vewni resD " ^ ^ ' i l i
So v a l s t i
. T?pit Dr. KleUi,
tei^iuija,;4;
'**''tituh, lai Beki P
iy}i  v i g s
I,Qk, ko man past?st?ja ?iepa: i^irnh mutsiuna ned?|a ?ujorkS
?g?s, draugu apsarg?ti, izvad?m vi?u nesmniga m?j?. Tas ir aurs un veclaic?gs dz?voklis ar div?m akl?m bez-logu istab?m vidaj un katr? gal? pa (elpai ar gaiu logu ac?m, kas virtuves pus? r?da dt?mu s?tas ?eku, ?iteu l?dz mal?m p?esm?lt^os skumju GR?MATNIEC?BA
lienu (m?neu) kalend?ra 1952. gadam ?gtit 0. I>I?a apgfids pldenburgfi. Kalend?rs igfpi^ U WE Mii paplr^ ar labiem A. Gia|h l^ft dzimtenes iin galvaspils?tas R?gas ai ?svtt Di??mumtem. > r?d 'Paegle. Cetaine. Aulaa& bet it i -
Autora Izdevnm?? Sal 16 lappuSu bre- IDrg Id/Paegle iepatf^ tina las?t?jus ar tau tlik^ )<^ 8ttt auanu, z?m?jumos par?dot auS&- jill Ucioi?tt. BroOrai [pievienotas 8 atkl?t* 1,^ r jostu rakstiem kr?s?s. Udzigs izde^ ^ {( ari v?cu valod?  Biettcbenweberei
jOlitts WetstuW).
Uikaete Domas vk Dokumenti Nr. 18. S? jais Neviens nedr?kst?s teikt - es neesmu Mrt<^ atMtdIgit, VIrl, kas run? Udz galam.
> Idiomas gr?matas lielisks nosl?pums. No" f?tmUk dienasgr?matas. Pasaules likte?ii
lidakciJAi ple^Oitas Zentas Mauri?as ese* ' tei Uguns garii^ apg?da Druva isdevum?. ^ t i iesietais daibs aptver 175 Ipp. V?ku I* e?ji. Srlkd DsisDis. SI lir pirm? Kan?d? sa- likfiun iespiest? latvieu gr?mata.
i i Alaina Izdevum? itn?kusi J??a Jaun* iBlt?f gr?matde pirm? da?a astot?
yj^ti^.r io/peu iespiedumu nesen jau I ;^ t^ YOJa Balt?s gr?matas 2. da|a I !a^ ft iauusudrabi?a rom?ns N?ves deja iz-
tin Fltera Mantnieka apg?d?, Brisel?. Gr?* m
1
^m ^:HP^> ^ ' ? t ? ir gaid?ts viesis IlMdrAbi?? talanta cien?t?jiem.
m ?
man ^l?ii imui Sku saprast, ka ie bet gan j^ erso* iekiatotajt mppm \mxQil\\x Un it-Berlmes varai* fe:: ij^ rpjekt?tSi lekirla^ ^ papirvald?m pdiol M\ho p?rvaldi, tis vieti .^ u ^vHp?rvddi ai relcta-enetilko^s?riem iinap*^ islriem, ^yz Baltijas ya!; ]|lu$t btu?p faz?na viloU
i;\^ adon,5^ ^^ ^^ papivaltei t f Yac^;ie^d?o(i, kas vi^ ? iidKlja, (^Strost?ja iin dariji amo, lai saceltu it&s opo* (?i?komis?ra LozeS? lielakls ? kur ?emt pilis, p?rvalda | iesnidas savu lauu novle-cta?aialu nacionSllz^ to | fiydklu' apaiiimlkoaii8|| bil?a vajadz?gi 25,000 vlw. u.ministrs Rozenbergi, loz?s'I?la^ i?sr, Pjat daudzk?rt zaitno '
t?A neb?tu notup?jui sa?| g4du, ja tie bfitu iedoBiS t valdiV ar relc:h6koml8S|^ | pa??mieniem/' ? s. tatp citu, bija letelc?r| .m?em, kas Hitlera m ml tvarst?ja Ostland^ i^ l i sabiedr?b?s, noslgpfc; Ier?d?us, lai, alstilu p k komisSram/un ^ eneta^ ^ ria 200, - sv?trot m, asarus U!i, an P * ru, bet ?erieralkpi*^ t' tikai ^ pa 20ierSd9|^ nr?e nesp?ja ?stenot Uu, jo visa ' t? nostip?iii5Jiisi;*^| nekust?jis no vkUS|f visi M f ? k i e k o  i | ? iUera iecelti, kau | apdom?ts, ka t o s ^ J |
Irikojumi b?tujS I n-.-*KrflS Dl ap':
Skmh mikla latvteitt lakatalekl ?Cliivts J. n 8 ^ p 11 e r 18, ludvlgsburg?
2, 3, 4s 5
7, 8, 4, 8 , 1 2, 7, 10, 5 ' 8, l i . 12. 8, f ;^jB;-.v:a :^;7: : ; ^ v . ^ : ; : I, 14, 8, 3. 15, 11, 6, 5
II, 5, % 10. 17 11,18, 2, 7, te, 20, 15, 8,
10, 5
5, 19, 7, 13. 8, 21, 7 8, 6, 13, 22,' 7, 2, 8, 11. 15. 11
11 10, 8,46,17 7, 14, 9. 8, i i , 15, 8, 8
.k?tfs skaitlis nosiml,vienu noteiktu alfa- Uti burtu, l?meniskaj?s ripd?s no 13 j?* sitod 13 ilatvieltt rakstnieku. Pareiz? atrisina- juial, v?rdu pirmie burti, ?no augSas uz leju iftiet, veidd paslitamu latvieu atpodas laik* asU darbinieku. ^ ISBUSA ATEISIN?JUMS
Isb? laik? katrs var bQt stflrmanis.
nas k?pjos cepures un kurpes, visu, visu, kas vajadz?gs, lai (kive ai dz?vokli rit?tu ierastli kart?b?  no b?rna uz b?rnu. Varb?t vi?a onakt Ir atlidojusi, smac?ga un dai?a, atlidojusi no modernaj?m Amerikas debesim uz lidma?nas sp?rna, varb?t k? proektora etars nosl?d?jusi gar debesskr?pja s i ^ u un uz limuz?na lakot?s muguras at|o?ojusi urp b?rnos paskat?ties. Es visam tam gribu tic?t, e? j?tos nomMdijusies un pazudusi, es j?tos m i^zi?a, man gribas k?da, kas par mani r?p?tos. T?p?c es ticu is sve?s m?tes garam. Te ir vi?as istaba, vi?as sap?u pu?u d?v?ns, es ?du un dzeru no vi?as roku spodrin?tiem traukiem, man ir dots laik? sveaj? pasaul? attaptjes. pie- tTurpin?jums 8. IppO
ka^m5l^''^T ""^^ bez- iedama no zemes dz?ves, atst?jusi uz b i l Z ^ 4 ""'^^"^ nev?stoas rozes, sie-oiicses, roainus naktskreklus, ?ieburus un platus k?zu nakts palagus. Un ielas pt^? logi ?auj skat?t izn?c?bas putek?os aizelsuos cUv?kus. l??u dedzin?tavu un m?ju rindu, kas pie-auguas asfaltam ciei viena aiz otras, ka dak?rt koka stumbram piepes. Dien? ?ujorkas m?jas aiau. logu aizkl?ji nolaisti k? gurdi, visu apnikusi acu plaksU. Un ja m?jas nav piepes, tad vi?as noteikti ir akmens p?ces, kv?painas un vecas, kas negrib vairs redz?t pasauH. Bet vakar?, Ukko trakie pils?tas rati dienai nobraukui saiiles galvu ^ nakts p?rkl?j tlebesun melnu s?ru autu, k?da moderna burvja pirkste piespie el^trfbas pogu  vis?s iel?s iedega ugunis, atspr?gst namu acu pkksti. jo l zeme ir laimes un gaismas aeitee, te nedr?kst skumt, nedr?kst v?rpt tums? domas. Amerik??u sak?mv?rds skan  ritu atkal diena un atkal dol?rs* ?audis ir p?rdr?zui lA?j?s no darba, un^ s^aldi oran?s, k? citrona mizas dzelten?s un rakst?m-galtiu za)i dom?g?s spuldu gaism?s bauda ?s?s atp?tas stundas. M?jlba. labkl?j?ba un jaun?s zemes nesenti-ment?l?, rekl??uu greznot? varen?ba sp?d un laist?s l?dz pat debesim. Ir t? sagad?jies, ka iepret? manu draugu idas logiem vis?m p?c?m sar-kainas. naudas k?rigas spuldu acis, un istab? leplfiat gaisma, kas liek dom?t par sen?s Romas boj?eju, ?ujorkas ugunsgr?kiem, iznire?iem, tlep-k?v?m vai m?nea viet? debesis ieautu skarlatinsarkanu ra?eti. T?da pavisam neilga gaisma. T? ?iet, kad piemetas ausmas un g??vas bailes pat r?tdienu. * ^ Ta?u stundfe; kad radio kast? k? no vi?pasaule ievi??o Eiropas melo-dijas, no kaktiem izr?pjas veclaic?ga romantika, sap?i st?sta par salida gr?ka pilnu m?nesi, ?as, laim? pietv?cis, tp zvaig?u pulk? un einuka balsi dzied lakst?galas driesimu, kas m?lest?bai rada. Ak tu, labais, vecais, m??ais m?nesi, zvaig?u sievu sarg?t?js, Eiropas sievu samait?t?}sl Es pasmaidu spoc?gaj? gaism?,
i Ir v?la stunda. Cauri auta?am dz?voklim izstaig? k?da v?sma. E i piece?os s?dui Es iauu, t? ir draugu nelai?a m?te, acij neredzama, bet j?tama. ?\qm gadi^ te mitusi un, b?rnus no Eiropas gaid?dama, vi?a, aiz-
HENRIJS NORDENS M?su Andris sp?le Rudenim tuvojoties, ari m?su pils?ti?a ierad?s karnev?ls. Parasti t?d? ir p?ris karu5e|^ . sp??u novietnes un naudas zaud?jam?s b?das, bet uz m?su rotallaukuma par?d?j?s tikai rinda papes m?ji?u. Es aizeju uz karnev?lu,*'. Andris pazi?oja iedom?jamies gan, ka tur nu paliks m?su z?na nauda, ta?u pirmaj? reiz? neko neiebild?m. Vakar? izr?d?j?mies esam v?luies. ^ ..Andris nopeln?ja ?etrus dol?rus,*' kaimi?u puikas ieskr?ja blau i^am). .,Ko?" m?s sasting?m, .,ko vi? atkal izdar?jis?" Nu neko} met ri??isus un sa?em naudu," mazie amerik??i staroja. Lik?s, ka m?su Andris tiem tagad bija t?da pat autorit?te k? kovboju karalis KesJdijs vai k?da bezbola zvaigzne. ..Iesim apskat?ties," beidzot nol?m?m. Dr. J?nis Reiters, latvieu akad?mi?is 17. gadu simteni (PIEZ?ME PIE A.> LIEPI?A RAKSTA UTVIJAS a J?NIJA NUMURA)
J?nis Beiters* k? lau autora, kam bilufias Iespiestas vair?kas gr?matas, v?rda pH sen bUa pailstams mfUo dilmteoes blbliogratlem; efaip citu ari J. MlsI?S vi?o blle piemla?}ls sav? Latvieu rakstniecn>as r?dlt??l. Ta?u Beiteiam tika velt?ta loU maia uimeon>a, }o tiralg? k?rt? neviens pats no vt?a UivleSu valod? sarakst?tiem darbiem oebtla ute?ams. M?s ail neifn?l?ra, ka 81s virs ar v?cisko usv?rd,!! Ir bl?U UtvietU. turkl?t v?l viens no tiem retallem. kas nep?rv?coi?s. bet at* kl?ti apttecln?la savu taut?bu un ?akU str?* d?|a latvieu kultOras lauk?. Kaut gali is licllals latvietis piemin?ts pat slaven? (iloiola Leibalca darbes. valedf??a pelot gadu sim tiem, tfds vl?\i atbl?la par )aueo. Sis no pelns pieder doc. J?nim Straubergam. kas atlieelgSs aktis bija uig?)isStokbolmas ar* cblv?. Tnr nu bija atrodama paa Beltera lati?u valod? rakst?ts iesniegums Zviedrl|as karalim, kur vi? apliecina, ka ir latvietis un t?d?? |oll dauds netaisni cietis. J. Strau* bergs, par mflsu 17. g. s. patriota un Uter?to rakst?ja pres?, bet ap 1942. g. bija pabei* dzis par vi?u vesela gr?matu. T? k? tan?. k? man st?st?ja pats aotors, daudzk?rt bija skartas latvieu un Baltijas v?cieu gad* simtu cl?ai. tad v?cu okup?cijas laik? o darbu public?t nebija nek?das Jisp?jas. Vai Strauberga plUJums bOtu n?cis MaJ? lat vi J? pc 1845. g., nav iln?nts. BCItu teicami, Ja ?ds piemineklis Beiteram rakstos bfitu celis. Vi?a darbus Izmantojui un cit?jui vair?ki 17. un 18. g. s. Vakarelropas autori.
io piez?mju nolOka Ir del? ti?? papildin?t datus par Dr. Belteru, i daus laktus korri??- ]ot Jaun?ku atkl?tumu gaism?. T? per 1875. gad? iespiesto Bejtera gr?matu j?sake, ka neviens t?s eksempl?rs gan nav uziets, ta?u SBfllab?ittSfia ft?as, ka t? btjusi ^evls Jaun? der?ba, bet tlkat p?raugam sniegu B?beles tulkojumi, kas bez k?d?m Mateja eva?telija nodal?m satur?jui ari Vec?s der?bas trag- mentus. Sis gr?matas pirmais iidevoms (atl oitnigi nepaz?stams) esot n?cis kla?S 1884. g.
Vs Ingrljtt (Ingermanlandl)' Bellers nav de vies Hkai mOa pN?J?s dien?s, bet. cikt?l izdev?s neskaidrot pic somu avotiem, tur dar
bojies vismaz Jau ke^ 1881. g., kad vi? BBs bijis apm. 58 gadu vecs. Vt?e pliei? nam? darba vita tr bllust Unallea, taaS neliels dems apvIdO starp Nervu ga ?iOla* aradu, kur vt?i bilis par luter??u a?dt?ju. V?l?k Beiters p?rg?jis t?d? pat uz TOtarlem rDuderbol, tagad Siassule eelol. dk zin?ms, Jau 1818 g. P?c J. Stiauberga p?* tllumtem Beiters tur ail siirts ap 1815. s , k?p?c vi?a Isgrljas dz?ves eonas visimi? Ir Udzls ap 15 gadu. StaI Zviedrtles provtecS M? darbojies art medic?nas lauk?.
BeiteraiT?vreUe 48 valod?s Ir n?kusi klaj? vismaz 2.> bet varbBt rl 8 izdevumos, |o par v?l?k? iespieduma public?anas vietu daSt avott min Ubeku, bet dtl Bestoku, j^ e tam 1875, g K?ds 1885. g. izdevis, ko plemlB Uepi??. l?dz im nav bijis apziefitsi IfileutS, vai tas mas ikslst? ua eo kurienes n?k is zi ?as Par liel?m noS?l?m p?d?lals zin?mais ills 1875. g. gr?matas eks. g?jis boj? V?el|? 2, pasaules kara laik?, bet Upmalas e k m  pt?rs Ubliot?k? pazudis ari v?l tikel ^ . gado simteni.. Kaut arf patt gr?mata eav pm zlsiame, t?s saturu Izdev?s nosac?t s e t i ^ ce|? - p?c dllem avotiem. Te DU pie A, Uepi?a raksta J?piebilst, ka Beiters o T?v reizi nav vis pats tulkojis 48 valod?s, bet o kopojomu sast?d?jis, ?emdams IBgsnas tekstus no dafi?d?m l? laika gr?mat?m. Ul* kara tiei Beiters ir pirmais, kas Vakavelro* pas poliglotos kr?lumos ir Ieviesis I g a u ? u t?vreizi.
io piez?mju autoram tr bi|ua8 pieelamas Ieskatam v?l divas leolo?ljes dlsput?dlas, kufas Beiters aizst?v?jis Tafin luttverstt?tl 1854. na 1858. g. Ari t?s abas, tatkam, bt|a p?d?jie atlikuie eksei|t^ pasaat?. No dom?t? public?ana faksimil? seMJe vaHs sp?jama kafa, apst?k?u d?|, kad g?ja b?l? ari izgatavot?s iQtokdpt)as.
Beig?s v?l var atelm?t. ka Beiters rakst? jis sav? ?pa? pareltrakstlb?. kas el?iras no cit?m latvieu 17. g. s. ortograflJ?B. Par to ieskatu gtlstam no k?da lettera teksts p?rspieduma itatu un ang?u gr?mat?s.
K ? r l i s D r u v i ? ?
Izpriecu laukums bija gandr?z tukls, ja neskait?ja milz?gu p?li pie paas p?d?j?s novietnes. Ar elko?iem izstr?d?juies cauri lauu dr?zmai,.ieraudz?j?m Andri, kas, giuii nosv?dis, t?m?ja koka loci?us uz in?r?iem; Par desmit centin," stenda ?panieks izsauca. Bridi v?l?k vi? noc?la uzmestos loci?us iio m?r?iem un izsniecha Andrim 50 centu. Kad r?ns atkal piepras?ja jaunus loci?us, resnais virs vi?am kaut ko ie?ukst?ja ausi. ..Neb?s vis," Andris glui apvsl. noU iesauc?s, ,.ea te varu sp?l?t, cik ilgi man pat?k. K?da man da|a, ks j?s bankrot?jat." Virs v?l grib?ja kaut ko iebitet un pac?la roku, bet aizmugur? k?tb iesauc?s p?c policijas, un retais atlaid?s. Par desmit centiem," vi? degun? nor?ca. ^ Min?ti v?l?k Andris atkd itkasija ifeaudu tm pi^?aslja jaunus loci?us. Rmais arvien bie?k s?ka skat?ties pulksteni un beidzot teica, ka esot desmit un laiks beigt jMm jau karsts pulkstenis/* k?<k protest?ja, , . l idE desmitiem v?l |^ e* cas min?tes.** Nabaga amerik?nis neko nevsai?ja dar?t, un Andris nopeln?ja vi) piec-d^mit centu, ..Vienpadsmit ar pus dokru/* vi?i mums l ^ n i uzsauca. ..r?tvakar J?iet pMnIUes atkal." Uzslav?jam Andri par tedarlbu ua pa n?koo dicmu, gltli nregribot. bi^ J?m sarun?jui drauguis un pazi?as, apn^l?t karnev?lu. Ap asto?i^, kad Andrim vajadz?ja b?t piln? darb?, srl paSi sa??rb?mies un dev?mies uz laukumu. >.K^ r tad J?su d?ls?" mm& pras?ja. ?iepst jau kaut kur b?s." ar klusu lepnumu atUld?JIm. S?k?m skat?tie p?c Andra, bet neredz?j?m ne tinut ne vakar?jo loci?u novietni Glui satraukti, s?k?m staig?t pa laukumu, l?dz beidzot ieraudz?j?m savu m?luli st?v?m blakus resnajam v?ram ruletes novietn?. Ko tu te?" m?s jaut?j?m. wRmais vakar bankrot?jis ua io* dien uzs?cis ar ruleti," vi? stulbt atteica. Bet ko tu te? Vai god?g?k? pe???s veld$ nav?'* ..V&r b?t, ka ir. bet es mazliet pasp?l?ju un tagad j?atpelna," Andris atzin?s. Uime, ka m?su pazi?as jau bija aizg?jui m?j^.
eon mums
^ ^ ^ ^
k  . kas p u l j ^ pa.: jeksmes ar *? pia ail is nepieci % o i lieliniekiem
Zi?as par senaji vispirms ir no austrumu i^voliem^ ^^ ^^ ^^ r^ n^o. krievu N ^ o r a un Novgorodas (teonikim. Letjgol4 Jau agri min?ta starp cilt?m, kas maks?juas meslus tesviem (tas pats tur'sN^ t^ ^^ par zemga?iem un birsim). Visp?r?gi \ piet krieviem letgali bijui stipri ek-?ijon?ti, politiski no vi?iem i ^ i n ? l i marigi un it Ipali tic?b?s im gailas kultas zi?? ?ldz XIII g.s.s?ku-fliam ar Vi?iem stipri saist?ti. Krievi vi?us ari ncffeti apspieda un biei post?ja vi?u zenii, sirodami taj?. t ? -5^1 ar'krieviem letga?iem bijuas pa-itSvIgas c??as, un pret vi?iem lelgali ustruniu virziena jau agri bija uz-filull sp?c?gu aizsargu pi?kalnu ito?mu, kas deva iesp?ju letgaliem ?Slabfit savu etnisko pamatraksturu , ^ cilts apzi?u.?Bet netikai npkrie-'viea bija j?cie \lelga]iemi, vi?us ^ j a k? igau?i, l?biei un no dienvidiem sevi?i lietuVjk t?d?? Virzas virdi vi?a od? b?skapam Albertam, Itjios teikta, ka b?skaps atn?cis ar 4liem nodomiemzeme atsilt?, kur m c?lusies pret Cilti 'cilts, ko -ik Sdus saplos?ja krievuJ vara, leiu ^Hs", glui labi rakstuTO st?v(*li it ,lpaii Letgal? XII g . i . : beig?s un iCIII >8. s?kum?. Pai letgaU ai la*a Jn laikam visum? bijui mier?gi un iebkadiem agres?viem centieniem Vel ?audis, kas meu vid? 4eple?tos
ais. rpm?k beigas)
tltoos sav?s viens?t?s klusi a teja savu zemi. visvair?k baid?damies, vi?us atkal nespaiditu, nevaj?tu un Nenom?ktu sp?c?g?kie kaimi?i. N? V8lti no vis?m m?su zemes latvisk?m l^lim vien?gi vi?us Indri?is rakstu ro H t?dus, kas priek krist?g?s tici- K li kato?tic?bas pie?emanas bi-humiles etdespecU t= pazem?gi nicin?ti; Indr. Ghr. IV, 12. 6} ap 2^08. g.): Kaut ari m?giriats os var-saprast pla?k? reli?isk? no-
zM, al?easifot t l m negat?vo pieska-?u,,.^?|n>iom?^ ka ir pi^ na tie-sliJ? objekt?vi tos siaprast ari stipri burtiski v'-V;;::.;^ Ari letgalu actaiinslr?tlvi polltis' kaj?uai sabiedriskaj? iek?rt? vald?ja H?ia decentraliz?cija. Kop?j?s zemes p?rvaldes n?pnaz nebija, bet zemi p?r- va?dlj pa^ atsevi?iem novadiem. Katra novada priekgal? atrad?s vec?kais (setiior^ ^^ ^^ ^^ S vec?kie, protams, bija saviem JaiKilm t:tm. it IpaM novadu ]ab?kietalavKlim.^ ^^^ t^^ iek?rta garant?ja gan zin?mu p?rvaldes demokr?tismu, bet t? ner?d?ja l?u<fis ?stu pilnv?rt?gu pri^statu par valdnieki?in, par lielkiaigu. ! k?ds. piem., zemgaliein. droi vien, bija par Viesturu. Vieiis no sen?s LetgaIes valdniekiem  Jersikas Visvaldis vald?ja ari p?Jf liel?ku novadu, bijis, p?c Indri?a zi??m, visai varens un bag?ts, un p?d?jais sav? cbro?ik? vi?u sauc par rex Vissev?alde de Ger-cike (IV, 13, 4; ap 1208. g,). Bet terri-tori?li vi?a valsts atra< s^ ehSs Let-gal?s di^vidauslrumos j^u ?rpus is zemes toreiz?j? politisk?s dz?ves centra. Un ja ar? Visvaldis pats bijis letgalis, k? to tagad dom? m?su v?sturnieki, un ne krievs, k? to dom?ja agr?k un v?l tagad atz?st v?cu taut?bas v?sturnieki, tad tom?r vi?a pili un laikam gan ri vis? novada dz?ves iek?rtas un tic?bas zi?a bija j?tama visai stipra krievu ietekme, bet politisk? zi?? vald?ja Uetuvjiem p?r-m?rigi draudz?gs virziens. S? vai t?. ?iet, k Visvala valsts un vi? pats k? valdnieks tom?r bijis ?stajiem letgaliem kaut kas sves. T?pat m?s nezin?m, k?das taut?bas ?sti bijis Kokneses valdni^s rex Vesceka de Kukenois (Indr. Chr. III. U . 2). Turpret? ?staj? sen?s Letgal^ sird?
verinas T?livaldis. Vi?u individu ?l? vara katram atsevi?i nebija nek?da liel?, un droi u(n piln?gi pasarg?t savus ?audis no svenieku, it ?pai igau?u; bet jo sevi?i krievu un lietuvju iebruc?jiem vi?i nesp?ja. T? k? ari sav? ?r?j? dz?v? vi?i bija stipri vienk?ri un v?l Xin g. s, s?kum? laikam gan maz at??r?s no sa viem tur?g?kiem apakniekiem, tad ?aud?m nebija pret vi?iem ne ?stas, piln?gas ?r?j?s cien?bas, nedz ari ?stas cie?as pilnas apzi?as par vi?u V?ru. Un atsevi?iem, gar? sp?c?g?kiem, bet dareiz ari vienk?ri iedom?g?kiem vi?u apakniekiem nereti var?j-a likties, ka tie pai sp?ju un dz?ves m?kas zi?? ?e ar ?o neat?iras no valdniekiem un, ja vajadz?tu, va-^ r?tu tikpat labi par valdniekiem b?t. M?s gan neko nedzirdam par k?d?m galma revol?cij?m lai laik? Letgal?  latviei jau visp?r?gi un ari tagad nav sevi?i varask?ri,  bet psicho-lo?iski ?da nost?ja pamaz?m rad?ja to st?vokli, ko nereti ar? v?l jaunos un paos jaun?kos laikos nov?rojam musu taut?, ka tie?m neprotam cien?t atsevi?u god?jamu darbinieku nopelnus un sasniegumus^ vienk?ri izrun?damies: Ak. ko nu vi?! Kas tad vi? t?ds l&ti ir? Es ari var?tu izdar?t to pau! Person?gi seno letga?u v?ri un sevi?i vi?u vec?kie nereti bijui brai un d??gi viri, ari drosird?gi karol?j:, k? Xnr g, s. pirmos gaddesmitos T?li. vald?s un vi?a d?li, bet v?l vair?k R?si?,;it;sevi?i citu, liel?ku v^ras. v?ru vad?ti. Bet pai?lisk? zi?? vi* ?iem paiem jau t?li o X111 g. s. pir m?jos gados bija skaidrs, ka pret v?-ciem vi?i absol?ti neko uzs?ki nevar, ka j?m??ina ar tiem izl?gt, ka tas let^ galiem pat izdev?g?k, jo tad ar v?cu paildifbu var?s uzst?ties pret krieviem un citiem letga?u zeines posl?t?-jiem, S? praktisk? re?lpolitika bija faktiskajos apst?k?os pareiza, t? pasar- ?
bas centieniem, senie letga?u vec?kie ari ieg?jui v?stur?. Vi?u indiv?du-, ?l? paapzi?a XIII g> 8. pirmajos gadu desrnitbs tie?m bija pieaugusir bija pieaugusi a^ I visas letga?u dlts paapzi?a, j? --^ vi?os par?d?s pat zin?mas agres?vas tiekmes (pret igau?iem). Bet visa t? tc^nlr bija par maz, lai izskaustu dl t l iesak?ojuos ieskatu: Ko nu m?su valdnieki, tie jau neko nesp?ji sveie j?, tiem Jau. rok?s vara. T?pat vis? cilti tor??r stipri vien dz?vi bija palikui vec?s pazem?bas p?rdz?vojumi, sen?k? savas cilts nrszv?rtibas saj?ta, ar v?rdu sakot, visas t?s Ipatlbas, kas letgalus agr?k dar?ja .^ humiles et despecti". Lielam Jetga?ii daudzumam joproj?m lik?s, ka vi?i k? ettiisk? vien?ba pai tom?r neko nesp?j (?o tad nu m?s. j?, tie citi. tie gani'*); un i savas cilU un savas kop?jas r?c?bas nenoz?m?bas un inazv?rtibas apzi?a palika vi?os dz?va ari v?l j?pproj?m. T?d?? ari nav noz?mes st?ties pie k?da kop?ja pa sakuma: t? k? t? tur n^as neizn?ks. Tad jau kb?k pa?auties paam ?z savu laimi, uzs?kt kaut kp pa?m par sevi: ja lab? izdodas, guvums var b?t kup?si katr? zi??  pats piln?gi neatkar?gs sav? r?c?b?, un kopus c?ka jau tik pat neliarojas. T? k? letga|u zeme bija plaa un maz apdz?vota, tad latidis dz?voja stipri izklaidus. Tas v?l jo vair?k nor?d?ja cilv?ku person?bas, kas jau t? bija sp?c?gas, T?dttas un uz??migasv T?d?? pa?auan?s paam uz sevi tie?m ?ita pats pareiz?baris. T? jau loti att?l? pag?tn? pa gadu simte?iem let?ajos un v?l?kajos latvieos ieauga tas individu?lisms, bet arlias nesabicd?iskums sadz?ves uzskatos, neuztic?ba pau ko-p?jiem pas?kumiem un skeptisk? iztur?an?s pret savas paas tautas priekniekiem, bet l?dz ar t<> ari drusku p?rm?riga godbij?ba, deniba, i bailes un iztap?ba pret eittautu varenajiem^ k?s tik rakstur?ga daudziem -.'tagad?j?s Vidzemes v i d i ^ ^ v?l? g?ja tiei no dz?v? sp?ka za^^^ latvieiem v?l m?su dien?s.
X T n 0 sakum? vald?ja sam?r? s?-^ ^^^ k f^l novadu valdnieki --vec?kie: So-j sigi un drosird?gi v?cu vasa?:. bet l V?l?kie v?stures teklas R?si? Auti?a Varico?s. Be-ibez liel?kiem un pla?kiem patst?v?-? dzimten? un m?su i notikumi m?su tautas t?l?kie dz?
ves apstikli, dim?l, ari (kuds neko n^su taoitas inentfiiit?t&^ j^^ groz?ja, dr?z?k pat par ?aunu; Taisn?ba, savu XIII gs s?kumavaldnle-ku re?l?s politikas d?? piln?gi 8^^ bijuies, letga?i dr?zi vien ia^l?tljfis pa dtu d?&u novadim, s i l n ^ pa ZeingaH. v?l?k ari pa ?ursur?^^^ ga?im k?uva latviei jau pla?ki noz?m?. T? agr?ki visu m?kti un spaid?ti dlts k?iiv? faktiski nlgo v i s ^ zsnes apdzivotiju, tm no dlts k?t^ va tauta. Te It k i piepildi j?s B?beles v?rdi: t ie p?d?jie^ ^^ b^^ ^ tie pirmie, \m tie piimie tie p?di?le. Izplatldaii^es pa Jaunim dsives vie-t?in,letga|i sapl?da ar agrfikira to apvidu iedz?vot?jiem maz?k ar zmngaliem. kas ar nelieliem iz??mumiem visi bija devu?ies trimd?, vai^ r?? ar kiiriem, kaut ari ne vis? to agr?k? skaitMajfi daudzum?. Ar o sapl?dianu letga?u ment&lH?t??ldz ar jaunaj?m asin?m ien?ca ari dai pozit?vi seno kuru tin lemga?tipsichts vilcIeiU; Diem?l, k? Jau auptik aizr?d?ts, to bija maz. Toties pats fakts, ka latviei tagad bija kluvuii par visu agr?ko cilu territorijas apdz?vot?jiem, nevar?ja ?zsaj^?tlglklem, vair?k p?rtikuaji^ latvieu laudim neatst?t pacil?t?ju iespaidu, kas lika mosties vi?os ari sUpr?kal. tagad jau nsdon?tai, ne vairs tikai dlts paapzi?ai^ V?l Jau latvieiem past?v?ja savas labielu aprindas; savi baj?ri, tur?g?ki saimnieki, leim?t^, laidini, gobnie?i, bag?t?ki bandinieki, vagari jeb st?r(^. Kl?t nka ari seno kuru labie^ p?rst?vji, ku?ii nebija tik maz. v^b?t ari v l ^ otrs zemga?u didltlgais, un driii ari pils?t? sarad?s das labs Uiitglks latVi?iu amatnieks. ?du ?auu past?v?ana c?la ari vienk?ri?ko, pla?ko masu nado-n?lo apil?tl ?n sUrp lab?kajiem ?au-dirn bija nenoliedtOTi ari t?di, kas prata dom?t ari drusku t?l?k par sava auri t?vu zemes novada robe?m. T^ e ari liel? m?r? k?uva par ^zin?g?kiem latviet?bas idejas gadu simte?iem cauri. (Beigas sekos)
? ;  i-
m
m
m
1
r
9y
li