LATVIJA
Draugi grib «nūs asimilēt, Ienaidnieki grib niūs iznīcināt, Bet mēs gribam palikt latvieši.
Archibīskaps T. GRĪNBEŖGS
STARP KARU UN MIERU
K. KAMPE
Klasiskās kapitālistiskās valstis, kādas Ir ASV un Kanāda, ļoti levē-rojama problēma ir bezdarbs. To rada modemā teclīnika ražoSanā, jo tā samaaina strādnieku daudzu-
mu, un otrs cēlonis Ir pietiekamu
• KONGRESAM SANĀKOT ■
Amerikas) latviešu apvienības 4: gadskārtējais kongress notiks 29., 30. apr. un 1. maijā Ņujorkā, Jaeger° ■haus zālē, 1253 LeKingtonAve, Manhattan, N.Yo-
Kongresa darba kārtība un pro- 'sniedzami rakstveidā). Sekos dele-gramma biis šāda: gātu ziņojumi. Sēdes noslēgumā
^ Piektdien, 29. aprīlī, pīkst. 2.00— Ņujorkas latviešu organizāciju pa-6.00: dome uzņems kongresa delegātus
a)' Apvienības centrālām valdes Baltijas brīvības namā - 131 East priekšsēdis prof. P. Lejiņš atklāj '^^^^ St., New York 21. N.Y. kongresu, seko svētbrīdis un. AŠV Svētdien, 1. maijā, plķst. 9 Svēt-un Latvijas ihimnas, pēc tam Ņu-1 brīdis, pēc tam informācija par Ap-jorkas latviešu organizāciju pado- spiesto Eiropas tautu asambleju, mēs priekšsēža prof, P. Stāfca,'dažādi jautājumi un ierosinājumi, Latvijas sūtņa ASV Dr. A. Spek-, rezolūciju un apsveikumu pieņem-kes, KLB priekšsēža v. i. A. Blod- šana un kongresa, noslēgums, nieka, ALJAs valdes pr. K. Sven-
APSPIESTO TAUTU PIEDERĪGO
>Tr«šdien, 1955. gada 27. aprīli
ĢENERĀLKONSULS
. R. No BRYSON
foronto^ tel. GE 2707 m BANFORTH AVE
Trešd
īsi. pirms Lieldienām Montreālas piedalījās igauņu, ungāru un līetu-Antiboļševistiskā tautu grupa: uk- viešu mākslinieki.
raiņi, ungāri, baltkrievi, igauņi, lietuvieši un latvieši rīkoja kopēju sa-
Neliekuļoti var teikt", .ka šis sarīkojums bija ne vien vērtīgs, bet
viņam piedāvāja Austrijai i)atīka rau un pieņemaiiiu miera %umu ar tirgu trūkums. Pārdot kādu preci visu svešo karas/;ēku izvāķšanu no seit Ir grūtāk nekā to pagatavot Austrijas uņ Austrijas pilnīgu su-Tādēļ iekSējā tirgus kapacitāte ir rerēnltāti ar vienīgo ierobežojumu, pārslogota līdz maksimam. Seit vi- ka Austrija būtu demilitārizētaj t. su var pirkt ar Jot! mazu Iemaksu i., bez armijas. Izklausās tiešam tai pat bez tās. Iekšējā tirgus ap- augstsirdīgi: komunisti taču para-grozīlm loti ievērojami samazinātos, sti labprātīgi neatdod no pēdu ze-)a tas tā nebūtu. ļ mes, ko tie okupējuši. Šī labvēlība,
A8V arodbiedrību vadītājs Vai- Austrijai nav parādīta Austrijas tcrs Keuters saka, ka ar modernās' ti^J. Ķ»n»^nisttt prese jau liek sa. teohnikas palīdzību divi strādnieki prast, ka to pašu privilēģija varē-vienā dienā tagad varot uztaisīt ^ tu baudīt Vācija, ja tā butu ar mīe-tūkštoš radio aparātu, knrtikai'niiJalikt bez ieročiem. Atkal iz-. priekš dažiem gadiem šim' pašain'klausās^lieliski: kam, tad vajadzīgi darbam tai pašā laikā bijis vajā- ļ ieroči, ){i var panākt Vācijas apvie^ dzigs divi simti strādnieku. Siem nešanu bez tiem. Rietumu prese tecivnikas sasniegumiem jāuzlabo- ļ jau raksta, ka Austrijas jautājuma jot ;irī •strādnieku stāvoklis, tiem I'«rtomju Saviēnīb^^ Otrā pasaules Jālzcīnbt 30 stundu darba laiks ne-'Partneriem pret šo komūnis^ dēlā un auĶstākas algas. Pēc Reu-1 piānu iebildumu nevarēšot būt, Bet
trimdā dažādo komunistu apspiesto tautu starpā un ■izceldams vienotības nozīmi zaudēto valstu brīvības atgūšanā. ? Konsuls, teica: ;,Komūuistu pa-Delegātiem Ņujorkā pirms AĻAs saules iekarošanas' tieksmes vajag datu; pārbaudes pagaidu komisijas ļ kongresa atklāšanas pēc informāci-ļ apturēt, un mums jābrīdina brīvā ziņojums un .eventuāli kongresa'^^^ Jāgnežas. pie prot PrStarca,pa.saui5no mēģinājuma atrast vie-Mandātii komisijas -un kongresa t^l- LO 9-4820. Pasta adrese — ,9 j^gganos ^r komunistiem; Nevar
risku uzņemties vēl negrib) ķomu».
Sa.\;ri"tA" £1^":^ D*gāt« m organizādjB
nistru prezidentu UZ Maskavu un fonda valdes priekšsēža prof. P. • p _..-r.!•.•
'Lejiņa ziņojums.
Pēc īsa pārtraukuma sekos man-
rikojumu - koncertu. Sarīkojums ^ŗī daudzsološs tajā ziņā, ka tas bija pulcinājis pāri par 300 apmek- stiprinās apspiesto tautu vienotī-lētāju, kuri noklausījās referātus saites un pacels morāli cīņai un dažādo tautu mākslinieku p^^t mūsu vienīgo, kopējo, vēl ne-priekšnesumus. (uzveikto naidnieku — komunismu,
No latviešiem uzrunu anglu valo-'jo ^ikai vienotībā mīt spēks! dā teica konsuls v. Tomsons, pie--minēdams šī 'sarīkojuma nozīmi'
prezidija, Rezolūciju komisijas un ēventvNomiņācijas -komisijas ■vēlēšanas lv kongresa darba kārtības pie- par naktsmāj kam tādu. ne-
Slierman, Ave: Apt. 2 E, Nēw: Vorkļ būt'nekāda saprašanās starp demo-40, N.Y. Tur saņemama informāci- kratiju un komunismu, starp pa-
ņemšana. Sekos apvienības darbības
būtu, un visos citos ar kongresu
saules brīvību un verdzību. Mums jāaptur . komunistu ekspansija!
gada pi^^ļtos-jautājumos. Kongresa sē-ļļ^ig^gaji ar Jaltas konferenci, ku-
dv Toronto nodaļa rīko 8. maijā,
pārškats,ko sniegsi vienošanās rezultātā P^ķs*. 20.00 sv. Jāņa baznīcā-svēt-
nrifikšsēdis: urof P., Leiiņš ^rAnvie-lP^^^J'^.^^^^- < , ' ■.; tik daudz tautu iedzina, postā. 'n'^di ar k
Par šī sarīkojuma gaitu un nozīmi plašu atreferējumu bija snier guši divi Montreālas laikraksti:.lielais Montreal Star un rīta laikraksts The Gazette. :
Ii Skrastiņš
KONCERTU KURZEMES 10 GADU KRIŠANAS DIENAS PIEMINA!
VILIS TOMSONS
Tel. RE 8-7798, MOKTREAI, p.Q. 5210 VICTORIA AVE, APT. 16
................*——^^mm^^ '
TORONTO JAUNIEŠU ■ PULCIŅŠ •
priekšsēdis prof. P. Lejiņš;(Apvie nīte.s atsevišķo nozaru un biroju darbības pārskati delegātiem un or-
:.Kong;resa; sēdes notiks;. Jaeger-hans zālē' — 1253 Lexiņgtoii Ave,-
Referāta turpinājumā konsuls notrīs galvenos uzdevumus, kas
ganizācijām; jau izsūtīti-pirms kon- Manhattan, N-^i'. (ieejā no8o-ās Regresa) . Pēč tam paredzēts statūtu 1as, otrā stāvā). Visiem, delegātiem
jāievēro un jāpatur, prātā,^ bet vēl vairāk jāveic komunistu apspie-
komisijas iin. revīzijas komisijām zi-.un,-, viesiem; .kongresa atklāšanas stām tautām viņii .kopējā darbā cī-
ņojums, debates. . Pēc kongresa pirmās dienas sē-
tera domām tecbnikas attīstība vis |)ārļ, samazinot darba laiku un paaugstinot Izi>elņn, izlīdzināšot starpību starp mantīgiem un nemautī-giem. liels jautājams, vai kapitālistiem šis Reutera ceļš, kas ved uz viņu nonivelēšanu uz leju, bus pieņemams. Paliek vēl otrs — klasiskais — cejš iegūt jaunus ārējos tirgus ar kāra palīdzību. Ārējie tirgi, dodot darbu bezdarbniekiem Iekšzemē, reizē palielina arī Iekšējā tirgus pirktspējas. Liekas, ka bailes no mo(|emo ieroču lietošanas, kas varētu iznīcināt civīlizāci-Ju abās karojošās pusēs, no kara tomēr nevienu pnsi neatturēs. Pēdējā lailvā ne Kremlis, ne Dalless r šo versiju par Civīllzācijas iznīcināšanu, už kuras arī bāzējas koeksistences .sludināšana, vairs neuztur.
Bezdarbs vēl nav tik liels, ka kapitālisti ar karu nevarētu pagaidt, (pie kam Rietumi i>ēdējā karā di-talnā kārtā gandrīz nekādus jaunus ārējos tirgus neieguva), bet otrā pusē — pie komunistiem — stāvoklis Ir sliktāks. Kā Jau agnlk esam atzimējuši, vienošanās par Ŗletum-vacijas api)ruņošanu bija vissvarīgākais politiskais notikums pēc 2, pasaules kara darbības izbeigšanās. Komunisti Vācijas apbrnņošanu ne-tar i)ielaist, un, ja to nevar novērst, tad jāsāk tā saucamais Trešais pasaules karš. Sī kara pagaidu novēršanai (acīmredzot, tie kara
nav ticanis, ka no komunistu puses lieta aprobežosies ar Austriju. To pašu gribesattiecinātuz Vāciju. Berlīnes ekonomiskā blokāde un draudzības līgumu nzteikšana Anglijai un Francijai tai pašā laikā ir paņeinieni sakarā ar Austrijas akciju Vļeičināt neapbruņotās Vācijas apvienošanu.
Ja neaivbruņotjis Vācijas apvienošanai bijušie kara pāi'tneri komunistiem pievienosies, tad gail ar šo dii)lomātisko gājienu komunistu hegemonija šai pasaulē būs pilnīgi nodrošināta, jo tad Trešajā pasaules karā, kas pēc tam nāks, vācu armija Rietumu pUsē vairs nevarēs piedalīties, un komunisti karu sāks tieši ar to, kji pašā pirmajā kaira dieliā okupēs visU neapbruņio-to Vāciju. Šis Padomju Savienības gājiens Austrijas miera līgunia jautājamā ir Ļeņina vecā taktika: soli ati)akāļ(Anstrijā)j divi soļi uz priekšu (Vācijā).
Tātad, Rietumiem karš vēlnar vajadzīgs, bet Austrumiem tas ir nepieciešams, ja nevar novērst Rie-tumvācijas apbruņošanuj bet ja vary tad ar apbruņotu Vāciju viņi jau ir tādā stāvoklī^ ka Trešā pasaules kara risku var uzņemties. Tad Rie-tumiem būs grūti riskēt karu, kas dotu arī ārējos tirgus, un, ja komunisti karu nesāks, būs jāiet Reu-tera ceļš ar visām tā konscķven-.cēm. ■ ■
dienā, 29., aprīlī, Ņujorkā iebraucot; ir. jāgriežas:- minētā vieta pēc vaja,-.deš beigām kongresa delegātus pie dzīgās tuvākās informācijas. Turpat sevis uzņems atsevišķās vietējās or- kongresa.: sēzu' zāles priekštelpājvu ganizācijas.
.Sestdien; :30.: afi^^^V Pļkst.' 9—12 priekšpusdienas sēdi. ievada svētbrīdis, sekos Apvienības; centrālās vai-
nai par savas brīvības atgūšanu.
1) iTūgt visus brīvību mīlošos cilvēkus atbalstīt mūa cīņā par sa-zemju: atgūšanu.
pirms kongresa sākuma izdarāmaļ^: 2)- Neatlaidīgi, griezties pie Ap-dēlegātu; reģistrēšanās. . Kongmā: vienotajām Nācijām un lūgt komū-
izdevumu segšanai.. delegātiem/ un viesiem: ir noteikta" reģistrācijas maksa' $3.00 iio personas, kas samaksājama pie reģistrācijas. Deīe-gātiem ieteicams iepriekš pārbaudīt savus mandāta rakstus. Jāraugās, lai organizācijas .vai:draudzes,: Pēc pusdienas pārtraukuma, pl. \ delegātu sūta, .būtu- rīkojušās
des. un revīzijas komisijas vēlēša^ na,s. .Pēc tam paredzamas debates' ^ pār Brīvās pašāules 1 atviešu apvienības organizēšanas, jautājumu.
.ņā vienreizēja miera nodibināšanā, griezīsies katrs latvietis, kam viei| „PasauIi no komunisma neglābs tas būs iespējams, lai īsu brīdi pa-
2.00, delegāti pārrunās apvienības turpmākās darbības jautājumus
■: a) ia55,/56; g. darbības, gaila, budžeta projekta pieņemšanā, b): Apvienības: nozaru un biroju darbībā.-(■priekšlikumi Jiagatavojami iin ie-
saskaņā ar Apvienības statūtiem un instiukciju noteikumiem par delegātu siitīšanu.-. . -: Kongresa delegātiem, un. viesiem kongresa namā' būs ispēja,ms .uz vieta dabūt arī pusdienas.
^AiiMrija
minekļ.i Gēsis, Rēzekne un Jelgavā, un Nacionālā teātrī Rīgā iznīcināta piemiņas plāksne neatkarības: pasludināšanas piemiņai, ^
Ungāru ilelegāts Dr. Ēkhards zi-vilnis Vidus, -un Austmeiropā,'ņoja pār bēgļu stāvokli Austrijķiž-par ko referēja: Latvijas - delegāts ļ sakot: bažks, ka nolīgstot miera-;iī-
gumu; ar Austriju, krievi varētu
Apspiesto Eiropas Meiju asamblejas sēdi Ņujorkā ar svētbrīdi ievadīja Latvijas delegāta prāv. J. ļiullītis. Viens no darba kārtības punktiem bija Janns deportācijas
nistu nomākto tautu taisnīgo prasību izmeklēšanu.
3) Atbalstīt Kanādas, ASV . un Lielbritānijas mērķus-šo tautu cī-
koncertu, piedaloties māc. A. Lūsim, l.eT.-lut. latviešu draudzes korim dir. To Ķēniņa vadībāj vīni kora Viesturs Toronto nod, diriģenta V. Rundāna vadībā, solisti E. Sedliņa, P. Geīstauts un ž. Zen-tiņš, kas izpildīs fragmentus no T. Ķēniņa kantātes Kurzemes |kareivim. Pie ērģelēffli būs Edite Timer-mane - Ozola.
Koncertu ievadīs īsa māc. A. Lūša svētruna un korālis, noslēgs — tautas lūgšana. Ievērojot šīs dienas svinīgumu, kā ai*ī koncerta augstvērtīgo programmu, rīkotāji cer, ka 8. maija vakarā sv. Jāņa baznīcā ie-
INSTRUKCIJA BĒRU FONDAM PIE DV i ORGANIZĀCIJAS KANĀDĀ
1. t)V organizācijas biedru un to'proporcionāli biedru skaitam. Pa^
ģimenes locekļu apbedīšanas, izdevumu segšanai pie Dy Kanādas valdes pastāv Bēru fonds. !
, 2. Līdzeķjug Bēru fondā deponē visas DV nodalās, lia vienreizēju iemaksu oOc apmērā no katra biedra. Minēto summu 'DV nodaļas iemaksā DV KV kasē, tā ierakstāmā atsevišķā^ kontā, noguldā.ma bankā un
. izlietojama tikai 1. paragrāfā paredzētiem mērķiem.
3. DVorganizācljas biedra nāves gadījumā izmaksājams vienrefzējs pabalsts apbedīšanas izdevumu segšanai $300 .apmērā, bet^ģimenes 16-
. cekla nāves ģadījumā^200 apmērā. Piezīme: par ģimenes locekļiem uzskatāmi — organizācijas biedra sieva, vai vīrs, tēvs un māte, kā arī bērnļ līdz 18 gadu vecumam.
4. Miršanas gadījumā apbedīšanas pabalstu no DV KV izprasa vietējā DV nodajas Valde un to izmaksā mirušā piederīgiem, kas rūpējās par apbedīšanu, Ja mirušajam piederīgo nav, tad par apbedīšanu rūpējas vietējās nodalās valde, sedzot Izdevumus vispirms no atstātās mantas, bet ja tādas nebūtu vai ne-
. pietiktu, tad Iztrūkumu pieprasa no ,DVKV Bēru fonda;
5. Apbedīšanas pabalsts izsniedzams nekavējoties pēc tā pieprasī-
■■.;.-:Šana3.ļ
6. .Katrā izmaksās gadījumā DV Kanādas valde Bēru fondu papildina līdz tādam apmēram, lai tas sastādītu 50c no katra biedra, Šo papildinājumu KV sadala nodalām
pildinājumu summas, iesūtārnas KV 10 dienu laikā pē^ paziņojuma saņemšanas.
Par . šo. līdzekļu sagādi nodaļas lemj uz vietas atkāra no vietējiem apstākļiem.
7. Pabalsti, no Bēru fonda izmaksājami tikai tiem DV biedriem (vai viņu ģimenes locekļiem), kuri nomaksājuši savas biedru maksas vismaz 6 mēn. pirms nāves gadījuma, vai :slimība3 gadījumā 6 mēneši pirms slimības sākuma. Tāpat pabalsti izmaksājami tikai to nodalu biedriem, kuru valdes nokārtojušas, savlaicīgi visus maksājumus Bēru fondam.
Par neparedzamieiņ svarīgiem iz-ņēniuma gadījumiem katrā atsevišķā reizē lemj DV KV event. saziņā ar vietējo (ieinteresēto) nodaļul
:8. Bēru fondu. var. likvidēt, DV Kanādas delegātu pilnsapulce un •tādā gadījumā uzkrātie līdzekļi ieskaitāmi Aprūpes kontā. -V. MuSts, DV KV priekšsēdis I. Jankovskis, Aprūpes daļas vadītājs.
:^y.'::Z;.IVE
A. Gugāns |1,00; P. kuģis '$1,00; A. Guģana $1,00; J. Feldmānis $1; V, Simins: $2.00; J. R. $2,00; J. Seskjānovs $2.00; M. Eglē $2,00; A.:b. $2,00; R/Dreimanis $1,00; V. Galviņš $2,00 un L. Salms ļļ,00..; :
Ar šo Lieldienu akcijas ziedojumi noslēdzas, savāktā kopsumma ir $257.25.::.:-
Latvisks paldies ziedotājiem, un ziedojumu vācējiem.
DV Toronto
A. Bļodnleks. Viņš aizrādīja, ka kopš 1954. gada liels skaits jauniešu no Latvijas izsūtīti uz Āziju neapstrādātas zemes kultivēšanai. Saskaņā ar Jfirnbergas starptautisko tiesu šāda rīcība atzīštaina par noziegumu pret cilvēcību. PadomJ valdība to dara ar acīmredzamu no= lūku okupētajās zemes mazināt na° cionālo raksturu. Asambleja nosūtīja Apvienoto Nāciju pilnsapulces prezidenkm un ģenerālseki'etāram lūgumu spert soļus genosida novēršanai Padomju Savienībā.
Par vergu darbu runāja Latvijas delegāts prof. Ed. Ļaimiņš, Uzsverot, ka vergu darbs ir komunistiskās sistēmas sastāvdaļa. Arī tā sauc. „brīvais strādnieks" Padomju Savienībā nevar brīvi mainīt darba vietu;, .•
Par baznīcas, vajāšanu aiz dzelzs aizkara, referēja igauņu delegāts L. Vahters pieminot, ka Latvijā luterāņu baznīcā Ludzā pārvērsta kino-, teātrī, Anglikāņu baznīca Rīga pārvērstā noliktavā, tāpat katoļu baznīca Viļakā; kātblu baznīcā Ozolmuižā izlietota kā dejas zāle. un baptistu Pestīšanās templis Rīgā izlietots kā kino .teātris. Komunistu okupācijas laikā noslepkavoti pieci luterāņu un trīs katoļu mācītāji. .'Par kultūras iih:vēsturisku pieminekļu iznīcināšanu referēja ungāru delegāts čako, pieminot, ka Latvijā' iznīcināti atbrīvošanas pie-
prasīt bē^lu izdošanu. Austrijā pašlaik ir-SO.OOO; bēgļu. Tie ir pā .lielākai daļai veci ļaudis, slimi, vai ģimenes ār bērniem, kuriem nav iespējas izceļot. Apmaiņā pret austriešu gūstekņu atbrīvošanu iespējams, kā krievi pieprasa bēgļu piespiedu repatriāciju.
Ar' Amerikas balss palīdzību A. Bļodnleks ziņoja par asamblejas darbu tautieš-iem dzimtenē.
ne. atoma; ne ūdeņražbumba, tikai vienīgi cīņa, ko izcīna brīvību un taisnību, mīloši, cilvēki. Komunistu uzbrukumu var apturēt tikai ar pretuzbrukumu, bet. ne ar. runām un konferencēm, jo Kremļa vadoņi ir.krāpnieki un blēži; un komunisti izlietos visus līdzekļus, lai sasniegtu savus mērķus ~. pasaules iekarošanu. 'Komunistu agresiju neapturēs ar apgabalu un cilvēku atdošanu,": uzsvēra V. Tomsons, .>
Konsuls referātu nobeidza vārdiem:: ..Strādāsim visi kopīgi, ^kopējiem spēkiem savu mīļo dzimteņu brīvības labā."
Plašu referātu par.ukraiņu brīvības armijas (UPA) darbību un cīņas sparu, sniedza Montreālas franču universitātes profesors Dr. N. Rusovs, pastāstīdams par šīs varonīgās ā;rmijas karavīru morāli, nesalaužamo: ticību brīvai Ukrainai un par armijas labo organizāciju. Starp citu profesors pieminēja, ka šīs armijas slimnīcas atrodas pazemē un: apgādātās ar gandrīz visiem
moderniem medikamentiem un ārstniecībks rīkiem, . Koncerta daļā vairākas dziesmas nodziedāja ukraiņu vīru koris, kura dziedoņi visi bija tērpušies savos tautiskos tērpos; patika arī ukraiņu, tautas dejas. Uz zilos toņos karogiem dekorētās skatuves vēl
kavētos svētcerē pie nifisu/kritušajiem un verdzībā nonākušajiem varoņiem Kurzemes krastā, pie luūsu mīļajiem dzimtenēo
PASKAIDROJUMS
u un skautu jendas un
Pārrunājot LNJAK delegātu kongresā par 195o. g. 16. apr. laikrakstā Latvija Amerikā skautu vad. Z. Šuriņā raks6tt, sniedzu sekojošu atbildi. _ • . Š. g. 26. februāra rakstu laikrak^ stos Latvija Amerikā un Laiks, uz ko Z., Šuriņa. kungs atsaucās, neesmu rakstījis es. Tas bija žurnālistu atreferējums par TLJP Lāpas biedru pilnsapulci. Pulciņa viesis A. Krūmiņš (vecākās paaudzes pārstāvis) uzdeva!m'an jautājumu: vai gaidu un skautu organizācijas nevarot piedalīties LNJAK kongresā? Uz to atbildēju, ka pēc manām domām ir liela starpība starp jaunatnes pulciņiem un gaidu un skautu organlzācijāiia kā uzbūvē,tā ari dar^ bībā> LNJAK aktīvo biedru vecums ierobežojas ar 14-30 gadiem, un tās ama-tpersonas un pārstāvji tiek ievēlēti. Turpretī gaidu un skautu organizācijas aktīvu biedru vecuma robeža Ir daudz plašāka. Jo tā apvieno bērnus, jaunatni un pieaugušos. Tālāk Izsacīju savas domas, ka šīg organizācijas, nebūtu .ieinteresētas pavisam citādas uzbūves orga^ nlzācljas darbībā. Izsacīju arī šaubas, vai galdu un skautu organizāciju statūti atļautu tām, kā organizācijām,: darboties LNTJAK, kas Izveidota no atsevišķiem jaunatnes
1. maijā "sv. Andreja baznīcas sa« rīkojuma zālē, pk 8.00 vakarā, pulciņa" mākslas puduris rīkO: jauniešu niūzikāll-vokālu vakaru. Programmu izpildīs Toronto karaliskās konservatorijas, konip. T. Ķēniņa, brīv-mākslinieces M,4irūteTes iin J; Nied-ras studiju audzēkņi. Visi tautieši laipni lūgti ierasties, lai dzirdētu mūsu jaunatnes spējas. .
30, aprīlī Bramptonas: jaunatnes pulciņš Liesma rīko. gada svētku sarīkojumu. Liesma lūdz Lāpas biedrus ierasties kuplā skaitā. Sarīkojuma sākums pl. 19.30 Camp-bells Cross zālē, priekšnesumi, noslēgumā deja. Ceļa plāns: pa Queen Elizabetli Hlghway līdz 10. High-way, tad pa labi.. Pa 10. :H\vy. jābrauc cauri KuksvilleiBramptonai līdz Viktorijai, kur jāgriežas pa la^ bl uz Campbell Gross (apmēram 1 jūdzi no 10. ceļa). Tālāko ceļu norādīs ceļa zīmes. Uz: redzēšanos Liesmas sarīkojumā! :
KA3I īsti jābiuuc UZ EIEOPU'i
. LA 20.. aprīļa numurā Sportistu draudzene : -si sakās : sameklējusi pretrunas manās Lasītāju vēstulēs iespiestās rindiņās par basketbolistu Eiropas braucienu un attiecīgu informāciju laikraksta sporta nodaļā un esot lielā nezināšanā, kas brauks uz Eiropu un. kam dot savu dolāru?
. Ir skaidrs,' ka jābrauc labākiem, t. i. Kanādas latviešu reprezentācijas komandai, kurā tad arī 4/5 _ir Toronto. DV vienības spēlētāju, īsi sakot — DV vienība, papildināta ar pāris citiem basketbolistiem. Ir tik bezgala skaidrs, ka svarīgāka pār .kāda spēlētāja dzīves vietu vai pie-derībi^ vienam vai otram klubam ir-pati spēles māka, griba un prasme iekļauties vienībā. . Nav arī nekādu pretrunu— viens vienīgs mana rakstiņa teikums — „vlsl vienības spēlētāji nedzīvo Toronto" — to noliedz.
Mīļā sportistu draudzene, variet" ziedot savu dolāru bez sirdsapziņas pārmetumiem — brauks labākie,, un droši vien viņu skaitā būs arī kāds no jūsu draugiem.
Spoka draugs -Is, Toronto
KOMUNISTTI ARI SAVU „LIELr. NOSVIEŽ
.:dv,.MO.C!ESTRA:
27.: āPi'īlV notika i)V Ročestrās apvienības paplašināta, valdes sēde, kurā piedalījis apvienības vadība un V.anādzes, Sēdē: tika izstrādāti un apv, valdes apstiprināti Daugavas Vanadžu komitejas. : Ročesterā noteikumi. Par Vanadžu komitejas priekšnieci Ievelēja Mi Krēsliņu, dzīvoj, 1. Stebbinš St., Roclīester, Ņ. T. :Bez tam sēdē tika caurskatīts un :pieņemts nākošā gada darbības plāns un budžets. > ; '
Tālāk.valde atzina par nepieciešamu šovasar atklāt īslaicīgu DV apvienības piederīgo bērnu atpūtas nometni. .;
. Līgo svētkus, ko rīkos Ročesteras latviešu organizāciju izraudzīta rīcībās komiteja, bv apvienībā'- ir paredzējusi kuplināt ar. īpaši sagar tavotu uzvedumu.
•■■■HAMIM03(ā;^^
@ , Ludmlllas Sepes koncerts .Ha-miitonā nenotiks, kā ļepŗiekš zirio-jāin,^ 15. maijā, bet gan sestdien, 28. maijā, pīkst. 8 vak. HamiltonaS konservatorijas zāle James St. S. Ieeja $1.25, skolēniem un bērniem — brīva. Rīko HLB un DV. ' (tt ■ HLB , kora gadskārtējais koncerts nolikts sestdien, 21. maijā, pl. 8 vrak. D^le\vood skolas zālē Main St. W. Koncertā paredzēta arī solista piedalīšanās. Diriģents Jānis Cīrulis. Pie klavierēm. Imants Sāķss
® Hamiltonaš . latviešu draudzes dāmu .komiteja sarīko sestdien, 30. aprīlī, pīkst. 7 vakarā DalevvoOd skolas telpās (Maiin W. ūn Haddon Ielu stūrī) Toronto nacionālā teātra pirmizrādi — R; Blaumaņa; stā^ sta dramatizējumu Brīnumzālīte 5 cēlienos.; 'Reisore Milda Bērziņa. Ieeja :piēaugušiem $1.00, :sķolēniein 25c, bērniem-brīva:
©Mācītājs Ē. Bērziņš kristījis Rutu Viju • Kornu,. Edvīna un Irēnes meitu.
TAUTAS SKAITĪŠANA KANĀDĀ
> Nākošā gadā Kanādas valdība izdarīs "savu pirmo valsts piecu gadu tautas skaitīšanu. Agrāk visas do-mlnljās apmēros tautas skaitīšanas izveda reiz desmit ga(ios, bet Kanādā pēdējos gados tik strauji augusī, ka skaitīšana jāizdara divreiz tik bieži. : ,
./Pēdējā tautas skaitīšana, ko izdarīja 1951. gadā,, bija vispārīgā tautas skaitīšana:- t. i. sīkas ziņas
ievāca ne tikai par iedzīvotāju skai-' ievietots savlaicīgi pirms kongresa
pulciņiem un individuāliem biedriem.
Domāju, ka Z. Šuriņa kungs ar savu paskaidrojumu arī nav ļaunu domājis, bet gan mūsu starpā ir radies pārpratums. -
Pirms dažām nedēļām pāris vec. paaudzes pārstāvji izteica man sa--vas domas; ka uz LNJAK delegātu kongresu būtu jāaicina gaidu un skautu pārstāvji. Tā kā man toreiz, kā LNJAK pag. valdes priekšsēdim, nebija tiesības bez delegātu pilnsapulces lēmuma tos aicināt un šo domu izteicēji nebija nedz galdu, nedz skautu oficiāli pārstāvji resp. locekļi, es nekādus soļus šinī lietā nespēru. Ja kāds no gaidu un skautu vadītājiem būtu izteicies LNJAK-pag. 'valdei jendu vadības viedokli, vai ja Z. Šuriņa kunga raksts būtu
No Ungārijas nāk jau gaidītā ziņa, ka kompartija nomainījusi sar-
kanās valdības premjeru L Nagi,, kas maģārlski nozīmē „Llelais". Jākrīt reiz bijis arī vienam no parti-, jās sekretāriem M. Farkašiam (nozīmē Vilks). ■
Kas tad tagad būs galva? Laik-rakstl_mln jau noteiktu personu,, bet arī ar zīmīgu vārdu! Proti, An-. drasu Hegedušu. Jādomā, ka ma-ģāru rakstībā tās būs Hegedūs, kas i nozīmē — vijoles spēlētāju. Tas ari. saprotami, jo jāspēlē — pēc Maskava notīm 100% īgi.
A
® 30. aprīlī Edmontonas DV, ho siēdzot savu pirmo da-rbība^ gadu. Lietuviešu apvienības zālē rīko plašu sarīkojumu ar, muzikāliem priekšnesumiem^ piedaloties jaunajai Edmontonas solist.ei, spprāiiam, Ainai Saujai, piānistei m: Leimaņei un dubultķvārtetam Dzintars, tāpat sarīkojumu kuplināt, lūgts fleitistš. Bergs no Reddīras. .
Mūzikālierh priekšnesujniem se-,kos groziņu vakars, ar deju. Par deju mūziku gādās, mūzikas skolotāja; igauņa Valdena ķapeliaj kas savukārt cer edmontQmešlem_ sagādāt pārsteigumu, jō iemācījusies spēlēt: latviešu tautās dejas. Sarīkojuma sākums pīkst.: 7,00 vakarā.
tu. bet arī par to mājokļu.ērtībām.. •1956. gada. skaitīšana nebūs tjk sa-:r.ežģīta kā iepriekšējā, bet tās izvešanai būs nepieciešami tomēr ap 15.000 skaitītāju, kam būs jāsaskaita ap 16 miljonu ļaužu.;
ļAJJ^A STIPEMJA
^ General Motors. of Canada, kas Ir visas valsts .lielākā automobiļu rūpr nīča, nesen paziņoja, ka nodibinājusi .$150.000 gadskārtēju stipendiju fondu Kanādas universitātēs studējošiem.' Tas ir lielākais šāda veida fonds Kanādā, ' '
■ V.ēl starp līdzīgiem fondiem jāmin Ford of Canada, Union Carbide Co.,Imperlal-011 Ltd., International Nļckel Co., Canadlan Kodak, The Steel Co. of Canada, un The Atklhšon Charitable Foundation.
■..Flnanclālā palīdzība spējīgiem studējošiem Kanādā," pasvītro laikraksts Toronto_Dāīly Star,' „salī-dzinot ār palīdzību Lielbritānijā iin ASV, ir visai bēdīga. . The Geneilal Motors plāns palīdzēs šo plaisu sa-šāuriiiāt *
sanākšanas, bet ne tai pašā dienā, pag. valde varētu atrast kādu kom-: promisu.
16. aprīļa LNJAK delegātu koh-gressj pieņemot statūtus, nolēma,ka LNJAK apvieno jaunatnes pulciņus: un atsevišķus biedrus, bet ne jaunatnes organizācijās.
. Ja gaidu un skautu vadītājiem ir tiešām bijusi doma dibināt kādu jaunatnes organizāciju apvienību, kurā ietilptu gaidu un skautu jendas, :LNJAK mazpulku org.| skautu un sporta apvienības u.c, tad LNJAK valde būtu'katrā laikā ar mieru, satikties ar galdu un skautu vadību, šīs idejas iedzīvināšanai.
Šis paskaidrojums dots'LNJAK delegātu kongresa uzdevumā. ..
t. Kronbergs, MSĀE valdes pr-dis
arikojumu kalendārs Toronto
j. maijā, pīkst. 2 pp. TLBS — skolas Ģimenes dienas sarīkojums ■ skolas telpās.
7. maijā, pīkst. 7 vak. sv. Andreja baznīcas zālē DV Hamiltonaš Teātra.izrādē A. Galiņa *drāma Drupas par labu latviešu skautiem un gaidām.
S. maijā Kurzemes kapitulācijas atceres akts ar vīru kora Viesturs Toronto vienības; i. ev.-lut. drau-. dzes kora un solistu E. Segliņas un P, Gelstauta piedalīšanos.
13. maijā Maija balle Kolumbus zālē.
14. maijā, pīkst. 8 vakarā, L. Sepes koncerts 570 Shaw ielā."
15. maijā sv. Andreja baznīcas zālē : komp. T. Ķēniņa 6. atklātais au-' dzēkņu vakars.
27. un 28. maijā Baltiešu sporta svētki centrālā YMCA.
28. maijā Baltiešu sporta federācl-^ jās balle Masarika zālē;
Redakcija patur tiesības iesūtitos manuskriptus saīsināt. I^^eizlletotos masnsiariptus neuzglabās, bet uz vēlēšanos sūiSi atpai» Ja būs pievienota pastmarka.
Ar autora Tārdu vai Inlciāllem parakstitšjos raJkstes fetelktās fi®ms8 var ari neatbilst redakcijas iMoklimo' '-
•i
ļļļiezgan
šiem bļ visnesaticīgļ Kaut arī ir f Zviedrijas l| juši trūkui Ģi uzrādījus ku aktīvitāļ reizi ir sacļ šu „plēšanF cīĢā par. aostiprlnāšž vienību, pa| runāts, dai virzienā, saimē nav ternācionālļ
■ Zviedrijā ai galā, kas,
. ciāllstiskās ļ rus, Ir gadi Tiešu naclj ārdījusi nr nepadevās tam. Un-dus Ilgā.(cl partiju dīvf pārstāvjieuļ vēlami, desI jām bez. kā[ ties uz "se 1931. gadčil Zviedrijas kārsi būfuļ
-nacionālistf saime, kāi^l
JVEa
<Cikāgietiļ in gangstt
„Ak tu pilsēta! N| jaga. ^iki nāti. Te tļ neraksta; rakstot tā,J saku, ka pieclemašaļ rakātīt, cii kur lai draugs Alļ Laikam noļ
Ir jau tļ aesamērīgiļ ka visi Laļ šies trimdļ palikuši dļ vajadzīgi.
It sevišļ sēta, apsēiļ tājiem. Pj tad nokritii žiem. Ja rītāju kā jau sen bi Latviešu ru; radiofi dienu: Kn ik sestdiei jls 400 'bēi dotU: .,Pa^.īļ
Kādu lai dls tāds nevarēja mākslinieki dēta. Ar l] ņu projāi būs miers
Bet kas kal satrauļ kāgu apgi
Mūsu di| dams, nesļ rakstu sj Sak, lai h tu, kur dļ gadus: slaļ kļuvis parļ jls no čikf . elementār; kāgā krof cik }x:Vdt\ iv vēl tādļ latviešiemļ var tikt uļ bija lāga kliedz: pj maz ūdroi
čikāgiet vien. Arīļ : bultas prļ rakstnieka rakstījis .<ļ nāvi uz tu
si^ kad jaļ „Ātru- tieļ jau tik tļ likt uz sļ vēl :nebija[ : bija . trāpļ Steidzos ļ laika sļēpļ aa miera; krievi ar šāva, tad kātiem mi Es nomi .skrējos • Šķirmanti - grāmata kliedzu jj sajūsminj vēl tādas ■jumi. Pirj .cauri. Gž laime, kaļ apgabalā, ļ sauksmes spiestuvi.] Es ilgi ra soļos tu, ja sļil tu pretēj( kā vajāL tad m kritiķu kļ E<?o paraļ musn sal