Trešdien, 1953. gada 25.. februāri
a t ? l 3 a.
BIGLI NO KURZEMES m STĀSTA
DZĪVE, KĀDU PIEREDZĒJĀM 194L GADĀ, KĻUVUSĪ VĒL ĻAUNĀKA
VIŅI IR VIESI STOKHOLMAS DRAUDZES VAKARĀ
gaju! Nav jau arī tās zirggaļas. dabūt ari pa „čarkai," kas maksā
Mūsu baznīcas "Stokholmas draudzei "svētdien, 15. februāri bija gada sapulce, šoreiz tai bija pavisam sevišķs raksturs: pēc gada sapulces klātesošie sēdēja pie tējas galdiem un viņu vidū bija ari pedejie atbraucēji no Kurzemes — Nīcis ar kundzi (kapteinis Kairis bija aizkavēts ierasties). Tā bija labla un svētīga ideja: tik daudziem latviešiem vaigu vaigā satikties ar atbē-dzējem, tos iztaujāt p|ļ.r dzīvi dzimtenē. Abi kurzemnieki ar lielu skaidrību ari pastāstīja, ^apuķes dalībnieku satikšanos ar atbēdzē-jiem ievadīja draudzes locekļa Dūkštenieka kurzemniekiem veltīts apsveikums "no latviešiem Stokholmas pasta darbiniekiem, kas allaž atsaucīgi latviešu dzīves notikumos. Dūkstenieks apsveikuma vārdus nobeidza pasniedzot pasta darbinieku naudas velti atbraucējiem --dzīves iesākšanai jaunajos brīvības apstākļos. H. Ģintere pasniedza Nīca kundzei no pasta darbiniecēm-
latvietēm ziedus.
Tad prāvests 0. Sakārnis palūdza pie sevis Nīca kundzi un, kā jau draudzes vakarā pļenākas, Yis-pirms vaicāja par baznīcas stāvokli Latvijā, jo N. ari boļševiku okupācijas laikā nav atturējusies no dievkalpojumu apmeklējumiem un ir dzīvojusi līdzi savas draudzes notikumiem.
Liepājas Annas baznīcā dievkalpojumi vēl nūtielt. Protams, dziesmu grāmatas vecās, jaunas netiek . iespiestas. Ļaudis labprāt laulā-jas, krista bērnus u. c. ceremonijas . izdara baznīcā, pa daļai arī mācītāja mājā. Pretreliģiskā propaganda — ^audzināšana," protams, pie boļševikiem parastā, sevišķi skolās. Garnizona baznīcā, Kara ostā ie-rikots teātris krievu zaldātiem. Slēgtas gandrīz visas baptistu un metodistu lūgšanas mājas, Betāni-jas baznīcas namā ar. dārzu ierīkot® dravniecība. Eglīti dedzina, bet bieži jāpiedzīvo, ka dzīvokļos, kur Ziemassvētku vakarā deg eglīte, tiek izsisti logi.
■ AMERIKAS BALSI DZIRD i.. .
Tad redaktoru A. Kroderi uzaicina jautāt atbraucējiem par ikdienas dzīvi Latvijā.
— Vai latvieši dzimtenē ir daudzmaz informēti i»ar brīvās pasaules notikumiem? Vai dzird Amerikas balsi? !
— Amerikas balsi dzird, neraugoties uz aizliegumiem. Bet jālūdz gan raidījumu'organizētājus nesniegt tik pārāk daudz un opti-
,y mistiskas ziņas, kas dažu labu pamudina domāt, ka nu jau drīz amerikāņi būs klāt. Ir gadījumi, kur par to tautieši samaksājuši ar 3—20 gadiem spaidu, darbos, jo, ātro notikumu solījumiem noticēdami, daži karstgalvīgāki dzimtenes latvieši izdarijuši vienu otru vieglprātību attiecībā uz „sociālizēto īpašumu." Un nav jāaizmirst, ka dzimtenes latviešu sirdis pukst pavisam citādi, tās trīc par katru cerību. Ar šīm sirdīm jābūt ļoti saudzīgiem un apdomīgiem, tur vieglās feportāžas tonis neder. Labāfe sniegt vēsas un lietišķas ļ analīzes par pasaules notikumiem, parādos Latvijas, likteņu sakarību ar siens notikumiem un to gaidāmām so. kām.
DZIMTENE UN TRIMDINIEKI
— Vai dzimtenes latvieši cer \A trimdiniekiem un vai par trimdaā dzīvi ir informēti? Vai ir boļš» viķu uzbrukumi trimdiniekiem?
— Uzbrukumi ir pastāvīgi. Vis. vairāk tiek stāstīts, ka trimdinieĶv i:.evišķi to vadība, dzīvo no Latvi, jas zelta Amerikā, un kad tas ļ)ū^ :iodzīvots, tad apklusīs arī Am^ri kas Balss latviskie raidījumi. Vŗo-tams, kā no trimdiniekiem sagak da, lai tie neviens sevi pārāk ņe< žēlotu, palīdzot dzimtenei;
Vārdam „trimda" un „trimdin'ie. ki" Latvijā ir sava noteikta sķapia Visi labi saprot, ka viņi ir gan prom no dzimtenes, bet tomēr kā dzīvi cilvēki spēj dzīvot brīvos apstākļos. Tam, ka aiz dzelzs priekškara „šauj un kar un badā mēr. dēs" neviens, protams, netic. Pat šo brīvību neviens trimdiniekus neapskauž. Tikai mēs nu redzam^ ka ar tām cerībām uz trimdiniekiem nav tik rožaini. To gri"fc«ētol trimdai lūgt: neaizmirstiet dzimte-ni! ■■ ■
KO DZIMTENĒ DOMĀ PAR,\ . — ULMAŅA LAIKIEM?
— Emigrācijā mēs dzirdam balsis, ka dzimtenes latvieši vienprā-līgi rtegrib Ulmaņa laiku atgrieša-.nos. Vai tā ir?-.
— Tā vis tīri nav. Drīzāk otrādi. Vēl vienmēr dzird tos pašus izteicienus, kādi atskanēja boļševiku varas sākumā: nost Staļina zirggaļu, dod mūms Ulmaņa cūķ=
Caurmēra strādnieks pa lielākai daļai pārtiek no tā, kā paņem pāris šķēles tās pašas Staļina kūkas, kuras arī nepietiek, lai būtu paēdis* nopērk kādu saules puķu vai citu eļļu, samērcē tajā Staļina kūku, apcep, un tas ir viss aizdars un spēkbarība smaga darba strādniekiem. : , :
KĀDS ŠODIEN IR' LATVIEŠU TAUTAS SASTĀVS?
Uz šo jautājumu seko'.visai drūma atbilde:
— Ārkārtīgi cietis vīriešu sastāvs. Mazāk fabrikās, bet ļoti stipri uz laukiem, iznīcinot zemniekus — viensētniekus. Tāpat arī jauniešus, kad viņi sasniedz 18 gadu vecumu, iesauc armijā, un tos visus izklīdina. pa j.varenplašo zemi dzimto," un tur tiem tad ari jāpaliek.
Vai boļševiki ātraetejas cietušo vecāku bērniem? ■—
— Masveidīgi vēl tas nav novērots. Bet ;ir daudzi gadījumi, kad jauniešus izslēdz no skolas, ja vecāki krituši varasvīru nežēlastībā ■— izsūtīti, ir trimdā un tml. Šo jauniešu izglītības gaitas līdz ar to vispār .pārtrauktas un viņiem jā-proletārizējas.
SLEPENlla ZIŅOTĀJI- .
vienu rubli; pusstops maksa 22 rubļus. Degvīnam veikalos milzīgas priekšrocības, arī papirosiem: ja redzi rindā stāvam veselu sievu pulku, tad, šim baram aiz muguras stāvot, paprasi tikai ,^šņabi," 0 tūdaļ izsniegs pāri visai rindai, pāri bada pārtiku* gaidītājām sievām. .
UZ SOCIĀLISTISKĀ SPAŠUMA ■ ^RĒĶINA! ■ '
— Ja ļaudis tik maz nopelna, ja i»reču veikalos tik maz un ;vēl be? tam tik daudz nodzer, kā tad cilvēki spēj iztikt?
— Uz sociālistiskā īpašuma rēķina! Kaut arī par 25 gr. cukura „nosperšanu" draud 5 gadi! :
AMERIKAS STUDEBEKERI UN KONSERVU BUNDŽAS
Cik ilgi pēc kara Krievijā (un arī Latvijā) vēl redzēja Amerikas kara 'laika devumus krieviem?
P'edējos amerikāņu kara laika konseji^us mēs edām vēl 1948. gadā un ar amerikāņu Studebeke-riem braucām vēll950.—51. gadā! Nu gan ir jau cauri!
, l/ATVIJAS LAUKOS : • ■:
- I^as sEotiek ar mišsu zemMte-viensētām?
- Tās vēl turas savās vietās. Boļševiki zemniekus uzaicināja:
kurš noārdīs 'savas ēkas un materiālus" vedīs kolchozu ciemu, celšanai, tam samaksās 3000 rubļu. Bet tā kā »paši māju saimnieki lielāko tiesu ir Sibīrijā, tad„piedā-vājumu" šādiem aicinājumiem nebija un kolchoza ciemu Latvijā tikpat kā nav, atskaitot pāris vietās, kur saceltas šādas tādas budkas, ne vairāk kā pa divi, trīs kopā. Tādēļ viensētās jāatstāj, lai cilvēkiem vienkārši būtu kur dzīvot. Jau tā dažam kolchozniekam no mājām līdz darba vietai jāmēro 7—8 kilometri katru dienu. Uz katru veco Latvijas pagastu var rēķināt apmēram 2 līdz 3 kolchōzus.
•— Vai tā ir tikai atsevišķā vietā novērota vai arī vispārējā Latvijas aina?
— Esmu darba apstākļu dēļ apbraukājis visu Latviju, esmu bijis arī Igaunijā un Lietuvā. Aina apmēram tā pati visuri Notiek kolchozu paplašināšana, tie ir stipri lieli. Līdztekus notiek zemnieku privāto zemes gabaSiņH izskaušana. Vispirms likumā paredzētā 1 ha vietā nu katram ir.tikai pus ha, un 1 ' tiek ļoti smagi apkrauts ar nodevām un nodokļiem, un tā vairs neatmaksājas šos privātos pushek-tārus apsaimniekot. Cik Ilgi vēl zemnieki to izturēs, grūti pateikt
NEKĀRSTIET VĒSTULES uz •DZIMTENI!" • . ■ . ■
Ar šo brīdinājumu atbraucēji nobeidza savu stāstu par dzīvi dzimtenē. -.. ■
Ceram uz izdevību to^ vēl turpināt.
— Vai latviešiem nākas daudz ciest T.0 boļševiku spiegiem? Vas joprojām notiek slepeno ziņotāju vervēšana?
—- šos „kadrus" papildina pamazām. Reiz saistītie turas diezgan ilgi, kaut arī ļaudis diezgan labi zina, kas un kuri tie ir. Vispirms jau pēc cilvēku rakstura var par to spriest. Tad var novērot, ka šiem ziņotājiem darba vietās iz maksā viņu „algas,'' kā dzirdēts 300 rubļu mēnesī, pēc kuras tiem jāiet atsevišķā slepenā daļā. (Tā nav tā sauc. kadru daļa). To jau ar laiku redz, kas tur ieiet un iz nāk. Un tā var teikt, ka 80 proc no ziņotājiem ir tomēr zināmi. Ar laiku daļu no tiem nomaina un da žus aizsūta kur citur^ vai arī tie pa zūd par nepietiekami kārtīgu ,die nesta pildīšanu," t. i. ja tie nav nodevuši tikj cik no viņiem pra sīts.. Dažs no šiem ziņotājiem tu ras ilgi, nenodarīdami postu arī tautiešiem, un tie ir tādi ļaudis, kas ,.prot" sakombinēt kopīgas „šef-tes" ar čekistiem, jo tur abiem tad jābūt uzmanīgism un pa draugam sčekistus par pienāktiem pārkāpumiem soda ļoti bargi.
korrupcija
— Kā Ir ar kukuļošanu padomju valsti? Vai ar to var tālu tikt?
Līdz pašam tētiņam! Cik tik pietiek naudas! Šajā ziņā notiek visfantastiskākās lietas un kombinācijas. V ■.- ■.
-- Vai kukuļus boļševiki iaspiež?
— Tā ir smalka mēchanika: atklāta izspiešana nemaz nav vajar dzīga. Ļaudis ir ļoti labi ietrenēti un viss norit „kārtīgī un bez traucējumiem."
. fantastiskā ■ normu ■ plānošana
— Mēs daudz lasām par pārdabiskām darba normām padomju ze-mēs, kas šiszepes cilvēkam nemaz nav veicamas. Kā tās tiek kombinētas?
— Pavisam vienkārši: es sastrādāju, teiksim, piecas darba vienības, bet uzdodu — piecdesmit. Neviens nekontrolē, jo visi ļoti ieinteresēti augsto normu veikšanā, par ko saņem medaļas, arī vairāk naudas un citas priekšrocības; Katru nedēļu jāprakstāš uz kādu ..sociālistisko sacensību." Ja kāds godīgs meistars redz, ka viņam vienkārši nav naudas, ķo milzīgās normas samaksāt un ķa tās ir nepareizi aprēķinātas, tad viņām tomēr jāpadodas: viņu inaļ uri kuļ pa iestāžu iestādēm ar tūkstoš jautājumiem, līdz beidzot viņām atkal ar jaunāļri kombihācijāin kaut kur vajadzīgā nauda jāsameklē un izstrādātās normas jāsamaksā. ^ To sauc par «sociālistiskās sacensības" sistēmu! Briesmīgākas aplamības pasaulē nav! Un tā strādā fabri-kās, kuģu būvētavās^ iestādēs. Neviens nekad tur arī kārtību nepieredzēs. Izkontrolēt nekā iievar ūn pēc tā neviens;necenšas, jo vienmēr, jāizpilda, jāpārsniedz, jāpadara pirms laika viena„sacensība" pēc otras.
glābiņš; — degvīna pudelē!
— Pēc tā noskrietām un izniekotām dienām, protams, ka cilvēkam jātiek atpakaļ pie sevis, cik nu vispār tas vairs iespējams pie boļševikiem. Ūn vienīgais glābiņš — degvīna pudele! To var dabūt visur, uz katriem pāris soļiem, kāt--rā kioskā un ļoti daudzos veikalos, ļiur neraiaž nav Jāpērk pudele, var
Zviedrijas lai vieši velēs savu pārstāvSbu
VĒSTULE NO STOKHŌLRīAŠ
SĪVA. ZVIEDRIJAS LATVIEŠU CĪŅA PAR TIEŠlilAM.PALIEM VĒLĒŠANU CEĻ4: R.VDiT SAVU NACIONĀLO PĀRSTĀVĪBU, KAM STUilGALViGI P41ET0JAS POLITISKO PARTIJU SAKOMBINĒTA NACIONĀLĀ^ PABOME, TUVOJAS POZITĪVAM
.ATRlsWiuj\lAM,^^^^i-^^ i A-^^i ■ ■;.
Partiju radīta iebtade, no kuras] rczcntēt Zviedrijas latviešus ncd/. avu-j pārstāvjus atsauca arī tā šeit. nedz citas zemēs.
grupa, kurai pec pdšu partiju aprēķina bija piešķirtas 15 vietas, 1; 1, tieši puse no visiem mandātiem, ir zaudējusi jebkādu interesi šejienes latviešu saimē un beidzot'savā biļetena oficiāli pa«;iņojusi. ka bi-: ja „spicsta pāriet uz parastām biedrību vēlēšanām ar tautas kopības kartēm. Vai šīs vēlēšanas notiks. š. g. 1. jūnijā vai kādā ci-lā datumā; to noteiks paši kopības karšu turētāji, nevis vīri, kas atrodas ārpus tautas kopības" (!?).
Zviedrijas Latviešu Centrāl'i Pi«.-dome ievēlama iiz vispārīgu, vien-līiizīgu, tiešu, aizklātu uupropor-t'ionāUi vēlēšanu pamata.
Bez tam vēl pieņēma vēlē.šanu noteikumus, ka ievēlami 30 Zviedrijas. latviešu pārstāvji, ka, \ Zviedrijas Latviešu Centrālā Padome ir nacionālās pārstāvības orgāns. Vēlēšanu tiesības ir visiem sākot ar 18 g. vecumu, neatkarīgi no t^iga-dējās pavalstniecības, kam dzīves
Tālāk seko aicinājums, visiem, ..kash'^^^a Zviedrijā, kā ari personām,
Koncertā piedalās: 1. rindā no kr.: igauņu dziedone Malle Mac-gi, pianistē Verā Leinvebere. 2. rindā — dziedonis, A. Poriņš un jubilārs J. Niedra. Latvijas Amerikā foto
VELLANDES KANALĪS VIENS NO PASAULES
Vēllandes kanālis, kas savieno, Tagadējam kanālim ir tikai vairs
Ontario un Eri ezerus, pag. sezonā laidis cauri lielāku tonnāžu kā jebkad savā 123 gadus garajā vēsturē. Laikā no 1952. gl. aprīļa līdz 15. decembrim koptonnāža, kas gājusi pa kanāli, sasniegusi 17.738.515 tonnu. Iepriekšējais rekords — 16.009.953 tonnas — sa. sniegts 1951. gadā.
Pavisam kanālim braukuši cauri 9.347 kuģi pret 8.235 kjīģiem 1951. gadā. Jauno ezera kuģu lielākie apmēri ir it īpaši ietekmējuši ton-nāžas pieaugumu, kas gājusi pa kanāli. Projektētā Sv. Labrenča jūrās ceļa izbūve savukārt īpacels kā kuģu skaitu, kas izmantos kanāli, tā arī tonnāžu, kas ies tam cauri.
Kanāli, kas tagad ir kļuvis par vienu no pasaules rosīgākajiem ūdensceļiem; 1820. gadā pirmais iecerējis Viljams Hemiltons. Darbi sākās 1924; gadā, un pirmo kuģi cauri aizsprostiem izvadīja 1829. Pirmatnējam kartālim bija 40 aizsprostu, lai nolaistu vai paceltu kuģus par 326.5 pēdām; par cik abu ezeru līmeņi viens no otra atšķiras.
8 aizsprosti: 7 ūdens celtņu aizsprosti 860 pēdu gari un 80 pēdu plati ār pielaižamo kuģu iegrimi 23 pēdas, un aizsargu aizsprosts Ēri ezera pusē, kas ir 1.380 pēdas garš — garākais aizsprosts pasaulē.
Tagadējo kanāii sāka veidot 1*913; gadā un pabeidza 1932. gada un tas izmaksāja $130.000.000. Tas ii 27.6 jūdzes garš, ar 20 tiltiem, pie kamT se^i no tiem dzelzceļam, kas to šķērso. Kuģiem .nepieciešamas sešas stundas, lai. izbrauktu kanālim cauri. ...CS
KANĀDĀ UZCELTS vairāk
■jaunu Māju;.-:,;,;
Kanādieši 1952. gadā uzcēluši vairāk jaunu 'dzīvojamo māju ne^. kā 1951. gadā.
1952. gadā pirmajos desmit mēnešos saktas celt -71.850 dzīvojamās mājas pret 62.564 tanī pašā laikā 1951. gadā.
Kaut gm. vairāk jaunbūves uzsāktas minētā 10 mēnešu, periodā, tom-čr tanī pašā lailvapal)eigts mazāks skaits. Pabeigtas 56.295 pret 65.969 iepriekšējā gadā.
t.SAVIĒUOTA^
flfVA LST
- baltijas brīvības nams ņujorkā
® Komiteja» Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Brīvībai rīkoja pieņemšanu 17. februārī, atzīmējot Lietuvas un Igaunijas neatkarības gada dienas un līdz ar to Baltijas brīvības nama atklāšanu. Bija aicināti latviešu, lietuviešu un igauņu sabiedriskie darbinieki un organizāciju pārstāvji. Jaunās, trīs Baltijas vālst karogiem greznotās telpas vārēja uzņemt kuplu apmek-lētāju skaitu.
Viesus uzrunāja Komitejas Latvijas Brīvībai priekšsēdis Dr. v.
vības nams būs mūsu trīs tautu sadarbības simtols. Baltijas tautu atbrīvošana iespējama tikai visām trijām tautām cīnoties plecu pie pleca, ar lielās Vav. Valstu tautas atbalstu. Tad runāja Komitejas Lietuvas Brīvībai priekšsēdis Si^ dzikauskas, Lietuvas sūtnis Žadei-ķis un Komitejas Igaunijas Brīvībai priekšsēdis Vahters.
Tad vārdu ņēma Brīvās Eiropas Komite j as prezidents admirālis Miifērs. Viņš aizrādīja, ka trīs Baltijas tautu draudzīgā sadarbība esot labs piemērs eitām trimdas grupām;, tas apgāžot dzirdētās domas, it^^ķā trimdinieki nevarot sāpra-
Māsēns uzsverot, ka Baltijas bri- sties. Tālāk adm.Millers aizrādīja.
ķa viņa. priekšgājējs, prezidents €. D. Džeksons iecelts par prezidenta Eizenhauera padomnieku psīcholo-ģiskā kara vešanā. „Aukstā' karā mēs vairs neaprobežosimies ar plānošanu, bet rīkosimies," teica runātājs, aukstā kara vadība tagad būs drošās rokās. Mums stāv priek-. ,šā lielas dienas." •
Kā zināms, adm. Millers ar 28-februāri atstāj savu amatu- Brīvās Eiropas Komitejā. Viņa pēcnācējs amatā ir V; šeperdsons.
Sveicienus vēl nodeva Brīvās Čechoslovakijas padomes pārstāvis H. Pipka un Igaunijas ģenerālkonsuls J. Kaivs.
Sanāksmes dalībnieki pakavējās viesmīlīgajās telpās savstarpējās pārrunās. Satiekoties latviešiem, lietuviešiem un igauņiem,mēs esam lietojusi dažādas valodas, atkāra ho vietas un polītiskiem apstāk-ļie. Tagad var vērot, ķa par baltiešu savstarpējās saprašanās valodu ir kļuvusi angļu valoda, vismaz šinī krastā.
grib ziedot tautas kopībai niecīgas trīs kronas," iestāties — .,tautas kopībā" (?) uii tad tās būšot —-,.pilntiesīgas un demokrātiskas vēlēšanas." . Nu vairs arī Latvijas Atjaunošanas Komitejas Eiropas Centra kopsapulces lē.mumi nav šiem ekvilibristiem saistīgi, kaut Londona tie paši balsoja par statūtu noteikumu, ka Eiropas Centrs ir Eiropas latviešu augstākā iestāde, un šīs iestādes augstākais or-^ gans ir delegātu kopsapulces. Bcl tagad . savā biļetenā tie Eiropas Centru sauc: par --r,.tikai koordinācijas centru," kuram tātad neesot tiesības kaut ko .„lemt par rīcības veidu,"kāds-būtu jāievēro arī Zviedrijas latviešiem kā katrai citai Eiropas zemju latviešu bēgļu grupai.
Vārdu sakot, ISruno Kalniņa —-Andersona —• Strauberga padome iz pārvērtusies par privātu biedrību, kur katram, kas srib būt šo kungu diriģētā — „tautas kopībā,*'
jāsamaksā par šo pagodinājumu „S niecīgas kronas." Tajā pašā biļetenā izsludināti arī šīs Padomes vietējie pārstāvji, pie kam ļoti svarīgi redzēt, ka ; tie gandrīz visi ir sociāldemokrāti,; ieskaitot otru Zviedrijā dzīvojošo 1940. gada po-ļitruku (gan „tikai pulkveža" pa^ Išāpē!) — "Bausku, kas dzīvo Upsalā.
10 ORGANIZĀCIJU . • " VIENPRĀTĪBA
Pretēji tam svētdien. 15; februārī Stokholmā sapulcējās Zviedrijas latviešu delegāti, pavisam no 10 organizācijām: Jaunekļu Kristīgās Savienības— T. Vītoliņš, K. Vilkancis, Latviešu Apv. Zviedrijā — E, LauciK. P. Pēlerson^^ l.,at-vīešu korporāciju ai>vien()ta konventa A, Land.sdoils, E. Ei-nsI ■ sons, .V-atvicbiī- zemnieku klub.-i. Zviedrijā — , prol". J. VārsbeiRs, Latgales ;ialuodn''la> dčn-binieku bloka-— A. Kancāns: P. Vorkalis, Daugavas Vanagiem >— E! Stalbovs, V iduszviedrijas orgaiiizāciju apvic-nības —A. ,Oše, Dienvjdzviediūjas
i# S¥, Andreja ķaznīcaszāļer^T^^^
- bass IRĒNA LOSBĒRGA — mecosopr.
, I, g. 1. martā,
Piedialās: JAMS NIĒDRA -: ALFRĒDS PORIŅŠ — tenOTS MALLĒ MAGI —- soprāns
,,DAINA" koris/ diriģentes Ērikas ^^^ī^^^
' - dziedāšanās skolas audzēkņi ^^^^^
PROGRAMMĀ: Solo dssibsmas, duei s no Guno operas Fausis, ierčets np Seii Sansa opeias Samšons un Dalila un II ai^^ no Verdi bperjas Aīda.
Biļetes .$1;5P un $1.00 LOTUS puķu veikalā un laikraksta LATVIJA AMERIKĀ redakcijā ļ
^Iedalīšanās :$.050/iEPRiEkš:PĶ^^
tORONTO LĀT^^ ORGANIZĀCIJAS
org. apv.
A. Ozols
Studentu
Novada P. šadurskis, Kristīgi-
nacionālā darba bloka vaids. . •
O. Frei-
SAPULCĒ ^ieņēma" Šādus"
■ '•."■lēmumus:-'
Latviešu trimdas ^ lielākais nn svētākais uzdevums ir ncKtkarigas demokrātiskas l^vJ^ja^' republikas atjaunošana, kurā valsts suverēna vara piederētu, Latvijas pilsoņiem. Šī uzdevuma veikšanai nepieciešama visu trimdas latviešu aktīva un oigŗanizēta līdzdalība.
kas nav Latvijas pavalstnieki, bet atrodas likumīgā laulībā ar tiem." Padomi ievēl uz 3 gadiem,' Vēlēšanu izdarīšanai ievēlama komisija.
ATZIŅAS NO VĒRTĪGĀ PAGĀTNES MATERIĀLA
Šo iepriecinoši lietišljo sapulci slēdzot, tās vadītājs Inž. A. Ozols teica sanākušajiem ceļa vārdus: ■ ,,Cīņa par elementārāko demo-kratisko tiesību realizēšanu latviešu pārstāvības radīšanai ir ievirzīta. Mācīsimies no miisu gaišiem un tumšiem notikumiem bagātās pagātnes, un iesim droši un apņēmīgi mūsu tiltu uz Latvijas nākotni, smeļoties atziņas no vērtīgā pagātnes materiāla."
Tā ir viena no lielākām nelaimēm,ka tik bieži un tik daudzi no mums nespēj atzīties pagātnes kļūdās. ■ Ir ļoti liels sasniegums, ka mūsu nacionāli —-sabiedriskā dzīvē iesaistās jaunākās paaudzes, kas vērojušas un vērtējušas pagātnes kļūdas un; cerams, tās vairs neat-; kārtos. Tikāl nepagurt un pastāvēt, radīt un noturēt LC Padomi kā mūsu vadītāju centru. Neizlabojams ļaunums mūsu nākotnei būs nodarīts, ja ļausimies pasivitātei un dosim iespēju uzkundzēties pagātnes rēgiem, kas tādā gadījumā apdraudēs mūsu nākotni mūsu tau-tas un valsts dīves pagātnē nekas nav nodarījis^ tik daudz ļauna posta kā tās dogmatiskās mācības, no kuļ-āni atkāpjas visa pasaule, bet kas savā miršanas stundā izrāw da bīstamu aktivitāti. Mūsu nākotne necietīs .^līdzskrējējus, kaš, pa vidu locīdamies, šaudās no vienas puses uz otru. Šo ceļu uz nā-kotnoi iet. lielajai, pasaules polīti-Is'ai līdzi soļojot, šodien ir visvairāk nuisu jaunākās i)aaudzes.uzdevums, kuļ-ieni jiagātnes darbinieki lai ne^ liedz .savas pieredzē, kļūdās, zināšanas: un panākumos gūtās atziņas.".
Vēlešami komisija .'jāpulcē orga-.nizaciju deleģēšanas Icārtiba sūtīja E. Kalniiju, P. Pctersonu, E. Stāķu,, A.Kancānu. L; Talteri,šmit-mani, A. šallu. kas tad Inis augstā-, kā organizāciju pārstāvība, kuras vienīgais uzdevums ir veikt Latviešu Centrālās Padomes ievēlēšanu Zviedrijā.
-Zviedrijas latviešos Šis notikums radījis veselīgu un ļoti pozitīvu atsaucību, tā ka paredzama Zviedrijas latviešu visai dzīva piedalīšanās Padomes vēlēšanās.; A. V.
^ CEĻA VĀRDI y
% Mūsu nelaime ir tā, ka
K4
mūsu pretinieki, novērlēda- $
Svarīgākais solis, uz organizētu Ķ latviešu trimdu ir nacionālu lat- ^ viešu
» mi miis vājākus, nekā mēs
patiesībā esam, ŗio mums
pārstāvību radīšana un izvei.'0 ^^t mūsu. draugi, g
došana atsevišķās trimdas U Trimdas latviešos un to pārstāv-'!1 "^""^^ ^P^'^"' "^'^^
niecības orgānos uzturams tas gars, • | '^^^""'^^ kas uzcēlis Latvijas valsti un kas
ierakstīts tās satversmē.
Zviedrijas latviešu nacionālai pārstāvībai radāma Zviedrijas Lat-viešu Centrālā Padome.
i
Heinc 5?
'4
Jo piliļiīg^ks ir kāds cii ^. vēks, jo dziļāk viņu skar ļS? 'iģ prieks un ciešanas.
^ ■■■■■■■ I DanlG
0
Tas, kurš maz uzkavējas Q
Vēl pieočma lēmumu, ka ..Zviedrijas latviešu. 1953. g; 15. februāra sapulce neatzīst Zviedrijas Latviešu Nacionālo Padomi, kas noraidījusi demokrātisku vēlēšanu kārtī-, bu sava sastāva izraudzīšanai, par Zviedrijas latviešu politisko pārstāvību un tā nebauda tiesības rep-
ku ienaidnieku mēs nesasto Ķ pam vientulībā, bet gan sa- ^
(Pie šī lēmuma vienojās publicēt motīvus, ka Zviedrijas latvieši vē- ^> « lējās un bija jau vienojušies parlfl '^''^'P cih.ekiem, reti ir cii- % savas pārstāvības nosaukumu: ienaidnieks. i.:lo ci^e "■'
Zviedrijas. Latviešu Nacionālā Padome. Bet tā kā šo nosaukumu pa-līēmusi grupa, kas atteikusies ne. demokrātisko vēlēšanu principa, tad, lai neradītu formālas un tech-niskas grūtības vēlēšanas īsteno., jot, latviešu delegātu sapulce ar nožēlošanu spiesta pieņemt citu, proti, augšminēto nosaukumu).. .
biedrībā, io nevis filozofi-
^ ja, bet gan ikdienas piere- Ŗ dze padara mūs par cilvē- U ' ku ienaidniekiraf. Bet tik- Ŗ I līdz kāds tilvēku nīdējs | ^ aiziet vientulībā, pazūd arī $ viņa naids pret cilvēci.
Leopardi
'4
■■■/
Kad iu klūsVi lielāks, ^
kļūsi lielākas ari lavas bē-15 das. Un kad tu topi sve-tāks, svētākas top čvri 2av3<; $ļ ciešanas r— bet ne vieglā-'i kas. ' Kopfur'.ļS A
Ā ■ ■ ■ " ■ ■ •
■' ■ '"i^;''-' ''■^sy^K'.tS'^'^-j2&
..■•iass>?-.. .^Ski: .■^.*R^%..■*«S8^^vA'T1^K ,-r^S&^«