējās reizes, ja man gadījās tu vienmēr esi bijis pieklājīgi Sirsnīgs —-reti.
mums kādā jautājumā nav vienprātības, Rudīte to domstarpības ar kādu citu sievSeti. Bet šoreiz bija Rudīte no tādas gaisotnes bēg. Viņa meklē mHes-nedrīkst nianit. savādāk. t!bu.
Monika pagriezās pret Uldi. — Vai es tev nedevu taisnību? — Tātad, pēc tavām domām, ei Rudīti dzenu m
— Tu viņai gribi slēpt mūsu nesaskaņas? Ok tu — Ai jā! Tu to dalīji. Bet tu to nepriecājies, mājas m,7
— Es nevaru uz rokām staigāt -T- To neviens no tevis neprasa. Bet Rudīte skaidri jtt, kurā reizē tu esi dabiski pieklājīgs un laipns^ un kurā reizē tas tev sagādā piepūli. Un Just, ka tu tikai saņemies un mūs paciet — vai tu domā, ka tas viegli? Es ar tevi esmu salaulāta, bet Rudīte grib kļūt bifva.
brlva.T.
: Pitiem vārdiem,.r- Uldis beidzot atguva balsi, ~ citieni'vārdiem; ēs tā esmu saindējis to vidi, kurā tev un mai jādzīvo, ka Rudītei jābēg ārā. Nē, neatbildi. Es zinu, tu atkal runāsi par Ugu.