. numuns
EĀDAM i EUŖS NEZINA
bet t-omēr doma sevi' viszini ®sam
■vnMit nmīgi
ka gabals
6 ,
im' .p.e?ari apjausi^ ?I iieii,s. mirsi
citi
111 :Vis:i!mi ■ igii
:Edvarts .ļFrefmaBls
5?iemeiii - zeme.
Pieri
?asa.ru vēstulēs,
salst Iekrīt sniegā;
egļu asaras.
mi
TĪS
Es dzirdu
Bina
V
.puķu smaržu ap sevL s Jau piitBiišiiK
k
pgs. mēs esam
s. ar
kur ■ i kā
Bet vai vārdos jel kad.
Eets vēl' mums
^tns
vēsmas fezeŗs tik sSiierīgi
. ^ mēntess vIziiHiļļ MaKš vien'
Sutums viss sirdi kas krājiesvps Aizmirsts. ■ ir jau,
lau pašā s vicis". Bet pie m'ums
varbūt tā nebūtu
■!antājiims attiecās m\] Ulmana vakarēšanu Ezerkleitšās ar
[. gada 10. februārī., Ka 3iai.m "kaDitiilācilaiS .gai
Hčt f mim, :L?rraļiiteiita Timā
un cīņai, par ko vēl tie
tes,aulā 12. februāTi?..
diba bija izstrādājusi plānu Mevu bal^ ielenk
^9-
dešķīra sūtnim K Zariņam 1940. ga^ .da'18. maija, R Bļaus pastāstīja, ka par tām pi< mo reizi dzirdējis Jūnija beigās vai jūlija sākumā, kad .Kirchenšteina ziņojis'^padcraiju valdībai, ka
valsts kancelejas
I krievi K. mmanim solījusi iespēju uz Sveici; Lēmumu viņi grozījuši pēc zinājuši, par
i, ka saranā ar sūtni Fr/Kociņu Rīgā tūll pēc Jāņiem prezidents izteicies, ka ne^not, kas as^ viņu notikšot, tādēļ esot sagatavojies eveāituālai ijaim Padomju: Savienību.; ^^P^^ Šveici
bu neiznīcinās pavisam,, par to it la amatā, un vai
liecina viņa valdībai
iespējai
saglabāt Latviju. Visa tālākā notlrami norisa_pā^ steidza kā
rīgi ieskati, Kirchenšteins bijis uņ palicis ,,latvie». šu patriots'', šāda definīcija skan savādi, tomēr
visumā
gan ,i
som, Kas meneja Dauait diSvi, tas ir, un treknus honorārus, čekisti, kais izraudzīja ^M^^ nistru amatu kandidātus, pārāk daudz viņu ia«=
1 _
tu»
rātus par
vā par „valdības galvu'^ tiktu izraudzīts 'arī Jau^ Ziņu līdzstrādnieks Justas Paleckis, bet — rakstnieks Varess Barbamss? No
citiem gādu dienestu neprasīja, bet propagandu 'zejā un nabaga Sudrabkaļus mudēja
tenoram aizsērē balss.
aeimas deputāts X Lejinš mā ievērojamā „Maina dzimtene'' raksturo daudzus tā laika un pārmaiņu laikmeta darbiniekus. Par P. Blauu izsakās, ka tam, tāpat kā tēvam, bijusi tiek« sme rakstīt, bet trūcis smiora ^ talanta.
Kaut kāda. blāzma tomēr bija, līdzīgi tēvam viņš bija tievs, kalsns (tiešām „sausās Siguldas smilti^ ņās audzis'*, ko vēl viņa siluetā pasvītrāja „sto« ciņš'' ar taisnu rokturi un varbūt arī vēl getras. Tomēr sava spriešanais spēja viņam bijā, fco aplieci najā tā pati intervija 1967 gadā.
Bļaus slavējis Kirclīenšteinu kā patriotu, kas tūlīt pēc boļgeviku stāšanās amate nolicis giedus pie Brīvības pieminekļa. „Bet to jūs laikam negribēsit ticēt,'^ piebMis Blaus.^ „to ii otrādi," atteicis Zalcmai^. „Minētā demonstrā^ cija relatīvi plaši aprakstīta Brīvās Zemes 1940=
numura
stāstījis: ,,Pēc tam kad biju sa» ņēmis Kirchenšteisa aicinājumu pārņemit Sabiedrisko lietu ministriju, man bija saruna ar A< Bērziņu viņa dzīvoklī. A. Bērziņš teica: „Tu manu ministriju pazīsti, zinu, ka nenodarīsi ļaunu cilvēkiem. Tādēļ tev vajag piedāvājumu pieņemt.*' It kā pa Jokam Bērziņi izmetis, ka viņš pats tagad labprāt kļūtu par Jamīāko Ziņu korespondentu
e^is, Vetrovs (Pad. sūtniecības sekretārs Rīgā) esot ļoti uzstājies Blauam, ka viņam vajagot satik-lies ar bijušo sabiedrisko lietu ministru Bērziņu. Bļaus tātad tika aicināts par starpnieku, un iVet-iiws bija dmugs abiemī
Bļaus stāstījis, ka satikianās notikusi
„Atstāju viņus vienus kādu stundu. Vetrovs aizgāja, Bērziriš palika. Teica, ka Vetrovs mēģinājis ieplest parakstu uz kāda papīra.'' Zalcmanis do« māja, ka krievs nmājis par Latvijas slienu tāru līgumu ar ¥āciju, kāds mums nav
„Eādas dienas vēliJc Vetrovs Bērziņu vēlreiz uz Rīgajs-Jelgavajs šosejas.. Es ar! biju ar Vetrovu, bet Bērziņš neieradās. Man šķi-ta, ka vi^ pabrauca mums gaŗāmJ
Beidzot Bļaus pateicis vēl dažas pieMnes pa ļiem okupētajā Latvijā: „šaubos, vai tto ^ dinieku apciemojumi Rīgā iespēj stiprināt tautas nacionālo stāju. To daudz vairāk stiprina saskare ar Uelkrievu šovinistiem.
Krievija nav sociālisma. Vairāk sociālisms ir 4^choslovakiJā un Zviedrijā. Pie mwm Litvijā ir zems dzīves standairts. Pie mumis tagad ir ōslvlči lielu rūpnīcu, kurām nepieciešamas izej vienas, lo dod Krievija. Daugajvpilī, piemēram, vienā vienīgā rūpnica strādā daudzi tūkstoši strādnieku. Tik lielu skaitu Daugavpils, protams, nespēj dot, tādēļ importē strādniekus no Padomijas. Krievija
, vēlāk tas būs citādi.
(Tutpinājums s©kos)
1 \,i
3
I
z
Nav ne m ka jau piri! ar draudiei] uzspiestā s
līguma, kas gada 5. ok bija sakomr jis sarkaiīaj. kuriem pēc bija parecizt-Baltijas vai vietās, šoau jājautā, kācf vardarbība. Boiukos vieii radušos apsi savā lab^. I. stu sarkanā, un iekārtas i dx)mijas roDi Nav šaubr āžiJ iig
ses bija ar. ka nekādi ne karlgās Lai' pastāvēšana stāv princips stilos nolīgi miem.vēlāk ŗus tie dev. mūsu zem-ia iž. i
neatkarīgās sanu, neiej.. jās iietāh iii. io krievi cei su nosjvaņoj.
Bel miiuh nams. ka P^^ pēc miera n tajos gacio. stīm, gan s sāka paust lūkus. Ar'kč; rā gadu pa ■miera uziur^ Baltijas vaj^ nas lekai'oš;:^ atklā liisieiv. mijas oažu-i košanu., tr-}.: teŗritoiijās. i datu drošu kiera notiku nisma isieiu neatkangčis stls.
Komunisti vai tas būtu arī miera i tādā kārtā panākumus, miesu, kas-vijas territoi vācās mūsu aipmāciti un pc^itruku iek pagandu pj noslēpums,' bija noskani sotnē par n un politiskā mūsu zemē i palīdzības a nas, labākas
Nekas tom dēvējams m stij. Jau no Jūties, tā stiprumā, zemes • vau: un nacionāli bija vajadzi^i
Juso a
Bea?er