1
i ;s A
»>.ļi.imuiu%iiinim«wiiAļ
fSedakcija m^m tiesības iesūcos manuskriptus sai^nā^.
Neizlietotos manuskftptus ueiiglabas, bet uz vēlēšanos Misū^ dtpakal, ja būs pievienota pastmarka.
Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītajos rakstos ia^eiktās (oomas var an neatbilst'redakcijas viedoklim.
f ede ļaudis Fareiē gaida atbrīvošanas stundu
Pavasarī nometnes iemīlnieki vēlēs d^audses pārvaldi
MILDA OZOLA
„Lejas, Saksijā, Vācijas ziemeļos, netālu no Ziemeļjūras krasta, novietne Vācijā — Farele (Alters-Iheim fuer iheimatlose Auslaender l23) Varel i. Oldēnb.). Te pavada savu mūža vakaru tie, Kuri dažādu apstākļu dēļ nav varējuši sekot saviem bērniem, tuviniekiem, radiem un tautiešiem uz tālo Austrāliju, Kanādu, ASV vai citām zemēm, šie dzīves likstās rūdītie vīri un sievas ir kā latvju ozoli un liepas, kas šeit skabardžu meža malā, ziemeļu pusē, pārstādīti tiem nepiemērotā ; augsnē un pār kuriem tagad brāž pāri skarbie ziemeļu vēji. Bet ;šeit veco ļaužu mītnē ir arī daudz tādu, kuriem naviie bērnu, ne tuvinieku, ne radimeku ne Vācijā, ne arī' i^iir citur brīvajā pasaulē. Tie visi ir palikuši aiz difelzs-priekškara. Vieninieku un šo gluži vientuļo cilvēku dzīve arī brī-
nodaļa ir ^nozīmīgi faktori Fareles. negaidītu pretestību, un kopš vai-£abiedriski—kulturālā dzīvē. Jaunā! rāk kā 1 gada Farelē ir iecelta DV nodaļas valde konstruē jās šādi: priekšsēdis J. Būmanis, vietn. A. Golvers, sekr. V. Krēbs, kasie-
loslonas ml
ris P: Kalvītis un Nedrzinis E. Krastiņš- : revīz. komisijā priekšsēdis K. Rozaibergs, sekr, J. La-piņš un loc. J. Pavlovskis, Ir Farelē arī YWCA's nodaļa. Kalpņša^ nā savam tuvākam Fareles vecie
Katru gadu Bostohgs (ASVt lie-
draudzeg pārvalda un revīzijas komisija, kas tomēr pa visu laiku nav _
sasaukušas nevienu sapulci, ne ari laikraksts ,,Boston
informācijas sanāksmi. Jau 1951.'^"^^» sacensību visu ģimnāziju au-
Glo-bc
dzSkņu labāko mākslas darbu (zīmējumu un akvareļu) godalgošanā. - Šogad no 4000 sacensībai izvēlē-.
vajā pasaulē ir" smaga, jo tie nesa- citās novietnēs. No 1950^?|adā^ ie-
ņem ne no viena tuva cilvēka nekādas ziņas jau 9 gadi. Bet sirmais, ozols ir ciets un sīksts. Arī vētrā un negaisā tas neliecas.'
Sirmā tēva un baltās māmuļas
hrl ,.'r.imx zpmes-Joilfin spjā šāk ie.mmētm -jumi-rnih.'ili. ■ 7'āv ;V ne ilhfi idejas, hel ari ihtrhi. ko no mājām izthVak cilrēh ir nc-pacielīgi ņaitļlji.^ jau ilf)ux gndiiti, un vēl vairāh lir, kuri hndā VII salā rīl kaut kā ck.^islē, gatfiof, ka kndw dienu vaiiūl brīnums mainīs viņu šķielami bezcerīgo diīri. ^
Mēs varam i.fic(y Vili neiicēl slnrenā Kostradāmus pareģojumu izhdknjumam. kii dielis rirs -uzvarēs tērauda viru, bet skaidrs ir tas, ka. no Savienoto A'alslu nostājas un rmljas atkarāsies nākamo mēnešu un gadu notikumi iepretim otram ■ tieta jam spēkam — komunismam. Ir jau daudz rakstīts par jaunā'prezidenta im riņii ārfiolltjkas vadlīnijām, bet mvs interesē viņa nostāja Batlijas vatstu jautājumā. Kādā sarā vēlēmiu kampaņas vunā Ki-zenhauers, minot komunisma apspiestās valstis^ kā pirmo minēja Latviju. J({ lldt sim Jallas nu Potsdamas noilgumus, ar kuriem, kā lināms. sabiedrotie aizina Staļina virskundzību pār dau'dzāni tautām nu ■apgahatlem Eiropā un ^Āzijā, iedrošinājās kritizēt tikai atserišķ'i himāti^li, tad jau pašā savas valdīšanas sākumā jaunais prezidents pateica, ka prasīs no Kongresa^ lēmunin, ka ^V/-rienolās Valst^is neatzīst nekādus noilgumus vai vienošanās pa-ļ;ulnē ar citām valdībām, kuru reudiātā noliek cilvēku verdzināšana. Protams, Kongresa lēmums, neradīs lūtltējas pārmaiņas knmūnisht pārvaldītajos apgalmlos, bet tas pierādīs kā komīmi-s/iein un viņu varas vīriem, tā apspiestajām tautām un visai pasaulei, ka Savienotās Valstis atklāti nosfājušēis verdzināto tauta pusē. Ja līdz šim Savienoto Valstu politiku laksturoja /w,s/'-ntāte un atturlļm un tās vairljā'< no^ katras rīcības, kas eventuāli varētu kaitināt varas kāro diktatoru Kremli, Jad nu šis laiks ir hndue^. To norāda ne tikai runas un deklarācijas, bet jau daudzi svarīgi lēmumi.
'Ko no visa tā iegūs izdzUie, un aizvestie? Pagaidām tā ir likai zelta maliņu, ko redz aiz lielā tumsas mākoņa, bet lā dod luību, ka reiz iomēr mēs un viņi sagaidīsim to dienu-, kad izkll-du smagie negaisa mākoņi un apspiestās tautas apspīdēs jauna brīvības saule, un ka ari šo lautu, dzīvē ie.'^lāsies atkal jauns pava-:^aris, jauna augšupeja,'liels jauncelšanas darbs. Xav tik svarīgi tieši kādas robežas šķirs- lautu no laulās, jo, /y/. vebūs lā, ka. bija, ir veca palieMa. Pel ka nevar ilgi palikt tā, kā /r/v ir pašreiz, par lo nav šaubu, un jaunā laika iesākumu jau norāda daudzas pazīmes. Urnās ticēt, ka tā nebija nejiiušlf)a, bel vēsturiska nepieciešamība, ka šajā lik nozīmīgā laikā vavenākās valsis vadībā nostājas karavīrs, virs ar dzelzs vārdu .un gribu, kas pazhi kā knŗa. laika grūllhas, lā miera laikā ērtības, wv kurš pirmajā lietajā runā lautai kā prezidents nebaidījās pateikt', ka „kaŗavlra .^oma nav tik smaga kā verga važas." Lai Dievs dod viņam padomu, spēku un iespējas, kā viņš pats to tfuhjh, starp .saviem daudzajiem pienākumiem pašķirt ari dzelzs aizkaru, lai lur ieplūst u spirgti hrlvlhas pavasara vēji, krisfu vergu važas un visa lilvēre vaiēta dzīvot mierā un saticībā. Vismaz tādas cerības dod ie-mktais jaunais .Kizenļiauera laiks.
Tumsas periods vienā gadskārtā ir beidzies, saule sāk atceļu', jaunain'pavasarim, un cilvēks kļūst līksmāks un panesīgāks, kaut an zina, ka vēl sagaidāmas vēircs un negaisi. ■ Tādas iezīmes jaunam brlnbas pavasarim va'r saskatīt ari apspiestās tautas, jo nebūs pārsteidzīgi teikt, ka līdz ar saules atgriešanos šajā gadā sācies arī \jauns laikmets vē.'<tures griežos. Nemaz, nevajaga būt' pārāk lielam oplimi^lam, lai sa.4-atl.tu pirmās iezīmes,-kas runā, par labu mūsu ilgu piepildījumam. Vn trimdiniekam ir nepieciešams kāds gaišs cerības stars ikdienā, jo, kā dzejnieks skaisli: ir pateicis, — nepieliek ar baltu maizi vien, ir vajadzīgs kaut kas vairāk, lai dzīvotu. Vi.^maz lai tautas dahi, kurai Laima pūrā ieliku.'ii sirdi, ka^' mfl sani tēvu zemi.
ka brīvās pasaules nofeicējais spēks ir Savienotās V(dstis,' vfvienaiu nav ne mazāko šaubu, un nu pie šī varenā kuģa stūres] ir .klājies jauns kapteinis — piectvaigžņu ģenerālis KizenJiauers^ ko viņa tauta dēvē vienkārši par Aiku. Vi.sa pasaule ar interesi seko viņa deklarācijām, un darbiem.  Laigau viņš prezidmia amn-'
fā ir bijis Hkai vienu mēnesi, kas parasti ir pārāk Īss laiks, /a/'i gars arī dzīves likstās, atstātībā un ■par kādu idāriu mi personu varētu droši spriest, tomēr šajā Mt- Fareles veco ļaužu mītnē nav ri-kā jau ir notikušas- redzamas pčj'maiņas, ve tikai viņa lielās valsts,> mis un kultūras dzīve te nav apsīkusi. Te nenoliedzami nopelni ir LCP Vācijā loceklim, vietējās, komitejās priekšsēdim ĻKpĶ Jūlijam Biimanim, kurš veco ļaužu mītnē ir noorganizējis un vada jauktu kori, kas dzied svētku dievkalpojumos baznīcā, pavadot ni^irušos pēdējā dusā un uzstājas arī organizāciju sarīkojumos. Kad citi, gadu nastas liekti, nevarēdami vairs uzrādīt to veikumu, kas tiem ir bijis mūžā brieda, atmet visam ar roku, tad Fareles sirma dziedātāju saime mierinās ar to mazumiņu, ko tā vel spēj un var veikt, un tā sagādā patīkamus brīžus un garīgu veldzi arī citiem saviem tautiešiem un trimdas līdzgaitniekiem. Mēs, kas bieži dzirdam šī kora dziesmu, varam liecināt, ka sirmajiem dziedoņiem, netrūkst sajūsmas'un ziedošanās gribas, un tāpēc neizpaliek arī sekmes un veikumi. Arī LCK Vācijā informācijas nozares; ; darbinieks Brunis Rubess, š- gl Latpress apgāda LondcMiā izdotā a'lmānachā 1 iecina, kā Fareles veco ļaužu mītnes koris ir izvirzījies par vienu.no nozīmīgāka3ām koru vienībām Vāci jā. Faŗelē darbojās arī DV nodaļa, kurai :š. g. 29. janvārī bi^a jaunas valdēs un revīzijas komisijas vēlēšanas. Kā koris, tā arī DV
g. māc. Dr. theol, H. Biezais Zvied-rijas: Latvju Vārda 49. h-ra raksti^ ja, ka administrācijas metodes arļ
iecelšanām un atcelšanām ir izrā-darbiem (skolas izrauga sa-dījušās par trimdas baznīcas dzī-'^us 3 labākos darbus pašas) atklā-tēvi un mātes redz savas dzīves vei kaitīgām "un norādīja uz drau-'^^^V^^^^^^^^ ^^^^^^ "^o starpā ir zīmi un jēgu. Vi^i tiešām mīl .'sa-ļ dzes locekļu prasību resp. tiesī-ļ^-^'ī ^ivu latviešu jauniešu darbi — vu tautu un sava mūž^' rietā ,vēl bām, pašiem noteikt savu baznīcas ^^^^'^ ^^''^^ā (Roslindāles, VašingtOr
TreMien, 1953. gada 25.. februāii
ļit'ii iŗrHuwiti.Miiii III. Nļiiiļi III 11^^ III IIIIIļj..'
MĀKSLINIECISKO SARĪKOJUMU KALENDĀRS TORONTO
8; martā Svešās asinis ceturtā izrāde.
15.,martā, sestdien, Mārtiņa Zīver» ta jubilejas izrāde, kurā piedalīsies visas trīs Toronto teātra trupas.
29., martā, Sv. Andreia baznīcā
Garīgs koncerts. Piedalās E. Veskimetsa (soprāns), E. Sedlv-ņa (alts)» 'Ž.Zentiņš (tenors). P.
cer sagaidīt Latvijas • augšāmcel-
un. draudzes dzīvi tīri demokratis-' ģimnāzijas audzēkņa)
šartās rītu un.a|griezties savā dzimn kā,un brīvas baznīcas cieņai atbil—^'^^ "^^^^ ■ Kēniga^ ' iRoksburijas t^iii.r,^y^R r,r,i^A'i^iirtioi'^^dMz ^cn^.. giošā g^rā. Tag^d ūz 205 Fareles^^^""^^^ Timlltija ģimnāzijas au-
tajā zemē, sava dzimtajā'sētā. Daudziem tas gan riav ļemķt.un jau vairāk kā 60 gurdo latv.fķ;^e3ihie.-ku atdusas Farele.s, l:apos:'''^Vecie ļaudis veltī arī nopietiiu-..4jQteresi baznīcas un savas draudž§i'4zlvei, tā' noderot: par paraugu Anajieni
vēlētiem draudzes pārvaMiģ|vlocefc-: ļiem IRD laika- rielākā^.t|š|f l^ija izceļo3 tisi, bet'" ieŗosi|0t - JŠļJ^ias'. dr: pāiTaldes un^rev. komisijas''vēlē-
šanas, Fareles jau tā lij^tu pi'e-mekiētie ļaudis uzdūrās illa" tiešām
driiudzes locekļu lūgumu baznīcas dzēkņa). virsgans Arehibīskapa tēvs, ir tei-
No šiem 600 dari:'"em īpaša liet-
cis savu. autoritatīvo vārdu, nolik- P^'^^ēju žūrija izvēlējusies 200 lādams F.areles draudze^ .pārvaldes' ^ākos, kuru autori saņemsit, s. un\|i:īžijasVomkias,vēfeanas uz'v^elta-panākumu atslēgas'' atzini-š. g. iiavasari. Ārī Fareles sirmie rakstus, xm šie 200 darbi tiks rfraud'zeslocekli'cehk'^fnilestības sūtīti tālāk s,dcensībai visas-.valstb Mes"^"stal'i" atkausēs''Mažu -cieto ļ mērogā Pitsburgā. Pēdējo 200 daiv 'širžir'Mur un'ka ^d^ēmokrātiškas'      starpā ir arīi.minēto Platā un
ūrr-' brīVā'š ' draudzes pārvaldes. un re\^īžijās"'komisijas'" velēšanas kā ■pavasara pali^ aizskalos' ilgi 'sakrās Jušās'dūksnas'un sārņus.    " -s"
SASNIEDZA AUGSTU LĪMENI
Pagājušā, otrā aizsardzības ļpro-{kas 'aptver lidValiku,' i'adara^'ietaisu grammas gadā, ražošana, un' nodarbinātība Kanādā sasniedza rekorda
SIEDOJUMī ^KULTŪKAS FONDAM
līmeni.       - i
Mēs nekad līdz šim nebijām piedzīvojuši tik intensīvu dabisko; bh-gātlbu izrhantošanu un tik: strauju ražošanas jaudas ^paplašināšanos, kaut arī arvienu lielāka daļa imū-su nacionālās piepūles^ir bijusi iesaistīta aizsardzībasv darbos.   . ■
1952. g. gadā bija nodarbināti vairāk strādnieku nekā jebkad agrāk. Darļja spēks, pieaugot par apmēram 75.000 stf'ādnieku; | sasniedza un pārsniedza 5.400:000.
Ieceļošana bija kļuvusi atkal par ievērojamu papildus darba roku. avotu, un gada pirmajos deviņos mēnešos mūsu zemē ieceļoja 72.400 strādnieku. Par spīti sezonas irak-stura- bezdarbam bezdarbnieku (t. ir. personas bez darba un kas meklē darbu) skaits caurmērā > gadā Ipj-ja tikai'4r procenti''nO"algatu strāc^-nieku skaita;
Ir pamats sagaidīt, • ka saimnieciskais uzplaukums turpināsies arī 1953. g. Dabas' bagātību izmantošanas pasākumi savas paredzētās programmas, turpinās; īstenot ari 1953. gadā, un vēl arvienuJr lipis jaunu celtņu pieprasīj.ums, Var sagaidīt augstu personisko ienākļiimu
,• ^,.MOŅTREĀLĀ;V
;@ Latviešu Studentu kopas ritefe-pŗāta, - vakars, notiks pļektdiisn,.27. febr., pīkst. 7.30 vak., 5550 Park
Amerikas  Latviešu  Apvienības līmeni, kas palīdzēs noturēt aiodar:        ™(:As telpās. R^fejēs 1^^^^ l^^fl^ valde ar%irsnīgu:binātlt.as-līmeni tanīs rūpniecjības Lia laM
nozarēs, kas ražo arodniekieni un
im-'kazarn^ii' 'celšanu.' ......;;,
R'ūpiiie'čības'strādnieku nodarbi-.
nātība' pārsniedza vistis agrākbs lī-ļ^priekšzīme tiem, kurin^lē] ro_das
meņus, u'ti 1052. gada'āugustā rūp-hitJcība- bija nodarbināti'1;^^ 'b'trādnieku. 'Darb'iftiēku skaits; lie^, 1os- iai^Hiēros palielinājies lidhi'ašīnu tīri' kuģļi' būvniecnfos' rūpniecībā, ķīmiskā rūpniecībā, ļauksālmniecii-bas' mašīn'ti: un' tērauda' Tažbšahas rūpniecībā un 'naftas'' rāfinērijās, "Pieaugot ■■ "pātēi-ētāju- piepi'asīju-miem, gadā vidū 'atdžīvošanō? jpie-redzēja firmas; Icas' ražo telčstilijas, īliājturības piederumus '■ uii' 'automobiļus. ''^- ■ ' ' ^ -' ■Mūsu'lJbk'lajībai't!^ svarīgā eksporta' rūpniecībā pasniedza jaunus fekordus.' pie kam ēkspdHā kop-, vērtība- aplēsta liz vair'āk nekā*' 4 tilj. dol.   ■ ' ' ' '
Kēniga akvareļi^ j - •
Māris Platais jau-bija pagājušā gada sacensības godalgoto skaitā.
Jānis Kēnigs no skolas brīvā lai-k^ strādā sudrabkaļa darbnīcā un piedevām oiTosīgi piedalās latviešu jauniešu sabiedriskā dzīve '(skautos, tautas deju,'grupā, • mūzikas studijā un sporta dzīvē).; šis; jaunietis tātad atrod iespēju ne vien atrādāt',' bet ir'arī izcils skolnieks ņn atrod M^ij, kā kulturālām, tā fiziskās .audzināš^ajs ,.iioc^qi^:bļ'b3m. »šie . ideālie.;, jaņnie^i, ļai,-. būtu
Geistauts. (baritons) J ■ (bass) un Sv. Andreja draudzes koris, komp. T.Ķenina vadībā. Programmā: J. S. Bacha. šū-berta,Alfr. Kalniņa, H. Pavasara u, c. darbi, un Mocarta „Rekviēma'' ' fragmenti    soli- . stieni, korim un ērģelēm. Pie ērģelēm E.Timermane. 15. martā, pīkst. 6.00 vakarā oV. Andreja baznīcas mazajā zālē, T. Ķēniņa lekciju cikla Lielās mūzikas  problēmas  12. referāts: Koncerts un tā formas no pirmsākumiem līdz mūsu dienām. Skaņu plašu illustrācijas piemēri no Korelli Concerto grosso, J. S. Baclīa Brandenburgas koncertiem, Mocarta. Šūniaņa, Lista» ' Ravēla un Bartoka klavieru kon-ccrtieni. Bētliovena, Brāmsa un Berga vijoļkoncertiem.
cm f^ARĪKpJUMl
25. februārī, pīkst. ,8,00 vakarā .sv. Andreja baznīcas telpās Toronto Latviešu Tautas Augstskolās rīkotais priekšlasījums Deniokra-* tija; tās izveidošanās un mērķis:
. Lasīs vēst. maģ. Ang. Gaiiīte.
ļB. martā, pl. 19.30 pulkveža 0^ Kal-paka atceres vakars Sv. Andreja baznīcas' zālē.' Programmā .svēt-1>rīdis, referāts, deklamācijas un muzikāli priekšnesumi.
Ieeja pret labprātīgiem:Ziedojumiem. ' "
7. niarl^, pl. 18, TLB 5 gadu darbības atceres sarīkojums biedrības telpās. 198 Osler ielā.
komiķu, televīzijas .un dēku film,ii problēmas. ;• ■ V     . ' K.
- -AĪGI-NĀJUMS ' VAKAVIKSNIETĒM
...  . f
Sakarā''ar korp. Varavīksne gar da svētkiem varavīksnictes lūdz pieteikties. Ang. Gailītei, tālr.': To. ronto, WA 0792.
DARBS un BEZDARBS^
ŠUVĒJAS ' Sēšanas darbus var strādāt mā-
Pieprasīt 266 King Str. W. stāvā, Toronto. '
BV KANĀDAS VALDEI
Še klāt nosūtu Jums norēķinu un arī konta stāvokli uz š.' g. 5. februāri: Laikā no pag. gada 7. maija līdz š. g. 5. februārim, vadoties no Jūsu piesūtītiem ceturkšņa pār^ gkatiem; aprūpei saņemti $2226,68.
'N;i3rē,ķmāt$i:. ,
II Par laiku no pag. g. 7. maija līdz š. g. 5. februārim izmaksāti pabalsti pēc Jūsu rīkojumiem no J'ums norādītām personām par $417,80
2) Izmaksātas Ziemassvētku veltes pēc 2 sarakstiem
par DM 1980,- .................$495,00
3) Izsniegti regulāri pabalsti aprūpējamiem pēc 3 sarakstiem par DM 1375,- $343,75
4) Izsniegti pabalsti pēc DV Rietumvācijas valdes ieskatiem par DM 931,- ,$232,75
5> Paliek nenorēķināti ....... $737,38
2IĒD0JUMĪ
pateicību kvitē sekojošus saņemtus ziedojumus:
Golumbus, Ohio Latviešu Biedrība $29,31, Kolorado Springs Latviešu Biedrība $13.-^, Latv. ev. lut. araudzes Vaš., D. C. locekļi $9.--. Grand Haven^ Mich. Latviešu ko-^ pas locekļi $2.50, Toledo, O^iio Latviešu ev. lut draudzes kopa — $20.—, Pitsburgas un apkārtnes Latv. b-ba $10.-^, Prāv. J. Ozols,; Grand Rapidos, Mich. $5.-—, Grand Rapidu un apkārtnes ev. lut. draudze $5.—, Kanton, O,hio tautieši $5,07, J. Bukarts, Ņujorkā $5.—. J. Turkis, Ņujorkā $10—, Ņujor;' kas Latv. ev. lut. draudzes locekļi' .'^37.—. Lidija Variēja, Springfield, Ky. $1.—, Em. Mauriņš, Wasli.. D.C. $1.—. Z. Graubičs, Waynes-boro, Va. Zied. liste Nr. 38. savākts: Graubica ģimene $2,—. Kū-6a ģim. $1.—, Osvaldu ģim. $1—, Medņa ģim. $1 —, Plīsuma ģim. $1.— Zelma TuUija. Ņujorkā $1.—,
'Invalidu Namam Bērzaine Vācijā ziedojuši: <
patērētājiem vajadzīgās preces.'' ■
Varbūt vislabākais' mūsu 'siaim-nieciskā' progresa rādītājs ir ■1952. gada ārkārtīgi augstais ieguldījumu līmenis. Pāri par $5.000.000.000 vai apmēram viena piektdaļa mūsu
@'-Kanādas Latviešu Filmās pirmizrāde notiks 28r febr., pīkst. 8.00 vakarā Poļu zālē, 57 Prinee Arthur St;, E. Ieejas. maksa. $1;,25, bērniem $0.65. Pēc filmas izrādes '.h-ja. Ieejas maksa uz deju 75c. i
@ Latviešu skolas padome^^^^ __________sies pie visām latviešu organižiīci-
^n^+n^K^^Vr v^,J^X]rfo"-il^ri^ui"^^^ draudzēm Montreālāar ai-
lautas brut0 pix)dukta: legiilditivka ,^1,,^^^ ,-,,^„
kaī>itāla ieģuldījuit^i. ^Apŗ|60 pr^c
no tā ieguldīti celtniecības darbos,  . IMĒ'D O J U M I
kas sagādāja darbu 400.000, perso- ■ , i
nometnes noorganizēšanu, nākot ar ierosinājumu, lai katras organizācijas vald^^ nozīmētu no sava vidus vienu pārstāvi, tādējādi radot pie, skolas padomes bērnu, vasaras nometnes rīcības komiteju. Ifz šo aicinājumu atsaukušās visas organizācijas: abas ev.-lut. draudzes: savus p.ārstāvjūs izraudzījušas. Uz skolas Padomes lūgumu Mont-reālas Latviešu Teātris laipni .apsolījis vēlreizēji atkārtot Pieklīdušais kaķēns izrādi un tīro atlikumu ziĢdot bērnu vasaras nomatnOvS sarīko.šanai. Jaunās rīcībās khm'i^ tējas pirmais uzdevuniB tad arĪ! Vū.s noorganizēt šo teātra izrādi. ;
DIVĪZIJAS UN TAUTU NOSKAŅOJUMS
'Šī laikraksta 31. janvāra mmiu-rā 'V. Lanibergs: izt?ic nešaubīgu ■pārliecību, ka jaunais prezidents noteikti liūšot Trešā Pasaules kara uzvarētājs un pafeauīes glābējs. Visas zīmes rādot, ka viņš būšot viens no lielākajiem ASV prezidentiem, un ka jau - ar viņa stāšanos prezidenta amatā ,.pasaules koncertā ir sākusies nākotnes lielo notikumu uvertīra, kuvai apakšvirsraksts droši rakstāms — Baltijas valstu atbrīvošana."
Lielā kara gadījumā paredzēta Kremļa sagraušana uz tā pamata, ļ ka i. ASV divīzijas iznīcināšanas, spēks tālu- pārspējot jebkuras citas armijas divīzijas iznīcināšanas .«^pēku. Tas neapšaubāmi: ■ turpat lasām, ka amerikāņu kāinieku di-vīziiā ir 18.000 vīru, krievu —
11^000:.
^ ,Tanī pašā _ rakstā vēl teikts, ka krievu kājnje'^u divīzijai ir par 10 proc. vairāk <ugimsspēka kā amerikāņiem uz bāzes — vīrs pret vīru. No rakstā dotiem datiem redzams, ka katrai pusei uz katriem 1000 karavīriem ir šādi „ugunsspe-
ASV Kriev. 11,7 15,0 54.0 272.0 8,0 4,0 3,6 2,5
ņam. i;auazi ņo iie^ f f ^«^f. f dNAK : f^alldzības Noza>e^ iaikā adu'mil^igU'pasakuijii i^no^anl^^^^^ ^^^^3;
ka: alumīnija, elektrības enerģijas; '
Milda. Astride un Rūdolfs Markus. Norfolk. Va. Zied. 1. Nr: 35 !^3.—; Voldemārs Strauts. Gettysburg, Ohio, Zied. 1. Nr. 188:Vold. Strauts
$20.^. V. Kova,eV.kis: ^l^^O ^iJ'^^^L^^-DV Montrealas nodaļai ienākušie $L_,Auguste Dzenis fSl—, L Daī-
Kopā: $2226,68
DV Rietumvācijas valde izsaka Jums pateicību par piesūtītiem ziedojumiem mū.su aprūpējamo tautiešu ilabā. -
■ . ■ v. Janums, VaMes priekšsēdis
ziedojumi; $28.^ J.. Augstkalna savāktie ziedojumi; kurus ziedojuši Velandā un apkārtnē dzīvojošie tautieši — $5— r!. Briedis; $5.— E. Pētersons; $5.— O. Pētersons; $3.— J, Bramanis; $2.-- A. Rumba; $5.-. A. Purgailis; $1.— A. Šulcs; $2.— J. Moruss. $23.— DV Hamiltonas nodaļas savāktie ziedojumi, kurus ziedojuši: $1.— A. Fogels; $2.— N. Ozoliņš (sen.); $1.— L. Ozoliņš; $2.— E. Ozoliņš: Sl.^ J. Levalds; $3.w N. Ozoliņš (fun.); $1.— M. Ozoliņš; $2.— E. Odiņš; $2.—. A. Zvejnieks; $2.— G. Tauss; $4?— R. un A. Bijās; $2.— A. Bozis.
Grūtdieņu aprūpei ziedojuši:
$2.— A. un O. Bambers — 1 st. algas ziedojums par .š. g. janvāra mēnesi; $5.— R. Zirnis.
Izsakām visiem ziedotājiem un ziedojumu vācējiem sirsnīgu Daugavas Vanagu paldie.s.
©V Kanādas valdp
ga $1.—, D. Bērziņš $1—, A. Ri tiņš $1,—; Ludv. Balodis, Iļarrisr burga's latv. ev. lut. draudze 1. 1. Nr. 106: H. Zillapa. A. -Meņ^elis, K. Aigars, Ed. Zvirbulis, L. Balodis, E. Duks, V. Vigants, R. Ābele, M. Jaunzemis. L. Meirans un I. Lūsis kopā $12.—: A. Kaktiņa pēc Zied. 1. Nr. 78, Vermontas ziemeļu daļas latv. kopas loc: Alv. Kak. tina $3.—, J. J. Vāgners $2.—. M. Meņģis $1.—, A. Minsterjānis ?^1.— M. Steoiņš ISI.—.. P. Ābele K. Jasjukevičs, Riverside, 'Calif. — $2.—; Dienvidu Kalif. Latv. b-bas pr-ka agr. H. Brauka savāktie ziedojumi pēc zied. listes $42.—.
Kopā $235,88.
Ziedojumi turpina ienākt. Tautieši, kas vēl nebūtu Daspēiuši no^ dot savu artavu Kultūras Fondam, lūgti to izdarīt vietējās latviešu organizācilas vai draud^f^s ziedojumu vācējiem, ierakstīšanai Kultūras Fonda izsūtītās ziedoiumu listes, vai arī iesūtot tieši Kultūras Fondam uz sekojošu adresi: Ame-r ri(^n Latvian Assof'iation,. Inc. 3220-17t.h Street, N. W., Washins-ton 10. D. G, Būsim atsaucīgi Kultūras Fonda talcinieki!
Kultūras Fonda valde
dzelzs rūdas un naftas iegūšana: Jauna? fabrikas uzceltas vel nepieredzētā skaitā un ^sakarā ar. to radušās ap 30.000 pastāvīga' darba iespējas.
Bruņotie spēki sasnieguši 100.000' līmeni, un pāri par 4O.()0() civīli-stu iesaistīti ;valsts aizsardzības^ darbos. Bez tam aplēsts;'ka pieci vai seši darba spēka pro'cļenti paģ:^ gada laikā* viena vai otrā veidā b'r ja iesaistīti aizsardzības ražošanas procesā, it īpaši lidmašīnu' kuģu būvqs un elektrisko piederumu rūpniecībā. Jāpiemin arī plašā aiz-sardzītas celtnļecījias p^^ramma,
televīzija; pasta zagļu
Pasta darbinieki lielākās .Kanādas pilsētas atrodas pastāvīgā uzraudzībā.^ ViņUj' lielākā daļa^ pēc iestāžu atzinuma, ir godīgi, bet, lai aizkavētu negodīgos no vēstuļu un paku aplaupīšanas, iekārtotas novērošanas galerijas. Pat tualetes telpas atrodas uzraudzībā. lai novērstu iespēju, ka negodīgie ierēdņi varētu iznīcināt vēstuļu aploksnes vai saiņu aovalkus tualetes, telpās. , • Šo uzraudzības sistēnļiu^moder-nizēs, spriežot pēc kāda'apcerējuma kādā žurnālā. ;,NGvērost^has galeriju" vietā darbiniekus novēr-os ar televīzijas instrument,iem>
,s,eļjiOjošus. ?iļ3.<?pjiļnius: •  . ^,   , - ^ 1) Palidzl^as darbam: - .
Toronto: V. uri K. Pētersorii— •$5.—• Norj»ndā:'>J:-^LūsiS $&>-ŗ, P. Veipāns $5.—, A. -^ātņa $2,-^;' Kal--g^rijā: P. Deičs $1.—J. >ka,jaks $r.—; .Vinipegā: V. Ozols $0.50. Triaščenko $a.50; • kopā- $20.^'. 2) Imitilgrācijai: ' '
vers $5.—, O. Baigais $2.—, V. Dombrovskis $2.-^; E.''Ozoliņš ',— $1.50, Traščēnko, A'. ■Litaviiieks,'E.' Ivans; Ai. Taškāns; Aur. Tašfcans — $1.— katrs,  V. ■ Ozols $0.50;
Lielgabalu vienību Mašīnpistoļu ......
Tanku i . ..........'.....
Zenītlielgabalu .... Tātad neapšaubāmi.-ja nākotnes lielajā karā armijas cīnīsies uz bāzes — divīzija pret divīziju; tad brīvo nāciju uzvara pilnīgi droša Beļt ja nu iznāk cīnīties uz^baz^^S vīrs pret vīru, kā tad? Krieviem tādā gadījumā ugunsspēka par .10 proc; vairāk. Rakstā nav teikts, cik divīziju ir V«"īvās pasaules un cik komunistu rīcībā, ne arī cik divīziju katra puse varēs uzstādīt kara iaikā. Droši, protams, neviens nevar pateikt, ar kādiem karavTru kvantumiem armijas sastapsies lielajā cīņā, itiēs varam tikai ļoti an-tuveni minēt un kļūdīties. Kādā Cļtā rakstā lasīju, ka Padomijas armijā no 100 iesauktiefh ierindā no-~ nāk 90, aizmugurē 10, ASV armijā no 100 "iesauktiem -t- 30 ierindā.
, 'Ņoŗ^ndāi J.-Lūsis $5.—,, P.! Veipāns .$5.'—, A'. Batņa ,$2.^; .Vinipegā: Ē.''Ozoliņš $0.5T),' Traščenko $0.50; kopā $13.—.   ' '        ',
3) Invalidu namam:
Toromto: K. Gailītis $5.—; Londonā: P. Dreimanis $5.—: Hamilto-nā: -.A. ■ Atvars - $5.—; J. • Atvars (t2.—, E. Kenkars'$3.-^; kopā — $20.—. '
4) Kara invalidiem Vāe5jā: Kalgarijā: J. Ivans $10.—, J. Ērglis $5.—, H. Un B. Tarkšķi $5.—, E. Dambītis $L50, J. Bargins, J. Guzāns, A. Samens,' An. Samens, A. Vīksne, E., Liepiņš, P. Deics, A. Cekuliņš, R. Ziemelis, M. Eiefants; Aklajs. E. Porietis H. Naģlis, B. Kļaviņš, V. / Kajaks, M. Kui-zem^ nieks, A. Kajaks, Strauts, O. Briedis. S. Dūminš,' A. Straubergs^ K. īndānsi S. Strauts. J. Kajaks -r $1.— katrs, M. Bergins $0.5(5; ko-Dā.-$45.—. ; '
5) GrūMiemeiTt'Eiropā: .■.:>■ Toronto: .,Dainas koris $10.-—:
Londonas. latviešu org. kopīgi rīkotās 2. -sv. eglītes $12,85;; Vinipegā: 'A. Retigs $10.—, M.^ štau-
Rvantfm-riā- T Anitan^ M Rif^ T ^^^.mugurē 70. Tas nozime, ka pie Bianttoida. J. Anitans, R. Bue, L. ^-^^.^^ iesaukto skaita krievu ierin-
Sknbīs, L. Zenka, V. Rudzroga, H.-(3ā''.jionāk;3 reizes vairāk vīru neka Tērauds, J. Vitaps, J. Slemperš, V.i amerikāņu ierindā. Otrā Pasaules Pētersons, L. Bite, R. Alons/'k'l^arā sabiedroto'uzvaras rezultātā Amatnieks   A   Kahiici. ■ komunistiem tagad, ir pakļauta tur-
AmatnieKs, A. Kabucis — puse zemes lodes iedzīvotāju,
katrs. Ņoranda::j. Lūsis'$10.-'ku^us rīko Urt tur dzelžos'Viena P. Veipāns '$10.—'. R. Grāvītis --' diktatoriska partija, kas, domājams,
$2.—, A. Batņa $2.—. E. Vituis — $2.—, M. Doyon, Etka,' LevViicki" (kanādieši) kopā $2.50, A. Vadzis, ■A.. Šņore, P. Utāns, J. Varenčavs, P. Vilnis, J. Gūtmans, |C;^|Pāiītis, Šiliņš     $1.-^ katrs; Bramptonas ev.-lut. dr. 18. nov. kol. $6.—, .ev. lut. dāmu kom. $5.—; Vindzorā: P. Mikelsons $3.—. A. Skult^ — $3.—, J. Andžāns, V. Skulte, I. Kalns $2.— katrs, A. Grodniš. A. Gricāns, J. Upenieks, P. Putāns, J. Kukņa, S.Kukņa, V. Bernavs, V. Saliss — $1.— katrs; šeridanā: V. Uiska $5.—, V. Seržants, J. Lūsis, A. Novikovs, K. Krišjānis—-$2.— katrs, K. Lūsis $1.—: Vanku-verā: A. iin M. Kāravnieks $2.-^-: Longleijā: V. Kovajevskis $3.—; kopā $151.35.
.6)..:^Pēterira Ērman'TO'60 g.-: jubilejas ga'd; no LNAK Padomes 17. rl8. janv. sesijas dalībniekiem —.
?45.—. /        , , :
Kopsummā janvārī ienācis: — S305.35. I
Visiem ziedotājiem sirsnīga pateicība! •
vaiadzības gadījumā Kremļa divīzijām pievienos .arī satelītu un Ķīnas spēkus. Brīvās pasaules āovje-notām nācijām, turpretim^ nekādas lāga vienotības nav. Pat Eiropas aizsardzības armija draud izjukt vēr organizācijas stadi'ā., Lai gūtu uzvaru, tad karam būtu jānotiek ienaidnieka zemē. Tur viņam divīzijas un apgāde klāt, bet, ASV viss būtu jātransportē pāri Jielaiiem ūdeņiem. Cik tas p^rasītu papildus līdzekļu, laika un dzīvā spiēka? Un vai visi kuģi spēs izlauzties cauri krievu šnorķeļiem līdz tālajam krastam?
šie bēdīgie apstākļi neliecina.'ka nākotnes izšķirīgajā sadursmē brīvā nasaulē varētu uzstādīt divīziju pret divīziju. Bet kā lielo karu. brīvā pasaule ,tomēr varētu uzvarēt, tam arī es ticu. Tikai tas nevarētu notikt ar amerikāņu divīziju iznīcināšanas pārspēku vien -—-divīziju nepietiktu. Karu varētu uzvarēt ar komunisma varā esošo tautu palīdzību. „Tautū tēva" Achilla papēdis ir viņa paša ,,paradīzes", tautas un armijas, tām viņš nevar nzticētie-s. Ja tas tā nebūtu, viņš jau. sen būtu sācis: „atbrīvot" pārējās Da.saule.s tautas. Savu un ienaidnieka tautu noskaņojums ir tas. kas veido amerikāņu pār.spēku un komūni.stu ne.spēku.
R. K^, Milvokijā ...