12. janvāris, 2. numurs
. G. 12.
(Latviešu ned^^
Latvija Ameraikā Publishing lAd. Valdē — E. Treiloes^ štemsi Z, Akots.  Laikraksta^a^ KdpIšs
i I> A E S. Redakcija: 125 Broadview Avē., To^^ Cainada MM. 2Myi^ 465-7902. Ņiuļoitas redakcijas vadītājs: V. Iribe, 4035 Romibouts Ave., Bvom, Ņ.vY;10466, UoS.A. Tālr.^ 034-T£(17. —- čikagias redakcijas vad. V. Jaunkabrnefe; 1305 TayIor A!ve.y iRaclne, W^ 53403. Redaktors Auskālijā m.Š^        Taffš Ave., Lugarno,        2210, Aiistralia.
Redakcijai tiesTba&m vajadfābas īsināt;
Neialieitotos imiateniātlus neuzJglabā, bet pēc velšanās ®ūta atpakaļ/ja pievieiiota pasitmaŗka (Kaņadā) vai staipta'uti&. ļkais pasta kupons (citas zomēs). Ar autora vārdu vai inacia. ļim parakstītos rakstos i#eiiktās doimas ir (rakstītāja per soMsfcš uzskats un ne katrā gadijoma atjbist red. viedoķliim.
Albo3iēšanas imaksa Kanādā un ASV: par vienu gadu — 30 doL, 6 mēneMeni ~ mēnešiem - B.50 dol. At-
sevišķa nuimiuara ceim 70
teksta $5.75, pirmajā vai par 1 eoUas telpu.  Sarakojumu 11 par rindiņu, atkārtoj^^ atlaide.
Laikraksta abonēšana iiii stodinājumi
466^1514
092
visu naudu esam iztērējuši par benzīnu, lūdzu, vai nevarētu dot atlaidi"...
Padoinp propagandas savā    tilerijā skaita pāri pair 21.000 laikā ievadītais, tā saucamais   dažāda kalibra lielgabalu um „ats'lābums" ua   „sadanbība" haiubitu. nebija nekas cits tā |)oKtisks ^   Padomju šavieiaa mo^ aizsegs, aiz kura Pād. zēja m ievērojami papildiMja
m strai«ā. tempā -^danja^^^^^^^^^^   smekišairlbas rakfe^i
^'^L^^!!^"^^^^ 1960. gadā m
savienāba uzsāka tās rietuimoi apgabalos, m B.atijas līdz Melnaj ai jūrai, izvietot vMiējās smedzamtiaš raķetes SS-4 un SS^5. No-kopskaitā 500 craķe-
ar atomu uz-'ešdaļas bija užiniēripem Rieto eiropā un Tuvējos austrumos. Ari 600 vidiējā darbōlbas rādiusa
jia paidomju aeiroču
ieroču ļPoteneiāļa ļināŽanai. NA^O^ sesijas pia-gājušā gadai I ziņojumā Hā^ teikts,; ka Varšavas paktā vai-^ stugāisk spēku, tanku un arti-Mlerijas   potenciālis ir divreiz, bet dažu kara teclinikas veidu dņā ■ pat trīsreiz   lielāks par ^ valstu apbruņojumā
esošo temildzīgo ieroču
Sakarā ar pēdējām jām ziņām, Pad. savieno driļdžainā steigā formē tā saucamās trauksmes armijas" daļas, kās sastādisies no 10. uz-brūcē jām vienībām, kurā s apmāca un sāfbrmē izpletņu lēcēju brigādes. Šis brigādes īsā laikā Vārēs pārsviest tm iesaistīt krizes apgabalos, kas Pad. sāfVienībai vitāli svarīgi. Katra brigāde' sastāv Ua 4 bataljo-ļiiem ar vienu idukuro^^^ vienu sapiejni un apgādes rotu. Katrā batsdljbnā 2.300 karavīru, apbruņoti ar vidējiem un smagajiem ieročiem, 76 mm liel-gaļbaliem, ložmetējiem, prettanku raķetēm tin parastajiem ^ieročiem. Sešas no pastāvīgi kaujas gatavībā.
iāll, kas 15 gadus bez kādāim parmaiņāim
gā '
3,T !m|lj.i kaŗavto armijā ir J:,^ miljkas veido 50 tanku idivizljas, lil5 imoitori-zētās Mjriieto^ 8 iz-
pletņu lēcēju fbrlgādes. Tacnku skaits pēdējā laika sasniedza
:52.ooo. ::j:::'v-
NATOļ valstis pašlaik iir tikai 15.0(M) dažāda tipa tanku. Pat Ungārijai vien ir vaiGPāk tanku iidkā Beļģij ai, Holandei, Bānij ai un Ņpvētģijiai kopā. KovecojUr Sies paidp^   taniķi T^54 un T-5S
jieim T-64 un T-^^
nak, vēl 56.000 dažādiem uzde^
vufmi0m...bļ^ptās ma&asi-.; ar-.^
Laikā starp 1974. un 1977. gadu tām iiāca Māt divi jauni uzbrukuma ko-*dolieroču vidējas ; sniedzamlbas nesēji: raķetes SS-20 un bumb-TCdēji TU.M22.
He Urāliē ļoti kusU-
gām izšaušanas rampām, jau piņlgā gatavībā ir 420 raķetes SS-20 ar snieidzami)u pat līdK 4.500 km. To skaitu palielina par 50 raķetēm gadā. Raķetes SS-20 ir apbruņotas katrā ar [odoia kaujas uzgaļiem, automātiski novada katru uz savu mērķi. Viena kaujas uzgaļa graujošais spēks if lielāks par atomibumbu, kādu nometa už japāņu pilsētu Hiro-ēimu. 120 SS-20 raķetes ir jau notēmētas us mērķjem Rietumeiropā, pārējās uz ļiem austrumiem. Nesen va zināms, ka Austrumvācijā izvietotas tuvas sniedzamlbas raķetes SS-2i m notēmētas m mērķiem Rietumvādjā. Raķešu skaits vēl nav n(;)skaid.rots.
MlTO, kas nodibinātā 1949. gadā 4. aprīlī Pad. savienības izvēršanās "apturēšanai M rietumiem, sākot ar 1950. ģ. kodolieroču potenciālis sastādās no 40 tālas darbīlbas bumbfvedē-
' -un
A. Ķegumndeka rakstā, ka ASV prezidenta Kartera nenoķertā rakstiiria dēi varenā lielvalsts nonākusi nožēlojama milža lomā", muišana lasītāju. 'Vai Ķeigi|mn^'eks neizina, ķa kļopš Niksļo-nia . „ votergeiita" (laika pirezidentā tiesīb as ļoti ierobežotas- Arī pirms Išdem ierobežojumiem, Kubaskrizeslad" 'kā, prežMents Kenedijs ultimātu ikrieviem pieteica tikai pēic apspriedēm konigresā. Daudzi valstij derīgi Kartera likum-projeiM' eneļrģijas taupSšanas ndukā kongresā noraidīti.
Ko nozīmē salīdizinājuims: „. ..ja Irāna būtu 'Okupējusi Pad. sāvienōbas sūtniecību, tad krievi to tūliņ atbrīvotu .,. Piekrītu! Bet Irāna tō neklāti nedarītu, jo lielais kaimiņš uz manīgi gaida mazāko iemeslu
7?
lai varētai pād^iet kaimiņvalsts robežu un tildu pie eļļas lau-kietm. Ka amerikāņiem tecla-niski nebija iespējams atbrīvot igūstekņus, to parādīja TV m kartes: Teher'āna ir par tālu no bāzēm, lai operētu ar heli-koptmem.
Irānas studentu izraidīšanai pretojās Džavibs ar Džeksoīiu, tāpat arī tiesneši. Irānas biljonu bloķēšana bankās ir reālākais pretldzeklis. ledarbīiga būs larl saimnieciskā blokāde. Kisinigera ikritika par Kāiiteru ir demagoģilja. Vai^ Nikļsona un Forda valdīšanas laikā, ku; ŗa beigās Kisiingers bija līdzvainīgs neveiksmēs Laosā un Kambodijā un kara izbeigšana Vietnamā nebija nevarības demonstTācijas? Kurš ASV prezidents tagad riskēta iesākt bruņotu konfliktu, ja pēc Nitosona
no: 90 vidējās sniedzamlbas raķetēm,; kas stacionētas Anglijā,; Itālijā un Turcijā. Līdz li963..g. beigām šīs raķetes bija izņe m tas no NATO apbruņo-juma, un kopš šī laika NATO apbruņojumā nav vidējās sniedzamlbas, uz zemes stacionēto raķešu; ir tikai 200 vidējās daribības bumbvedēji, stacionē-ti Anglija.
Francijai, kas praktiski neskaitās NATO partnere, ir apmēram 40 vietējā dāUblbas apjoma bumbvedēji un 18 vidēja attāluma sniedzamlbas raķetes. Tātad 2^ vidēja rādiusa darbības bumbvedējiem un 18 vidējās sniedzamlbas raķetēm austrumos stāv prelī 400 bumbvedēji ūn 120 raķetes, jo NA^ TO pagaidām nav raķetes, ekvivalentas SS-2Ō raķetēm. Militārās sadursmes gadījumā Amerikai būtu jāizšķiras par starpkontinentālo raķešu iesaistīšanu, kas pēc militāro
liet-■
derīgi. Bet arī stratēģisko ieroču ziņā Amerikai nav vairs pārsvara, kas bija piecdesdi-tajos uii sešdesmitajos gados.
Lai gan Rietumeiropas arsenālā vēl   joprojām uzglabājas 7.000 kodola kaujas u^j^āļu, bet nav viņu nesējas raķetes, kas spētu sasniegt mērķus Pad. saivienības territorijā. šajā apziņā P ad. s avienība vairs neslēpj atklātas tieksmes savas gribas uzspiešainai. Pēdējā lai-' tā Pad. savienība attīstījusi neparastu aktivitāti t. s. tre§a-jā pasaulē.   Tā iejaucas arī Bienvidaustrumāzijā uJi Afganistānā,   Angtflā, Āibesīnijā, kā arī Ziemeļ un Dienvidjemenā.
Padomju bruņotie spēM atrodas tikai 90 jūdzes no Amerikas kontinenta piekrastes. „Taš rada padomju riska gatavības jauno , dimensiju", uzsvēra bijušais NATO virspavēMeks Ēi-iropā ģenerālis Heigs '
obligātās karavīru iesaukšanas atcelšanas jau sešus igadus - ir nepietiekams brīvprātīgo karavīru skaits.
: No naidīgām Valstīm ASV dr iefiltrējušies desmitiem tūkstošu sabotieiii jau 60-to . gadu beigās (pēc pārbēdzēju liecībām). Tagad to skaits būs vēl lielāks. Pēdējā 'laikā ļoti pieaug — «nenoskaidroto eksploziju-' skaits, kuras nesauc par sabo-tāžāim. • ■ , ^
Latvija Amerikā lasītāji ASV vēlētos zināt, ko A. Ķeguma nieks doimā par Kanādas pirem-jēra spējām un igribu aizstāvēt ziemeļu āpgiabalus pret var-būtējiem iebrukumiem ?
E. P. SVo Pētaŗsburgā, ' Floridā
VĒL VIENS IEROSINĀJUMS
LA 1. decembra izdevumā A. Vanags ierosina pārdot Latviešu namu un ar iegūtiem līdzekļiem fināncēt veco ļaužu ap-rūpes namu. iM. Blūrnia lA 22. decembra numurā iiedroši-nājusies savas vēstules virsrakstā apgalvot ^ „Centrs — visu latviešu vienotājs. Kopš kura laika Centrs visus latviešus ir apvienojis? Vai nav noticis tieši otrāidi? Centrs ir tikai viens no trim latviešu namiem Toronto, ķā to pareizi saVā {rakstā aprādījis '% .Dipeslācis.
Manuiprāt, lai gan Centram ir samērā glīta ēka, tam iir ari daudz trūkumu. Dainas kora koncertā bija dzirdama sūdzē» šanās par slikto zāles akustiku. Sportistiem biju'ši iebMu-md par zāles zeniajaem igries-tiem, jo nevarot spēlēt voļej» bolu un basketbolu. Toroato pensionāru apviemba .ar saviem 700 biedriem paliek Latviešu namā, iebUstot par nepiemiē^
6. Ip.) - ■
iv'*'
p,
,,Eš žos kāl vidē. kas b( vakar j vai, esļ biju pļ citā dl
,„Es Tagad]
katru
„Es stēja.
saucāsj gaidi Ip.)
Tās ka Hei mātas nāks" skatāsi sodiem nākol diem tā, bet domā] jauna bā cil'^ vām „ no kat Moora roņi, k
ir sm; cietēji, I zīst rēgain;
zara šo. Otri viem p| fām d<
Kara ņemts kad U3 teriālis]
Alberts I
SODIK]
fābūt ziliem lai sari mokās, ziedētai visu neaiziei uz krei bet bi
Arī pil jātic s2 tāpat ki akme^j un talil balsīm.
Ieejļ DV
/