■li
L4TVIJA AMIEĪKA
ris dziod iBa:^mļptOQaā Jimior Faa^mers zālē, Elliot Str., sakarā ar Braimptpaias nodaļas 25; igadadieiiiii. Saviesīgs to-; : karļs..^ Spēlēs. ^Biuiriči.
oktobra Šurtnlefai sarSa^iiimi: pl.
ļpos piennļņas brīdis, ii. 15 Lat\aešii intoā jiims.
i. oJfct<*ri pi. 18 DV^^^^^a^ 3.
gadu difeāšajias ^atceres sa-flfcojmns. Svētku akts, ©¥ viru koris
.7
nama 15. ģ
mi.
: JĀNIS BM]^.^]^^
das latviešu skalotāju koiife-roace Svl Jāņa
8. decembri Dainas kora 30
..: daribā:: gaduļ •. latc em..' teicerts LatH^u centra;
. s^ptmbn
— " ļba rī-
ko SelibuiBā, LeģioM lielajā sālē Pļaujas svētos un b-i^-nbas adu dar^blbas atceri. Piedalās māc. Mmiņš, vl ru diubltkvartets laMs. Zaki^a mūzika.
. sept.pl. 18. &Guin Muba īpašumā, E.iR.i., St. Jacobs (Kanādas DV šau-āaams sacīkšu noslēguma sa-nkojums ao? ugunskuru, mli-ž^āiiem pridfe^nesumiem m deju, .Eunču . orķesMs» :
15. septembrī no pl. 10 — pl.
an
latvieši Inmanta Zamiovska
20. oktobrī pl. 19 DV ixas nodaļas gadasvētki, First PJace, King St. E. Akts.
aālscmltājs savā dzejā,>^d viņš
maz iznāca
i, Pavisam 51 dzejops.femajā daļā, kas domāta mazākieiB bērniem, 18 dzejoļi, gandrīz visi no ma Zelta sie Gīndītis,
tie visi IT linis tos parā-;i, it ka rotaļā-fgi pašmaidī-<iams. Daudz ļsfcaitītiškōl^
ziema, Vienīgā zvaig-Karaļmeitā, Pats piiedesj kas visi uzņemti šai izlasē. Otrs^^^^^^^^k^ jums Vētras seja (1905.) |m ar savu virsrakstu iŗ zīmīgs i| revolūcijas gadu 'liecinieks, no tā izraudzīti Jau-
apceri par Raini un ļu, arī dažām lugām
ap-1.
, labi parādīidama gal-
venās
z^. īsas
uh simbolu no-
gaumīgi dā-, tam ie-, kas
mēneši,^^^: slinkums, MUda un vēl citi, kas uzņemti iai krājumā. Va-
ibiskās, raits ritms, tēlojums spraigs, īss^^-^
■ iemācī-
4ps, kas izr^
krājumiem. Tiem noradīts arī iznākšanās gads, lai redzētu, kā no dzejnieka dzīves un cīņām izauguši viņa darbi. Jau ar pirmo grāmatu Tālas noskaņas zilā vakarā (1903.) Rainis pārsteidz lasītājus kā pilnīgi nobriedis, foimā nevai-.nojams .un;-satujrā;; oriģināls;
aoļ zīmīgs jau vētras ir ap-cīnīt^a kritu-^ kā klaudz laivais airi. Bet brļjviba vēl nav iegūta. EJas to mums dos? Rainis clidinā sievieti^
kas ^stiprinās vājo", un miidi-na uz darbu, kam ,ļieluma^^ mēr|d'\
kai 3 dz0joļi no šī tie visi tomēr šim sturīgi: Sievietes ēvesele, Ve-un
ir aiz-
gājis to čaklais izdevis Jānis Atoiōsv Rainis ir jāpazīst; jo viņš ir neatņemama daļa ne tikai mujsu literatūrā ■ bet arī vēstiirē, šis mazais krāju^
i, ivārētu but
Viņš iiav^^^^^
ar! kā na-
;: Sāpes un GerJbais.Be^ toties prologi no lugām Put, vējiņļ (1&13.) un Uguns un nakts (1905.) noskaņā, ilgās un cerībās tam tuvi. Tuvi arī fragmenti no Daugavas (1919.). Te jau Rainis atkal sauc kareivīgi: Mosties, celies, latvju tauta! Un pasludina: Zeme, tā ir
AMERm
No ferājumiem: Gals un sākums (1912.), ^ Treji loki (1920.), Sudrabota gaisma
(1925.) pašus zīmīgākos gribētos pieminēt filozofisko Da-foa un dvēsele. Atmini sauli! kas' Rainim iniīļa^ ^ ka 'gaismas, simbols, un visus pārējos, kas cidina ©iervieti, kas „mazās to-kājs pasaul's loku nes". Erāju-miņa ieskaņai zīmīgs ir dze-
latviešu tautas a.iigstskolas ģiiiinaidjas direktrise ¥. piesprauž - ģimnāzijas abitineiitE Masēs' audsēkņiem
latvisko segu/kupi,ģimnāzijas 25 g. jubilejā dāvināja Vikto ra Kviela žimene- trešā Latvijas valsts Brežadeiita Alberti
Rīgas vāi i>adsmitā 2 treālas tuv (ciemā neti no 20. pēc pi ^ripoja pin tteiņotā^ līdz vēlai
^ŗeibergia, bija uzņē lfcumuS,^D sniedza 60 'jiein un iell
;
ta krastā |ām
feglu me^^^^^ Un ielu no ši Rīgas h(
. ņās vienā 7 nometm (pa atseviš |ā kalpoja !ietruka
^ I
ka
Vairāk m fekaitot kal trimdas Mevumiisl m
Nebija bri| Sastapt kā tāju rajkņi atrastu vē
Pirmaji ņām sek(
ar
jiem uņ
ta
hē
Brūivere nesen iļcļ
'Viesojās
kā ģime un revo Imeklēšai ņu mobi aizrāva bet viņaļ
vajā Lai
0 •