s:
r,s
bez 0. vēl dar-
Sukse Ls
I
Toronto anu pa-
pēdēja ārpus entu, ir , drau-aukumi s parā-t tad ir edribas, ās grU" skos no-ā nupat ja jāat-vošana jo divas t savus'
, notārs
ms
I79. gada lasītāju ļanaga ie-ļjumte vi-. ļA. Vana-Isākumos. ima viņa ļnamu. A. Bu nama - āri mū-daribinie-ļareizi in-|m' un lē-A/S Lat-darbibu. pījamais ps pārdot uz savu |īt par na-un viņā ļenim pie-
I "''
ļims valde
I
1^^
l
■i-
i:
i-
li"
Sestdieriay 1979/gMa 15. decembris, 49. niraiurs LATVIJA AMSRIKĀ
1, ..oa?gani2;aiGa-. 3u apivnen^iba LatvijaiS valsts-sviētkus Gikagā atzmiēja ār vai-rāikiem sarīkojumļiem. iPilsētaiS centrā,.Dēlija iiaimiā^j bija trīko-ta izstāde ar Latvijai veltliieim priekžnestiiniiieim. Svirilibas ie-vadīja oikagas pilsētas vecā-ļ^ās J. N. Bēmes; p Rose Farina m nolasīja rezolūciju, ar kuru no 16/^^^ 10» novembrim čdkaigā bija * dinātas Latviešu
•.cā.s rmāitājieim'.. ■ un apsveiciē-
citiem pilsētas karo'giem plīvos ja arī Latvijas karogs.
s:agas latvidsu organizaciv /.pdeklšsēidiis ■■ J. ieipa^isitināija publiku ar Latvijas v^slkires gaitām un tās toģēdijļļ/ Ma^^^ Cakare d25iedāja mūsu dziesiņias DV Borgielas^^^^^^M pavadijuimā. A. ,'MarMtāine tulkoja tekstus angļu Yal'pdā. Sa-rīkojtimu bijia kārtojas V. Vīkstu, J. Pogenbergu, V. iSīmiani sniņs ar pailgiem: P. Eiefe
un .0,: Jlēgenu. v;,,! ':
eikagās latviešu organfeātci--ju ajpivienība bija rīkojusi ipie-^
,'.::Giānas'..drau'd'ze;sibaziBīcā S?.-. Jāņa.dir.aydze:s ■ vizkārtojumā notika svinīgs dievkaļpiojums, piedaloties prēvestam B. Bia-ginsikim aŗ vairākiem mācītājiem. Sprediķi teica mac; Jo Straūmaoiis- māic, V.
Lāndmani, vadīja larī litur^ Dievkalpojumu, kurā vēd piedalījās māc. U. Cepui^' im māc. V. 'Vārsbea-ģs, kuplinēja Čikar gas kopkoris īl. Kākimaļa vadībā. Ērģeles spēlēja Miara Vanaga, klavieres Sarmīte Aistare.
ņemšanu,
piie,(
or«
gamzacaju un draucižļi; vadošie darbinieki un cittautu pa ji. Norisi ar lūgšanu ievadīja māc. V. Vārsbe%s. Apspiestoi lautu koiniiteijiaspriekšisēdis V. Vīksnittš iepažīstmāja ar amerikāņu, pārējo latviešu un ci-tautu pārstāvj iem. Divus solo-dziedājumus nodziedāja V. Laiidīma^e S. Aistares klavier-^
Svētku aibtā Čikāgas onganizāciju apvienības nieks I.; Berigimanis paziiņpja Tautas un KuKūraš fonda baL vas laureātus^ čikaigā KiF goda balvu īsaņēma Valdis Tredimanis un Kr. Barona prēimiju Jaoiīna Baibre» Latviešu biedrUbu sav darbības centra balvu par izcilām latviešu yalodas> zināšanām s'aņēmia EMsā Freiimane. runu teica Kjārlis Dzir->tvijas karoiga 700 ga-dos.;;-.;;-^' ■
Runai sekoija kora dziesmas, diriģējot Rūdolfam Ķalnmaliim un Sarmītei Aistarei, solistes bijā M. Gakare un V. Ļandma-ne. BeMamēja Anda un Osvalds
gajā aktā
Foto: V. Jaunkalnietis
itfiBi'iunmlimBlM'ili'
vecākās sveicienus nodeya Ro» se Farina. 'Kongresa loc. Fr.
Čikāgas latviešu organlzān eiju apvieii. piiekšsiēdis Berg-
manis un kulūras daļās vadītājs A. Ķanidarovičs sarsnīgois vārdos uai ziediem pateicās pro-gramanas izpidītājiem^ jumu vadīja A. i^andarovičs.
Aleksandrs Zaube
a-
mas, česterfīldas nodaļas un
DāTleimūrais kopa Latpj'as
proMiamēšanas dienai veltīto
s/arīkojumu šogad kopīgi bija
izkārtojušas Poļu klubā Mans-
fīldā. Klāt bija arī visu četru
DVF saimju vadītāji: V. Sī-
oiiianis, D.vcudjarsi V. Cukurs un A. Klepers. Par sarīkojuma
kas sveica un nolasīja Baltiešu rezolūciļju. ; Ilinojas deputāte
P. Pulena ve
gus
vārdus iativiešiieim.' l|iņa dāvi-nāja Latviešu ^ namam Ilinojas
ru-
|M:yctisko izkārtojumu šoreiz Tūpējāis česterfildas nofdaļa. AMā bijia pulcējušies ap 100 apmeklētāju, vis
CBS'
fīldas nodaļas valdes priekšsē>
dis Voldemārs Cukurs, aicinot air klīisuma brīdi pieminēt par Latviju kritušos; Runu teica DV Centrālais valdes priekšsēdis J. Frišvalds, sveicinot DV CV vārdā, un paziņoŗfa šī gada Tautas balvas laureātu. .Vins atgādināj a dzejnieka Andrē- *
ja Eglīša teiktos vārdus Dziesmu dienās Gotlandē, ka mīlsu tiauta ir briesmās, jo okupētajā dzimtenē vair kļūt par minoritāti, bet trimdā atrodas daudz vienaldzīgo, tur labprāt tīgi asimilējamies. Tomēr ne° esam bijuši tikai -gaidītāgi, bet 'arī diarba darītāji. Brīvās vai-
nu teica arī Mvieišu draugs J. Nimrodi^.-Sveicināja ar! daudzi citi amerikāņu un citu tautu pārstāvji,; tāp,āt latvieSi
igauņi, uzsverot bafe^^^^^^^^ dnau-dzību un'kopējo cto tijas valstu, bHVību. ^
^ā izveidotas tā saucamais „tauif)as kontroles" koo» tējas, fes laiku pa laiikam
kontrolē kopsaimniecību/ v^alsts imuižu, ēdnīcu, veikalu, tautas
liamu un citu iestādījumu darbību. Kontrolieru atklātās ne-(btišanais publicē laikŗafests^^C ņa un piemin arī vainīgos.
igas Latviešu ibiedribas priekšnieks V. Vīksnmš pasnie. dza ASV konigŗeļsa ločādim Fr. Aņuincdo (saņēina pāirstāvis Pārķers) un depirtāJ;ei^^^ nai Latvijas ķaroiga standarti-ņus. Oiiganizāciju laipvienijas isēidis i; Beŗgņianis pateic
Cīņas 2f. sēptenibŗa mimiiiā i^aksta. kādus trūkumus kontroles komitejia latradusi lauku ļiaužu apgādē, fejajonu lielākajā daiā- ēdnīcām nepiegādājot kaa^tupeļus un s'ate No 144 īta jām ēdiiīcām 48 paivdsiam:
AR DISKO—STUDIO 5
Viairāikāis Jelgavas, Krāsla(vas, 'Madonas un Dobeles rajona isaimniecību ēdnīcāis nebijis ne šdātiu, ņe airī sakņu . maltīšu. Velti meklēt pētersīļus, sīpolus, tomātus fvai gurķus. Pār-biaudes dienā lielā skaitā ēdnīcu trūcis siaikņu; ēdieni bijuši ne^garšīgl .;
Stučkas rajonā v^ākas ēd-nīcias slikti apgādātas ar inventāru, neesot karstā ūdeos, bojāta elektriskā iekā^rt'a. Ne-tīrībia atklāta valsts siaimnie-cībā Nereta un Vecbebru biš-kopļbias skolā, ko s'auca par ,,^ovciloztechņiikumu.'^ Tautas kontrojē aii atklājies,- ķa vai-rāifcuis mēnešus nedarbojas Tti-kumia rajona seši veikali, divi JēkaibpMī un viens Miadbnas rarjonāV Laoku ļaudīm tur jāiepērkas veikalos, kas atrodias vairākus kilometrus tāte;
Gausi tiekot izpildīta vese-
iiais-
dem'atā slēgtis feldšeru ua vecmāšu punkts, kas apkalpo-jis Dzintiai^krastā siaimnieclbu. Tagad siaimaiiecībias strādnie-
• . i •.
12 janvār!
jši; iCļentrā, 4 Ieejas kartes, $10.M no pers., pārdod — 19.30 Latviešu Centrā m trešdienas namā. ,V-' ^ TīiB Dāmu
ienās no pl. 18. no pL 18.C^^.
.«oiums.
pair laufesiaimniecības veselības pāiibiaiudi Diaudzoīš rajonos siaimnļecību vadītāji negādāļot, lai strāS-nieM ierastos uz medicīnistoa^ jām apskatēm, bet mjonu galvenie ārsti neesot panākuši veselības aizsiardzībais (Latvijā gian raksta profilakses, ref.) pasākumu ' ofbligāfe izpildi.
jāmeklējot vairāk nekā 30 km attālās vietās, šī paša rajona Zlēku ciemā un Stučkas rajo-, ņia Neretas ciemā neesot zbb-āirstu. Tautas kontroles komisijas atzinums: Sadzīves un pakalpojumu ministrija nav veikuši pia-pildu pasāikumus, lai uzlabotu lauku iedzīvotāj^d apkalpoš'anu. 101 saimniecībā iiav dažādu pakalpojumu pie-ņeiņšanas punktu, bet uz 63 siaimniecībām nedodas pat speciāiiāis pieņemianas mažInasi Limbažu rajonā kultiiras daTfeiieku trūkumia dēd ne-strādā 10 kriku kluibi, Kuldīgas un Jelg^vias rajonā r- katrā četri MuM, Vairākās vietās vai. nu nem^az,'vai' reti orgāni-, zē sarīfcojumuisi.
Komitejia secina: ' minēifie trūkumi radušies tāpēc, ka attiecīgās ministrijas: lauk-sainmiecībasi, veselShas aiz-siardzības, sadzīves pakalpoju-^ mvL um kultūras, tāpat patērētāju biedrības stavienība, nav pietiekami enerģiski rīkojuēāsv lai izpildītu partijas un valdī-(bas norādījumus lauku ļaužu OTtali
.stts nav juridiski atzinūštas Baltij'as valstu iek! aušianu Pad. savienībā. Paužot patiesību par mūsu taiitas likteni, mēs mudinām arī mūsu taga^ dējās patvēruma zemei^ par šām saskatīt draudošās bries-mias.-,,,
Centrālās valdes priefcšsēdiis aidnāija veicināt latvisko izglītību, lai audzinātu polītisr kāis trimdas turpinātājus. Sa^-(biedrības pastiprināts miateri^ āis atlbaists vaj adzīgs Minste-res laitviešu ģimniazijai Jau tagad. Pam'ats valodiais apgūšanai tomēr ir pa& ģimene, ko atbalsta latviešu skolas un vasaras nometnes. Vērā lieka-mia nozīme var būt arī kursiem latviski nerunājošiem, ģi*-menes locekļiem, kā tas jau sekmīgi pierādījies šiovasar kursos DVF Straumēnos. Ka arī āauros un nepateicīgos ap-stālkļos iespējams acīs paiturēt tēvzemes kiiastu un patiesi djudz darīt Latvijias labā, to vairākkārt apliecinājusi DVF KārMes nodaļia-. Līdzīgias iespējas ir airī daudzās citāis vietās, kas jāizmantļ?. Runu beidza ar kopīgi nodziedāto Latvijas himniu.
Koncertā Notinigfaamais sieviešu dziedātāiju vienībia ; diriģenta Imianta Bialoža vadībā modziedāijia 7 dziesmas, bet IDiaigniJa Baiode četrfas īsolo driesmias un kopā ar Liliju Dankenu duetā' arī divas tautas dziesmas. Klavieru' pavadījumus spēlējia Ingrīda Baiode. šinī sieviešu dziesmu vienībā dzied 15 koristes, daļiai pievienojoties vēl nesen. Imants Balodis programmu bijia rūpīgi siagatavojis, citas DVF nodaļats, šo dziesmu vienību aicinot, būs iegtuvējasi. Deju mūziku atskaņoja DViP Mansflid'as nodiaļas deju ka^-peBa Kaija J. Āriņa vadībā.