Valdis Mežezers DZIMTENES
Upēs ūdeņi vizmojot Koki jau salapot pošas-Pakalnos rēnā gaismā spīē Bērzu birztalas košas.
Pūpolu samta glāsts arvi^m Lieldienu burvību glabā. Zilgmē zelta mākoņi skriešu» BzSviba dvašo dabā;
Agri" rītos firuml^^^^ Veldzīgu auglības tvanu. — Vārdus, kā vārdus aļraĶt man^ Slavēt dzimteni manu!
Vaigu vēlīgu saule griei Vēzieniem slaidiem un' gariem Svētku šūpoles viegli sviež Pāri par bērzu zariem.
Edmunds-Zirnītis
SVEŠUMA NAMS : '
Svešumā gūtais nams^ Izdzītā patvērums, Mājīgi sargādams, Drošību dāvā mums! Gaismai līdzi lai nāk Draudzības labais gars^ Klusumā saudzīgāk Ieaijā svētvakars- 7
Svētību savu, Svešuma mājām sniedz^ Skaidrībā pacelties Dvēselei neaizliedz! Sāpes lai sāpēt rimst, Gaistin gaist posta lāsts, Gaišāki sapņi dzimst, Cilvēcīgs miera glāsts!
Latviskās zintīs ācfd Jaunatnei ieaugt, Dievs, Ģimenē sildoties, Latvija jāatrod! Kalve lai top šis nams, Bēglis kur spieķi kaļ. Brīvībai ticēdams: Vedīs ceļš
Edvarts Tūterg
UN TUE ES PALIKŠU
svešas zemes Es rados nekļūšu; Še dzīvoju uņ esmiR savu
Kāds biju, tāds Līdz mūža saulrietam. Kaut velis bušu, ■ tevis atpakai
Dievs, kas man Un dvēslei mūžību, ' Cels tiltu man uz tev!
tur —- es
■1?
Ar svešas zemes dvesmu/. Es rados nekļūšu; Še dzīvoju un esmti
Ar savu Latviju, V
■• ■■ ■ ■■ ■ ■ ■ ■ ■■' ■'. ' ļ ■ ■ ' ■
Marija Urnežus
CIEŠANU LAIKl^':^^^^^^^^^^^^^^ ;\ 7 •
Es -
Kā senā moku vieta> Kur Tava dvēsele Par visām viena cieta.
No jauna es tā klints, Kur Tavu krustu cēla Un cietsirdības šķēps, Kas Tavu sānu šl"
Kad saule aizklājās Un drebot vērās zemeo Tu mīlestības pilns Man manu nastu ņēini.
S^rp balsīm kiļedz6šāWj ^as pulgodamas Kā svētavots Tavs Ar' pestīšaBU dzirlda,., ]
Ses'tdiena, 1980. gada 5: aprīlis, 14. ramurs
AMĒRļKĀ
mm liii
... Q
ia
,;Sikmstā radms dieinā, 1944. tī, tiz Vāciju gribē^^ Moiite Rosa, galveiiokārt' ar bēgļ]
un bērniem no vācu civi^ ka arī dažiem rēdzamiein vācu sabiedrības locekļiem. Kuģisbrja noenkurojies Bcflderāļā, jo tispalstiRīgu
gan visai nel^
1iem,
Mazi kuģīši uzturēja 1as ar Bolderāju. Es todien pav^^ kuģa. :Sev priekšā ieraudzfl ii^ādas kontroles nebi nokļuvu uz
kuģa. Sev priekšā ierauzījubi^^ tuj Sasveicinoties viņš bijā ļoti nopieta^ " jutās rieertivjo^visapkā redzami nospiests viņš izskatījās. Redzeļu ari paizlstamus, dEžus Leģiona virsniekus, juridiskās
ziemas
Tad draugs P. Bērziņš, leģiona aiu^ nieksj pēkšņi teica man, ķa esot saslimis Kviesis. Saieiju, ka tas nevar būt, jo nupat viņu redzēju. Tā kā vēl nebiju izceļotāja, nokāpu atkal mazajā Ilmģītī un devo^ atpakaļ uz Daugavmalu. iā biia pāris apkalpes ļaudis un
virs^
m mus panāca kuģītisjpiestā^^ Viņa kapteinis parunaja
dažus vārdus ar musu vadītāju, uņ tūlīt pēc tam uz mūsu kuģla ■ uzmeta pagaru, segā ietītu saini. Mēs turpinājām
KebraĀicot tuvāk Rī un pa-
purināja miums nodoto vlkstōldi^Seg^ pārsteigumā ievēroju melnu šņorzābakui. segā guļ cilvēks! Piesteidzos, atsedzu — ierau prezidenta Kvieša nāvē sastingušos vaibstus
« .-JL •
igitis pienāca ¥os tūlīt uz sami dienesta vietu, Daugavas jona pirmo aizsargu rotu, kura bija gandrīz tikad korporāciju locekļi, lai zīstamie ietoņi paziņotu par tēva nāvi. adjutants Ferliņs, Irbe un Tiesu palātas Ziediņš steidzās izpildīt uzdevumu, bet nebija sa-iši Kvieša dēlus mājā^^ '
Kvieša vedekla Lidija pilsētā, Ontario, Kanādā) raiksta^ ka prezidents pMējos gados slimojis ar sirdi un a;tradies ārsta uzraudzība. 1944. gada^^a^ kļūt už savām lauku mājām, bet tad jau sācies Sarkanarinijas iebin^ ter-ritorijā. Laipni zemnieki lauku pajūgā atveduši viņu atnakal Rīffā. Sākumā viņš
bet tad piederīgie pierimāja nedoties krieviem rokās. Elza tolaik vēl laiciņu palikusi Vecmgarēs, vēlāk br^^ ar zirgiem uz Liepāju un tālāJ^s^ kuģi uz Vāciju, kur uzzinājM
■piar;,vīra:navi.:: -■ ' ;
kāpām už kuģi, viņš gāja ar mazdēlu Aliber
, es
pie
savu dēlu Ai
^ija.„Uz kuģa vīra tēvs izi^atijās saguris, un bāls. Sūdzējās, cik grūti atetāt Latviju. Mēģi-:āpti6s,'laiyatra
ILMĀRS PĒTERSONS RAKSTA NO ANGLIJAS
. „Pimis gada, sifeatot tikko atklātībai pielaiiitās ārlietu ministrijas dokumentu kopijas, pamanīju dažas, kas attiecās uz latviešiem. Archīvā ir pulkveža Krīpena rakstītas vēstules kopija, ko tas siitījis no Vācijas nometnes bijulšajam Anglijas konsulam Liepājā kā draugam no pirmskara dienām. Viņš apgaismo mūsu tautas likteni un krievu varmācības. ĀrUetu ministrijas ierēdņa komen.-„Rakstītājs naidīgs krieviem resp.' komūnis» L, tātad vāciešu draugs."
piemērs:
ne ar dēlu lūfe ārlietu ministrijas atļauju iecelolt Anglijā, Atbilde ir noraidīga. Dēls '— pianists nespēs maizi nopelnīt, kur vēl māti apgādāt. Nepiemērota nodarbošanās! Tas, ka Kvieša kundze reiz bija Latvijas prezidente, dzīvesbiešdre, angaiem vairs neko nenozīmēv Tikai piezīme: „Ja nu vecā kundze nonāks grūtā miatenālā stāvoklī, badā mirt jau neļausim." Tie ir mazi piemēri, kas raksturo mentalitāti, kuras lielais piemērs ir īdena ņoziegubs, atdodot Staļinam miljonus, kas ar
VĒL PAR JĀŅA VESELA AIZIEŠANU
Ella Andersone: „Sveifcs Olģert! Tava vēstule miani pārsteidza. DuM cilvēki vēl izstāstīs, ka esmu bijusi Jāņa
Milvokos, viņš nemafz nezinājš, pie kā apmesties. To viņam pateica, un viņš lū. dzis, lai aizved viņu pie Ellas Andersones. Māc, Ē. Putniņš bijis tik laipns, ka to tūlīt izdarījis.
dzējāmies ar Veseli pirmo reizi, bet no acu uzmetiena tūlīt varēja pateikt,- ka viņš ir slims. Bāl®. Pelēks, Saguris, Piedāvāju viņam launagu, atteicās. Kafiju gan dzēra un lūdza atļauju atlaisties. Ievedu viņu domātajā istabā, viņš atlaidās m un
♦ >
Uz goda mielastu mūs vedamam meita;un pa ceļam abi nomnāja; ka nākošā ^^^^d^^^ viesi pa Milvokiem un parādfe^ vietas. Mielastā viņam pie labās rokas sēdēja Tedis Zie-riņš, uņ pie kreisās es. Pēc Aparjoda slavinošās runas viņš piecēlās, lai pateiktos. Izrunāja tik kādus trīs vārdus, tad sagrflojās un pārkrita man pār celiēm. Noguldījām viņu uz grīdas, tūlīt izsau» cām ātro palīdjzību. Notikiimā Māt bija arī nelaiķis Dr. A. KarpSv Mdzu viņu kaut ko darīt, bet tasi nepakustējās no vietas, paskaidrodams: „Man ASV nav tiesības praktizēt." Tad jau arī bija Māt atrā palīdzība. Mēs ar Aparjodu izsaucām taksa^^ un arī aizbraucām uz ātrās paldzibas pomktu, bet mūs pie Vesela klāt nelaida. Kāds ārsts pateica: jau/miriB^ . / : - ^
• V *
IR PATIESĪBA
piemiņas zīme Staram, ka mes tu saiTOām, būs nefa
jums, kas iznāks, kā pare<feēts, 1980. gadā. To ša» n^o^f^^,,.4 filoloģē Lilija Puze, kuras mājā
ia sava mūža pēdēio cēlieniio
lu
4 n