. mimurs
MTVUA AMERIKA
tamm
9SSSX>
rozes
PIRM'I2JRĀD'E -8. . MAiŖTĀ BIOK^O'RDA
TGronto LaMešu^^^ iStānis Butkēvičs, bMa^^^^
drāmas āņsamibļis pašMk lugā profesora \te
gi iestudē Elīnas Zālītes Ru- vidū starp rudens rozēm un
ļ^avasaVa gavilēm. Oļegs Bērziņš sevī iemieso divus māžus
deņs rozes. Lugas autore veiiķ-11 izkārtojusi septiņas mīlestī
bas. Reasore Vasariņa ar kādā pērļu rotā, ko
gaŗvu sikatuves erudīciju r^ vi&iē Maija Ķuze. jusies, lai katrs tēlotājs ieaiiigtu
j^unaļ^, vēl nebijušā raksturā. Aamds Mārsons sevi parāda
dir^pra posteni, un Anete
Cik sen vēi bija, kad Anna Bencone veiMi maina loniii
Briedē skatuvē „lidoja ar tau- gan darbam, gan' viesībām,
rina spārniem^',™ mīlestības Dejas skatā satiekas E. Ķrē»
uz mīlestau, no atziņas uz mane ar ¥. Gulbi un Edg. Zē°
atziņu? šoreiz viņa tēlo nobrie- bergu.
dfušu sievieti, kas Rudens ro-zēs izsapņo dārgu sapni. Vilni^ Brastiņš, izstaigājis iPiena ce-
Lai visas mīlestības plauktu 1 reibinātu, L. Kiepere gādā |)ar piieskaņotu sfcaifcuves ie-
Pēc ilgākas klusēšanas |r lie lāķu iestudējumu Toronto latviešu publiku atkal iepriecinās Latviešu biedrības teātris aŗ EEiias Zālītes lugas Rudens rozes pirmizrādi 8. martā pl. 19.30 Bikforda vidusskolas zāle. Režisore ir Lonija Vasariņa.Attē^l^^ Pirmajā rindā
no kreisās: A. Marsons, ļSandi¥ Ķuze un Arnis Koroikēvics; aizmugurē: 0. Bērziņš, Maija Ķuze, Ē K.rēmāiie, V. Gulbis, A.Benconej St. Butkēvics, A. Briedē, A. &asmane, ¥. Bras-tiņš,režisore Lonija Vasariņa un skatuves meistars V, Ķuze Foto: J. (Liģers
ļu, tagad ņem kāto kbvēlīgu kārtu. Labus pamatus dekorā-
brīdi. Tepat aeu priekšā ižau- cijām veido' Andris Briedis ai^
dzis skatuves tēls ~~ viņu mei- palīgu V Ŗuzi. Par gaismām
ta Sandras Ķuzes veidojumā. īstā brīdī nlpējas V. Briedis,
Teātra apmdMētāji un vērtē» Sufliere Ārija Grasmane rul-
tāji redz, kā mūsu j-aunā pa- pīgi seko, lai tēlotāji nepazau-
audze no skolas izrādēm ieaug dētu nevienu teksta vārdu. I>au-
šfeatuves pasaulē. Protams, dzie un dažādie administrāci^
BMBI
por
usoKuifvras dienam
EDUARDS ŠMiUGAJA RAKSTS LATVIJAI AMERfKCĀ NO AUiS'r^
jauns cilvēks satiek jaunu el-vē&u, un tā Arnis Koroikēvičii savā lomā jaunības mīlestībā seko Sandras veidotam tēlam.
jaš darbi ir M. Ķuzes ziņā.
Aizvadītās Austrāljas Mviešu toaukt bija vērts jau tikai ju- vairīties nb 29. Kultīlras dienas vēl arvien su kultūras dienu dēļ vien. Tās jau pavisam, tbēt lai tie nebu-atbaisojās gan mūsu trimdas foija labi origanizētas, daudzpu-
JS
īr patīkami redzēt, ka Lsft-viešii biedrības drāmas ansamblis uzņēmies iestudēt šo iju Ķuzi jau esam redzē- Elīnas Zālītes lugu, kas izrājuši dažādās lomās, šoreiz vi- dīta jau uz Latvijas s^katu-ņa rāda, te laiks pienācis vēm. Tā mums atkal izdevība ,,dzivot ūn mīlēt". Tas ir dau- redzēt skatuves darbu u^^^
sīgas,
prese, gan^ orgamzaciju kārtrakstos M biedrību biļete- māksliniecisku snieguniu". Torņos, kā arī sarīķojiumps un pie
tu pārsvarā, tā kā tas 'Austrālijā šoreiz.
dzu sieviešu sapnis, bet retai sīibā to salīdzināt ar dažu sa* izdodas to īstenot - mainīt un vu ^rudens' rozi*'. ātm»ainīt vīrus pēc sava
,,kafijas galdiem". Visu to la- 'Muške tā paša laikraksta lasīšot, vērojot un klausoties, tie-^^^^^^t rakstot par ķop-
Par Aspazijas lugu T^^ ce-s Astride Poriņa saka, ķa tajā bijusi „viena va<Hīmja, kas ar loģisku noteiktību virza visu
šām jāsaka: cik galvu, tik (^^^^ , , , „ ,
tu! Katrs domā un vērtē dtā- galvenajām Rulffi^^ dā'k. Tas viss dabiski un sapro^ sastāvdaļām^ saka: „Es atstā
augstu mērķu un lielu, pašaiz-
tami, bet ne vairs gluži tik dabiski bijuši paustie diametrāli pretējie ieskati. ■
Austrālijas Latviešu Nedēļas piezīmēs" kāds IB^is Ūd-rups pastāsta ^ ka Jviņa draugi no ASV teikusi: , .Uz Austrailiju
tā: „Gik 1600 viesu
JU koncertu ar' miteu vilšanos fedzīgu darbu nepieciešam un tukšumu sirdī." Viņš tālāk paliekamu vērtību un skaistas,
labākas nākotnes veidošanai. Torņa cEājs ilustrē, ka vienīgi
dziedātās dziesmas uņsāprat^^ porof. Ŗedņņa kompozieijas?^^^^ toāt tautas masas un valsts
Viņš aicina nākotnē atgriezties administratorus atbalstam. Tās • ,,pie miisu vecajām, tradicioņā-^ P^āsa lielus jo lielus upurus, lajam un melodiskajām dziesmām kopkoŗu koncertos, atstājot virtuozās, nesaprotamās ta-Q Hinfls komponistu skaņas kā-atsevišķam priefcšnesu-
mam.
Irma BraCa ApsoBH^ romāns, apgāda Ga^^^^ izdevums, 233' Ip.
Jaunā Gaita, 126. nr.^ Jaunatnes Uterārās biedrības Ceļinieks izdevums, Ilmāra Ŗum-pētera vāks, Augista Kopņia-ņa kokgriezums^ redattors Ļ. Kandlbergs,
;:■;Pieminētais ■.prof.-' T... 'Ķēniņš:' savā referātā Kultūras dienu
laikā mudinājis uz kaut ko ci- saīsināšanu un personāža sātu, kā to atstāsta Juris Krā- mazanāšanu, beigās konstatē-
tas prasa pilnīgu individuāla cilvēka ziedošanos:.„Lai div-»
svēta mums šī vieta. No sirdīm kopā lieta! Mums vajag, kas sevi upurini nes. Lai lielākas l^utu paaudzes", ir lugas nobeiguma vārdi./ -
Viņa slavē režisori par lugas
ņš. Viņš saka, ka teicis: ,,Ar naudu vien nevienu par latviešu komponistu neizmācīs. Labāk būtu
Zelta Vārta Vēstis, 1. Ziemeļkaliforriijās latviešu ev. lut draudzes izdevums, Elzas Krimuldēnās-]
, ka ,,Lija Veikina pi
īsti māksliniecisku izjūtu un i^ffpratni, skaidru ūn noteiktu domu, veidojot stilistiski salie-kompoziciju jaunradi dziesmu ^ētu, samērā idejiski "pārliecl-svētku vai kultūras dienu^^g^ jūmos; Liekas ^ ka šoreiz ir jriŗ-mā reize Austrālijā- kad kpm-
nosu un
'•te' ' ■ •
zīmējums, vaids, 52
Montreālas latviešu
A,. Rein-
Ziņotājs, ^ 2. . gtauvers,
Svešos
vo
3?. nr., Brī-Fil
ipoiiistiem pasiītinātl jau darbi. . . rāda, ka Aot^^^^^ t& domā par latviešu mūzikas nākotni un rosina atī komponistus vairāk pacensties."
^ Kultūras dienu fdo izstādē
meklētāju atsauksmes, kas (kas, ka varētu nlnāt ne paf fq-vartm ir pat svarīgākas^^^^^^^^ par foto mākslās izst^
Īgu viesis
konstatēja, ka Austrālijā, latviešu teātris esot pat ,,uz aug-a iiekā MV^
niākslās izstādi M. ; ka vērojot 29.
nu lielo skatītāju saimi pried-de jotā ju raitais solis, im ļā ietvertās izdarības lika atcerēties piedzīvotos vai nostāstos dzirdētos tirgu noijikumus." 'Rakstos gan vēl nekur negātī-= va atsauksme par tautas dejām nav parādījusies, bet pie „kafijas galdiem" runā. ka zir-g a un lāč a uzvešana uz skatuves esot jau pielīdzināma nevis etnografijaij bet kaut kam ' citam. Te nu mēs esam — galvu, tik prātu!
Ir noticis arī tā, ka viena un tā pati doma, tikai izteikta 'mazliet citādi, rada pārpratu-;nius. Daudz pārpratumu un ,galvu grozīšanu" radījis J. čečiņa DV sariāksmē teiktais, ka ,,ja mūs (jauniešus Ed. š.)
dažkārt dēvē par opoziciju, tad •gribu pateikt, ka esam viņas majestātes lojālā opozīcija, pie kam mūsu majestāte ir Latvija"! J. čečiņiš šo domu bija aizņēmies ņo V. Vīķes-iEreiber-
3
māt citādi nekā vecā paaudze, bet viņu domas tomēr vienmēr pieder latvietībai, viņi paliek lojāli latvieši,
Pieminot DV, varu ziņot, ka DV Sidnejas nodaļai ir jauna valde: P. Uipenieks — priekšnieks (līdzštoējais), J. Māsu-lāns — sekretārs un A. Uriov-skis«- kasieris. VaJdē vēl' darbosies: N. Kapiņš, i. žeperis, L. Kaufmanis, E. Kalums, E. Ozols, P, Dīriņš, J. Veiss, I. Aipelis, R. Miezītis un A. Zariņš. Daugavas vanadzes, tāpat kā līdz šim, vadīs Lilija Priede ar palīdzēm I. Niradi, B. Uriovsku, A. Evertu, L. Ste° fpaņi^ F. Pasipārni, A. Miķelso» ni, N. Kauf mani Un M. Renlbu-■ š^i. .■■ ■ ,
Cerēsim, ka ' jaunā valde, kaut tā ir „daudzgalvaina", tomēr būs viemprātlga nodaļas darba darīšanā un tās nākotnes veidošanā. Labas sekmes, un lai nebūtu cik- galvu,
Ed. šmugap
vaira- di"; Dadrā Kiiociha turpretim
A T V I S
2§ MDU^^^ J^^^^^ IZSTĀDE
Sv. Jāņa baznīcas izbāžu telpās, 200 BMiiioral Ave;, Toronto.
ladeHijā ki izteikušies^^.^^^ Jz^tMi otMās LNAK vddes^p^^^
N; Laz- tiiras diemi koncertos v^^^ i
tu sniegt veco, labo tradicionālo mūziku'un
■ y
skaitot kādus 8 uzņēmumus nio visiem 58 daribiem, nekādu se-■višiķu saviļņojumu sļkatītāiā ws-
izdevis, redaktors N^Laz-tū^as^^d sfflu un,
diņš, ^i\ņ.:\:;:,^.V ' -----' ^'^'-^-^ ^ - • ■
KrājĶ,,i ^ 139.^^ Jau^da^iem rīkot
viesu Mistu apm^ kon«erfas. Ir an izskanējusi
āmms, galvenais redaktors J. ^ ^ ^^^^^^ kultūras die-Ronis, 28 Ip.
Meie Hu kalendārs 1980. g., igauņu laikr. Meie Hiu isde-
29. februāri pl. 19.30»
nās vajadzētu' dot vienu spe- Par tautas deju sarīkojumu ciālu jaundarbu koncertu, kādi „Tiiigū gāju" lasāma šāda at-
vum.s 144
reizēm Kultūras dienās jau M
Juši, bet \
saAsme: „Gandrīz 3 stundu
1. martā no pl. 12 21 id.l3'—20^^ '^^^^
Visi laipni ielūgti.