18 LATVIJA AMERIKĀ Sestdiena, 1980. gada 26. janvāris, 4. numurs
āiusi
im'.mus svaine^
IZ
"1^
gada 15. aprīlī Rīgā,
aizgājusi-
V
mirusi 1980,
Atņem sāpes, jsmagās dzīves nastas; Tu tesi mājās, Dzilitarjūŗas krasta,
aizgi
gada 8, janvM Tcmmto.
I
biedrs^
1980,
visi *nēs senā dziesmā pauž, tu spīdi, gaismu jaus.
i"." ■"
Mēs aptailiiojaim daž^^ cilvēka organisma iek^^^^ technikas sasiiiagiumiiS| ^ risēs ir diezgan neātk^^
rtiašmas, cetoes, bet ļoti maz Tika! Mi krasa statipība var
doim'ājafm par uzbūvē visai sa vādo veidojiiimii ~- eilvēfcu; to maz pazīstam, bet te ir daudz pārsteiģutmu. .
Vissastopaimākā uzbūves viela organiskā dabā ir ūdens. Vai nav dīvadni, ka mūsu ķer»
novest pie katastrofas.
Podnieks darina krūzi, kas, dedzināiļ;a krāsni sveimē, spodrināta ūdenssdrošiāim vāpēm un vēlreiz ugunī karsēta, spēj saturēt gan imaigus, gan kodīgus šķidrumus jun kalpot ilgus ga-
meņa 66 proc. ir Ūdens. 70 (fcg dus. Rets cilvēks zina, ka arī smaga cilvēka organismā ūden^ viņa kuņģis ir labs tmviērtīgs
ir aipt. 46 litri. To parasti nemaz nemanām, Jo cilvēks tik ūdeņains'' neimaz neizsfcatāis.
trauks, jo var, tbez vainas sev, saturēt tiki Ikddlgu šķidruimu kā sālsskābi kuņģa sulā. Sāisskābes čmā, ka daJbā ir tomēr uzbūvei un citām vajļadzllb'm vē;l kāds ūdens Ibaigātāks 'dzīv- cilvēkā ir aiptuveni 250 gr varā-mieks, t.s. Veneras josta (Gestus mā sāls. Tas ir daudzjuims, ar ■ Veneris), kas platas caursļpādī- ko neliela- ģimene var iztikt ilgas lentes izskatā pield pa jū- 'gāku laiku, i Cukura ķermeni ru, tā satur 99 proa ūdens. Aug- ^ ^^z. /Kkai !l25 gr, t.i. mūsu ļos un ogās ir BO ~- 95 proc. 3 dienu patēriņa norma, ūdens. Cilvēka ūdens saimnie-.
cibā var rasties dažreiz .dlez~ C^^^'^^^ ķenmeņa fosforā gan pēl^šņas un lielas pārmai» daudzums - 750 gr, pietiktu ņas. To r'āda, piemēram, mūsu ^^^'^^^ sērkociņu gaMņupaga-sacikšai soļotāju sva^s priefeš ^^^^^š^aiiai. Tas atrodams Ueiāko un pēc sackstē^ ^^r.i tiesu olbaltumvielā.- ^^Mn.
un pēc sacīlkstēm.^^i da tiesu oUbaltumvielās: muskuļos, vienas sacīkstes laikā izisvīst ^f^^^r smadzenēs' ujc. Ari
im izelpo 2 — 3 litrus ūdens. Protamis, slāpes pēc šādas piepūles irmilzfgas, un drīz zaudētais atkal atgūts. Tas pats notiek inteīisīvā darbā karstā lai^ kā. .
,.::19, proc». eilvē&a,,,ķermeni ir olbaltuma, 9 proc, tau'ru, 1 proc. oiglhidrātu un 5 proc. minerālvielu, šīs vielas veidojas no pam>atvielām: ūdeņraža, «kā-
sērs ir svarfga organisma uzbūves viela nagiem, matiem uŗi spalvām. Sērs fcopsvsirā ir aip lOO gr.
Cilvēka tatiiku daudzums pietiktu 60 vidēja lieluma svecām, bet no ķermeņa dzelzs varētu ' ' ~ 6 naglas.
Līmes ir krietni daudz — 2,5 ikg. To varētu savākt lielāko tiesu no kauliem. Kauli ir ļoti beMa, oglekļa, sliāpefcļa, siera, stipri un cieti. Tos cietus dara iosfora, nātrija, kāilija, kalci- kalcija ( ap 1,5 bg), nātrija ja, magnēzija, chlora, dzelzs, u.c, elementu piejaukums kau-silicija, alumīnija, mangāna, lu pamatvielām.
fluorā, broiņ^,arsēna u.c .Tāds uzskaitījuims/vien neko neizsaka, jo cilvēka ķermeņa š5ā vielas nav ieguldītas 'kaut kā, bet gan sakārtotas visai amīgos savienojumos. Or;ganism a dziedzeri šos saviienojujmuisi pārstrādā un iepludina ar asinīm vitālākajās ķemeņa daļās.. Or-gamsms spēj pāirstradā tikai zināmu daudzumu tam vajadzī
Ne celt vien, bet arī noārdāt cilvēks spētu ar sevī U2toāta-jām ķīmiskajāim vielām. Piem., no cilvēka o|rganismā uzkrātā glicerīna daudzuma vvarētu pagatavot 15 bg sprāļgstvielu^. To pietiktu vairāJdem zen^īiei-gabaia šāviņiem.
Gadās arī, ka cilvēka organismā iekļūst nelieM daudzumi va-
go vielu. Tā,piem'ēram, jods ne- ra — no traukiem, cinka ■-- ar lielos daudzumos ir nepiecie- ūdeni svina — spiestuvēs, taisāms. Bet ja nedarbojas nor- pat dzīvsudrabs, broms, māli t.s. vairogdziedzeris kakla priekšpusē/ tad cilvēks sa-ar „kāfcsli" un citām kai-
Bez skābekļa cilvēks nevarētu
izitiklt pat
^x ...o/m «vcii- —™ ^-'v .xv,..«u«^^ minļatesii
tēm. Joda dažādos I dziedzeros klaušās skābebUs skaistās ar
ir aņ 100 daļu gr„ toet, pievadīts - sarkanajiem asinsķermenī-
ons'anismfltm if^iōiv^o, šiem un kalpo organimā kā degviela uzņemtās barības sadalīšanai resp. noārdīšanai. ^^S^^^
Daudz kas vēl cilvēka iekšē- procesā rodas enerģija, kas cil-
jā vielu saiimnieclbā ir neizpe- vlēkam ik brjdi dizlivē nepiecie-
#ts un svešs. Bet tā ir labora- sama. Tāpat, ja visu ūdeņra-
torija, kas strādā patstāvīgi un di un 'skābekli, kas saislEs
nemaz neuztraucas, ka cilvēks cilvēkā, pārvērstu gāzē lUn sa-
pats vēl šo to neizprot. lelkšē- dedzinātu, tad šīs gāzes pier
jais darbs tāpēc nepaliek pus-; -tiktu, lai apgaismotu 1 km ielas
ceļā. ArS no apkārtējās vides vdenu
organismam lielākosi daudzu-mos, tas kļūst indīgs.
apsolītā zeme
. Bračasautobiogr. romāns Apsolītā zeme" aptver ^i^" no Latvijas dibināšanas līdz džinitenes atstā-i 1944. g. rudenī. Grām. cena Kan. dol, 11.50 Pasūtiiiot apgādā 2 ned, laikā no šī laikraiksta saņemšanas, maksājams tikai Kan.dol., 10. — Grāmar
U jau iznākusi im pasūtināļumus izpiMu nekavējoties.
,P. 0. Box i, USA ^
'V'frH'l
lit.l'.llIļļ'jļļB
w
v. Pali
41 Heal
oal ttz izdi
274 DaHf( Gaiaivo Zeiss 9 R(
P olk • t
Sazinieties Ir trīs vei^
1) l0taiq>a
2) iBfitaffii izdevtu
3) IMabo paliec ieskaitot ALCAN
a LOGI
A DUR^
A MAl
a JUMTj (Soflt
2226
170!
