47 Fulton Aw ioroTito
7
The Latvian Newspapep for Canacļa " and U.S.A. !
bf
PubUshed Twice Weekly , fihe   DAUGAVAS   V -ff N A G S
Ediiorial  and   Business Offices: m Huron St.. ToponJO; O^t., Canada Telephona — WA 0792
Editbr in USA: A. Zvēriņš .02—13 85 Drive Richmond Hill 18, N. Y. USA ' \        Tel.:' Virginia  9 -7778
AUtiioRIZED AS SECOND CLASS MAIL ^OST OFFICE  DEPARTMENT. OTTAW;P
15./140. n-rs
TREŠDIEN, 1953. G. 25. FEBRUĀRĪ
3. GADS-
Latviešu laikraksts Amerikā
lisnāk div^s reizes nedē|ā — Ircšdienļās un sestdienfiA Izdevējs ^ Apfgāds DAUGAVAS VANAGS Calvanais ?edakto?s-h, INGRIDA VĪKSHA
Redakcija   un kan)o;is: B23   Huron   S8.,   Toronlo,   OnL Cattad& Telefons —  WA 0792 ASV ?edakclia: A. ZvērlņS^ J02-15 85 Deive. Hlchmon<i HUl. 18. K. USA Tol.: Virginia 9-7778 Abonēšanas maltsa ASV un Kanādā: par  1  mēn.  Sl.SO; par 3 mžn. ,S4.50; paff  6   mēn.   S6.S0; par 1 gadu SIS.—, Sludinājuma maksa: slud. daļā S1.40; JeksSō S2.80 ' par vienu collas Se^pu 1 slejS
KOMUNISMA
No Parīzes ziņo, ka Francijas komūni&tii partija, otra lielākā Eietumeiropā, jau sen kā pārdzīvojusi savus ziedu laikus um pašlaik sākMsi strauji samazinālties.
Komunistu varas vīri atklāti atzīstas, ka biedru skaits strauji samazinās un ka partijas financiālie apstākli kļūst ar katru dienu grūtāki. ^ ■   ■ .
Patiesībā Francijas komunistu partijas nīkšana sākās jau 1948. gadā, tūliņ pēc Maršala plāna īstenošanas.
1946. gadā Francijā bija 34 komunistu diebas izdevumi un Ipsīt tāju skaits pārsniedza 3.200.000. 1952. gadā laikrakstu skaits bija sarucis uz 17 un palikuši vair§ tikai 1.095.000 ladtāju! ■
TRIESTU SADALĪS
No Londonas ziņo, ka Anglija pašreiz izstrādā plānus, kā izbeigt jau gadiem ilgos strīdus Dienvidslāvijas un Itālijas starpā par Trie-stas pārvaldīšanu. Angļu plāns paredz, ka nākotnē abām valstīm bii-tu jāsamierinās ar tām robežām, kas pastāv pašreiz, t. i. daja pilsētas ir itāliešu un daja dienvislavu pārraudzībā.
Ja šādā veidā izdotos likvidēt nesaskaņas Triestas dēļ, tad iespējams, ka ari Itālija gribētu piedalīties Balkānu aizsardzības plānā organizācijā ,ku}*ā pašlaik darbojas Dienvidslāvija, Turcija jun Grieķija- ^ v'^:'^^^-4^
VIŠINSKIS ATGRIEŽAS ŅUJORKĀ
pad. Savienības delegāciju Apvienoto Nāciju pilnsapulcē, kas atjaunos savu sesiju 24. februāri, vadīs atkal ārlietu ipinistrs A. Vi-šinskis.
. AN- -.ļ»lnsapulce& rudens ; sesijā bij^ nomanāma zir āma atturība, kam: par cēloni bija prezidenta vēlēšanas ASV, un tādiļ visi svarīgākie jautājumi atlikp uz pavasara sesiju. Lielākā šķēpu ļaušana, protams, notiks Korejas jautājumā. Sagaidāms arī krievu uzbrukums ASV savstarpējās drošības akta dēļ šinskis jau ieradies. ^
OTAVA KANĀDAS FINAMgU msnistks-amots PAZIŅOJA JAUNO bndžktu'
Jaunā budžeta atlaides ir tikai nedaudz niecīgāka^ kā 1949. gaēā, kad Abbots tj Ziemassvētku vecīti un viņa budžets par saulslaa'iii
Jaunais budžets kanādiešiem ie-taupīs 361 milj. dolāru: gadā. 3.-600.000 ienākuma nodokļu maksātāji kļūs 185 milj. dolāri bagātāki, jo sākot ar š. g. II jūliju ienāku-
sakarā ar C. Kerstena papildinājumu, kurā paredzēti 100 milj. dolāru palīdzības sniegšanai bēgļiem un pretestības kustības atbalstīšanai.. ■ ■
Jaunas iEstr. gūstekņiem
ASV pretizlūkošanas dienestam ma. nodoklis samazināts par 11%.
nācis zināms, ka komunistu kara Bet tā kā jaunais nodoklis skars
gūstekņi Dienvidkorejas nometnēs tikai gada otro pusi, tad būtu pa-
saņēmuši slepenas pavēles izbeigt reizāk sacīts,   ka ntfdokļu atlaide
māsu demonstrācijas un uzbrukt 1953. gadā būs 5 ar pus proc.
atsevišķiem AN sargiem. Jau trīs Arī smēķētājiem sāksies labākas
reizes gūstekņu turi uzbrukuši dienas, jo cigarešu nodoklis sama-vientuļiem amerikāņu kareivjiem.[zināts par 4 centiem uz 20 cigare-
iesatakts pan'
tēm (arī importētām). Jaunās ce- larus, brīvus no nodokļiem, agrā-
nas — 20 cigaretes 35 c. un.25 ci- kc 600 dolāru vietā. Tas būs liels
garetes 43 centi.       ^ atspaids studentiem, kas strādā va-
$2.50 radio atļaujas izbeidzas ar ^ajās, lai' nopelnītu mācības mak-
31. martu, un nākotnē vairs nebūs su.
Mūsu kaimiņtautu valstsŗ-vētku gfadījumā ASV vaLsts sckidār^ Džons Fosters Dalless nodeva sveicienus Balftilas tautām, pierai-Mot an latviešus, Dallesa vēstsJumā teikts:
vaj'adzīgas. Arī televīzijas apārā-
„Pirms 35 gadiem Lietuvas un Igaunijas tautas ieguva neatkarību, bet vēlāk krita par upuri brutālajam padomju imperiālismam.
IEVĒRĪBAI
. Operdziedoņa Jāņa Niedras jubilejas svinībām 1, mailā, pļķst. 18.30 sv. Andreja baznīcas zālē, To-ronto, ielūgumi organizāciju pārstāvjiem netiks izsūtīti:
Apsveikumi paredzēti pie kopējā , azaida galda, turpat pasniegs veltes. Apsveikumi piesakāmi sarīkojuma vakarā E. Krūkām uz vietas.
Pieteikšanās kopējam azaidam iepriekš pā tel. MU 3122 uņ BU
1-0870.-        •. '^":.■.■v■;■:;^■
Maskava izteikusi savu piekrišanu sakarā ar Sav. *Valstu valdības vēstnieka izvēli Maskavai. Jaunais Sav. Valstu vēstnieks ir čarls Bo-lens, kas pavadīja agrāko Amerikas prezidentu Rūzveltu Jaltas un Tcļherānas konferencēs.
No Vašingtonas ziņo, ka Maskava labvēlīgi izteikusies par jauno vēstnieku, kas nāk Džordža Ken-nana vietā. Keniians tika atsaukts pēc tam, kad Maskava viņu bija apvainojusi Padomju Savienības izākāšanāi jp sarunas ār Berlīnes žurnālistiem Ķennans bija sacījis, ka dzīve Maskavā esot apiņēram tāda pati kā nacistu Vācijā Otrā Pasaules kaļ'a sākumā.
Publicēs Trūnienā
Kan ž'a &v s i tJ j,ā; -—Agrākais Sav. Valstu prezidents Harijs Trū-menS- darijis atķlltībai ^fhāmu,^ ka pārdevis savu memuāru publicēšana^; tiesības žurnālam: Life. :Memu-āros apcerēs Trūmenā dzīvi ūn pb-lītlfe darbību Vašingtonā, sākot ar viņa Senatora dienām un pienākumiem viceprezidentā ūn prezidenta amatos. Memuāru publicēšanā nesāksies ātŗāķ kā pēc diviem gadiem. Trūmens alteicies diskutēt par Life piedāvāto honorāru, bet Ņujorkas izdevēji jau bija paguvusi izzināt, ka cenā būšot 600.000 doi.
vadībā tika organizēta ^irmā Berlīnes blokāde.
Nebūs arī vairs 10 proc. grāmatu; Dziļi apzinoties tās ciešanas, kādām tiem nekādas atļaujas nav paredzē- pārdošanas nodokļa. Materiāli, kas' tagad padotas Baltijas tautas, es tas.    ,   : vajadzīgi laikrakstu, žurnālu un sūtu šinī gadījumā siltus sveicie-
Bezmuitas televīzijas aparātu ie- grāmatu- iespiešanas nobeigšanai, vešana Kanādā no Sav. Valstīm turpmāk būs brīvi no nodokļiem, pārtraukta ar budžeta paziņošanas      f^^^s varētu' veicināt grāmat-
rūpniecību.
nus un labākos novēlējumus igauņiem, latviešiem un lietuviešiem Šim gadam lietuvieši piešķir. īpašu nozīmi, jo šogad ir Lietuvas valsts
gress pieiin
Bēgļu straume no austrumiem uz rietumiem vēl vienmēr pieņemas plašumā. Janvārī Hietumber-līnē' ienāca 25.000 Austrumvācijas bēgļu. Šajā mēnesī skaits vēl pieaudzis, jo jau līdz 21. februārim robižu bija pārgājuši 20.000 bēgļu. ■ 1953. gadā. pārbēdzēju skaits ir daudz augstāks nekā iepriekšējos gados, bet :tomēr mazāks nekā īsi pēc kara, kad bija iļespējams pārliet robežu visā tās garuma. Tagad vienīgais bēgšanas ceļš ir Berlīne.
Rietumvācij as radio brīdinājis austrumvāčiēšus par jauno, gaidāmo Berlīnes blokādi, likdams pie sirds ar bēgšanu pasteigties, kamēr ceļš vēl brīvs;   j .
TRĪS LIETUVIEŠI, KAS PIEDALĪJUŠIES VALSTS
AKTĀ
dienu.:
Zīmogmarkas banku čekiem un līdzīgiem dokumentiem nākotnē nobūf; vajadzīgas. "
Jaunais budžets paredz pārmaiņas ari ārstēšanās vajadzībām i?-dodamām naudas summām. hAz šim "ārstēša:iā.s vajadzībām izdoto naudu, ja ta pārsnic-H^a 4 proc. ^i-da ienākumu atskait'ja no i-ļ '^liu-ma nodoklim padotās kopsummas. ASV/Kongresa 16. februāra sē-. ir vairāk kā miljons, un Kongress Turpmāk 4 proc. vietā atļauti 3 des lielākā daļa bija veltīta Lie-ļ vēlēšanās partiju kandidātiem - ir proc. tuvas valsts dibināšanas atcerei un jārēķinās ar lietuviešu balsīm.
Jaunieši, kas ir vecāki par 21 g. lietuviešu cīņai, par brīvības atgū-un mācās universitātē, var tikt at'-ļ šani^.' Ievērojamākie senatori- savās zīti par apgādājamiem ģimenes lo- runās centās stiprināt lietuvieša cekļiem. Apgādājamie ģimenes lo- ■ cerības, jo „brīvība ir tuvu." cekļi nākotnē, varēs pelnīt 750 do-'- Jāņem vērā,, ka ASV lietuviešu
imo
Valstis
700. gada svētki. Pirms 700 gadiem Mindaugu kronēja par Lietuvas pirmo karali.
Neatzīstot Baltijas valstu ļnkor-porācijuPad. Savienībā, Sav ēnoto Valstu valdība ir izteikusi Amerikas tautas pārliecību, ka taisnībai _ un likumībai jāvalda attiecībās starp tautām, kā lielām, tā mazām. Iedzīvotāju skaits, platība un b\r gātība nav tas, kas dara tautu lielu. Drīzāk gan tas ir tautu garī- ■ gais un morālais spēks un brīvības mīlestība. Šo īpašību dēļ jūsu tautas ir pārvarējušas jau daudzas grūtības pagātnē. Es esmu: pārliecināts, ka tās ar Dieva palīdzību , iznesīs jūs cauri pašreizējam apspiešanas periodam līdz jaunai brīvības dienai."
Kas ir ārējās politikas veidotāji Senātā
Senāta ārlietu komitejai piekrīt svarīga loma ASV ārējās politikas
ŠTĀBA PRIEKŠNIEKA
Mas k a v^. — Maršals Sokolov-škis iecelts par sarkanārmijas štāba priekšnieku ģen.štemenko viē-
■tā.::v:-'
Spkoiovska vārds labi pazīstams iņilitārās , un politiskās aprindās. Kā militārists viņš sasniedza zenītu iesoļodams Berlīnē 2. Pasaules ka-levērojot J. Niedras lielos nopel- ra laikā. Vēlāk Spkolovskis bija nus mūsu mākslas dzīvē, visi lāip- ^ žukova vietā padomju Austrumvā-ni lūgti apmeklēt šo sarīkojumu.    cijas pārvaldnieka amatā uņ viņa
Granātu iīūkmiss
Sabiedroto virsnieki ziņo no Korejas, ka sākot ar pag. gada rudens mēnešiem Korejā sācies ievērojams artilērijas granātu trūkums un krājumi nokritusies pat zem paredzētā minima.
Frontes ikdienas vajadzībām municijas. gan ir pietiekami, bet lietpralēji baidās,: ka pašreizējais piegādes ātrums ir pār daudz ļens, lai apgādātu. AN spēkus ar nepieciešamu artilērijas uguns atbalstu varbūtējas ofensīvas gadījumā;
, Toties 8. armija ir pārliecināta, ka viņiem ir pietiekami artilērijas granātu: krājumu, lai atvairītu jeb-kād,u komunistu uzbrukumu,
ešas
as
Ziņas par Padomju Šavienībasļ 1953. gada izdevumā lasāms, ka Pa-floti ir ļoti nenoteiktās un svārsti- domju Savienības rīcībā ir 6:jaun-
gas, bet tās ļoti interesē visas pasaules militāristus, sevišķi piede-rīlgos Betijas apgabalos.
Nupat parādījušās ziņaS^ 1^^^ vēroti" 2 kreiseri, jaunā, ta saucamā. Sverdlova tipā.: Pār šo. tipu plaši pazīstamajā un nopietnajā britu izdevumā ,jBrasseys Annuar, lasāms, ka pirmais šī tipa karakuģis devies mēģinājuma braucienā jau 1951. g; Tā tonnāžā: bijusi 12 tūkst, to un apbruņojums astoņi 20 cm lielgabali 3 torņos.
Nupat ievērotie jaunā tipa kuģi esot 15.000 to ar 25 mezglu ātrumu stundā. Šie apraksti tomēr nesaietas ar patiesību, jo: šaj o,s ŗno-dernajos laikos vairs neviienā valsts nebūvē kara kuģus ar tik mazu ātrumu,, un vismazāk tb darīs krievi, jo šie kuģi taču visvairāk paredzēti tirdzniecības kuģu gūstīšanai. Ar tik mazu ātrumu tie savu uzdevumu nespētu veikt un būtu arī viegls laupījums Rietumvalstu flotes vienībām. Tāpēc būs ari daudz pareizāks uzskats, ka jaunā tipa ka-
būvētas vienībaSj kuras savā lieluma un apbruņojuma ziņā pilnīgi atbilst agrākā Kalkova klases kara ļkūģiem. Tie bija 10.000 to, 200 m gari, bruņoti ar divpadsmit 15 cm lieigaļjalieni un astoņiem 10 cm lielgabaliem. Viņu ātrums sniedzas līdz 35 jūras jūdzēm stundā.
iDivi no tiem— bapājevs un Ze-lezņiākovs — atstājuši Baltijas jūru un :novietoti Ziemeļu Ledus jūrā,' kur iekārtota ļoti plaša kara
osta.;:' •■■';.■■: ..;
Jaunā tipa kara kuģi .uzturas. patvarīgi piesavinātā 12 jūras jūdžu joslā, kuru Padomju Savienība aizsargā ar neredzētu niknumu, un tāpēc tos novērot ir ļoti grūti. Domājams, ka vismaz kādu no viņiem pārvietos uz Ziemeļu Ledus jūras bazi un tiem būs jābrauc cauri Lielajam Beltam un Oresun-dam, kur manīgās zviedru, dāņu un norvēģu kara jūrnieku acis tos pamatīgi izpētīs. Ilgi jaUnās vienī-i bas nevar palikt hoslēptas^ jo 12 jūras jūdžu robažās 'tāni ir grūti izdarit   nepieciešattiOs apmācības
T 0 k i 0. — Ķīnas komunistu radio atkal atsācis savus vecos uzbrukumus Sav. Valstīm, apvainojot amerikāņus baktenoloģiskā karā; Kadio savus āpvai^jāJniis balstā UZ divu gūstā kritušo ariierikāņU virsnieku' izteicieniem, kas it kā esot atzinušies, ka paši piedalīj U-šiēs šādos uzbrukumos.
Jau pag. gādā koniūnistū liāca klajā ar līdzīgiem apgalvojumiem, bet kā ASV valdīta,, tā AN galvena .imtna,, tos noŗaidījā kā. ļaunprātīgus melus. .
Sabicdruto ■^akarvirsniēki nogādā j uši i'atnuundžonas pāmiera sarunu tcrrilorija ģen. Markā Klārr ka atkārtotu; priekšiikuinu apmainīt sliiiilos uii ievainotos kara; gū^ stekņus, Kā parasts, komunisti aicinājumu pilnīgi ignorējusi.
No Anķāi'as ziņo, ka trīs Balkanu aizsardzīcos plāna valstis —^ Grie-
NYT Lietuvas valsts svētkiem bija veltījis. īpašu ievadrakstu, kurā ļ veidošanā. Tajā ir 8 republikāņi apskatīts Baltijas valstu liktenis un 7 demokrāti. Komitejas prickš-Jāatzīmē, ka viens no šī lielā laik-ļ sēdētājs, ir A.Vfclijs (republ. no
Viskonsinas). Pēc novembra vēlēšanām komitejā nāca 6 jauni locekļi — 4 republikāņi un 2 demokrāti. Jauno locekļU; starpā ir R. Tefts (republ. no Oliaio), kas ir pazīstams kā internacionālistiskā
raksta ievadniekiem ir lietuvieti Toļišus.' Viņš ieceļojis Amerikā jau 1916. g. un par saviem rakstiem izpelnījies Pulicera prēmiju. Viņa brālis ir Komitejas ' Lietuvas Brīvībai loceklis.
Brivajā pasaulē vēl ir trīs lietu-1 virziena ass kritizētājs. Pārējie 3
viešu pārstāvji, kuri 1918. g. 16. februārī piedalījušies Lietuvas republikas proklamēšanas aktā. Pazīstamākais no tiem ir prof. M. Biržiška, Viļņas universitātes bij
jautājuhioj? sakarā ar Balkānu aizsardzību pret varbūtēju komunistu uzbrukumu.
EDMŪNĪSTI PAREC^G
. S a i ģ 0 n ā. Viētnamā — Zie-meļkorejas ^ ministru prezidents Kim III Sungs izteicās; ka viņa valstij un tāpat; komūnistieiii: Indoķīnā esot drošas izredzes sakaut imperiālistu agresorus. S6 prieka vesti viņš paziņoja ari Indoķīnas ko-, niūnistu kustības vadītājam Ho, Ci Minam sacīdams, ka uzvara ir drošā ar komunistu Ķīnas un Pad. Savienības efektīgu palīdzību Un atbalstu.
kija, Tui^cija, un pienvidslāvija panākušas pilnīgu saprašanos vispsļ rektors. : Viņi publicējis letuvie-. .    . _ .r "^liēņi ipāšu vē'stījumu, kura aicliia
savus tautiešus izveidot ciešas draudzības: saites ar latviešiem, igauņiem uņ Ukraiņiem, lai kopīgi izkarotu sey brīvību. Biržiška uzturas Losandžeļosā. Otrs no šīs trijotnes ir iriž. Kairis, kas. dzīvo Ņujorkā: , Viņš bvīdinaja lietuviešus neieslīdēt pilsoniskās pārticības filozofijā un;aicināja norūdīt sevi nākošām cīņām. Trešais pār.. stāvis ir mtjņsiņors'K. šaulis,. kas o--'. Šveicē.;'
jaunie republikāņu locekli ir V, Langers, kas savā' laikā balsoja pret AN chartu; V. Noulends, kas ir viens no asākiem Trūmena Tālo Austrumu politikas kritizētā-jienL .uņ.H, Fergusons, kas, ir pa-zīstams ifā Tefta atbalstītājs cīņā pret to partijas spārnu, kas atzīst, ka galvenā vērība jāpiešķir Eiropai. Demokrāti savukārt ievēlējuši komitejā divus pārliecinātus in-ternacionālistus — H. Hemfriju no Minesotas un M. Mensfīldu no Montānas. . ■
Vairums komitejas loL'tiklu., ari pats priekšsēdētājs, aizstāv interna-cionālistu viedokli, tomēr licju bieži vien nāksies sadurties ar Tefta un viņa piekritēju preleotibii.
EIZENHAUĒRA METODĒ: APBRUŅOT ĀZUiS TAUTAS
: kaut arī pagaidām Flizenhāuera politika Tālajos Austrumos ir vēl tikai, savā sākuma stadijā, tomēr viens nO mērķiem ir jau skaidrs. Ar savu jauno politiku prezidents Eizenhauers grib panākt tādu. militāru stāvokli, kas atļautu atvilkt vismaz daļu no amerikāņu un pārējo rietumu sabiedroto karaspēkiem, kās tagad atrodas Korejā. Metode, ar kuras palīdzību Eizenhauers grib savus plānus īstenot, ir.pavisarn vienkārša: apbruņojot Un apmācot antikomūnistiskās Āzijas armijas, kā; piem., Koreju,. Vietnamu, nadionālistu Ķīnu, Japānu un Filipīnu salas.
^ Ir taču pats par sevi saprōtains, jo. lielākās,: labāk apmācītas ūn apr bruņotas: kļūst brīvo Āzijas valstu armijas, jo mazāk dzīva spēka Āzijā būtu. jāiegulda Sav. Valstīm un pārējiem Rietumu sabiedrotajiem.
Katrā ziņā visizdevīgākais veids^ kā vārftu panākt daļu Rietumu speķu atvilkšanos: no Tālajiem Austrumiem, būtu pamiers Korejā un Indoķīnā. Līdz ar to tiktu samazināti arī pašreiz īstipri jūtamie sabiedroto dzīvā spēka zaudējumi.
: Bet vai kara darbība Koi-ejiā var tikt izbeigta, vispirms to nepaplašinot? Ķīnas blokāde, Ķīnas transpoŗtcehtru bumbošana, iģāisā uzbrukumi Mandžūrijai,' jaunā ofensīva Korejā —-tas viss prasa lielāku papildspēku. Iespējama pat
PALIELINĀTO;SPĒKU ^TEORliA;; dīt; kā Maskava labprātīgi:iēlaidī-
sies miera sarunās, ja vien viņā redzēs, ka sabiedroto nodomi brīvās Āzijas apbrūņošanai ir patiesi un nopietni un ka tie tā kā tā ar laiku atļaus Rietumu spēkiem at-
paudzi militāristi domā, ka būtu jāpievēršas palielināto spēku teorijai, bet neviens tomēr nav varējis garantēt, ka šāda rīcība izbeigtu nesaskaņas Tālajos Austrumos un
neizraisītu Trešo Pasaules karu. | vilkties no frontes līnijām.
Katrs jauns spēku pielietošanas ļ^^ 3^ paņēmiens var karu tikai paildzi-^ēl paies ilgs laiks, līdz Āzija Ir-ūs nāt un piesaistīt arvien lielākus ņn: šādam solim pietiekoši sagatavota, lielākus Rietumu spēkus, kas ii' Nemaz neskaitot zemes spēkus, kas
ŗa flotes vienības ir vismaz ār 35 manevrus. Tāpēc agri vai vēlu šīi ari. Padomju Savienības iejauk.5a-'
mezglu ā.trumu. Zviedru  jūrniecības ■ kalendāra
robeža būs jāpārbrauc ūn tad no--vērotāju; acis tos «āskātīs.
nās, ja rie taisni Tālajos Austrumos,- tad kādā, atā pasaules daļā.
tieši pretējais tani, ko tiegrib panākt; Tādēļ Rietumi cer, ka pastiprinot Āzijas spēkus ūn nevis rāvējos, viņiem izdosies ieinteresēt Maskavu: izbeigt karu Korejā un Indoķīnai Šādās cerības balstās uz teoriju, ka Maskavas un pasaules komunisma vienīgais profits pajos karos ir Rietumu ņn ASV spēku piesaistīšana, kamēr Maskavai tai pašā laikā tas- nemaksā ab|olūti neko.':.
Ja šī teorijā pareiza, var sāgai-
LASĪTĀJU IEVĒRĪBAI
Neaizmirstiet atjaunot
las
ABONEMENTU,
lai nerastos kavēkji laikraksta saņemšanai laikā LAIKRAKSTU
:■.• issītām:arī.'pa^ģai5a:pastu' m .'
attālākām vietāni ■ KANĀDĀ. UN. ASV,. tā arī m
:::EiROPiik.c,.' ■/
Iemaksājot attiecīgo gaisa pastā piemaksu, laikrakstu vienmēr saņemsit visātrāk :
arī vēl nav pietiekami ne apbruņoti, ne apmācīti flote un aviācija ir vēl daudz, tālāk no kaut cik ciešamas kaujas gatavības. "
Lai īstenībā varētu izprast ASV stratēģiju Tālajos Austrumos, tad vispirms ii" jāzina tās .mērķis. Vai tā ir Ķīnas atbrīvošana? Ja atbilde ir pozitīva, tad pamiers Korejā būtu solis nepareizā virzienā. Tas
. Ja jums 1952. gadā ir bijuši kādi ienākumi, likums prasa, lai jūs izdarītu ienākumu deklarāciju. Ja jūs esat bijuši algots darbinieks iepriekšējos gados, bet neesat strādājuši algotu dai'l:<u 1952. gadā, no jums prasa, lai jūs iesniedzat dek; larāciju, uzrādot, ka jums nav bi-. jis ār nodokli apliekamu ienākumu,
: Aizpildīt ienākumu nodokļa veidlapu, tagad tas ir mazliet vieglāks uzdevums nekā vēl priekš dažiem gadiem. Kad. kanādieši sūdzējās, ka veidlapas ir par sarežģītām, lai tās varētu aizpildīt vienkāršais pilsonis, valdība pirms nedaudz gadiem tas vienkāršoja, šodien T-1 isā veidlapā, kura jāizpilda nodokļu. niaksātāju lielākai daļai, ir samērā vienkārša
; T-1 vispārīgā veidlapa, kas domāta personām, kuru ienākumi rodas no nodevām vai komisijām vai citiem ienākumiem bez tiešās algas, iesācējiem arvien vēl visai viegli aizpildāma.
Ja jūs.saņemat algu, tad ienākuma nodokļa lielākā daļa jau atvilkta pie algas izmaksas, un jums nāksies piemaksāt tikai nelielu no-
ir jautājums.,- uz ko ģen, Eizenhauers vēl līdz šim nav atblidējis. Lie- dokļa daļu.. Bet ja jūsu darba dē-
kas, ķa Maskava un Peķihga, tāpat kā daudzi Rietumu- sabiedrotie, domā, ka atbilde ir jā. Bet ja nu tas tā nav? Vispirms jau, protams, ļoti sarūgtiriāti būtu Ķīnas nacionālisti.. Tādēļ liekas, kā šīS-■dierias situācijā piemērotākā atbilde Ķīnas atbruņošanas jautājumā būtu — ne ^aŠi*eiz un. varMt, ka nekad, kas norādītu, ka daudz kas atkarājas no Pekingas. Bet lai ari kāda būtu atbilde, uh lai ar kā -oiem nākotnes uzdevumiem armijas tiktu veidotas, viena lieta ir^ skaidra: Āzijai ir vajad^gi pašai savi spēki, tādēļ brīvo Āzijas valstu armijām jāpalīdz, cik vien' iespējams, lai tās būtu pienācīii apbruņotas un apmācītas. '
vējs ir atvilcis nodokli no jūsu algas čekiem, ko tas savukārt iemaksā valdībai, jums tomēr jāiesniedz deklarācija nodokļu departamentam."'
Ja jūsu ienākumi sastādījušies no nodevām vai komisijām, vai kapitālu augļiem, vai citiem kādiem avotiem, izņemot algu, no jums sagaida, ka iķ trīs mēnešus jūs izdarīsit nodokļa daļu maksājumus. Šie daju maksājumi ir aplēsti uz jūsu aplēstā gada ienākuma pamatiem.:'■■^■;'"■■
Tāni personām, kas visu ienākumu saņem no algas, parasti nav atļauts kaut ko no apliekamās ie^ ņāķuma summas atskaitīt veikala izdevumu segšanai. Bet tiem, kas
savu ienākumu gūst no paša uzņēmuma vai profesijas, ir tiesības zināmus izdevumus atskaitīt izdevumu segšanai, kā, piemēram, biroja telpu īri, ceļojuma izdevumus, darbinieku ^Iģas, utt. Tomēr jums jā^ būt pārliecinātam, ka tas, ko jūs gribat atskaitīt, atbilst patiesībai.. Valdībai ir tiesības pārbaudīt jūsu grāmatas un pieprasīt pierādījumam dokumentus.
Ja jūs saņemat regulāru algu. un jums ir arī vēl daži blakus ienākumi, jums visumā būtu jālieto T-1 vispārīgā veidlapa.
Ja rodas kādas šaubas, ieteicams griezties vietējā' nodokļu iestāde. Varat pajutāt arī savā bankā vai pasta iestādē. . Veicllapas var saņemt banku nodaļās un pasta iestādēs.
Saskaņā, ar likumu., aizpildīlās veidlapas iesniedzamas tuvākā ienākumu nodokļa iestādē ne vēlāk par 1953. gada 30. aprija pusnakti. Tās. var nosūtīt pa pastu vai arī nodot personiski, bet pārliecinieties, ka to jūs izdarāt īstā laikā. Ja ne, jums nāksies maksāt soda naudu no apliekamās nodokļa summas. . ■ ■
Kad jūs saņefnai veidlapas (blakus minot, jums jāpaņem vismaz 2 eks.) izlasiet tās visai'rūpīgi un tad ar zīmuli ierakstiet pieprasītās ziņas. Ja jūs esat pārliecinājušies, ka skaitļi un ziņas ir pareizas, aizpildiet veidlapu ar tinti vai ar mašīnu un iesūtiet to nodokļu iestādei.
Ja jums ir kādi .sarežģījumi jūsu veikalnieciskos darījumos, bieži ieteicams izmantot īpašumu pārvaldīšanas sabiedrībaļS (trust com-panies) vai zvērinātu grāmatvežu palīdzību. Parasti to iespējams nokārtot par mērenu maksu; joti bieži jūs vairāk ietaupīsit nodokļu maksājumos nekā samaksāsit par šādu palīdzību.