The LatvJan N€W8paper for Canada and Pnbllshed twlce Wc«Wy iy tie Bangavag Vanagi* -r- Editorlal ftBlI Bnshiess Offfces; 123 Hnron SU Toroato, On-iMlo» Canada, Telephone — J^r 8-0792. Cable Addms: latamerika, Edltor In U.S.A. — A. Zvē. flfl, 108.15 «5 Drhe, Rlchmond Hlll 18, N.Y^ U.8X Tel; Tlr^lna »-7778. ATJTHORIZED AS SECOND CLASS MAIL POST OFFICE DEPAKTMEJfT, OTTAWA WEDNESDAY; APRIL 27, 1055 32./ 363. n-rs TREŠDIEN, 1955. GADA 27.. APRĪLĪ 5. GADS divas reizes nedēļā — trešdienās un seāfe» dienās. Izdevējs — apgāds Bangavas Vanagi Re» dalītoriil. Vīksna, J. Vītols, A. Gaflite, Redakcija an kantoris: 123 Hnron St., Toronto, Ontarlo, Ca-» mada, Tel, — EM 8-0792. TeleRramniiā adrese Latamerika. ASV redjikoija — A. Zvēriņš, 10S45 §5 Drive, Sielimond Hill 18, jSM., ĪJ.S.iV. Tel. — Virgina 9-7778. Abonēšanas maksa ASV un Kanādā: par 1 mēn. $1.50; par Smēn, $4.50; par 6 mēn. $8.50; par 1 gadu $16.00. Sludinājumu maksa : sludinājumu daļā $1.40; tekstā $2*80 par S Golas telpu 1 slejā PAGAID LD jVMERIKAS LATVIEŠU APVIENĪBAS KONGRESAM Ir tikai divas atbildes; jā vai nē^ dibināt vai nedibināt Brivās pasaules latvieša apvienību, — jā vai nē. Vienkārši an skaidri ir šie divi lat-rMn visīsākie vārdiņi, ņem kuru ģrlbl, vienu vai otro l Bet tāpat kā katram visvienkāršākajam vārdam vBl burtiim var piekārt klāt 'daudzus ratfus un astes, tā aH katru tleiikāršff lietu var padarīt par ļ)ez. gala sarežģīta. Dažreiz tas iŗ skaisti, bet dažreiz arī riebīgi aņ nelietderīgi. Tā tas nu, dieniiēļ, Ir arī noticis šoreiz, ka skaisto ideju* par Brīvās pasaaies latviešu apvienību esam ta sarežģījaši un samežgļojnši, ka atraisīt daudzos mezglas un mez-gliņas Šobrīd laikam' vairs nav iespējams. Visiem šiem mezgla mezgliem un problēmām šinīs dienās vainaga uzlicis Latvijas atjaunošanas komitejas Eiropas centrs, piekārdams šīm l)roblēmām klāt vēl vissarežģītākos mūsu šīs dienas sabiedriskās dzīves jautājumus, proti: pavalstniecību un politiskās partijas. Ko darft? Laftam cita ceļa vairs nav kā pārcirst visus šos mezglus, laJ dabūta taisnus virves gabalus. Bet kam bus drosme pacelt aso eirvinn pārcirst vairāk vai mazāk rupIgl sasietos mezglus I Kas ir tie bnrtjn vārdi, kas cels augšā šp gandrīz jaa aprakto gaismas pili? Apsverot pašus pēdējos zīmīgos notikumus māsu sabļeinājies ņO pag. gada 15. maija ; Bdž 27. jūnijam, So streiku čeka likvidējusi ār tankiem un ložnietējieni, pie kam nogalināti 200 un ievainoti 180 apcietinātie. S MVIESIEM IR SAVAS DOMAS ĒC spriež par Brīvās pasaules latviešu -apvienību LAK EC piektā kopsēde notika AuguStdorfā 9. un 10. aprīlī un ta i ā piedalījās 12 dām Eiropas zemēm, kā arī 9 partiju pārstāvji, 16 stundu ilgajā darba sēdē vienojās par princi piem, kādi jāievēro, radot Brīvās pasaules latviešu apvienību, pieņēma ieteikumu skolu programmu un mācības grāmatu jautājumā, lēmumu par latviešu raidījumu tenel, noteiiiumus LAK EC kopsēdes, prezidija un revīzijas komisijas darbībai, 1 jaMtājunļuSj kas saistīti ar Eiropas latviešu kultūras fondu, latviešu jaunatni up LAKEC turp- ■■ māko darbību latviešu papild-veicināšanu dzim-ā arī apsprieda .; No Anglijas.: bijā ieradušies A. Alksnītis, J. Alidrups, K. Strazdiņš un P. Reinhards,. rio Šveiees A. Skrēberspno Holandes Dr. 0. Mak-stenieks uh ' substituts A". Stuburs, no Zviedrijas. (Latviešu nacionāla padome) aģr. J,. Andersonš, K. Gulbis'^pārstāvēja Beļģiju, un Dāniju, R, Ļiepiņš piedalījās reizē kā' Francijas un arī Vācijas delegāts, Vācijas latviešus reprezentēja V. Ja-nums, J. Zegners uii: Antons. Aba-kuks, bet KĻB loc, V. Hazners. piedalījās sedē kā novērotājs bez bals-tiesībām. SoGiāldemokratu partija bija deleģējusi K.Dzeļleju,A. Kalniņu un H. Skrastiņļi (kas bija vienīgā delegāte) , zemnieku savienība ^ J; Daģi, La^tvijas katoļu un zemnieku' bloks — prāv.R. Mutuli un" J. Rubuli, liberāļu apvienība J. Breikšu un K. Egevicu, bet Latvijas jaunsaimnieku ..un sīkģruntnieku agrārpartija — A. Sildi, ' Plenārsēdes beigu posma. dar-; ba . kārtībā bija . LAC; EC prezi- Turcija apsūdz komunismu megma īsva m izsisti ieroli no Ifoloniālisms, kas Bandungas konferences sākunlā likās komunistu spēcīgākais ierocis Eietuņiupre-stižaiznīcināšanai, nodara vairāk ļauna; pašiem komunistiem nekā viņu ienaidniekieuu Ari Turcija • pievienojas Pērsi ja!,. Irākai ■Ta^lstaijalj.ī'illpšuļt ^ļ^i m TklzemeS, -Mosedot jauno koļoiiiālismu, ko' ^;X V., ' V.ta^adpieķopfkomūni^^^^ ALAs Aprūpes biroja vadītājs A. Klaupiks 19, aprīlī izlidoja uz Eiropu, lai kārtotu baltiešu ieceļošanas lietas. Viņš brauc Intergover-namental Committee for Eurppeān MlgratiOR uzdevumā. Klaupiks apceļos Angliju, Vāciju, Franciju, Austriju un atgriezīsies Amerikā au-.gustā.; ^ .■-'•.r-'-:'^ konference atrodas Rietumu rokās," saka Padomijas premjers Bulgāņins M a s k a V ā; — Kādās Polijas ministru prezidenta Cirankievica godināšanai rīkotās viesībās Maskavā Padomju. Savienības ministru prezidents maršals Buigāņins sarunās ār ārzemju žurnālistiem izteicās, ka lielo konference atrodas Sav. Valstu prezidentā Eizenhauera un Anglijas ministru prezidenta Idena rokās. Viņš savu viedokli šai jautājumā jau esot deklarējis. Viesību laikā Rietumu žurnālisti ilgāku laiku sarunājās arī ar Polijas ministru prezidentu, kas bija ieradies Maskavā, lai nosvinētu PoIIt jas un Padomju Savienības draudzības līguma desmito gadā dienas atceri. .1 Uz žurnālistu jautājumiem ministru prezidents Cīrankievi<5s atbildēja nelabprāt un, pēdējiem ievaicājoties par 8 komunistu nāciju Austrumeiropas armijās. dibināšanas progresM, ļCirankievičs apklusa pavisam. Tā arī žurnālistiem neizdevās izdibināt, vai jaunformējamās armijas priekšgalā stāsies padomju maršals Koņevs, vai polu maršals Rokosovskis, Kad nebija jāatbild uz jautājumiem, kuru atbildēs viņš pats varētu sapīties, Polijas ministru prezidents ar saviem uzskatiem neskopojās. Viņš vilka noteiktu līniju starp Vācijas un Austrijas problēmām/ Viņš apsveica .Padomju Sa;: vienības valdībās izstrādāto Austrijas miera līguma plānu, kura parakstīšanai sagaida Padomju Savienības, Sav. Valstu/ Anglijas un Francijas kanferenci, un uzsvēra arī,, ka Austrija, nav nekādā problēma. No neatkarīgās Austrijas briesmaā nedraud. Bet briesmu periods varētu atkal iestāties tad, ja Austrija ņō jauna apvienojas ar Vā-jciju.-.: ■ B a n d u n g ā. — Tuvojoties noslēgumam, 29 Āzijas un Āfrikas nāciju konference. Bandunga piedzīvoja negaidītu sastrēgumu, kad klātesošie pārstāvji nespēja vienoties „koloniālisma," daudzo runu laikā Visbiežāk dzirdētā vārda, definēšanā. Visasākās debates izraisījās komunistu Ķīnas un nelokāmi pŗetķo-r mfinistiskās Turcijas starpā; . Turcija, pretkomūnistu bloka atbalstīta, pieprasīja koloniālistnu definēt un īlietumu aizjūru koloniālpolitiku nosodīt tā, lai tur tiktu ietilpināts arī jaunais koloniālisms, ko ar varas, infiltrācijas un subyersi-• jaš:palīdzību piekopj komunisti, Šādai prasībai; pretojās „neitrālištu" atbalstītais komunistu .Ķīnas ministru prezidents ^uenlajs,.kas ieteica konferencei izvairīties no tādu soļu speršanas, ko varētu iztulkot kā kādas valsts vēlēšanos aukstā kāra laikā nostāties kādā noteiktā pusē. koloniālisma jautājums konferencē izraisīja ■ ilgstošas debates, kur brīvās pasaules uzskatus uri kopējas aizsardzības nepieciešamību aizstāvēja Turcija, Persija, Irāka un Filipīnu salās, v Indijas mi-; nistru "prezidents Nērti,.parādīdams; savu Bandungas konferences laikā līdz pilnībai nobriedušās neitŗālitār teš neapšaubāmo vienpusību, 20 mi-niJšu ilgā runā uzbŗiika Rietumu politikai un jo sevišķi; Žiemeļatlan-tijas organizācijai, kas pēc viņa domām ir spēcīga koloniālisma āiz-stāvev Kad Indijas ministru prezidentam vaicāja, vai Gvatemala, kas zināmu laiku atradās komunistisku elementu rokās, nebiitu uzskatāma, kā jaunā veida koloniālisma piemērs, Neru atbildēja, ka viņš neesot teicis, ķa tas tā būtu bijis, un vaicāja, kādā veidā ir iespējams noskaidrot, kura territorija atrodas apspiedēju varā un kura ne. Kamēr .^lienlajs un; Nēru kopīgiem spēkiem mēģināja izvairīties no komunistiem tīk nepatīkamās koloniālisma definīcijas, daudz un dažādo plānu dēļ iesala un apstājās ferī konferences polītisķās komitejas darbība, kas bija cerējusi pieņemt rezolūciju kopējam projektam par miera veicināšanu pasaulē. Debates atklāja Burmas ministru prezidents TJ Nu, viens; no centīgākajiem Nēru skolniekiem, kas lika priekšā pieņemt: pēdējā iztsrādāto piecu punktu plānu miermīlīgās koeksistences ņostabliīžēšanai: 1) Visu nāciju neatkarības un vienotības respektēšana; 2)' atteikšanās iejaukties citu: valstu t«rritorijā un' to iekšējās darīšanās; 3}. savstarpēja sadarbība ; savstarpēju interešu veiGināšanai; 4) visu nāciju,.kā lielu, tā mazu, un visu rašu vienlīdzības atzīšana, un 5) neuzbrukšana. Japāna izteica domu,; ka Nēru plāns būtu vienkāršojams, nākot ar .savu priekšrikumu,; kurā paredzēts aizliegt militārās varas lietošanu, un iesāka vispārēju, sadarbību. Septiņu punktu plāns bija Pakistānas ministru prezidentam, krāsi atšķi-J'oties no .Burmas un Indijas priekšlikuma, jo Mubameds Ali paredz kopējas drošības sistēmas dibināšanu. Septiņu punktu plānu bija izstrādājis arī Ēģiptes militārais diktators Nasers," pieprasot: atbru-ņošanos vispārējā un atomieroču laukā, turēšanos pie Apvienoto Nāciju chartas; un izbeigt tādu lielvalstu politiku,; kas mazās valstiņas izlieto kā savus; ieročus. ; Arī politiskā komitejā Turcija līkā sevi manīt. Turcijas ministru prezidenta vietnieks Zerlu vērsās pret konferencē dzirdētiem neitr.i-listu; uzskatiem, piemēram, minot Turcijas.attieksmes ar Padomju Savienību uu; Rietumiem pēdējo desmit gadu ; 1 āiki ; Kamēr Eietumi demobilizējās, pārdeva savu iero a pāri)alikumu un aicināja visas va. stis, Padomju Savienību ieskaitot) iesaisiJtiēs kopējā sadragātās saini-niecības rehabilitācijas progi*ammā, Padomju Savienība turpināja savu bruņbšanos un mēģināja iegūt dalu no Turcijas iin citu savu kaimiņu territorijām. Pastāvot Pad. Sa-vien. spiedienam, Turcija meklēja sabiedrotos Sav. Valstis un vēlāk Ziemeļatlantijas organizācijā, „Ja mēs to nebūtu darījuši," uzsvēra Zerlu, „tad mēs nebūtu izglābušies m nebūtu arī šodien šai konferencēs ^ v' mūnisms tika; .p.ārvērsts. jaunā, bri.esmīgā koloniālisma. Un ar koloniālisma ■zāķāšanas palīdzību Gu-eņlajs bija cerējis sev iegūt sabiedrotos! Vienas nedēļas laikā komunistu/Ķīna tika pārvērsta agresorā un visi čuenlaja agresoriem veltītie uzbrukumi kā paklausīgs bumerangs, gabaliņu palidojis, apmeta līkumu un ar tādu pašu spēku atgriezās tieši sava sviedēja sejā. Bet, nosodot agresiju, ^uenlajs bija cerējis sev iegūt sabiedrotos! Labi redzēdams, ka līdzšinējā me^ lošanas veidā vairs Jiekas; nav panākams; nedēļas nogalē čuenlajs paziņoja, ka ir gatavs sēsties pie viena galda ar Sav. Valstīm,Mal, naēģinot panākt vienošanos Formo-zaš. jautājumā, izvairītos no draudošām kara briesmām. Visa bravūra uņ rokās nedošana Sav.;Valstīm ir āizniirsusies, un čuenļajs pēkšņi ir sarāvies maziņš kā Marijas ielā pirkts uzvalks pēc pirmā lietus : „Ķīniešu tauta negrib karu ar Sav. Valstīm. Ķīnas valdībā ir gatava uzsākt sarunas ar Sav. Valstu valdību, lai pārrunātu jautājumu pār sa-spīlējuma .mazināšanu Tālajos Austrumos un jo.sevišķi Formozas apkārtnē." ASV čuēnlaja priekšliki-muuziiem dija, revīzijas komisijas vēlēšanas un arī delegātu izraudzīšana^ apspiesto tautu asamblejai Strasburga, kas, cik paredzams, notiks mjjii-ja mēņeisī. Sēdes dalībniekiem vairākkārt nācās nodarboties ar mandātu ■komisijas ziņojumu Zviedrijas delegātu jautājumā, kuru prezidijs atkārtoti nodeva mandātu komisijai papildināšanai un pārstrādāšanai. Mandātu komisijas ziņojums galīgā redakcijā atzina, ka balstiesībaŗ klātesošajam ZLNP pārstāvim jāpiešķir tikai šinī sēdē, un ka ZLCP jāuzaicina noorganizēt, un izdarīt Zviedrijas la,tviešu pār-istāvniecības vēlēšanas līdz 1956'. g. 1. janvārim, lūdzot ZLNP tās aktīvi atbalstīt'^ka ZLNP vairs netiek atzīta par Zviedrijas latviešu pagaidu pārstāvību un tādēļ līdz vēlēšanu izdarīšanai LAG EC jāsadarbojas ar abām padomēm (ZLNP un ZLGP). Nobalsošana par šo atzinumu pēc spraigānļ debatēm notika: tikai pirmo Lieldienu pēcpusdienā un . to pieņēma ar 1 balss vairākumu (par—.12, pret— 11) vārdiskā balsošanā. Par šo atzinumu balsoja A. Alksnītis, J. Aņ-drups, K. Strazdiņš, P; Reinliards, J. Zegners, V. Janums, K. Gulbis, A. Skrēbers, 0. Makstenieks, bet pret — R. Liepiņš, K. Dziļleja, 'A. Kalniņš, H. Skrastiņa, J. Daģis, prāv. R. Mutulis, J. Rubulis, J/ Breikšs, K. Egevīcs un Ad. Šilde. Kad tapa zināms balsošanas rezultāts ZLNP delegāts J. Andersons paziņoja, ka viņa pilnvaru devējā (ZLNP) uzdevusi viņam piedalīties kopsēdē tikai tad, ja Nacionālai padomei vieta LAK EC būtu piešķirtā galīgi, ne: tikai, vienīgi šinī sēdē.; Atrazdams, ka tādos: apstākļos viņam trūkst pilnvarojuma sēdē' piedalīties, A. kopsēdes tālākai gaitai sekoja no klausītāju soliem, kamēr politisko partiju delegāti savu neapmierinātību ar šādu lēmumu deklarēja sapulces prezidijam rakstveida iesniegumā. Garākās debates izraisīja BPLA statūtu projekti. Bargu kritiku, it sevišķi no po tājiem nācās strādātajam • mēts apstāklis vā neesot parJ lelegāti no dažā- ītisko partiju runā-piedzīvot ALA's iz-jrojektam. Kā abu projektu galvenais trūkums atzī- ka BPLA eksekutī-jdzēta vieta polītisk.o partiju centrālbiroju • pārstāvjiem. Abu projektu saskaņošanai izraudzīja 3 vīiru komisiju (A. Alksnīti,: J. Breikšu un J. Andrupu), kuras izstrādātos pamatprincipus sanāk-. sme akceptēja, polītisžo partiju pārstāvjiem no balsošanas atturoties (par balsoja 15, bet 9 atturē-. jās). . Pieņemtie pamatprincipi ir šādi: 1) iiK E€ šinī ^sēdē izsaka gatavībi/iestāties Brīvās pasaules latviešu apvienībā, 2) nolemj, ka ALA's centrālās valdes 5. marta sēdē izstrādētais statūtu projekts saskaņojams ar Vācijas LAK EG de-legātu projektu, kura principus jau pieņēmusi Latviešu apvienība Austrālijā, 3) BPLA darbību vada valde, kas sastāv no valdes, priekšsēža, 1 priekšsēža vietnieka^ 2 vice-priekšsēžiem un 7 valdes locek" ļiem; tos ievēl ASV, Kjinadā, bri= vajā Eiropā un Austrālijā dzīvojo? šo latviešu centrālo organizāciju delegātu sanāksmes pēc šāda sa» mērās ALA (pārstāvot arī D. Amerikā dzīvojošos kitviešus) — valdes-priekšsēdi, 1 vicepriekšsēdi un S valdes locekļus, LMK — 1 valdes locekli, LAK EC — priekšsēža v] nieku un 2 valdes locekļus, bet LAA 1 vicepriekšsēdi un 1 valdes locekli; 4) BPLA padomes funkcijas izpilda iepriekšminētās centrālās pšlrstāvības;, 5) BPLA darbība sā^ kama nekavējoties un galīgais statūtu projekts izstrādājams BPLA valdei, pie kam projekts apstiprināms zemju centrālajām pārstāvībām, un 6) BPLA valdes locekļiem jābūt Latvijas pilsoņiem. Kopsēdes dalībnieki vienojās, ka LAK EG delegācijas sastāvā Brīvās pasaules latviešu apvienībā sasksiņā ar Eiropas Centra statūtiem paredzama vieta arī politisko partiju ceu-trālbiroju pārptāvim. (Nobeigums 3. lapp.) SAIGONĀ NOTIEK IELU ČiNAS Dienvidvietnamā stāvoklis kļūst nopietns Min, prezo Ngo Dinh Diem ierosina sasaukt vispārējas vēlēšanas Vašin gton ā, — Mēļas nogalē no Saigonas Vašingtonāiera» dās ģen. Kollins, Sav. Valstu prezidenta Eizenhauera speciālvēst-nieks Bienvidvietnamā un ziņoja, ka tur stāvoklis kļūst ļoti no= pietu-s. 5? Baodungā. — Kad pirms desmit dienām Bandungā sākās Āzijas un Āfrikas nāciju konference, komunistu Ķīnas ministru prezidents Ģueiilājs paziņoja, ka ir gatavs sniegt roku katram, atskaitot Sav. Valstis.^ Bet politiskā biržā desmit dienas ir ilgs laiks un daudz kas var mainīties. Tās maiņas^ kas notika Bandungā, katrā ziņā nebija tādas, ar kādām bija rēķinājies <5u- enlajs. Bandunga bija viņa ķpņfe-^rence, viņa un Neru. Tur drīkstēja dominēt vienīgi komunistu un viĢu līdzskrējēju uzskati. Bet tas bija ko- Sav. Valstu valdība Cuenlaj priekšlikumu uzņēma ļoti rezervēti un sacīja, ka komunistu Ķīnai savi labie nodomi; vispirms būtu jāparāda darbos. Bez tam sarunas Formozas: jautājumā var notikt vienīgi Ķīnas nacionālistu . pārstāvjiem klātesot/..Sav. Valstu ārlietīi minir strija pēc sarunām ar valsts prezidentu Eizenhaueru paziņoja komunistu Ķīnai, ka tā savu labo 'Sadarbošanās gribu var parādīt darbos 3 dažādos, veidos: :..nekavējoties Uzsākt pamiera stāvokļa ievērošanu Fprmožas apkārtnē; atbrīvot 15 amerikāļiu lidotājus un apniērām 40 civīlistus, kas netaisni tiek turēti apcietinājumā komūmstu Ķīnā, un pieņemt Apvienoto ?faciju Drošības Padomes aicinājumu, lai pārrunātu iespējas nesaskai^ izbeigšanai Formozas apkārtnē. Bez tam Savieno ° to Valstu ārlietu ministrija lika san prast, ka Sav. Valstis var ar komunistu Ŗīnu arī ^ešl nerunāt^ jo šādas sarunās varētu atstāt iespaidu, ka Sav. Valstīs ir diplomātiskā ceļā netieši atzimišas |Hnas komūnl- Preses pārstāvjiem ģen. Kollins paskaidroja, ka Sav. Valstu atbalstītā Dienvidvietnamas ministru prezidenta Ngo Dinili Diema valdība grīļojas, Saigonā notiek ielu cīņas ministru prezidenta Diema un Bing Ksujena, kādreizējā upju pirāta, karaspēku starpā.. Līdz šim Ksjuena rokās atradās visa Saigo-nas policija un atklātie nami. Tagad viņš grib. arī valdību. Ne tikai ministru prezidenta Diema, bet arī Sav. Valstu stāvoklis Dienvidvietnamā vairs nav nekāds patīkamais/ Francijas valdība un franču militārās personas Dienvidvietnamā domā, ka Ngo Dinh Diems ir politisks vārgulis, no-kura būtu pēc iespējas ātrāk jāmēģina taisī- Anglija gatava runāt ar Padomju Savienību • L 0 n d 0 n ā. — Anglijas valdība paskaidro, ka Anglija^ir gatava uzsākt sarunas ar Padomju Savienību katrā laikā, ja vien ir cerība, ka šo sarunu rezultātā var tikt paiīāk-ta vispārējā "pasaules saspīlējuma samazināšana. Valdības paskaidrojums tālāk vēst!, ka Anglijai ir gluži' vienalga, vai sarunas notiek 4 iīelvalgtu galvu starpā, vai arī uz zemāka līmeņa. Galvenais, ka tik šarunaSo tīes vaļā. Šādu nostāju franči nemaz arī nemēģina slēpt. Amer^ikā-ņi, no otras puses, domā, ķa Diems ir spējīgākais Dienvidvietnamas politiķu starpā un vienīgais, kam vispār ir kādas ^ cerības ar laiku panākt Dienvidvietnamas apvienošanu ar Zi|meļvietnamu. Visi milzīgie amerikāņu financīālie ieguldījumi Dienvidvietnamā tika izdarīti cerībā, ka Diems spēs ne vien noturēties dienvidos, bet arī nākamgad; uzvarēs Vietnamas vispārējās vēlēšanās. Tomēr, kā redzams,, franči un Bing Ksujens domā citādi un lād amerikāņus, ka tie jaucas viņu darīšanās. Nav zināms,kādi lēmumi tika pieņemti ģen. Kollinsa un prezidenta Eizenhauera sarunu laikā, bet 'skaidrs ir viens, ka amerikāņu stāvoklis Dienvidvistnamā ir jāuzlabo. Lai izbeigtu mēnešiem ilgās dažādo armiju cīņas Dievidvietnamā, ministru prez. Ngo Dinh Diems beidzot Izšķīrās par pārdrošu soli; Viņš aicināja visas valdības opozicionāru grupas pārtraukt kara dar^-bību un sarīkot vispārējās vēlēšanas Dienvidveitnāmā, lai tad tauta pati izšķir, kādu valdību tā vēlas. Kaut arī Diema uzvaras izredzes ir niecīgas, cerības tomēr ir. TJn tas katrā ziņā ir vairāk, nekā viņam būtu bijis palreizējam stāvoklim turpinoties.