2 XATVIJA AMEKIKĀ Sestdieiia, 1981. gada So^^^s^^^ mmm
AMSftlKA
.SESTDIENA, 1981. G. 5. SEPTEMBRIS
lētas Baikraksts, iznāk sestdienās. Izdevējs —
Latviešu
Valdē - P.
Šterns, J. Grodnis. Laikraksta atbildīgais redaktors — A. Kundrats. Redakcija: 125 Broadview Ave., Toronto, Ont., Canada M4M 2E9, tāk. 465-7902, Ņujorkas redakcijas vadl-. tājs:. V. iŗber 4035 Ave.,: Broias, N. ¥. S®466, U.S.A.
Tfilr. l-21^994-79I7. — Čikāgas redakcijas vad. V. Jaunkalnietis,
1805 TaylQr Ave.^ Racine, Wi§. 53403. Redaktors Am ^ Ed. Smugajs/28Taffš Ave.vLugarno^
Redakcijai tiesības manuskriptus pēc vajadzības īsināt. Neizlietotos materiālus neuzglabā^ bet pēc vēlēšanās sOta atpakaļ, ja pievienota pastmarka - (Kanādā) vai starptautiskais pasta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai eniciā-]iem parakstītos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja personiskais uzskats un ne katrā _ _ Abonēšanas maksa Kanādā un ASV: par vienu gadu — I 35 doL, 6 mēnešiem — IS^dol., 3;^m^^ 9 dol. Atsevišķa
numura cena 75 cemi.
Sludinājumu maksa sludinājumu tekstā $6.()0, pirmajā vai pēdējā Ip. $10.(K) par 1 collas telpu. Sarīkojumu kalendārā $1.50 par riiadiņu, atkārtojot 4 reizes un vairāk 25 proc, atlaide.
un sSudināiumi — tālrunis 466-1514.
Mes labprāt strādātu Kanādas pastā. Dadža zlm. LA.
visas
organizācijas priekšnieks nākošiem trim darbības gadiem. Par kandidātiem minēti līdzšinējais priekšnieks Jānis Frišvalds un bij. DV Centrālās valdes loceklis un Rietumvācijas DV priekšnieks Jēkabs Leititis. Kandidāta J, Frišvalda nostāja pašreizējos polītiskos strāvojumos un arī attiecībā uz nacionālpolītis-kiem makiem, kas ietverti organizācijas pamatos to dibinot, visai DV saimei ir labi zināmi no viņa darbības, veicot organizācijas priekšnieka pienākumus jau deviņus gadus. Gtrs kandidāts Jēkabs LeitEis šinī ziņā visai DV saimei ir nlazāk pazīstams, tāpēc pirms vēlēšanām ir radusies DV saime interese zināt
arī par viņa Lūdzu J
ir
jābūt DV organizācijas nostā-jai pašreizējos politiskos strāvojumos?' ļ
Atbilde: Ir tiesa, DV orgahi-zācijas biedru vidū, bet it īpaši ārpiis DV organizācijas, ir dzirdēta doma^ ka politiskā cīņa DV būtu atstājama citu organizāciju vai politisko partiju rokāSi bet DV tikai vajadzētu aprūpēt savus biedrus materiāli un garīgi.
DV organizācija ir nacionālo cīnītāju k Statūtos un noteikumos nepārprotami skaidri pateikts, ka DV organizācijas augstākais mērķis ir ciņa iespējamiem līdzekļiem, lai atjaunotu Latvijas valsti, un ka DV organizācija ir bezkompromisa cīņā ar nismu — ar tp varu, Latvijas neatkarīgo valsti iznīcināja un tagad cenšas iz-nīcināt āŗl latviešu tautu. ArItOrkaji viss
veic ideālistiem un ka organizācija varēs pastāvēt tikai uz ideālisma, ir pateicis Laika griežu" ievadnieks, 1945. gV 22. decembrī rakstot: j,Organizācijā ievēlētām personām ir jāapzinās, ka sabiedrisko darbu darot ir jābūt ideālistam — taisnīgam un godīganiip kas savu uzdevumu stāda augstāk pai* visu. Lai neviens no viņiem neiedomājas spēlēt kādus kungus un iegririit miegainībā.'V Un ir pierādījies, ka DV organizācijai 30 darbības gados nav trūcis šādu ideālistu, jo viss lielais darbs ir padarīts, kalpojot ideālismā un paturot prātā organizācijas
augstāko mērķi. Daudzi organizācijas locekļi tam ir ziedojuši visas savas dzīves atlikušos gadus līdz aiziešanai mūžībā. Aizvadītie darbības gadi vienīgi ir rādījuši, lai cik liels būtu katra darbinieka ideālisms, tam reiz pienāk fiziskās ūn garīgās izturības robeža. Darbiniekiem ir vajadzīgi atelpas brīži, lai tie ^nesadegtu'', bet būtu visu laiku garā moži — enerģiski darbinieki. Tas liek padomāt
LATVIJA ŠODIEN
Apvienība izdod ļoti vērtīgu nacionālpolltisku žumālu„Lat-vija šodien''. Satura ziņā tam būtu jāatrodas ikvienā trimdas latvieša mājā. Žurnālu rediģē PBLA ģenerālsekretāre Laima Kalniņa. Paldies viņai
PUBLICĒTA
sanu
amatanfi. Sevišķi būtu par to jāpadomāj zemējoties uz atsevišķo zemju un visas organizācijas priekšnieku amatiem, paredzot šinīs amatos kalpojumu organizācijai kādus 5—6 gadus pēc kārtas. Tā rastos iespēja atpūtai, bet darbu turpinātu eits ar jaunu enerģiju un dažkārt arī ar jauniem
}u piemiņai lasītājiem varētu būt nesaprotams, kāpēc es koncentrējos tieši uz izsūtītiem Sibīrijā pie Obas upes, pieminot Rūtiņu U. un atzīmējot Kolpaševas pilsētiņu ar krustiņu. Tas tāpēc, ka redakcijai biju nodevis publicēšanai kopā ar šo rakstu satelītu fotogrāfiju no Gbas upes rajona, kur atrodas Kolpaše-va. Šāda fotogrāfija tur tomēr nebija publicēta.
[. Spilners
_ ŗlekšsēdis
VAIRĀK NEKA ' ,,DEK0RACIJU MAIŅA
5?
. mm» .
Mums jāsaredz arī tā vainiba, ka DV organizācijas mērķus un haeionālpolltisko nostāju visdedzigāk grib mainīt tie, kas nemaz nav organizācijas biedri un
virzienā ietekmēt arī vie-
.: IP. )
Izlasot LA 4. jūlija 27. nr. Raibo Nedēļu par .^Dekorāciju maiņu Ķīnā" (liua karjeras gals), gribētu ieskatīties niazliet dziļāk šo ^dekorāciju maiņu" būtībā, it sevišķi tagad, kad Ķīna var kļūt par rietumvalstu sabiedroto pret sociālimperiālistisko Krieviju.
Ķīnas kompartijas Vienpadsmitā centrālā komiteja savā sestaj ā kongresā aizklātā balsošanā pārvēlēja partijas vadību.
Ķīnas KP GK un rās komisijas priekšsēdis
īgs
pusotru rangu zemāk, uz otru „vice" - priekšsēža palīga vietu, un amatu viņš dalīs ar pirmo priekšs. vietn. Zhao Zijangu, Atzīmējams, ka plenārā sesija ar visām balsīm pieņēma Hua Guofenga atkāpšanās lūgumu no abiem minētajiem amatiem, un tam par iemeslu bija viņa „krei-sās" kļūdas, kuras viņš izdarīja 1976. gadā, pēc tam kad Mao viņu bija izraudzījis par pirmo KP CK priekšsēža palīgu un līdztekus par premjerministru.
Hua Guofengu jau pagājušā augustā sāka kritizēt daudzi partijas biedri, it sevišķi tad, kad tika apspriesti ,,vēstures jautājumu" rezolūcijās uzmetumi. Viņi norādīja, ka Hua vairs neiederoties partijas priekšsēža postenī. Hua pagājušā novembrī (Politiskā biroja sēdē) iesniedza savu atkāpšanās lūgumu, kuru pieņēma šogad partijas plēnumā.
Kas ir šis jaunais 1000 milj. lielās Ķīnas tautas vadītājs — Hu Yaobangs? — Viņš dzimis nabadzīgā laucinieku ģimenē 1915, g. Hunānas provincē. 1930. g. viņš iestājās komjaunatnē un 1933. g. to uzņēma KP. Jau 14. g. V. Hu atstāj savu dzimto ciemu un pievienojas revolūcijai Sarkanajā bazē, kur viņš strādā ar jauniešiem uņ vēlāk kļūst par ģen. sekretāru komjaunatnes CK centrālajā padomju bazē.
Ķiniešu komunistu kongress atzina, ka viss, ko Mao darījis „kultūras revolūcijas" desmit gadu laikā (no 19^6. g. maija līdz 1976. g. oktobrim); nesis vislielākos zaudējumus partijaiv^alstij un tautai kopš
Ķīnas tautas republikas nodi° bināšanas. Šo ,.,kultūras revolūciju" uzsāka un vadīja Mao. Bet viss, ko Mao darījis pirms šī posma, vēl jo-projām ir cieņā šodien.
Ķīnas nedēļas žurnāls Pekinas Apskats savā 6. jūlija 27. numurā aizņem gandrīz visas žurnāla lappuses ar savu retrospektīvo „Rez0lūcija par partijas vēstures jautājumiem kopš 1949. g.", uz ko bāzētas piezīmes. H. Atoms . Thontas, Virgin Islands,
LĪGO
Kāds asprātīgs montrealie-tis Kanādas Dziesmu svētku laikā savācis 1981. gada zīmīgākās Līgo dziesmas. Tās lasāmas Montrealas Latviešu Biedrības mēnešrakstā Ziņotājs:
Labvakar, Nama kungi, Centra kalpi atnākuši Palīgot, parunāt Palūgt gudru padomiņu!
Labvakar, Nama dāmas! Vai gaidījāt centrinieces? Nama dāmas nogurušas Centram Jānāk palīgā...
Līgsim mieru, brāļi, māsas, Veikaliņu taisīsim: Jūs mums savu nama naudu -Mēs jums vietu virtuvē
Labvakar, lielībnieki! Kā nu iet ar parādiem? Smaga nasta, plecos celta, Kājas liec ceļgalos?
Agrāk veči muļķi bija, Agri mantu dalīdami — Mēs td namu pārdosim. Kad būs liekie apmiruši, Tad uz nedaudz galviņām — Visiem iznāks ceļa nauda!
Vienu darbu darījām, Vienas zāles lasījām— Katrai sava cUka bija, Atsevišķi barojama.
. Līgo,
vij
V Vi
Juris Soik]
Kad 195' Londonā, apciemot ai māru Toni, kāmies Līl septembrī, ārstējās Līl nicā. Tači donas apj profesors KopenhāgenI giem — Di un gadu vēl jūlijā, viņš jf lijā mums ties.
1961. gac atkal veda bēju redzēt ļ pēdējo gadiļ ju tikšanos stēju ierasti! prof. V. T( trimdas mit(
Desmitos nāts mai Ambleside Tonēs kundi man dažas un ievadot
RobeI Alfrēda
Savā vasi mītnē Dzegi Zviedrijā^ Legzdiņš p| dienā atzīi tu, kuru v; jauneklības da novembi braucienā nļ viņš kopā a| sievas vecāl ti Skalbēm sasniedza KopS tā laiki kalis plānus! labā, izkārti dažkārt iece*
un tomēr to savu trimdaj ar drudžail Strādādams architekts, vj bijis kultūrai Zviedrijas laļ ir kultūras di Eiropas ceii^ jas LatviešUļ chitektu bied kongresu 19