Sestdiena, 1987. gada 6. JOn^js, 23. nr. ļatVIJA AMERIKĀ
Pa latvisku taku
Jānis Šimanis — Tralla
Gaŗezerū, pasakās un pastāstu 1987.g. izdevusi Meiābele, 151 ip., brošē-ta. Infļrldas Beŗgas^Gray vāks un iau0a(^ūs.
Nav vairs grāmatnieki teo-na Rumaka gadskārtējo latvie-5u grāmatu pārskatu, tāpēc grūti pateikt pagājušā gada kopējo grāniatu skaitļi- Varbūt nav pārāk lielas starpīb ar citiem gadieniVbtt grāmatu skaits literatūrā ļir samazinājies, pie tam arī kA^alitāte liekas vājāka. Tās biežāk iznāk brošētas, mazāk skaisti iesietas . Nedaudzie grāmatu tirgotāji sūdzas, ka arī pircēju skaits sariicis. ,\ ļ
Latviešu skolās skolēnu' skaits nepalielinās; tas gadu no gada sarūk. Arī bērnu vai mācību grāmatas parādās retāk, nereti jāizlīdzas ar agrāk iespiestām.
Patīkams pārsteigums iŗ Jāņa Sirmaņa pasakas un pastāsti. Kaut arī brošēta, grāniata tomēr izskatīga. Jāpriecājas ne vien par tās ārieni, bet jo vairāk par satupuj rakstnieka stilu un pareizo Valodu. Pēdējā laikā grāmatās mal^ piegriež vērības gramatikai uri pieturas zīmēm, ko ieliek y,uk labu laim i *', bet vēl biežāk nelieto nemaz, nereti vainojot burtličus vai korrekiorus. Pat latviešu valodas skolotāju, sarakstītajās literatūras grāmatās, kas domātas pieaugušiem, ir gari teikumi, kas lasītājam grūti izprotami, un pats rakstīs tājs nespēj atrast pareizās vietas, kur novietot pieturas zīmes;
Jānis Širmaņis ir 83 gadus vecs, viņš jaunatnei raksta kopš 1934. gada, tātad 53 gadus. Ir grūti visas viņa sarakstītās grāmatas saskaitīt, bet šī varētu būt kāda trīsdesmitā.
Grāmata iedaHtā piecās daļās, katrā no trīs līdz pieci-pastāsti vai pasakai Tīļr sastopami daudzi veci paziņas no agrākiem izdevumiem, bet aprakstīts arī Gaŗezers un Ņujorkas draudzes bērnu nometne Elka Parkā, Katskiļu kalnos. Pele Traļla Ģaŗezerā meklē sēnes, tur parādās Spina^^^ Čips, melnais kaķis, zvirbulis, zīlīte. Kādā citā stāstā pīle Paulīne grib mācīt peli braukt ar laivu, mazu dēlīti. Tur ir rūķi Kristaps M Labrencis, Pīkstītes mazmeita Baltā Pūka, j:aķis Krikums, pūce Ova, zaķu skolas pārzinis Pu-kainis. Pelēcis un citi zaķi.
Sirmaņa darbos aprakstīti bērnu darbi un ari daŽs nedarbiņš, putni un zvĒri, rūķi vai čigānu puika. Pele lē Garā ezera ģaiu, bet rūķi cer atrast Elkf^ Parkā zeltu; zaķis krikums iet sievas lūko-ties, bet vispirms viņš noskatās sievasmāti. Autors aprakstījis bērnu ziemas darbiņus, pāris vietās atzīmēti Ziemsvētki, kādā citā darbā zaķē^^ laimes. Pēdgoš trijos darbos rakstnieks atceras Rīgu ar tramvaju, autobusu vai makšķerniekiem,
Grāmatā teikumi īsi un kodolīgi, dažreiz pat tikai viens
vārds. Vārdu krājums rakstniekam pārbagāts, dažam mazam zeņķim dažus vārdus būs grūti izprast. Tos gan autors dažkārt atzīmējis katras lapas apakšējās rindās, beigās Vēl ir šo vārdu pielikums ar to izskaidrojumiem. Širmanis pievienojis arī piemirstus vārdus, ko dažs pieaugušais nevarēs atcerēties .Varbūt sen jau aizmirsis lielpilsētu drūzmā, ka latviešiem uz laukiem bija rat-nīca.
Kur dažam rakstniekam varbūt vajadzētu desmit rindas, tur Širmanis iztiek tikai ar dažiem vārdiem, dažreiz tikai ar vienu pašu vārdu, piem.„Brun-či vajadzīgi. Dabūšu!" (79). Viņam ir īsas un kodolīgas sarunas: Tēju vārīšu-„Naktš vidū!" (4i5) vai ,,Tu redzi! Nāk".„Kas?" (66).
īsos vārdos un teikumos rakstnieks prot d „Nesauc mani akurāt par ķi. Man vienkārši nepatīk strādāt. Esniu prātīgs" ,,Viņš pasiciņu Ce ar paceltu rpku; Tāpat kā īk-
DiriģentamA. Purvam 2fles koncertā ar ziediem pateicās sab.darbiiiece Biruta Senkē^
Foto AK.
un
svešuma, pamazam sāk piemirsties latviešu valodas vārdi, skaistā izteiksme un gramatikas lietošana. Jau-
atbildes uz dažādiem valodas jautājumiem. Atrodam Vērtīgus izskaidrojumus par dažādiem valodas jautā-
šķotāji'V (111). Rakstnieks ie dažkārt nevar at-
spaidīgi lieto vārdu atkārto- rast piemērotāku vārdu vai
najai paaudzei vārdu krājums jumiem. Daudziem no tiein krietni samazinājies, runājot var pievienoties un pateikties,
jumus:
vai pareizo
mu.
Rietumu zemes latviešu va-jautājumu kopīgu
„Zaķu puisi, prātīgi, prātīgi!'' (30)/ pažreļz autors vārdus
sadalījis balsienos vai burtos, kārtošanu vada Latviešu lai panāktu lielāku iespaidu: valodas komisija. Tās mērķi „Cir^rī^', „či-rē-ku-džei" vai ir skaidrot latviešu pareizrakstības, pareizrunas un stila vispārīgos principusv sagatavot
dažiem tomēr būs žurnālista iebildumi. Valodnieks te salīdzina un izskaidro vārdus ,,dziga'' \uh ,,dzejoliš^^ un „īpatnējs", „krogs" vai
,,m-urr-uā . Širmanis ne vien ievēro vi-
„ lente vai ,jlenta'',,,rakstisks" un rakstīts". Viņš izskaidro to Mētāšanu, kas daudziem tautiešiem līdz šim varbūt neskaidra. Vārd-dus ,,štābs" un „štats" AI.
sus gramatikas likumus, pie- pareizr
turas zīmes un burta,,ŗ''lie- nu izdevumu un publicēt rak- Kalniņš ieteic aizstāt ar tošaņuV bet dažkārt lietā arī stus vaii „stats". Autors
kādu vecāku formu:,,Abi vie- valodas jau^ aizrāda, ka latviešu valodā
nis pratis" (8). Viņš nereti rakstības vārdnīca beidzot pa- nemēdz būt tādi salikteņi kā
lietā sakānivārdus, parunas, virzu tik tālu, ka ALAs „sniegbalts" vai ,,kristaldridrs''. pievieno tautasdziesmas, daž- kongresā niaija sākuma kā rak-
reiz redz arī kādu salīdzināju- varēja paziņot pierakstīšanos stāmi organizāciju vai laik-
tnu. Viņa latviešu valoda tīra uz jauno izdevumu. Komisija rakstu nosaukumi, plaši ap-
1972. g. sāka izdot rakstu krā- rakstīts vārda ,,izpildīt" lietojumu ,,Mūsu valoda", kam šaha dažādās konibinācijā iznāca tikai daži numuri. At- uzmanība veltīta datumu rak-sevišķi raksti par valodu biju- stīšahai, piezīmējot, ka pēc ši dažādos žurnālos un laik- romiešu skaitļiem nelieto rakstos. Tā arī pieņēnia at- punktu, piem. 1. V 87.
Valodnieciski pareizi atvasina-
un dzidra kā kristalls, bez svešvārdu piegaršas vai ļietā-
Širmaņa daudzo grāmatu varoņus atceras ne vien paš-reizējā skolu jaunatne.
arī tnsdesmitgadnieki, kas to zinumu latviešu valodas ļasījūši savā skolas laikā, un komisijas saietā 1972. gada 29.
viņu vecāki, kas tagad tuvojas vai jau ir pension&i, bet kas kādreiz kopā ar saviem bērniem iepazinušies ar Širmaņa darbu varoņiem.
Grāmatas bdgāsmag.phil. Aleksis Kalniņš izvērtējis Širmaņa darbu valodu un tās īpatnības, analizējot visas viņa grāniatas.
Tralla Ģaŗezerā ir illustrēta ar Ingrīdas Bergas-Ģray darbiem, drāniatā^^^^t^ pāris iespiedumkļūdu, kas tie-
ti vārdi >,šķiedrsmaileņi" vai janvārī Ņujorkā turēties pie ,,tūbsmaileņi", bet tautā tas
J. Endzelīna izstrādātās ortogrāfijas, kas; noteikta 1942.
Aleksis Kalniņš Gikagā sakārtojis žurnālu latviešu valodai ,,Vēstis", kam nesen iznācis 14. numurs. Izdevuma klajā laidējs ir 0kagaš latviešu valodas pulciņš, galvenais redaktors AI. Kalniņš, redaktore Olga Rituma, techniskā redaktore Ilze Šīmane; tam 36. Ip., iz-
šām ir burtliču vaina vai kor- nāk 500 eksemplāros. Šī iz-rektoru neuzmanība. devuma vērtīgālcā nodaļa ir
,,Jautājumu vācelīte", kur
CANADIAN COAĻITION FO^R THROUGH STRENGTH iNC,
P.O. BOX 5457, ST. 'A'. TORONTO. ONT. M5W 1N7 TEL. (416)626-7080
Our Latvian friends are invited to attēnd a meeting of the Canadian CoāUtion fpr Peace Thfough Strength Inc., place Tuesday, Juhe 16th at 7 |im in the Soutli Rōoift^ Hitrt House, i^^
speakierBrigadier General Majurice tiigwell, Director, Mackenzie Institute for the Study of Terŗorism, Revolution and Propaganda will speak on Researching aSacred Cow ^ the Canadian Peace Movement.
nav iegājiesj un tas rada neizpratni, par šo vārdu nozīmi, ja tos dzird pirmo reizi. Autors ieteic vārdu ,jpieņemt lēmumu" aizstāt ar „ņōlenit"^ bet kādā citā vietā ir piemērs: „Personas, kas turamas aizdomās..." Labs žurnālists to aizstātu ar: ,,Personas^ par kurām ir aizdomas. Kādā citā vietā lasāms: ,,Liekot to vērā..." Pēc žurnālista "domām to varētu aizstāt ar vārdu „ieyērojot". Žurnālā ieteikts aizstāt vārdu ,^dzimtriiečība'', kas tomēr tautas i valodā nav .pieņemts.
Latvieši varbūt ir vienīgie^ kas pārtulkojuši ķōmpjūiera vārdu latviski,, jo, cik zināms, tas ir internacionāls Vārds. Dators varbūt ir piemērots tām mazajām mašīnām, ko sauc par galda kompjūteriem un kas pēdējā laikā savaiiŗo-jušies kā sēnes pē? lietus»; ar iem var
kompjūteriem, vismaz tie, kas šinī nozarē strādā.
Lielākie iebildumi ir pret umlaiitu lietošanu latviešu valodā ar vai bez garumzīmēm virs patskaņa, kā vārdos „Mī-leribachs j Rreķers vai Gliks". Latviešu valodā var lietot tikai latviešu valodas rakstu zīmes. Protams, neviens ne^ var aizliegt lietot citādas zīmes. Neparasti, ka AI. Kalniņš maina ierasto Kalamazū vārdu pret Kelemezū. Tātad latviskus burtus angļu valodā var mainīt uz citiem, bet vācu uzvārdos jāpatur umlauti! Žurnālistiem tā liekas neparasta ieraža. Komponists Jāzeps Vītols savu vārdu rakstīja kā ,,Wihtol", uri tomēr mēs to saucām un rakstījām latviskā rakstībā. Pats AI, Kalniņš rakstu krājumā „Akedēmiskā dzīve'' 1975. gadā norāda, ka svešo īpašvārdu rakstības pamatā ir oriģinālvalodas izruna (bet ne rakstība). 1
Nodaļa ,,Māja un skola" Eduards Silkalns norāda iemeslus, kāpēc sestdienas skolās māca latviešu literatūru. Rakstnieku darbus tur lasa, lai vingrinātos lasīšanas tech-nikā un veiklībā un apgūtu pareizu latviešu valodas izrunu. Vecākajās klasēs un vidusskolās varētu rakstnieku darbus izmantot par palīglīdzekli valodas mācībai.'
Šinī rakstā atrodams tei-kums; „.. .katram izglītotam latvietim jāzina nosaukt vārdā savas tautas svarīgākos rakstniekus un viņa darbus". Te žurnālistam rodas maza nesaprašana. Liktos, ka te būtu vajadzīgs noīriinatīvs, bet raksta autors lietojis akuzāt^ vu. Vai valodas likumi būtu mainīti? ,
Rakstā par J darbu valpdii norādītas rakstnieka valodās raķ^ : pazīmes. Tā ir dzidri latviska, ar bagātīgu vārdu izVēli, ko raksturo īsie, raiti cits citam sekpjošie teikumi, parasti dialogu veidā, bet par visām lietām skaistie vārdu a^ juini* ^āņa
X j 1 ir skaidras, bagātas latviešu padant daudzas neizsīkstošas avots.
lietas ātri un ērti. Lielos mil-
, _ , Rakstā ar piemēriem apskatī-
zeņus, kas maksa miljonitin tas rakstnieka teikumu vārdu
dolāru un kas darbojas ka- jp^fj^ļijoc ' \
das valsts vai pat kontinenta ^ ' j • '
apmēros, parasti sauc^» par (TurpinuSums 18. «p.)^
