'2®. augusts,
Vanagu Kārlis
Iz ē-ā a e-a ju
vu >et ā-'u u-
s-e-ī-a ā-ās u,
a-
?
r.
JIS
■ • ■
ir
m
u-
ze
a-
to ā
cil-
res
to
t-
lās iņu ar āta
at°
lu:
ee
ar
ai-
li^-
ājs ad
sa-
gad
ie-
par kā-V ka cita aiļu im-ušies āvi. kad par 'Kad iz-pie
die-Seg-.SV In-
lens Nr. grā-ieks dija
Noticis tas, no kā baidījāmies (sķ. 1982.g. Piezīmes nr. 19): mūsu nedraugs, mūsu laika lielākais karjerists Hein-richs Kisingers beidzot tomēr iespraucies AŠV prezidenta padomniekos! Prezidents viņu ,notituIējis par , ,leģendāi^u
personu'\ pieaicinājis atrisināt politiskos samezglojumus Centrālamerikā. Frankam Ķa-pelim („The Review", 1974.g, 23.3. izdevumā) bija ziņas, ka šī ,jleģendārā persona" kara laikā bijusi KGB aģents. Viņam piešķīra Nobela prēmi-j)U par tādu sadiegtu miera ilgumu ar Haņojū, kas i Zieļ-melkorejai deva iespēju paņemt SaigpnulHeinrichs pakalpojis abām pusēm.
Niksona tuvākais nieks Erlichmans savā tā atklāj, ka Niksons vēlejie?, lai Kisingers, kam ,,zem intelektuālās gudrības maskas ir dziņā pēc personiskas popularitātes' ', meklē psīchiatra palīdzību! Kad prezidents Rēgen^r am^Ķu uzņemoties, nodeklar^a pret Kremli stingro stāju, Kisingers, kas izauklēja šo detānti ar maskaviešiem, sagādāja politisku sensāciju, pēkšņi apsviedies komunistu apkarotāju pusē, kas tagad beidzot viņam at-maksājaSe Pēdējos mēnešos viņš pa aizkulisēm sludināja, ka tikai Rēgenā un Andropo-va „privātais: dialogs'' spes atslogot pašreizējo starptautisko saspūējumui I
Kisingera atgriešanās Baltā nama padomniekos mums no-zīmē politiskā klimata maiņu, jo viņā nemainīgais ieskats (to viņš iepotējis arī saviem ielikteņiem Ārlietu .ministri-jā), kā pastāvošais Baltijas valstu stāvoklis kā lielās Krievijas sastāvdaļa nodrošina mieru Austrumeiropā! Viņā ietekmē ASV parakstīja Helsinku nolīgumu, kas garantēja Balti jās valstu status quo PSRS okupācijā, b^z kādas forinālas atrunas! ļ% mums būs vēl grūtāk pārliecināt augstos kungus par mfc^^^^ sāpēm un ilgām! Būs jāpie-strādā dedzīgāk un ar spītīgu uzbāzībuv, ,Kur mīt tas spēks^ kas pacels mūs? Vai neziniet — tie esat jūs!" (Andrejs Eg-
5 5
g. iecēlis Viļņas ārchibīskapu Julijohu Štepanoviču, kas 22 adus atrodas režīma uzliktā mājas arestā"y par kardināli, bet slepenībā, jo tas noticis b^z Maskavas piekrišanas. Tā kā Lietuvā nacionālisms cieši saaudies ar katolicismu (70 proc; laulību joprojām^^^^^ tiek baznīcās, tāpat % proc. jaundzimušo tiek kristīti), tā ir nemierīgākā no krievu sagr ābtaj ām Baltijas valstīm.
a satelītā Poli-apmeklējumsne-zemestrlci neizraisīja (ģen. Jaruzeļskis par , ,lābi izkārtoto" pontifa uzņemšanu sā^ma Ļeņina ordeni!), tad čekas t errōra pārvaldīt aj ā Lietuvā katra ņurdSana tiks apspiesta. Jāzīlē, kas īsti slēpjas aiz sarkanā režmia sagaidāmās pieļāvības pāvestam apmeklēt , ,padomju republiku '', kur reliģija skaitās tautas inde — opijs un tādēļ apkarojama. Bet ne jau pirmo reizi Kremlis komunisma interesēs pasaules apmuļķošanai upurē savus ideoloģiskos principus. Kā no ju zemes"
lis plāno izsist lielu propagandu, pierādīja evaņģēlista Bil-
lija Grēma ciemu dienas„ticī-gajā Krievzemē!" Bet kā ar inums, kad pa visu pasauli tiks izkliegts, cik pēc i940.g.„sociālām revolūci-
9 9
9 9
* * «
I pirmo reizi pēc 23 mļa kungi atļāva Lietuvas 4 bīskapiem atkal apmeklēt Romu, kur bīskaps Luidas Pavilonis ielūdza (prp-tams, ar Kremļa atļauju!) pāvestu Jāni Paulu II nākamā gada martā apmeklēt Lietuvu^ kad tur atzīmēs Lietuvās patrona Sv. Kazimira 500. nāves dienu. 1984;g. paiet arī 600 gādi Lietuvas un Polijas federācijas piemiņai. Pastāv pāvests jau
„vienlaicīgās padzīšanas" baltiešiem ir laimīga dzīve Dzin-tarjūras piekrastē? ASV valdība šo sātanisko Kremļa gājienu pat kritizēt nevar, jo ASV Helsinkos atzina Lietuvu par PSRS faktisku sastāvdaļu, turklāt ASV ar Vatikānu nepastāv diplomātisku sakaru, nedz ASV ir sūtnis Vatikānā, nedz Vatikānam nun-cijs Vašingtonā. ^
Rīgas čomiņu ruperam ,,Atbalsij" ir interesanta teorija, -kālab tādas latviešu trimdas nemaz vairs neesot' rietumos gan dzīvojot vairāk nekā 100.(KK) latviešu, taču to, kas,^dažādu apstākļu dēļ" 2. Pasaules kara laikā pamētā savu dzimte-nir tagad esot mazākumā, bet vairākums ārzemju latviešu esot emigrantu (resp. trimdinieku) pēcteči. Tāpēc 1983. gadā vairs nevarot runāt par , ,latviešu emigrāciju'', bet gan tikai par ,,ārzemēs dzīvojošiem latviešiem!"
Lai kā viņi mūs sauktu, viņi ir gaužām norūpējušies par trimdas sīkstumu, kad pat tre-?ajā paaudzē ,,ārzemes latviešos ' 'valdā naids pret viņu tēvtēvu zemes apspiedējiem! To tik atklāti Kultūrsakaru komitejās šī gada kongresā taču pateica Karoga redaktors Av Vējāns, noliecinādams, ka , jSakaru nodibināšanā ar tautu ārzemēs nākas strādāt grūtos apstākļos; jo viņā pusē ir pieaudzis iņtellektuālais ter-rors!'' Tātad čekas pakalpiņiem im trubadieŗiem mēs jau esam bīstami ,,terroristi!" Šo godu pieņemot, paturēsim acu priekšā Andreja Eglīša mudi: , ,Mēs vēl celsimies! Sadzīs rētas, sadzīs saplosītā tēvzeme, līdz tam brīvās Latvi-
99
Nometmē garšo labSk nekā mājSs—- šādu rezolūciju pieņēma Sidrabenes mazo bērnu
' . : Foto :J. Liģers,
„¥ai mēs botu nomaldljulies?" — Vasaras nometnes šķēršļu gājiena sacensības da» lībnieķi: no kr. — Daniels Grīnbergs, Arnis Kalniņš, Kristīne Gustava, Lija Ragovska un Indra Liepiņa. Foto Jo Liģers.
Gadi aiztecējuši, bet jauniešiem pludmalē tie paši vecie labie prieki,
ķers.