I
: mmm
ir
L A T V I J A Sestdien, 1951. g. 8
Ralksini^ savu apmeanas vietu ASV izy:^?jie^ Mme$ota, Kan?das ro- be^ ti?ivum?/kur apk?rtne kaut cik ?ldzigei taii kas zied atmi??s par dzim teni. Antona Rupaini piieder pie tiem nedaudzajlemi, kas . ar savas dzim fenes zemi saaugui gandr?z vai bui^ iisiLS nozlmk.: Vi? nem?l pils?tu, kur nav ne p?avmalas, ne d?rza, ne mau ri?a, pa kuru var?tu pastaig?ties ba s?m k?j?m. ,
Ne tev vesel?bas, ne vasaras, ]a tu. itar?i, i^ avu p?du iespU?jiSi v?ra Miji Kad tu pastai<gs bas?m k?j?m... tni jOti, ?a atkal staig? pa savu jau n?bu . . . ka tev zem k?ju plrk^gallem kut?dama aug z ? l e . . t ? vienm?r ir fiioteids Antons Rupainis, aipjGsmo- dams vm^as, z?les un paa ieceres br?v?bu. ' Sve?s zemiem daba rakistnd'eka paa Izv?l?taj? viet? ir. bijusi pal?dz?ga, ienesi* dil??teiil vi?a, Istab? caui vi?^ paSi aiimi?W< un Ilg?k: Kr?k staunag ina^ls?tas za?aj? klusum?, kuras apk?rtn? aug rudzi un zilgo ezeri, Antons Rupainis ir pabeidzis liela apm?ra liter?ru darbu, kas bija iecer?ts un pa da?ai jau ar? uzrakst?ts T?udejanos pie R?zeknes un turpinSts atii.tfijaida^ dien?s V?cija. Sls darbs aptver ap 1200 iespieduma lappuu vm saiicas M ? r a mostas. Ar o ka- ]>it?ldarbu Antons RupalMs pats plr mals no latvieu rakstniekiem pa(::el v?stures aizkaru uz to laiku 19. gad simtaVa^um?, kad latvju br??iem pie austrumu robea .latga?iem par savu .dv?seli m valodu, par savu br? Vtbas Un laimes drusku bija j?c?ii?s t?p>t k l odien. (Un ar? ^apspied?ji bijk tie pai, kas odien. \
S! Antona Rupai?a v?sturisko ro m?iiitt trilo?ija nav rakstnieka bir?vas t#ceres datbs. T? autors ar lielu pa ciet?bu p?t?jis v?sturiskos materi?lus
un o rom?nu fabula bag?ta af sol? diem v?sturiskiem faktiem. Ar? ro
[VALENT?NS PEL?CIS
P?sf&rad?vei^ Ko, pravieti aklais, nu Tiiizn?m apsitis ziidies
m?iva centr?l? fig?ra nav ieceres va-? J*" gaisma un saule? ronis. N?, tas ir dz?vojis. P?teris J*'" " ' ' " f ,"!"??^^ Miglir?eks ir Latgales zemnieka s?t? H " f " " ^ . dzlLis, v?l?k ieguvi, izgl?t?bu. cTnl- P^ ""' jies par savu br??u ties?b?m iin br?- v . j i - - j f vlbu. m, par o br?v?bu ari krilis. " J"?**-^ '**"*' f
M?ra mostas l.n?k trij?s dal?s P ' ' ' ' " " ^ ' ^ ' * * ^ * - L^vj Grjma^s apg?d?, Vavetlij?. t^mlgTlSL Aljcv?. PiimS gr?mata, kas aptver V ^ , M . . V I . . . dumpja laikus un tam sekojo?s vaj?- ^ "i""* imm Latgal?, jau izn?kusi. Kas iz- ^ ? ? nokauto kapiem las-^ pirm?s p?ris lappuses in? St?- J"" ? mata, to Rupai?a kupl? valoda un *'',?y/"" iatri??joais st?st?jums nemanot aiz-1 ^ >"8ties un tic?gam gav?t. nesiis cauri "vis?m 400 lappus?m. Turpm?k?s divas ?s trilo?ijas gr?ma tas izn?ks pusgada laik?*
Ludolfs Liberts izst?da ?uj^ r?l 4. sept^'btT atkl?ja prpif. ?udolfa
Liberta gleznu izst?j Barbizon Plaa igalerij?s, kas pieder liel?kaj?m un lab?kaj?m ?ujorkas izst?u telp?m. Izst?di r?ko m??kslas mecen?ts .Srl- ders, un Liberts tan? r?da 57 gleznas, kas ?ujorkas apst?k?os tr loti daudz parasti te m?kslinieks Izst?da 20 ^ darbu. T? Libertam pirmajam ra dusies izdev?ba r?d?t latvieu t?lo t?ju m?kslu ejienes starptautiskajai sabiedr?bai.
. it
Lien r?pus, k? ??ska Un samekl? vietu Aiz klinu blu?iem, kur ?l?gs Dievs nometis a?me?a pakr?sli clet?l Sl?p vaigu smiltis un m??ln? slav?t
Atgrieoties odien?, pie greznaj? hotel? debessk?p?Lv r?da Uelu portretu yecu lucijv sen? rot?, kas sav? v^n?ba -jfi Liberta savlaik gleznotfijai? latvi ??ni?u Nameia, Lam?ji? ??metn?m {m?kslinieks nodonij?? atjaunot p?c atmi?as), v '
Tas viens no izst?des ..stfi?i?^ ?iem"? k? pirmais, miri?ts ari ka^ log?, ko gleznot?js nupit p?rvei^ " ^ spiiestuviesi - Bus^ prot uns, rlzes, Ven?cijas, starp, t?in un d?mak?s tikpat tratkstniifei
Dorda Orvela popul?ro' rom?nu 1984 tik veik&m?gi^ latviski p?rtulkojis V a l ^ ^ r s K?rkli?, ka pa<r to tulko t?jam . nfikias kompliments. Darba autors, ?d? rom?na form? izs&c?diimid br?di?Sjumu cilv?cei, nav. atst?jis vietu ?'ptimianaim. T? ir dzi}as bez cer?bas pamiatota gr?mata, kas nav nemaz domi?ta k? m?kslas rom?ns un ar? nepretenid?. uz tlda v?rt?bu. T? ir ? lailca skarb?k? un im?cino?k? sa t?ra paf totalit?ro valsti. Bet tai nav sat?ras smieklus izrais?t?jas ?pa?bu, dr?z?k otr?di gr?mata j?noliek ar vaic?jumu: Ko tad?"
Orvels pieder tai imtelektu??u gru- pal, k^ as bijui kreisd un atbalet?ju?i komiilnistisko d<miu. Z?m?gi, ka taisni ie ieskatljuiies vistie?k ?s sist?mas aklaj? dzijum? un atmoduies daudz skaidr?ki par daudziem citiem ne'* vain?giem j?riem". Lai min?m tikai bez Dorda Orvela y?l Atidr? 2idu, D?vid? Rus?, Teodoru Plivj? uc. Ma z?k svar?^a,^ varbiit, ai rind? lietu b?t?b? tverot *^ vieta t?diem lieci- niekiiem, kas pasi bijui ?s sist?mas lunkc?on?n un vien?gi, vair?damies k?das, ne?lastll^, p?rbegui rietu- mos4 Vi?i vair?k noz?m?gi praktisk? propagand?, itek? tan? gar?g?s struk t?ras pfirvddot?j? darb?b?, kas vie^ m?gi nostiprina cer?l?as rietumu kul t?ru redz?t past?vam.
brviels sav? romSni 1984 atkl?j vlsi?i SIdas Iek?rtas seju visatbaido^ ?k? kailum?. Pirmaj? da??, kam?r varbnis Vinstons Smlts ir viens ai sav?m dom?m, vi? sp?j k?d? rovlt! pasarg?tie, no visU redzo? tllekr?na 4cs; vi? var pats ar sevi izm?t dau kritisku frak un pat ierakst?t dienas gr?mat? iSnd^s, kam j?v?st? n?kotnei par? ?s dienas briesmigumu. Otri da?? Smits sastop savas m?lest?bas partneri, bauda aizliegto augli -~ sie vieti, un tan? pat peiz? m n?vi apgr? kojas pret partijas reglamentiem. Vi? vairs nav dros, vi? dom?, run? un r?kojas ar briesm?gu apzi?u, ka kuru katru sdrkli vi?i abi b?s pietiekami izsj^ iegotir lai pret tiem v?rstos M? lest?bas ministrijas moku ier?ces. Un t l notiiekj jo t? tam negl?bjami j?b?t Izejas nav/ S?kas moc?bas, kad pa- kSpi p?c paik?pes apgrie otr?di Smi- ta sMdzenes, iespie taj^, ka divi ,reiz divi ir pieci, ka ^ka? ir miers" utt. Un beidzot viss ir klrtib?, Smitu izM, uin vi? ir p?rliecin?ts, ka viss
Amons Rupainis pla?kai latvieu _ _ las?t?iu saimei k?uva paz?stams ar ?^av laiks ^ ^^^b urn?l? Atp?ta iespiesto rom?nuU^p p^jj^^^j?^^^^ Baltie t?vijl937. g.). B?dams vec?- ^si?u sarkan?m^
Au|o p?r tuksneiem melniem, c?luies no Latgales latvieiem, Aii- U y,^ a^ ^^ ^^ tons Rupainis (dzimis 1906. g.) pieder ^as m??bai d?v?s'o zemi 1 lielo p?rv?rt?bu paaudzei. Vi? paa fa ar aaj^ ?u un ?i^ ^^^^ ac?m redz?jis veco un jauno Latgali, V vi? redz?jis apspiesto un br?vo latvju | iiiUiiiiiiiHiiiiiHiiUiiUHllitiiiuiiiiiiiniiiiiiiiiM tautu. 14 gadu vecum?, pats pamat ^ skolas skol?ns b?dams, vi? vair?ku ? OcDfi SldStfi e diemu jaunieiem k? pirmais m?c?jis *^ dzied?t Dievs, sv?t? Latviju! 1920. g., (Turpin?jumi no 5. Ipp.) t?l?t p?c Latgales atbr?voanas no bol- m?roties ?stajai dz?vei. Lai vi?ai evikian. V?l?k bijis skolot?js, bied- salda, salda gul?ana, r?bu organiz?t?js,, ko?ii diri?ents, |e- Nu j? patiesi, j?izber acts un isors, pats skatuves darbu autors un j?run? par dz?vajiem; ne miruiem, aktieris. J?, izm??in?jies pat partijas Maniem draugiem dau ielu aitsta- run?t?ja lom?s. tum? dz?vo radi, latviei, kas eit ?u-
Vi? bijis m??g? kust?b?, vienm?r jork? aizvad?jui pus>i sava m?a. saskarsm? ar tautu, smags un bag?ts S^tdienas vakairos vi?i alla sialas?s^ n6 pieredzes par atdzimanas laiku visi kop?, k? tas plaaj? pasaul?, br?vaj? zemi pau valst?. Nu ar prie- celleto atkal satiekoties, radam ar ku varam atz?m?t, ka no sava bag?t? radu kl?jas. Vi?i s? r?mi un miejrigi pieredzes p??a piimo lielo s?tuvi An- un run? o un to, un uzspodrim k?- ions Rupainis it izs?jis visu latvieu da veca pazi?as aizg?juo laiku seju, dv?se?u k?k?. J. Klidz?js | v?jos aizki?dua cilv?ka Hktenl, bet
visbie?k, pat vienm?r, vi?u valod?s apgroz?s- d?leri,^ ^^ ^^ i k?ri. Sl? v?rdi mian^ ausfim; eveSI, bet ar laiku es ziiiu, ka d?ieri Ir do-
supe?i -^ setndeki, un k?rsf kas ma nam aus?m izklaus?m k?^^v sagrab?jui; riaie?i, ir Amerikas spoi l|ykot? auto vabole/ Un^^^^^ v^ st?sta par ejienes iera?m, likumiem
D20RD2S ORVELS - 1984. TULKOJIS V. KARKLI?.^ DAUGAVAS APGSDS.
ir t?, k? to partijas augst?k? vad?ba pam?ca, k? prdekdieli?s vad?t ^notelc, ka cit?di nemaz nevar b?t. jg^ ^ _ ?^?^ _ ^. Tam visam punktu pieliek, izstr?d?t? Lss atmi??s biei auM?. un paij? jaunrutua, kas izskau visp?r tos v?r- Li.(i^u ^gi^ Latviju. Dom?s aizstaig? dus, ar kuriem var?tu izsac?t kidu U t?va s?tu, m?ju, un sastr?d?taj?s dump?gu doinu, u? t? run?t?js nemaz plaukst?s uzd?gst Liep?ja, ? jauk? nezina v?rdu kaut kam, kas b?tu t?ds, dzimtenes j?ras pils?ta ar vis?m t? ka? ar partijas l?niju nesaskan. laika nosaukuma iel?m, pace?as del
T?da ir rom?na j?ga. Tiesa Ir n? tulznas viet? Vidzemes pau lappuses gr?mat?, kas p?k?i to pa- gurs, aizlok?s riev? ce) gar kl?ti?u daua garlaic?gu, galvenok?rt gan, j?- vaii ?naino birzi, un atmi?u ce?i no domi?, latvieu las?tt?jam, proti beidzas pie t?s dienas un stundas, gr?mata, k?ds kontrrevol?cion?rs s?- kad ku?is reiz uzvilka enkuru un Jums, kuru it k? sarakst?jis k?ds Ema- vi?i dev?s pasaul? ladmd mekl?t nuiels Goldteins,tautas ienaidnieks", T?l?k visi sakari ar dzimteni'pa pret ko v?ras visa partijas un t?s iz- jukui. Vi? lasa tikai amerik??u r?kotonaide ned??u" aparat?ra. ? av?zes, b?rni lielas un skaistas gr?mata saucas OHgarch? kpllekt?- meitenes, z?ni, kuriem blakus jau st?v visma teorija uii^ prakse, t? atkl?j kara kliamslbas dienas tikpait k? totalit?r?s valsts. gal?j?s konsekven- VAirs nerun? teitviski. Vi?i noskat?s ces un ir baigs paties?bas koncentr?ts m?sos ar laipniem smaidiem^ dak?rt aj? sat?riskaj? utopij?. Bet t? k? is pat zi?k?ri, izgr? k?du guldzienu, trakt?ts aiiz?em daudzas lappuses, pie kas s?kas latvieu valodas ska??s t? aps?kst interese, un t? zaud? ar? bet norijas r?kl?s svei un nesapro' rom?na beidzam? dala ^ s?kais Smita tami. U? es sl?pi pagl?nu uz saviem p?rveidoanias apraksts, kas izvelk z?mem<, un man s?p sirds. Vi?i m dienas gaism? moderno moku pagra- j?sm? un sp?d?gam ac?m apskata sa bu idejisko un praktisko drausmi- vus Amerikas asinsbr??us, priec?jas gurnu. par vi?u gl?tajim un sve?dajiem
Pats Orvels par ?s gr?matas las?- ap??rbiem, br?vaj?m un ?rtaj?m kus t?jlem^ iztelciesj Izpratnes tr?kums t?b?m, urbjas vi?u mut^, bet ne- tos pasarg? no pr?ta zaud?anas." var saprasties. Var gasttdrlz vai pievienoties autora HAngliski run?t mani z?ni i?m?c? uzskatam. Gr?matas tulkojumu lat- ies itin dr?zi," es sevi mierinu, be viski var?tu apstr?d?t k? ? nevajadz?gu, k? b?s ar m?su valodu?" Un es sev bet t? ir aplam?ba. Vispirms, rom?na ciei nolemju: katru dienu vi?iem b?s v?rt?ba sav? nozar? ir p?r?k liela, lai j?lasa un j?noraksta pa lapai no m? to neizlas?tu ar? latvietis, tas daudzas eu rakstnieku gr?mat?m, b?s j?lasa atzi?as v?l vair?k izgaismo m?sos m?su aiizg?ju? god?ba, kur m?su lie paos, un bez tam mums ir pien?kums l?s b?das vienm?r redzamas k? at b?t kontakt? ar vi-su rietumu gara v?rtas r?tas, kuTi vienm?r liesmo strukt?ru veidot?ju darbu, Un Orvels ] naida ugunskurs m?su zemes posti
lajiem UU; uzzied m?su trimdas dz? ves prieka un lepnuima pu??tes m?su koncerti, dziesmas un sveu ?auu laibi teikti v?rdd latvieiem Un es vel saku: vi?i nedr?kst?s m?su valod? ieloc?t sveus v?rdus la run?jas katra valod? atsevi?i, ri un pareizi, un man b?tu prieks, ja vi?i iem?c?tos run?t airl dai?skan?go fran?u- un ar? italu valodu. Kaut lakst?galas dziesmas, bet katrai va lodai j?turas paar sevi ne sajuku ?m hebaud?m?pu^^^^^^ T? es sevi apmierinu, t? es gribu vi?us sagl?bt par, tiem, kas vi?i ir. Un tie nemaz nav ska?i un uzp?sti v?rdi. Man b?tu ?l, briesm?gi ?l, ja latvieu valod-a izn?ktu pasaules pu?u d?rz?. ..
(Helgas sekos)
Apmekl?jot m?kslinieku vi?a ?ii jorkas darbn?c? ar tumsarkan?m d? , lij?m, tuvs un reiz? t?ls p?k?i k??st ? 9^ 8 uc. pils?tas, kas I?iberte Tor?akalnsl S?s pu*^ ?es aizvien zied? juas Liberta Tor ?akalna m?jas klu saj?' d?rz?, abpus' ce?am no v?rtiem uz balto namu, kur 19^ 3. g. septembri Libertam bija jubi lej?s izst?de p? d?j? Latvij?. V?l atmi?? kr?slainaj? vestibil? lielas, ^ v?* ?? form?ta klus?s, dabas^ rozes^ augst?va salon?
virs klavier?m B?t hovena, Lista* un,
gabali?u t?l?k, kundzes Amandas
Libertes-Reb?nes portreti. ^
Sl Maz? Altona- vas liela ar kvu v?rdu vien jau aiz* ^ nes senaj? romanti?i 1^ ?iet, atgrle^ zuies R?gas r?tskunga laiki, un it k? pats no sevis, Liberta elegant?s otas izburts, fantastisk? kr??um? acu priek? pace?as senais Meln- galA^u nams vai sniega d?mak?s sidrabainie Tor?ak?lni. Tikpat sldra- )ains Latvijas ziem? atmi?? atviz -iberta nams kaimi?os manam R?gas b?rn?bas m?j?m, gar kuru katru vakaru p?c koncerta vai operas mi- ?s i?tSi
Sniegs gurkst zem k?j?m, un aug ? zvaigznes. Priekpils?tas nakts dzi} kluisumi; jau teQ? aizr?b?jis p?d?jais ?. tramvajs, un satumiuas mk?s m?jas; T M Liberta nama augst?v? $poa, zila gaisma. J?, toflaik, melnu kafiju dzerot, str?d?ts vai viienlgi nakt?s, dz?vi piemetina gleznot?js.
ir viens t?ds. Andrejs Irbe
KULT?RAS C H R O N I K A P?c vasaras p?rtraukuma latvju m?kslas
a?ent?ra Boston? uis?ka sezonu ar bi). Lie- pl|aa operas solista Borisa Piekatnila un jaun?s planlstes Bitat P?terjones Itoncertu. Labi apmekl?t? koncerta pirmkj.i da?? m?k- slinieki* Sniedza latvieSu ska?r<fa B. Meld- gaUii, A. Kalni?a, J. V?tola un Br. Skultes dttesmas un klaviermOtiku; oUaiS da?a r> Verdi, Caikovaka, Guno, Rosini un Mocarta popul?ro opeiu ?rijas un Sopena klavie?* mflilku Abi m?kslinieki ar iej?t?go sniet gurnu guva klaus?t?ju aplausus, un ziedos. B. Piekaln?tis koncertu beidza ar Es dited?u par tevi, t?vuzeme, kas klaus?t?jus aizveda taud?i? dzimten?. Bostonas latvieu org?ni zficijas pl?no v?rt?ga koncertu un te?tra iz r?u sezonu.
visas it k? sp?rnotas k attur?gi. elegant?,, ?ka (kur ?s? apskat? Llbe?rts izcelts pils?tu glezriotS?) t?, yat)?ti. cigs, gail tikai sietu zi?S, iji Utriljo, kas^ glezno FraiLcijas y min?ts m?kslinieks iecerljj valstu pils?tu'seriju, . :
Seii?s Vidzemes l?bju \6M?\ tecis, t?s v?Pdu (Lib?arts priekv?rds) nesdamis, ].udoli;]?ll^ k? person?ba un gl?z lot?js:'ip. vakareiropietis. K? t?dam^ pirmajam ?o latvieu m?i?sliiditt;^ v?ru?s ?ujorkas gialeiju diml
,Lai vi?a gleznai v?rtps a i ? p p saules pils?tai
Mud?te Aus
FE?ETONS iv.
Ierodoties Jaunejl^ pasaul?,^ mani p?r??ma ar? jaunas tieksm-esi Sakum? gan nopeln?tie dol?ri vair?k p?rv?rt?s damdes?s un ananasos, bet kad v?* ders bija dajb?jie savu tiesu,, s?ku p?rdom?t, pie k? lai nu ?e?os, Ve cais pazi?a J?kabs K?posti? uzveda mani uz pateiz? ce?a.
Vai auto tev jau ir?" vi? no pras?ja^ " , ft
,,Nav. Tas maks? bargu naudu." Kas par niekiemi Ja tev ir jau
400 dol?ru, t? lieta iet. Dab?si uz nomiaksu divi gados."
Ar J?kaba pal?dz?bu tiku sava Sev- roleta.
P?c p?ris m?neiem satiku P?teri Svikliti. Nu, k? svieas, vecais? Tev gan jauka dz?ve pie ezera. Va karos un sv?tdien?s vari pabrauk?t ar motorlaivu, pamak?er?t. Apskau ams cilv?ksl"
i3?tu jau jauki," iebildu es, ja man b?tu motorlaiva,'bet ar auti?u pa ?densvirsu neiet"
Ko! Tev nav motorlaivas? K?da vella p?c tu pirki auto, kad tev ezers degungal?!"
P?c ?s?m p?rrun?m nol?m?m, ka j?tais?s va?? no auto un j?g?d? mo torlaiva. Izn?ca glui labi firma pa??ma auto atpaka?. No samaks? tiem pieci simti dol?riem divus sim tus v?l dab?ju atpaka?. Iemaksai par motorlaivu izn?ca bag?t?gi.
P?ris m?neus ezer? ku?oju lepn?k* nek? sav? laik? Kolum/bs oke?n?. Bet tad pien?ca i'udens un rad?s raizes
kar lai lieku savu ku?i" pa ziemu. Gl?b?js rad?s Harija Trumpes per
son?: Kam tev motorlaiva? Lab?k mier?gi s?d?t Istabl, skat?ties televl ziju un klaus?ties m?ziku. Zini ko te k?da firma dod uz ilgu nomaksu t?du apar?tu, kur? sakombin?ta tele v?zija, radio, patafons, gr?matu skapis un koktei?u b?ri?Sk Kas nekai zie mas vakaros s?di pie apar?ta ar gr?matu rok?, skaties sporta sac?k stes, klausies operu lin iemet pa gi? z?tei."
' ;*Nb motpii^v^?' i2nS4 u^ cik vajadz?ja iemaksai tajam br?numam.
Ziema pag?ja jauki, tin* liel?kh?' par apar?tu jau- biju n?jmakeijjl; pavasar? no kaimi?u t^ata fljuiil' ciemoja Ingus Gur??tis. '
Ir jau laba lieta tavs aparas^ ^ ko tu ar vi?u ies?ksi vasar?? Vai grib?sies jauk? laik? kvem?j il Visizdev?g?k? manta ir elelcti Iedusi skapis. Ja karstum? ivl pieej tikai pie ledus skapja, pudel?ti alus, un t?l?t j?ti^ka ?ennenl pl?st svaiga dz?v?ba."
P?c ned??as kombin?tais telelat] apar?ts bijia nodots firn?bai atdakali t? viet? ierad?s grezne ledu^ ika kas skait?j?s pa pusei amak ?^?s
T? man visu karsto laiku v?sa alus, un pa tam Ipaguvti skapi ar? gal?gi nomaks?t, ticis pie sava ?pauma,iun nu r?tu ar? par mani s?kt raksti'
[t):<i
Ti
Kl
(VII kad ierad?s Fricis Dvirlga. Mfi?sli tikan?s rezult?ts bija, Ica ledi par puscenu p?rg?ja cita Ipajifl manu virtuvi greznoja e M pl?ts un dz?voklis biei! smario?i tautiskiem ?dieniem. B?et t? W laiku pa laikam apciemoja . J?lis, Adatu M?rti? un N<toi Kris, t?d? pat sec?b? matiu f trisko pl?ti aizst?ja piitek?u silt putek?u s?c?ja viet? iei?ad?s pailafi un patafona viet? elektriskais un v?dera sild?t?js. ;
Patlaban- viss jau b?tu bij!is labi, bet nupat nesen sdtiku J?ttl durj?nl, kas nesen k? ?eradies rik?, bet jau brauc ai ? gada Ki leru. Ko! Tu Jau vair?k nek? gadus Amerik?, bet tey v?l ?a^ am sava auto? Vad' zini f- gandr?z kauns ar tevi s i^etiesi"