The LatvJan N€W8paper for Canada and
Pnbllshed twlce Wc«Wy iy tie Bangavag Vanagi* -r- Editorlal ftBlI Bnshiess Offfces; 123 Hnron SU Toroato, On-iMlo» Canada, Telephone — J^r 8-0792. Cable Addms: latamerika, Edltor In U.S.A. — A. Zvē. flfl, 108.15 «5 Drhe, Rlchmond Hlll 18, N.Y^ U.8X Tel; Tlr^lna »-7778.
ATJTHORIZED AS SECOND CLASS MAIL POST OFFICE DEPAKTMEJfT, OTTAWA
WEDNESDAY; APRIL 27, 1055
32./ 363. n-rs
TREŠDIEN, 1955. GADA 27.. APRĪLĪ
5. GADS
divas reizes nedēļā — trešdienās un seāfe» dienās. Izdevējs — apgāds Bangavas Vanagi Re» dalītoriil. Vīksna, J. Vītols, A. Gaflite, Redakcija an kantoris: 123 Hnron St., Toronto, Ontarlo, Ca-» mada, Tel, — EM 8-0792. TeleRramniiā adrese Latamerika. ASV redjikoija — A. Zvēriņš, 10S45 §5 Drive, Sielimond Hill 18, jSM., ĪJ.S.iV. Tel. — Virgina 9-7778. Abonēšanas maksa ASV un Kanādā: par 1 mēn. $1.50; par Smēn, $4.50; par 6
mēn. $8.50; par 1 gadu $16.00. Sludinājumu maksa : sludinājumu daļā $1.40; tekstā $2*80 par S
Golas telpu 1 slejā
PAGAID
LD
jVMERIKAS LATVIEŠU APVIENĪBAS KONGRESAM
Ir tikai divas atbildes; jā vai nē^ dibināt vai nedibināt Brivās pasaules latvieša apvienību, — jā vai nē. Vienkārši an skaidri ir šie divi lat-rMn visīsākie vārdiņi, ņem kuru ģrlbl, vienu vai otro l Bet tāpat kā katram visvienkāršākajam vārdam vBl burtiim var piekārt klāt 'daudzus ratfus un astes, tā aH katru tleiikāršff lietu var padarīt par ļ)ez. gala sarežģīta. Dažreiz tas iŗ skaisti, bet dažreiz arī riebīgi aņ nelietderīgi.
Tā tas nu, dieniiēļ, Ir arī noticis šoreiz, ka skaisto ideju* par Brīvās pasaaies latviešu apvienību esam ta sarežģījaši un samežgļojnši, ka atraisīt daudzos mezglas un mez-gliņas Šobrīd laikam' vairs nav iespējams. Visiem šiem mezgla mezgliem un problēmām šinīs dienās vainaga uzlicis Latvijas atjaunošanas komitejas Eiropas centrs, piekārdams šīm l)roblēmām klāt vēl vissarežģītākos mūsu šīs dienas sabiedriskās dzīves jautājumus, proti: pavalstniecību un politiskās partijas.
Ko darft? Laftam cita ceļa vairs nav kā pārcirst visus šos mezglus, laJ dabūta taisnus virves gabalus. Bet kam bus drosme pacelt aso eirvinn pārcirst vairāk vai mazāk rupIgl sasietos mezglus I Kas ir tie bnrtjn vārdi, kas cels augšā šp gandrīz jaa aprakto gaismas pili?
Apsverot pašus pēdējos zīmīgos notikumus māsu sabļe<lrlskā ^zi-vē un pārlasot pašas pēdējās ziņas mfisū laikrakstos, rodas maza nojauta, kā laikam Šie burvju vārdi Ir Jau atrasti, tn tie Ir: VAQ\WV VALDE-.
Latviešu nacionālās apvienības Kanādā valde savā pēdējā sēde nolēma lesnicft Anier/Kasj latviešu apvienības kongresam noteiktu prlekšllknma dibināt Brīvās pasaules latvieša apvienības pagaidu valdi, Amerikas latviešu apvienības eentrālās valdes priekšsēdim prof. P. Ļejlņam pēdējā valdes sedē^ zl ņojot par bēdīgo stāvokli, sašutumā paspruka vārdi: jārada pagaidu valde.
f'n tā tas Ir bijis un bfis visos laikos: ja nevar radīt kaut ko pastāvīgu, tad vēl vienmēr vjīr radīt kaut ko pagaidu. Latvijas valsts Ideologi Jānis Čakste, Gustavs Zemgals, Kārlis Ulmanis u.c., vēl 1918. gadā neuzdrošinādamies radīt Latvijas valdību, radīja pagai-ddr valdību, Kl zinām, šī pagaidu valdība piedzīvoja ilgu un panākumiem vainagotu mūžn. Zinām arī, ka šai pagaidu valdībai netrūka drosmes uz saviem pleciem uzvelt visas pilnvaras, kādas vlen^ vienai valsts varai var būt. Tai netrūka drosmes proklamēt brīvu neatkarīgu Latvijas valsti, Slem vīriem netrūka drosmes uzsākt karu, līgt līgumus sasaukt Satversmes sapulci un veikt citus lielus darbus. 5av šaaba,ka Latvijas pagaidu valdības darbs ir tas lielākais, kādu vieri pazīst mūsa vēsture.
Tātad pletlzīvojuml iļāda^ ka nav jābaidās no mazliet nedrošā pagaidu vaidēs vārda. Arī az šī pamata varam droši celt Brīvās pasaules latvl^u apvienību, ja iikal to gribam un ja mums netrūkst drosmes tō darīt, 8al grūtā brīdī nav ari jābaidās dot šai pagaidu valdei visas Iespējamās pilnvaras.
Latviešu nacionālās apvienības Kanādā valde savā 15, aprīļa paplašinātā valdes sēdē, ļoti nopietni apsvērdama un izšķirdamas par vienīgo iespējamo pagaidu valdes radīšanu, arī nolēma, ka pirmais un svarīgākais šīs valdes uzdevums Ir izdarīt BPLA padomes vēlēšanas vai sastādīšanos proporcionāli latviešu Iedzīvotāju skaitam visās brīvās pasaaies zemēs, Sī padome tad arī būs tiesīga ar balsu vairākumu Izšķirt visas tās problēmas, kuras nevar un nekad nevarēs Izšķirt sarakstīšanās un sadarbības^ cejā, Ja citas varas un cita špeka mums nav, kas ved mūs pa vienotības un tienprātlbas ce}u, tad vēl atliek demokrātisma vispār atzītais vairākuma spēks. Vairākumam bū^ spiesti pakļauties vismaz visl tie, kas vispār atzīst demokrātisku iekārtu.
Bet LNAK valdes lēmums neaprobežojas ar to vien. Blakus Slm svarīgajam uzdevumam pagaidu valdei jāuzņemas arii citi uzdevumi un vi«ļcltl pilnvaro^
vien Brīvās pasaules latviešu ap^ vienībai varētu būt šodien un kādi tie varētu rasties tuvākā vai tālākā nākotnē. Tai jāuzņemas reprezentēt visus brīvajā pasaulē dzīvojošos latviešus. Tai nekavējoties jāķeras pie mūsn kultūras lietu kārtošanas visas pasaules mērogā. Kritiskā brīdī, kāds var rasties rītu vai parīta, tai jādara viss iespējamais latviešu tautas un Latvijas valsts neatkarības labā,
LNAK valde ār savu lēmumu ir izšķīrusies lūgt šā gada Amerikas latviešu apvienības kongresu Ņujorkā Ievēlēt pārraidu valdi un jau
Dr. V. MĀSĒNS ^ ATGRIEZIES NOĒIROPAS
Apspiesto Eiropas nāciju asamblejas ģenerālkomitejas priekšsēdis un KLB pr-dis Dr. V. Māsēns 19. aprīlī atgriezās nb sava Eiropas ce-Jojuma, kur noskaidroja. iespējas asamblejas sesijas noturēšanai, Bija izkārtots, ka asamblejas delegātu sanksme notiks Strasburga ņo 17. līdz 20. maijam, bet no 20. līdz 28. maijām turpat bija paredzēta Eiropas padomes konsultatīvā asamblejas sēde. Tagad noskaidrojies,; ka saTtarā ar parlamenta vēlēšanām, Anglijā, šl sanāksme atlikta uz 6. jūniju. Ir lielā nozīme tam, ka, apspiesto Eiropas tautu sanāksme notiek apm. tanī pašā laikā, kad sanāk brīvo Eiropas; tautu organizācija. Tāpee paredzams,: ka AEN asamblejas sanāksmi Strasburga atliks uz 2. jūniju. .
Dr. V. Māsēns. apceļoja Angliju, Franciju un Vāciju, kur šat;]:ās arī ār latviešu vadātājām* persoīiāiiLi uii' piedalījās arcTiibīskapa T. Grīnber-ga jubilejas svinībās Eslingenā.
A. Elaupiks izbraucis uz
iepriekš nodevusi jaunajai valdei visplašākās pilnvaras. Ja tas notiks un ja jaunajai pagaidu valdei netrūks drosmes uzņemties visas iespējauļās pilnvaras, tad jau šī mēneša beigās varēsim teikt, ka Blīvās pasaules latviešu ^ apvienība |r nodibināta.
Tā nu beidzot liekas, ka viss ir kārtībā, un es varētu mierīgi nolikt spalvu, ja nian nebūtu vienas bažas; vai Amerikas latviešu apvienības kongresam pietiks ideālisma un drosmes radīt šādu pagaidu valdi. Vai bils pietiekami daudz to, kas spēs atniinēt šo burvju vārdu un celt augšā uogrimušo gaismas .piH?';
Mēs zinām, ka bija laiki, kad ALA^s centrālās valdēs sēdē pietrūka entuziastu Brīvās pasaules latviešu apvienības dibināšanai un notika plašas debates par to, kādi ir šīs apvienības mērķi. Vai kongresam šo entuziastu, U drošsirdīgo ideālistu pietiks?
Amerikas latv iešu apvienības kongresam sanākot^ novēlu visiem tā dalībniekiem izturību un drosmi cīņā par latviešu tautu un brīvu neatkarīgu Latvijas valsti.
A.^-S, V ēn n^, LHAK' .valdes', priekšsēdis.
Japāņi sniedz ziņas par latviešu leģionā*"
Šinīs dienās lapānā atgriezušies 88 japāņu kara gūstekņi, kas preses pārstāvjiem sniedza satriecošas ziņas par apstākļiem vergu darba nometnēs Sibīrijā. Viens no atbrīvotajiem gūstek- ļ ņiem zināja stāstīt, ķa pie Koli-mas upes Austrumsll^rijā ir vergu (iarbanonietne, kurā ievietoti 3000 bij. kara gūstekņu no Lāt-vija^; Igaunija? un Lietuvas. Šos gūstekņus iipdarbina urāna rak-'tuvēs.: •
Japāņu gūstekņi atstāsta vairākus sacelšanās gadijuijius vergu darba iiometnes. Ziemeļsibi-rijā 185a. gada pavasarī izcēlies streiks, kura piedalījušies 150.-, 000 leslodzīte. čekisti ar ziņotāju palīdzību apcietinājuši streika organizētājus in nošāvu/ §1 tos iii pa trim dienām vienu. Beidzot administrācija tomēr piekāpusies. Karagandas vergu darba nometnē (Kazaciistanā) streiks turi>inājies ņO pag. gada 15. maija ; Bdž 27. jūnijam, So streiku čeka likvidējusi ār tankiem un ložnietējieni, pie kam nogalināti 200 un ievainoti 180 apcietinātie.
S MVIESIEM IR SAVAS DOMAS
ĒC spriež par Brīvās pasaules latviešu -apvienību
LAK EC piektā kopsēde notika AuguStdorfā 9. un 10. aprīlī un ta i ā piedalījās 12
dām Eiropas zemēm, kā arī 9 partiju pārstāvji, 16 stundu ilgajā darba sēdē vienojās par princi
piem, kādi jāievēro, radot Brīvās pasaules latviešu apvienību, pieņēma ieteikumu skolu programmu un mācības grāmatu jautājumā, lēmumu par latviešu raidījumu tenel, noteiiiumus LAK EC kopsēdes, prezidija un revīzijas komisijas darbībai, 1 jaMtājunļuSj kas saistīti ar Eiropas latviešu kultūras fondu, latviešu jaunatni up LAKEC turp-
■■ māko darbību
latviešu papild-veicināšanu dzim-ā arī apsprieda
.; No Anglijas.: bijā ieradušies A. Alksnītis, J. Alidrups, K. Strazdiņš un P. Reinhards,. rio Šveiees A. Skrēberspno Holandes Dr. 0. Mak-stenieks uh ' substituts A". Stuburs, no Zviedrijas. (Latviešu nacionāla padome) aģr. J,. Andersonš, K. Gulbis'^pārstāvēja Beļģiju, un Dāniju, R, Ļiepiņš piedalījās reizē kā' Francijas un arī Vācijas delegāts, Vācijas latviešus reprezentēja V. Ja-nums, J. Zegners uii: Antons. Aba-kuks, bet KĻB loc, V. Hazners. piedalījās sedē kā novērotājs bez bals-tiesībām. SoGiāldemokratu partija bija deleģējusi K.Dzeļleju,A. Kalniņu un H. Skrastiņļi (kas bija vienīgā delegāte) , zemnieku savienība ^ J; Daģi, La^tvijas katoļu un zemnieku' bloks — prāv.R. Mutuli un" J. Rubuli, liberāļu apvienība J. Breikšu un K. Egevicu, bet Latvijas jaunsaimnieku ..un sīkģruntnieku agrārpartija — A. Sildi, '
Plenārsēdes beigu posma. dar-; ba . kārtībā bija . LAC; EC prezi-
Turcija apsūdz komunismu
megma īsva m izsisti ieroli no
Ifoloniālisms, kas Bandungas konferences sākunlā likās komunistu spēcīgākais ierocis Eietuņiupre-stižaiznīcināšanai, nodara vairāk ļauna; pašiem komunistiem nekā viņu ienaidniekieuu Ari Turcija • pievienojas Pērsi ja!,. Irākai ■Ta^lstaijalj.ī'illpšuļt ^ļ^i m TklzemeS, -Mosedot jauno koļoiiiālismu, ko' ^;X V., ' V.ta^adpieķopfkomūni^^^^
ALAs Aprūpes biroja vadītājs A. Klaupiks 19, aprīlī izlidoja uz Eiropu, lai kārtotu baltiešu ieceļošanas lietas. Viņš brauc Intergover-namental Committee for Eurppeān MlgratiOR uzdevumā. Klaupiks apceļos Angliju, Vāciju, Franciju, Austriju un atgriezīsies Amerikā au-.gustā.; ^ .■-'•.r-'-:'^
konference atrodas Rietumu rokās," saka Padomijas premjers Bulgāņins
M a s k a V ā; — Kādās Polijas ministru prezidenta Cirankievica godināšanai rīkotās viesībās Maskavā Padomju. Savienības ministru prezidents maršals Buigāņins sarunās ār ārzemju žurnālistiem izteicās, ka lielo konference atrodas Sav. Valstu prezidentā Eizenhauera un Anglijas ministru prezidenta Idena rokās. Viņš savu viedokli šai jautājumā jau esot deklarējis.
Viesību laikā Rietumu žurnālisti ilgāku laiku sarunājās arī ar Polijas ministru prezidentu, kas bija ieradies Maskavā, lai nosvinētu PoIIt jas un Padomju Savienības draudzības līguma desmito gadā dienas atceri. .1 Uz žurnālistu jautājumiem ministru prezidents Cīrankievi<5s atbildēja nelabprāt un, pēdējiem ievaicājoties par 8 komunistu nāciju Austrumeiropas armijās. dibināšanas progresM, ļCirankievičs apklusa pavisam. Tā arī žurnālistiem neizdevās izdibināt, vai jaunformējamās armijas priekšgalā stāsies padomju maršals Koņevs, vai polu maršals Rokosovskis,
Kad nebija jāatbild uz jautājumiem, kuru atbildēs viņš pats varētu sapīties, Polijas ministru prezidents ar saviem uzskatiem neskopojās. Viņš vilka noteiktu līniju starp Vācijas un Austrijas problēmām/ Viņš apsveica .Padomju Sa;: vienības valdībās izstrādāto Austrijas miera līguma plānu, kura parakstīšanai sagaida Padomju Savienības, Sav. Valstu/ Anglijas un Francijas kanferenci, un uzsvēra arī,, ka Austrija, nav nekādā problēma. No neatkarīgās Austrijas briesmaā nedraud. Bet briesmu periods varētu atkal iestāties tad, ja Austrija ņō jauna apvienojas ar Vā-jciju.-.: ■
B a n d u n g ā. — Tuvojoties noslēgumam, 29 Āzijas un Āfrikas nāciju konference. Bandunga piedzīvoja negaidītu sastrēgumu, kad klātesošie pārstāvji nespēja vienoties „koloniālisma," daudzo runu laikā Visbiežāk dzirdētā vārda, definēšanā. Visasākās debates izraisījās komunistu Ķīnas un nelokāmi pŗetķo-r mfinistiskās Turcijas starpā; . Turcija, pretkomūnistu bloka atbalstīta, pieprasīja koloniālistnu definēt un īlietumu aizjūru koloniālpolitiku nosodīt tā, lai tur tiktu ietilpināts arī jaunais koloniālisms, ko ar varas, infiltrācijas un subyersi-• jaš:palīdzību piekopj komunisti, Šādai prasībai; pretojās „neitrālištu" atbalstītais komunistu .Ķīnas ministru prezidents ^uenlajs,.kas ieteica konferencei izvairīties no tādu soļu speršanas, ko varētu iztulkot kā kādas valsts vēlēšanos aukstā kāra laikā nostāties kādā noteiktā pusē.
koloniālisma jautājums konferencē izraisīja ■ ilgstošas debates, kur brīvās pasaules uzskatus uri kopējas aizsardzības nepieciešamību aizstāvēja Turcija, Persija, Irāka un Filipīnu salās, v Indijas mi-; nistru "prezidents Nērti,.parādīdams; savu Bandungas konferences laikā līdz pilnībai nobriedušās neitŗālitār teš neapšaubāmo vienpusību, 20 mi-niJšu ilgā runā uzbŗiika Rietumu politikai un jo sevišķi; Žiemeļatlan-tijas organizācijai, kas pēc viņa domām ir spēcīga koloniālisma āiz-stāvev Kad Indijas ministru prezidentam vaicāja, vai Gvatemala, kas zināmu laiku atradās komunistisku elementu rokās, nebiitu uzskatāma, kā jaunā veida koloniālisma piemērs, Neru atbildēja, ka viņš neesot teicis, ķa tas tā būtu bijis, un vaicāja, kādā veidā ir iespējams noskaidrot, kura territorija atrodas apspiedēju varā un kura ne.
Kamēr .^lienlajs un; Nēru kopīgiem spēkiem mēģināja izvairīties no komunistiem tīk nepatīkamās koloniālisma definīcijas, daudz un dažādo plānu dēļ iesala un apstājās ferī konferences polītisķās komitejas darbība, kas bija cerējusi pieņemt rezolūciju kopējam projektam par miera veicināšanu pasaulē.
Debates atklāja Burmas ministru prezidents TJ Nu, viens; no centīgākajiem Nēru skolniekiem, kas lika priekšā pieņemt: pēdējā iztsrādāto piecu punktu plānu miermīlīgās koeksistences ņostabliīžēšanai: 1) Visu nāciju neatkarības un vienotības respektēšana; 2)' atteikšanās
iejaukties citu: valstu t«rritorijā un' to iekšējās darīšanās; 3}. savstarpēja sadarbība ; savstarpēju interešu veiGināšanai; 4) visu nāciju,.kā lielu, tā mazu, un visu rašu vienlīdzības atzīšana, un 5) neuzbrukšana. Japāna izteica domu,; ka Nēru plāns būtu vienkāršojams, nākot ar .savu priekšrikumu,; kurā paredzēts aizliegt militārās varas lietošanu, un iesāka vispārēju, sadarbību. Septiņu punktu plāns bija Pakistānas ministru prezidentam, krāsi atšķi-J'oties no .Burmas un Indijas priekšlikuma, jo Mubameds Ali paredz kopējas drošības sistēmas dibināšanu. Septiņu punktu plānu bija izstrādājis arī Ēģiptes militārais diktators Nasers," pieprasot: atbru-ņošanos vispārējā un atomieroču laukā, turēšanos pie Apvienoto Nāciju chartas; un izbeigt tādu lielvalstu politiku,; kas mazās valstiņas izlieto kā savus; ieročus. ;
Arī politiskā komitejā Turcija līkā sevi manīt. Turcijas ministru prezidenta vietnieks Zerlu vērsās pret konferencē dzirdētiem neitr.i-listu; uzskatiem, piemēram, minot Turcijas.attieksmes ar Padomju Savienību uu; Rietumiem pēdējo desmit gadu ; 1 āiki ; Kamēr Eietumi demobilizējās, pārdeva savu iero a pāri)alikumu un aicināja visas va. stis, Padomju Savienību ieskaitot) iesaisiJtiēs kopējā sadragātās saini-niecības rehabilitācijas progi*ammā, Padomju Savienība turpināja savu bruņbšanos un mēģināja iegūt dalu no Turcijas iin citu savu kaimiņu territorijām. Pastāvot Pad. Sa-vien. spiedienam, Turcija meklēja sabiedrotos Sav. Valstis un vēlāk Ziemeļatlantijas organizācijā, „Ja mēs to nebūtu darījuši," uzsvēra Zerlu, „tad mēs nebūtu izglābušies m nebūtu arī šodien šai konferencēs ^ v'
mūnisms tika; .p.ārvērsts. jaunā, bri.esmīgā koloniālisma. Un ar koloniālisma ■zāķāšanas palīdzību Gu-eņlajs bija cerējis sev iegūt sabiedrotos! Vienas nedēļas laikā komunistu/Ķīna tika pārvērsta agresorā un visi čuenlaja agresoriem veltītie uzbrukumi kā paklausīgs bumerangs, gabaliņu palidojis, apmeta līkumu un ar tādu pašu spēku atgriezās tieši sava sviedēja sejā. Bet, nosodot agresiju, ^uenlajs bija cerējis sev iegūt sabiedrotos!
Labi redzēdams, ka līdzšinējā me^ lošanas veidā vairs Jiekas; nav panākams; nedēļas nogalē čuenlajs paziņoja, ka ir gatavs sēsties pie viena galda ar Sav. Valstīm,Mal, naēģinot panākt vienošanos Formo-zaš. jautājumā, izvairītos no draudošām kara briesmām. Visa bravūra uņ rokās nedošana Sav.;Valstīm ir āizniirsusies, un čuenļajs pēkšņi ir sarāvies maziņš kā Marijas ielā pirkts uzvalks pēc pirmā lietus : „Ķīniešu tauta negrib karu ar Sav. Valstīm. Ķīnas valdībā ir gatava uzsākt sarunas ar Sav. Valstu valdību, lai pārrunātu jautājumu pār sa-spīlējuma .mazināšanu Tālajos Austrumos un jo.sevišķi Formozas apkārtnē."
ASV čuēnlaja priekšliki-muuziiem
dija, revīzijas komisijas vēlēšanas un arī delegātu izraudzīšana^ apspiesto tautu asamblejai Strasburga, kas, cik paredzams, notiks mjjii-ja mēņeisī. Sēdes dalībniekiem vairākkārt nācās nodarboties ar mandātu ■komisijas ziņojumu Zviedrijas delegātu jautājumā, kuru prezidijs atkārtoti nodeva mandātu komisijai papildināšanai un pārstrādāšanai. Mandātu komisijas ziņojums galīgā redakcijā atzina, ka balstiesībaŗ klātesošajam ZLNP pārstāvim jāpiešķir tikai šinī sēdē, un ka ZLCP jāuzaicina noorganizēt, un izdarīt Zviedrijas la,tviešu pār-istāvniecības vēlēšanas līdz 1956'. g. 1. janvārim, lūdzot ZLNP tās aktīvi atbalstīt'^ka ZLNP vairs netiek atzīta par Zviedrijas latviešu pagaidu pārstāvību un tādēļ līdz vēlēšanu izdarīšanai LAG EC jāsadarbojas ar abām padomēm (ZLNP un ZLGP). Nobalsošana par šo atzinumu pēc spraigānļ debatēm notika: tikai pirmo Lieldienu pēcpusdienā un . to pieņēma ar 1 balss vairākumu (par—.12, pret— 11) vārdiskā balsošanā. Par šo atzinumu balsoja A. Alksnītis, J. Aņ-drups, K. Strazdiņš, P; Reinliards, J. Zegners, V. Janums, K. Gulbis, A. Skrēbers, 0. Makstenieks, bet pret — R. Liepiņš, K. Dziļleja, 'A. Kalniņš, H. Skrastiņa, J. Daģis, prāv. R. Mutulis, J. Rubulis, J/ Breikšs, K. Egevīcs un Ad. Šilde. Kad tapa zināms balsošanas rezultāts ZLNP delegāts J. Andersons paziņoja, ka viņa pilnvaru devējā (ZLNP) uzdevusi viņam piedalīties kopsēdē tikai tad, ja Nacionālai padomei vieta LAK EC būtu piešķirtā galīgi, ne: tikai, vienīgi šinī sēdē.; Atrazdams, ka tādos: apstākļos viņam trūkst pilnvarojuma sēdē' piedalīties, A. kopsēdes tālākai gaitai sekoja no klausītāju soliem, kamēr politisko partiju delegāti savu neapmierinātību ar šādu lēmumu deklarēja sapulces prezidijam rakstveida iesniegumā.
Garākās debates izraisīja BPLA statūtu projekti. Bargu kritiku, it
sevišķi no po tājiem nācās strādātajam •
mēts apstāklis vā neesot parJ
lelegāti no dažā-
ītisko partiju runā-piedzīvot ALA's iz-jrojektam. Kā abu
projektu galvenais trūkums atzī-
ka BPLA eksekutī-jdzēta vieta polītisk.o partiju centrālbiroju • pārstāvjiem.
Abu projektu saskaņošanai izraudzīja 3 vīiru komisiju (A. Alksnīti,: J. Breikšu un J. Andrupu), kuras izstrādātos pamatprincipus sanāk-. sme akceptēja, polītisžo partiju pārstāvjiem no balsošanas atturoties (par balsoja 15, bet 9 atturē-. jās). . Pieņemtie pamatprincipi ir šādi: 1) iiK E€ šinī ^sēdē izsaka gatavībi/iestāties Brīvās pasaules latviešu apvienībā, 2) nolemj, ka ALA's centrālās valdes 5. marta sēdē izstrādētais statūtu projekts saskaņojams ar Vācijas LAK EG de-legātu projektu, kura principus jau pieņēmusi Latviešu apvienība Austrālijā, 3) BPLA darbību vada valde, kas sastāv no valdes, priekšsēža, 1 priekšsēža vietnieka^ 2 vice-priekšsēžiem un 7 valdes locek" ļiem; tos ievēl ASV, Kjinadā, bri= vajā Eiropā un Austrālijā dzīvojo? šo latviešu centrālo organizāciju delegātu sanāksmes pēc šāda sa» mērās ALA (pārstāvot arī D. Amerikā dzīvojošos kitviešus) — valdes-priekšsēdi, 1 vicepriekšsēdi un S valdes locekļus, LMK — 1 valdes
locekli, LAK EC — priekšsēža v] nieku un 2 valdes locekļus, bet LAA 1 vicepriekšsēdi un 1 valdes locekli; 4) BPLA padomes funkcijas izpilda iepriekšminētās centrālās pšlrstāvības;, 5) BPLA darbība sā^ kama nekavējoties un galīgais statūtu projekts izstrādājams BPLA valdei, pie kam projekts apstiprināms zemju centrālajām pārstāvībām, un 6) BPLA valdes locekļiem jābūt Latvijas pilsoņiem. Kopsēdes dalībnieki vienojās, ka LAK EG delegācijas sastāvā Brīvās pasaules latviešu apvienībā sasksiņā ar Eiropas Centra statūtiem paredzama vieta arī politisko partiju ceu-trālbiroju pārptāvim.
(Nobeigums 3. lapp.)
SAIGONĀ NOTIEK IELU ČiNAS
Dienvidvietnamā stāvoklis kļūst nopietns
Min, prezo Ngo Dinh Diem ierosina sasaukt vispārējas vēlēšanas
Vašin gton ā, — Mēļas nogalē no Saigonas Vašingtonāiera» dās ģen. Kollins, Sav. Valstu prezidenta Eizenhauera speciālvēst-nieks Bienvidvietnamā un ziņoja, ka tur stāvoklis kļūst ļoti no=
pietu-s.
5?
Baodungā. — Kad pirms desmit dienām Bandungā sākās Āzijas un Āfrikas nāciju konference, komunistu Ķīnas ministru prezidents Ģueiilājs paziņoja, ka ir gatavs sniegt roku katram, atskaitot Sav. Valstis.^ Bet politiskā biržā desmit dienas ir ilgs laiks un daudz kas var mainīties. Tās maiņas^ kas notika Bandungā, katrā ziņā nebija tādas, ar kādām bija rēķinājies <5u-
enlajs. Bandunga bija viņa ķpņfe-^rence, viņa un Neru. Tur drīkstēja dominēt vienīgi komunistu un viĢu līdzskrējēju uzskati. Bet tas bija
ko-
Sav. Valstu valdība Cuenlaj priekšlikumu uzņēma ļoti rezervēti un sacīja, ka komunistu Ķīnai savi labie nodomi; vispirms būtu jāparāda darbos. Bez tam sarunas Formozas: jautājumā var notikt vienīgi Ķīnas nacionālistu . pārstāvjiem klātesot/..Sav. Valstu ārlietīi minir strija pēc sarunām ar valsts prezidentu Eizenhaueru paziņoja komunistu Ķīnai, ka tā savu labo 'Sadarbošanās gribu var parādīt darbos 3 dažādos, veidos: :..nekavējoties Uzsākt pamiera stāvokļa ievērošanu Fprmožas apkārtnē; atbrīvot 15 amerikāļiu lidotājus un apniērām 40 civīlistus, kas netaisni tiek turēti apcietinājumā komūmstu Ķīnā, un pieņemt Apvienoto ?faciju Drošības Padomes aicinājumu, lai pārrunātu iespējas nesaskai^ izbeigšanai Formozas apkārtnē. Bez tam Savieno ° to Valstu ārlietu ministrija lika san prast, ka Sav. Valstis var ar komunistu Ŗīnu arī ^ešl nerunāt^ jo šādas sarunās varētu atstāt iespaidu, ka Sav. Valstīs ir diplomātiskā ceļā netieši atzimišas |Hnas komūnl-
Preses pārstāvjiem ģen. Kollins paskaidroja, ka Sav. Valstu atbalstītā Dienvidvietnamas ministru prezidenta Ngo Dinili Diema valdība grīļojas, Saigonā notiek ielu cīņas ministru prezidenta Diema un Bing Ksujena, kādreizējā upju pirāta, karaspēku starpā.. Līdz šim Ksjuena rokās atradās visa Saigo-nas policija un atklātie nami. Tagad viņš grib. arī valdību.
Ne tikai ministru prezidenta Diema, bet arī Sav. Valstu stāvoklis Dienvidvietnamā vairs nav nekāds patīkamais/ Francijas valdība un franču militārās personas Dienvidvietnamā domā, ka Ngo Dinh Diems ir politisks vārgulis, no-kura būtu pēc iespējas ātrāk jāmēģina taisī-
Anglija gatava runāt ar Padomju Savienību
• L 0 n d 0 n ā. — Anglijas valdība paskaidro, ka Anglija^ir gatava uzsākt sarunas ar Padomju Savienību katrā laikā, ja vien ir cerība, ka šo sarunu rezultātā var tikt paiīāk-ta vispārējā "pasaules saspīlējuma samazināšana. Valdības paskaidrojums tālāk vēst!, ka Anglijai ir gluži' vienalga, vai sarunas notiek 4 iīelvalgtu galvu starpā, vai arī uz zemāka līmeņa. Galvenais, ka tik šarunaSo
tīes vaļā. Šādu nostāju franči nemaz arī nemēģina slēpt. Amer^ikā-ņi, no otras puses, domā, ķa Diems ir spējīgākais Dienvidvietnamas politiķu starpā un vienīgais, kam vispār ir kādas ^ cerības ar laiku panākt Dienvidvietnamas apvienošanu ar Zi|meļvietnamu. Visi milzīgie amerikāņu financīālie ieguldījumi Dienvidvietnamā tika izdarīti cerībā, ka Diems spēs ne vien noturēties dienvidos, bet arī nākamgad; uzvarēs Vietnamas vispārējās vēlēšanās. Tomēr, kā redzams,, franči un Bing Ksujens domā citādi un lād amerikāņus, ka tie jaucas viņu darīšanās.
Nav zināms,kādi lēmumi tika pieņemti ģen. Kollinsa un prezidenta Eizenhauera sarunu laikā, bet 'skaidrs ir viens, ka amerikāņu stāvoklis Dienvidvistnamā ir jāuzlabo.
Lai izbeigtu mēnešiem ilgās dažādo armiju cīņas Dievidvietnamā, ministru prez. Ngo Dinh Diems beidzot Izšķīrās par pārdrošu soli; Viņš aicināja visas valdības opozicionāru grupas pārtraukt kara dar^-bību un sarīkot vispārējās vēlēšanas Dienvidveitnāmā, lai tad tauta pati izšķir, kādu valdību tā vēlas. Kaut arī Diema uzvaras izredzes ir niecīgas, cerības tomēr ir. TJn tas katrā ziņā ir vairāk, nekā viņam būtu bijis palreizējam stāvoklim turpinoties.