S ĪAVītSk ABāSlīSiL-Mdiena, tin, g. .18. febrnārls, 12. n-rs.
Ikviens jauns darbinieks ir vajadzig
Lasot mūsu laikraksttis, vienmēr bā tam jāiekļaujas vairākuma ak- vairs , neinteresējas, bet tai pašā
jāpriecājas, ka latviešu jaunā pa- ceptētajos principos^ reizē strādā- laikā mums tomēr ir arī vesela no-
audze ir īsti sekmīga labas un jot^ lai ar savu darbu pierādītu, pietni ņemama jaunās paaudzēs :
nozīmīgas izglītības iegūšanā. Paš- ka mazākums var izaugt par vai- darbinieku plejāde, kura savu no-
reiz, laikam, jau l)ūs ļoti gi*ūti pa- rakumu. Bet to šī nelielā grupiņa zīmi un vērtīgumu pierāda darbā
teikt uri uzskaitīt jauno zinātņu nevēlas saskatīt un atzīt, tāpat ne- Amerikas latviešu apvienības val-
doktoru skaitu, un liels ir arī mū- vēlas saprast, ka ar savu vieglprā- dē, baltiešu organizācijas BATUN
su mācībspēku skaits amerikāņu tīgo rīcību un mētāšanos ar vār enerģiskajā darbībā'un arī Ameri-
universitātēs. Liels ir ari to jau- diem kaitē kopīgajai lietai. kas latviešu republikāņu apvienī-no latviešu skaits, kuri ieņem at- saprašanās vietā, piemēram, izveidošanā. Tie nemētājas ar^
bildigas vietas amerikāņu uzņēmu- ^gj^^ Balode (viņa raksta — Balo "^^^-^^^^"^ ^^^^^^^^
mos un rūpniecībf. šie fakti katru ^ādā rakstā^ „Ziemelkaliforni: ^'ļf^^f!,''l^^^"^ ^^^J^"^'
var patiešām iepriecināt, un būtu j^g Apskatā" deklarē- Vienīgā ce- " diktatoriskam tieksmēm, bet jāpieņem, ka reizē ar to mūsu or- ,^1,^ ^^g^ kopīgajai trimdas lietai f ^^^^^ sadarboties ar visām pa^ ganizāciju stāvoklis, nākotne un fi- ^^.^^^^ ^^gušie un izglītotie lat- ^^^^^
nanciālā bāze:.ir nodrošināta un ^j^ši, kuri būs tiesīgi runāt uz lie- T '^^^^ šī-jaunās paaudzes
mēs būsim turpMāk daudz sekml- ^^mju jaunatni un vinu paria- ^^^^ ^^-^^"^ ^^P'
gāki savā darbībā nekā līdz šim ^ļentos mācīt lemt un prasīt" Ci- ^"^^ ^^^^ turpinās un daļēji - ne tikai pienākumu pildīšanā ^iem vārdiem'sakot, neviens,' izne- tagad veic darbu, ko iesāka ^ pret savu tautu un tēvzemi, b^t arī šos nedaudzos nenobriedušos P"'"^'^' "^^"^^ Dār-
centienos, lai mūsu prasības sa- ^^^unās paaudzes pārstāvjus, nav Pārņemot vadību dabīgās
dzirdētu personas un iestādes, ku- ^^^^^^^ d^^boties latviešu sabiedrī- evolūcijas ceļā, mūsu cīņu reii
ras veido nākotni. ^ ^-^^ j.^^^ ,^1 lldzrunāt; teik- f}:"^'^' jaunās jeb vi-
Pasaciņa, ka vecā paaudze ne- tais nozīmē, ka izteiktajam vairā- ^5!^^,%^;;,^^% t "
grib ļaut jaunajiem līdzdarboties, kurnam- ar pieredzi un ne nu gluži ^^ļ"!^ ^^J^f ^'l^'^l , .
ir jau sen izskanējusi. Katrā bez izglītības 5n sabiedriskā stā- JhrT/ .T^t.
. / . _ . . ... ., vnHn ir iānipiipm cAvic'vprTi<iani;o ^arb^ kas sobrīd vcl pieda-
pietm ņemama orgamzacija ik- ^^^^ J^'^^^^^^^^^^^f ^^^^^^^^ 1ās kopīgajā darbā, ar prieku kat-
viens jauns darbinieks, ari gados f . "^t^^^^^ "i rā laikā nodos savus pienākuriius
jauns, ir gaidīts un apsveikts. Pro- Ja tas nenotiek, tad „vecos . 4o„«;5
tams, tāpat kā ikdienas dzīvē un var apzīmēt par kopīgās lietas ^^^n .^rnl^^^^^^^ Z •jebkurā darbā, arī pienākumos or- Jaucējiem, kaut tie joprojām uz sa- 'mTerīfu si?d k^^^^^^ '
ganizācijā ir nepieciešama piere- viem pleciem iznes Uelāko finan- f_^_ f_^^^^, «f.^^^^.^ ^P^?^'
ED. mm MTVIEŠU mOMS KUISS (M)
12. M.RS. TREŠDIENA, 1970. GADA 18.. FEBRUĀĪĪĪS
GAiiVENA REDAI^CIJA TORONTO
Atbildīgais redaktors — Alfrēds Vinčels, 508 Palmerston BIvd. Toronto 174, Oni.; tālr. 531-4533. Vietējo ziņa redaktors jKrišs Sidars, 34 Pa^dena Gardens, Toronto 325, Ont.; tālr. 766-2261.
Redakcijai tiesības manuskriptus pēc vajadzības īsināt. Neizlieto-tos manuskriptus neuzglabā, bet uz vēlēšanos sūta atpakaļ^ ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai starptautiskais pasta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītajos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja personīgs ieskats un ne katrā gadījumā atbilst ari redakcijas viedoklim.
Abonēšanas makaa Kanādā un ASV par mēnesi $2.00, 3 mēn. $5.50, 6 mēn. $10.00, I gadu $18.00. Atsevišķa numura cena 25 centi. Sludinājumu maksa: sludinājumu daļā $2.20, bet tekstā $4.20 — $6.40 par 1 collas slejas telpu.
... atgrieza vēstuli atpakaļ....
Latviešu trimdas saimē pastāv niešiem jāsagatavojas komunistu domstarpības par okupētās Latvi- propagandas paņēmienu izpratnei, jas apmeklēšanu. Citādi tas nemaz lai varētu tajos orientēties. Vide-nevar būt, jō tiem, kas dzimuši, jās paaudzes tautieši un cittaulie-auguši, mācījušies un arī darboju- ši, kuriem ir līdzīgas intereses, var sies dzimtenē, tagad, izņemot tu^ viņus iepazīstināt ' ar komunistu. viniekus, cita tur nav daudz ko propagandas trikiem. Jauniešiem meklēt,! kamēr zeme "ir okupēta, nav jāsteidzas, viņiem iespējams Viņi pazīst Latvijas dabu, kultūru sagatavoties un tad dotiesļ uz oku-un latviešu tautu. Jaunieši to pa- pēto Latviju un tur rīkoties iespēļa-zīst maz vai nemaz, bet viņiem mību robežās. Vairāki trimdas jau-kādreiz būs jāpārņem latviešu uieši jau Latvijā bijuši un, iatgrie-trimdmieku saimes vadība un jā- zušies trimdas apstākļos, izrādīju-, par latviešu tautas eksis- šies daudz aktīvākii latviešu taii-un politisko patstāvību. Tas tas interešu ^aizstāvēšanā nekā ■ jauniešiem nav iespējams, ja viņi pirms ciemošanās savā tēvu zemē.
Tātad, nacionāli domājošajiem ^ latviešu jauniešiem .jāapmeklē,
..«v.^viiui« otoja, AUJU iicvai iiuvimi . ppn<?fn5 5n niprprl7i vpfīfif iin iati ^ " ' —o- . ^ . - jaumesiem uav icspejams, ja Viņi
un aizmest kā vecu cimdu pāri. «^^es uz slidena ceļa, tacu reālā 'ārnemord.rhr 1,^^^^^^^^^^ pārdomāts m, bet jauneklīšiem, kuŗi vēl ne- iepazīst tautiešus, īpaši jauniešus,
Ir lietas un fakti, ar kuriem ne- '^zīve rāda pretējo. Ir fakts, ka ^ J:^^^^ lZ2Zm Z d^^^^^'-^^em cienot visu to, kas spēj īsti aptvert teiktā vārda no- dzimtenē. Turienes jauniešiem arī ... „ . . , _________
var spēlēties, ko nevar akceptēt P^rāk daudzi no augstāko izglītību izauklēja mūsu tautas brīvību un zīmi, gribētos norādīt: Audziet, ^ūtu jāiepazīstas ar trimdas jauno okupētā Latvija. Tādi jaunieši iat-
mūsu trimdas vairākums, jo, šos ieguvušajiem jaunajiem latviešiem piemciuia vemd. ^^ļg^^ neatkarību, mēs kopīgajādar- kļūstiet vīri un sievas, tad ari jūs paaudzi. . viešu trimdas saimē ir. Viņus va-
principus atmetot, mēs atmestu arī ^^^^^ tikai sev un pēc izglītības Tā ir paaudze un tās irpersonī-bā, piemērojot jaunas Idejas, va- visi cienīs un nevis liegs, bet: tie- rētu arī vārdā nosaukt bet tas
iespējas kaut ko kopīgu darīt ar P^'^eigšanas par latviešu lietām bas, kuras izprot, ka garas runas ram visi iet ari kopīgu ceļu un ši lūgs kopīgajā darbā! K. V. Trimdas latvieši savās skolās nebūtu taktiski jauniešiem pārņc
.cenšas šc) informācijas trūkumu ņo^ mot latviešu tHmdas;saimes A^adl-; vērst. Diemzel^ļatviēšu p^ šādii jaunās paaudzes locekļii
1as apmeklē labua|use bērnu, M vidi^sķola^ :pat , ^^its^padsmitniefciu|ai^kstes^^c^^ . . : ļa^viņi nei^r^ar La^^^
visu paaudžu piedalīšanos - tās lietas labā, kuras dēļ m&s sevi ap-zīmējam par latviešiem un vēl arvien runājam latviešu valodu.
Nav pamata attaisnot vieglprā-
lasītāju vēstules
tekmē tikai tādēļ vieri, ka to tei-^ ^^^^^^^ pasludināšanas svētkos līdzšinējo ārlietu komiteju. 1944. ga- Dr. A. Šteins savā runā vēl ie- „Nerakstu šis rindas : cittautību ielaižot Latvijā trimdā izdotās lat- Velti šo tematu saista ar po-kāds jaunās paaudzes doktors, teiktās nozīmīgākās runas publicē da septembrī viņš Stokholmā no teicis nebaidīties no noraidīgas at- slavināšanai, bet tikai norādu uz viešu grāmatas. lītiska rakstura secinājumiem un
.,„.„T„;^:..„. msJS u : .....u.,... . is. ļ„ —Jr.------ -.rj-.-.. «..v . , ....... 'gnī: LatvljaS apmeklēju-
nedz attaisnot, nedz pa-okupāciju, drīzāk vei-
cis
ņam apmeklējot'Latviju" un Wācot '•'ērtīgas diskusijas. Kad J. Ulnots 1946. gada 9. jan- radīs arī dzirdīgākas ausis. "
mat;riāl«s savam zinātniskajam g.reiz man gribētos tuvāk paka- 1^^! T f' ^' ^"^'"'^'^ ^'^'^'^^
darbam,- par ko apcietināts un kā dēties pie Dr. Ādolfa šteina runas l^'^'' ""^^^'^^ ^'^^^^
varas novājmāšanu:
IX 4. • . v'.* jo trimdinieki garīgi ciešāk saistās mos braukšana uz turieni. Ta ka ^ - 1 , .. ,.
ar dzimtenes tautiešiem, JO stip-
rezuUātā notiesāts vecs latviešu latviešu lauksaimnieku rīkotajā ak- siarpiauusKas Konierences 41.0a oiicv/t > - ^^^keuva^^l^. latviešu kara invalidu žurnālā,
politiskais darbinieks un valsts- tā šelburnā Kanādā, (skat Lat- 2^^^^^^^^' Vācijā, Franci- TCārUs Zutis „Latvijas Amerika kas veltīts Lāčplēša kara ordeņa pg
^^pīemēroti humānisma princi- l^a llrlk'^^^^^^^^^^^ ^-^'^^" ^a: janva^a numurā smedzis ieva- dibināšanas 50 gadu atcerei. Tā ]ļ
'J^r" r,,: ....V.,-.. ™''^*^^^^ . - Hu ..nivas .«evas't aha.<i krievu on»...s »:»» i^^^^
nevajadzīgi
i2gāzta ŽVVm ja„„ieji 55 j jļ publiska- "'"""."r
Bija izdevība ieskatīties pēdējā jās skolās im strādā kopā ar šeiie-, īt^^ viemba,^ pamats
'«tanrtauUsMs konferencēs /ota SIEVA - - KRIEVIETE urtvMa kara mm^Zm. dešl^'ļ,;?vST^ā^n^'^S
jā dzīvē'bez kā nav apkā o'am* "^^^ ^^^^^^^^^^^^
pi/to Benotiesājot, bet Ūkai izrai- 3^0. n-ros.), Runā pasvītrots, ka" Turpretim mēs. latvieši, neesam tmČ^V^^^l vtl ^r™ '"-"^ "^.^^^ ?f nacionāu'sma pretinieki Tažuja"- ' . Pēteris Dreiman^s
dot no Latvijas resp. ļaujot at- uz šim nav izmantots mūsu gal- izmantojuši faktu ka trimdā atra- '^^'^ /-T w , f atskatīšanas uz "™'»^»-^
griezties brivajā pasaulē. Ar šo ^enai., ierocis _ Latviias 1922. ea- ,1». ™r, „ .r,.™ c Z '<"^^ iemācījusies latviski, bet^ol- Latvijas nodibinSšanas un atbrt.
venais ierocis — Latvijas 1922. ga- dās mūsu Saeimas.priekšsēdis Dr.
vēstuli jaunais doktorands atzinis rlemn'i-afiskā satversme Diem p'k^h^w,f'^vr^,ī«r'jMiiīc^il mŌ' latvisko ignorējusi. Tas vošanas ciņu posmu. „--4- ,
sav, „vainu", reizē atzinis ari no- tļ^S^^^^Ī^ Lpf Lc'^ sTasTm gat vedina atcerēties kādu pašas Taču tam pāri - g« ķa.netl- —rtiaStpiSmft SĪKĀS ZINA
tiesātā Dr. Friča Mendera „pār. jie^. pa.^atojoties uz brīvās Lat- satversmes III dajas 52 pāragra- F^'f'- ""Jf ''^T'' «^'^J" —s ne- "at^rkara inS^ JilVAO
kāpumu". Jau fakts vien, ka jau- ^^22. gada satversmi, mēs (s ir paredzēts ka gadijumā ja Latvija no Maskavas ar sievu-krie- vajadzīgi izgāzušas žulti atseviš-
nais doktorands vēstulē Maskavas varētu pieprasīt savu vietu Ap- valsts prezidents atsakās no savām ^'"'ļ.
paziņu, kurš ari bija atgriezies rumu podu lasītāju vēstulēs ne-
dižvīriem, lūdzis līdzīgu .„humānu" vienotajās nācijās
pieeju piemērot arī F. Menderam, j^^^^................^^^^ ^......^....._
tikai uzlej eļļu uz komunistu pro- ^.^-j^. j^. ^^^.^^ Aleksandra Var- izbeigšanās, tā pienākumus pār pagandas dzirnavām, un zināma mērā arī atzīst, ka visi' mūsu zāciju protesti šai lietā bijuši pamatoti.
. . , , . viegla iau tāpēc vien
pilnvarām, viņam; mirstot, vai ,..5 '---.f _v. . 1. v . toftnSo At««^5i>.3»» o»t «io* ^ ^ ' ^ * dijas dzerajs uii muzigi bezdarb-. MĻatvija A^
Izraēlas satiksmes;lidmaši-nu, kāds arābs izņēmis no .kabatas
Igauņi šai ziņā bijuši daudz ak- arī viņu atbrīvojot pirms pilnvaru ~—■- tT^^j-p-Jai n)ijā~iā. kādu visai cienījamu DV aiat. 3»' mas raksts ,.Igaunijas ārpolitika ņem Saeimas priekšsēdis. Arī Lat '^"^ ^^'^ ^'!!!^,JtJ^'!!t.^'^ T.^' «"^^ot sīkāk pole- I?!^,^f T.!L"°Jf^':^%
„Akt'a Baltica" VIII sējumā. Pa- pilnvaras varēja plašāk izmantoty matojoties ut to, ka Rietumu de- kamēr Protams, šādu jaunu darbiiiieku r/iokratijas neatzina Igaunijas ie- Anglijā izvirzīšana jebkurā vadošā poste- kļaušanu Pad. savienībā, igauņi Dr. A. Bīlmanis. nī
biedrība
.a bet
i orgāni- ^^^^J^.f "'t-T^'' ^'^Tt ^™ - v - Piedevām vēl jāaprūpē vīra māte. var saskatīt ne nopietmbu, ne hu- j^iku, kādreiz izraisījās '^"^^^^u, ļaujot tai eksplodēt pa£
ijušrne- p "^'^^^^^ T P^dejasvaldibas ārkārtējas gieviete strādāja algotu darbu - ^om, tikai gānīšanu un zākāša- .,LatT^i jas Amerikā^- slej^ sak^ rokā. Arābs saspridzinājies, bc
Aktn R.i..." VTTT ...... n.nvaras varēja ^ ^ pārtraukumiem. Latviešu valc ka^ā ziņā pār- ar invaUdu nama bŽvi ^ t. ^^^^-otas 7 citas personas. Apcie-
īš^K /S LXs ASV du ļiņa iemācījās runāt tekoši, gan f^d^ "^zimteiies Balss» izvir. s. Brāļu kapiem svešumā, neap.:^^^^ti divi arābi, kuri atr^
ija Zariņš un sutms AbV- _ _ ■ _ . dūmus. ' čQ,,K3mf ^sof^T^f w f«.^^^^
ar mazu akcentu, ari rakstīja. , „ * • ^ šaubāmi jāatzīst, ka toreiz «Lat- pašās telpās.
tr„,r. Ar,,,.....i......„«5ō Atrodot palīgus pašu trimdas vjja Amerikā" savu viedokU ne- Jāpiezīmē,, ka pasažieru vidū bi-
lī panāktu tikai to. ka mūsu sa-' pasvītroja, ka brīvā Igaunija ar- Tagad to ievadīt ir daudz grū- ^aul dzīve ar cittautieti un sveša ^ ^ ^ j npnanda h^i- tn rfarīin titai ia arī Izraēlas ai7«H7Thao nv
.iedrlba sašķeltos un 1 mums nebū- vien vēl juridiski pastāv. Tā kā sa- tāk, kaut varētu mēģināt Trimdā ^eme bija grūta, viņa_ nekad ne- -^^^^ '^^/^j^^ ^1^-^ vltu^ auton Be^i n stra d ja^
tu nekādu sekmju darbā mūsu ko- kara ar Igaunijas okupāciju brīvās vēl ļoti aktīvi pomiskā laukā dar- -^-da rokas^n^^^^^^^^^^^ bija ^^^^.^^ p^,,^..^^ ar st^u u^^^^^^ ^.s brīdtbSs jafi^dm"^
lidi, ir .evišķu pateicību parada . ..h„... Francijas: ģerierālkoh;
(Beffeyte), bet ievainojumiem jau niirusi.:Sadurts arī abu 23 gadus A. Biezais, MiSgena vecais; dēls.^'
lu neKaau semju dar&a musu Ko- i^ara ar igaumjas uiiupaciju pnvas vbi ļuu a«.uvi puuusKa aaunii: uai- -r--^-~ ~- r-- pnecaues. ruDiicejot sava zurna- ar sevišķu uzsvaru piezīmējan
pigās lietas labā. Diemžēl, ir grupa Igaunijas darbība aizkavēta, igau- bojas neatkarīgās Latvijas pēdē- S^^^fa un rupiga mate, abas mei- j- g^^^ g^^^^ rakstus, cietēji .^^ daudzi karavīri ari kara in^ trimdā dzimušo jauno latviešu, ku- ņi trimdā parūpējās par šīs dar- jās valdības sabiedrisko lietu mi- tas izskoiojot par arstem, kuras p^g. ^^^^ invalidi: ja Kdz Jj. «pviiii "nateicīhu narā
ka mazākums gan ir tiesīgs izteikt raudzīja vēl H. Lareteju un A. Itālijā, pašreiz ASV^Dr.A.Spek-^nēs abas kopīgi bijām tam^^a^ dažas atsevišķas per
savus uzskatus, bet kopīgajā dar- Varmu. Pēc 1944. gada okupāci- ke, ka arī citi brīvās Latvijas ie- cinieces, viņa man teica: „Tie ir sonas), tad tagad^s, var stipri
ELLA ANDEESONS
, V
PASAKA
(Nobeigums
„Tu manu v^cunļu nekad nesa'sniegsij" ozols xio-pūtcās.. „Es daudzas vasaras un ziemas jau esmu pārcietis un vēl pārcietīšu, bet jūsu mūžs ir tikai viena vasara. Pavasaros es pats jūs izplaucēju, rudenī salnas jūs pieveiCo"
— Muļķis! —,šoreiz lapa pretī nerunāja, tikai nodomāja. — Eudens salnām mēs neesam vajadzīgas. Ko tās ar mums darīs? Par citām lapām nezinu, bet es noteikti rudeni un pat ziemu pārdzīvošu.
Kad-sākās vasarāja pļauja, ozola lapas katrai vē-;-^ja:pūsmai vairs līdzi neloeījāSj neskanēja ka bezbēdīgu bīM-nu sniieidi tikai druslm žēli un bēdīgi čaukŗ , stēja. Arī tik zaļas kā pavasarī tās vairs nebija, bet ^bālākas un mazliet iepelēkas. Kad bērzu birzs .skalojās saulē it kā zeltā un Ezermalu kļavas dega sarkanās liesmās, ozuls smagi nopūlās.
„Jūsu dienas skaitītas," viņš pavisam klusu, vairāk sevī noteica. , .
Lapas to tomēr dzirdēja un dažas tā nobijās, ka aizmirsa pie' zara stijtigri/pieļ;vprties. Tā viņas atraisījās un, vējiņam augšup un lejup šūpojot, nokrita. Qi-ta tui-pat pie ozola, citu vējš aiznesa tālāk.
„Kea' ko nu- atkal līrumā darīs?" ga^lotnes lapa,
kritējas nei'evērojot, brīnīdamās jautāja ozolam.
Tīrumā, kur pavasarī bumbuļus pa vienam viesa zemē meta, iebrauca vīrs ar pavisam savācu mašīnu.
"ļjRedzi, redzi!" lapa sauca. „Zirgi velk, galvas krūtīs iecirtuši, bet vīrs soļo blakus tādam rīkam, kas it kā ķepām zemi pa gaisu sviež. Pielikušas aiz: tā steidzīgi soļo vesels bars sievu un kaut ko grozos
sviez."
„Kartupeļuš rok," nebija darb&, kuru ozols nepazītu. „Pavasarī stādīja .un tagad ievāc ražu,'•
„Nu gan tu joko,"iapa neticēja. „Tad zemē svieda pa vienam, bet tagad pavisam īsā laikā tīruma malā jau vesela kaudze." - ^ "
Diena bija vēsa. Saule gan spīdēja, bet izskatījās pavisam bāla, siltumu arī nekādu lielo nedeva. Ļaudis, , lai rokas sasildītu, sadabūjja sausus zarus un turpat tīruma vidū, kur jau kartupeļi nolasīti, iekūra uguni, Kartupeļu lauks nebija no ozola pārāk tālu. Kad ugunī zarus vien svieda, liesmas .kāpa stāvus gaisā; kad kartupeļu lakstus virsū uzsvieda, tās noslāpa, un gaisā cēlās un līdz pat ozolam atvēlās balti kā piens uņ silti dūmi. Vēsajā rudens dienā ozolam un : it sevišķi lapām siltums ļoti patika. Galotnes lapa izslējās-pavisam taisna"■ un. -jam •cej^ēja,-'ka,-nāk atkal
jauns pavasaris^ Bet ozols, kā vienmēr, domīgi pagrozīja galvu un teica:
„Tie ir pēdējie rudens darbi. ¥ēl tikai zemi apaŗs. Drīz vien ziema būs klāt."
Tādu valodu dzirdot, daudzas lapas nobijās m. bez mazākās vēja pūsm^as nobira jsemē. Vesels klēpis. Ar katru nākdšo dienu ozola zari kļuva kailāki Rītos lauki bija balti. Pusdienās saulīte gan salnu iz^ kausēja, bet nākošajā rītā visa apkārtne bija atkal balta. Galotnes lapa pagrieza galvu pa labi un kreisi. To viņa nebija darījusi jau sen. Aukstās un gayās rudens naktis arī viņu bija padarījušas nekustīgāku, vienaldzīgāku, klusāku un mazāk iedomīgu. -Apkārtni apskatījusi, viņa nobijās ne pa jokam. Birzs kaila, kļavas tāpat, tikai ozoliem zaros vēl pa lapai turējās. Brūnas un sakaltušas, bet pie zariem ^el turējās pavisam stipri. " j
5,Kā tas var būt?" -ģalofnēš .la|)ā gribēja zināt.
'„Redzi;", un šoreiz krutis; izgāza un balsi pacēla ozols. „Mēs esam dzelzs ozoli. Mūsii lapas visilgāk salam pretī turas un spītē. <ir gadījumi, ka lapas, gan sakaltušas un sačervislējušās,'visu garo ziemu pie zariem noturas."
Bet galotnes lapa īsto ziemu nesagaidīja un nepieredzēja. Kādā rītā, kad saiile dzenāja sevišķi biezu salnu, viņa tikko vairļs-galvu pilāja. Ne■ runāja, ne pasauli vēroja. Vienaldzība, pilnīga vienaldzība un trulums bija viņu pārņēmis. Kad ozola galotnē iesēdās aukstais austrenis un to stiprāki sapurinājai'lapa krita; No zara uz zaru. Un tad vairs nebija neviena zara. Viņa lidoja. Kad turpat netālu no ozola lapa gandrīz, jau sasniedza zemi, to paķēra vējš un nesa. Tagad viņa patiešām lidoja. Gēlāā augstāk im grima atkal
,māk, paskrējās ātrāk, tad atkal gaitu palēnināja. Ko pavasarī bija vēlējusies, tas tagad, rudenī, piepildījās. Viņa- lidoja. Arvien tuvāk nāca kā tērauds zilā ūdens josta. Arī ūdens kustējās, visu laiku un nemitīgi, uz vienu pusi vien tecēja, uz vienu pusi ,vien, bet ūdens kalni nekur nesakrājās. Arī platā josta nekļuva ne šaurāka, nedz tajā ūdens nokritās.
„Tā Gauja," vējš nosvilpoja un pameta lapu tieši upes krastā. - ^
Lidojot lapa bija kaut cik atžirgusi. Viņa skatījās, kur ir plostnieki, par. kuriem ozols stāstīja, klausījās, kad atskanēs viņu dziesma. Nekā.: Tikai austre-nis dzenāja pa pļavām sakaltušās lapas un purināja kailos krūmus un kokus. Tad viņš atkal satvēra galotnes lapu un aizrāva sev līdz.
„Ļauj man palikt!" lapa lūdzās. „Man gribas redzēt plostniekus, dzirdēt viņu dziesmas. Gribu redzēt baltāk ievas un dzirdēt lakstīgalas,"
;,Muļķe!" vējš smējās. „Tā pavasara daļa..T^d man jābūt klusam un mierīgam. Tad citi vēji pa pasauli apkārt skraida. Bet tagad sākās mana darba diena!"
Un vējš pasvieda lapu gaisā — augstu augstu. Viņai noreiba galva. Kā atpakaļ pie ozola atrauta un tam gandrīz pie pašām kājām nosviesta, viņa vairs ne juta, ne zināja. Sāka krist atsevišķas sniega pārslas. Sākumā gaisā lidinājās un zemē nolaidās ^pa retai pūkai, bet tad arvien vairāk un vairāk, straujāk un straujāk. Pavisam īsā laikā sniega pārslas pārklā-. jā pelēko un netīro apkārtni ar baltu un mīkstu segu. Arī galotnes lapa, no nemaņas iueatmodusies, palika turpat pie ozola kājām zem ziemas biezās villaines.
A