. mr. LATVIJA AMERIKA 3
urnu
Atverot programmu^ veltītu Jāzepa Vītola simtdivdes-mitās dzimšanas dienas atce-reij pārsteidza savādais programmas izkārtojums; Vītola darbi tikai pirmajā daļā; Otrā daļa veltīta sešiem citiem komponistiem.
Kaut arī Tororito latviešu koncertapvienība reizēļ atzīmēja savas darbības divdesmit piekto sezona, programmas raibuiriu tas heattāisnoja. apmeklētāji gribļēja i, jo bija solīts, no mūsu
un *
galotnēm (rakstās vienā no Laika S.gV jūlija numuriem). Apzinoties komponista daiļrades neparasto vispusību* kurā ievērojamu vietu ieņem solo dziesma (apmērani simts, kā liriska, tā arī dramatiska satura); tāpat klavieru mūzika (ievērojamākie darbi: variācijas par temu Ej, saulīte un Viļņu dziesma), kļuva skumji, ka šie žanri nebija ievēroti.
Te jāpiemin, ka mūsu pašu vidū ir jauns, apdāvināts pianists — Pēteris Zariņš, ar gatavu Vītola repertuāru, nesen teicami atskaņotu
Koncerts iesākās ar Dramatisko uvertīru, op. 21; Šis ir viens no spilgtākiem Vītola simfoniskiem darbiem. Sekoja Svīta orķestrim: septiņas tautasdziesmas, izsmalcinātā apstrādājumā. Pirmajā dziesmā: Skaisti dziedi, laksta gala vieglo skaņu rakstu pa-pildināja flautas uti klarnete; atdarinot putnu priecīgos triļ-ļus. Dzirkstošs balsu vijums izteicās sekojošā tautasdziesmā „Avu, āvu baltas kājas", kur gan diriģents, manuprāt, paņēma pārāk ātru tempu, bet
gaumes
Graši pūta kumeliņš, Rīgas cefu tecēdams, ■ Augsti bija Rīghs kalm, tas kunga vezumiņšō
Tā skan kāda veca dziesma, •u pirmo reizi ievēroju savā bērnības dienu grāmatā, ko tēvs* kādreiz atgriežoties ņo Rīgas komandējuma, bija atvedis uz provinci. Neatceri vairs šfe grāmatas autoru, tā atmiņā tikai palikusi grāmatas grafiskā apdare, domāta visjaunākās paaudzes lasītājiem. Vizija par Rīgu.
Lai nu kā, būtu, šķiet, ka tautas folklorā sevišķi daudz par Rīgu nevarani atrast. Tā latviešu tautas4ziesmu desmitajā sējumā labi, ja atrodam kādu pusduci tautasdziesmu, kuras daudzināta Rīga. Tautasdziesmās runa ir par Rīgas vara vārtiemv stikla durvīm, labu dzīvošanu Rīgā, bet tajā pašā laikā tautasdziesmas arī
sakar Ģrūši pūta kumeliņš, Rīgas ceļu tecēdams, Augsti bija Rīgas kalni, Smags tas kunga vezumiņš.
arī
atrašana^ bet zināma arī, ķā mākslinieks pats izteicās, gatavojot grafiku — eļļā. Rīgas panorāma ir mono-
gleznojums eļļā, kura šanā lietoti gravūras vai grafikas technikas Vairuniā gleznas tas asas, izteiktas līnijas, nevis plūstoši krāsu laukumi. Tā Rīgas panorāmas gleznojums, kas ir pasūtinājuma darbs To-ronto Latviešu Centra lielajai zālei, ir mākslinieka Dzeņa ievirze jaunā un ,,zirgu Dzenim'' uk neredzētā plāksnē.
Ja labi padomājam, Rīgas panorāmasvapdare ir tikai tālāks risinājums Eduarda Dzeņa monochromatiskām vai div-krāsu gleznām, kuras redzējām pēdējā mākslinieka Dzeņa jubilejas izstādē Sv. Jāņa baznīcas izstāžu zālē pagājušā
nis ir ļoti daudzpusīgs grafiķis uri gleznotājs. Tā, ieejot vēl šobrīd viņa studijā, joprojām atradīsim bezgala liela lirisma un sapņu pilnas gleznas, kas savā gaišā, saules
Dzenis saskārās ar zināmām grūtībām un smaga vezuma vilkšanu, meklējot materiālus Rīgas panorāmai, / kuru redzam šajā laikraksta lapā. Grūtības sagādāja ne tikai autentiska senās Rīgas materiā-
• V • V •
darbu sērija, kur gleznojums arī bija vien vai divkrāsains. Lauku darbu sērijas spēks bi-šis monochromatisms, mtūras dominēja uz balta vienveidīga pamata. Centra Rīgas panorāma ir tikai daudz plašāks turpinājums mohochromatiskā realitātē, ja to tā varētu
Zilā kalna puisis, romāns..». > Mana pasaule, pasakas.,;. Velns ar savējiepi, pasakas....
(Pasta izdevumiem 7% piemaksa)
autors: 210 Academy
Syraciise,-N¥
0 O 0 *l) 0 9. 0 . O.C « 0
0 9 « « • O • « 0.0 3 C • 0 9
0 9 .. a . 0 . « 9 « . • . 0 * . C
$15. 15.
zvejnieku sievu, atgriežoties no zvejas laivas, vai arī - tumšu siluetu, spēka pilnu zvejas laivu un zvejniekus, spraigi velkot smago laivu krastā. Visiem šiem gleznojumiem, ieskaitot arī Rīgas panorāmu Centrā, ir kādas tālas, neaizsniedzamas vizijās noskaņa.
Vēl viens epizods par Rīgas panorāmas tapšanu. Gleznas formāts ir neparasts. Tā ir sešas pēdas augsta un mit četras pēdas plata -^teicams lielums!
la studija, kā jau visas studijas, ir iekārtota ar „debess logu" ūz ziemeļiem, ar burvīgu panorāmu Rozdeila ielejā, pašā Toron-td pilsētas centrā. Tāpat kā daudzas citas mākslinieku studijas, arī šī studija Dzeņu mājas visau stāvā, sasniedzama tikai pa vītām un locītām kāpnēm.
Vienīgais veids, kā gleznas audekla rāmjus ienest un nobeigto gleznu iznest no studijās, bija, lietojot „debess logu'' un virves. Kad nu beidzot viss bija labi un laimīgi izdevies un Rīgas panorāma novietota Centrā, vecmeistars Dzenis piemetināja, ka šis lai-esot lielākais gl( viņš savā laikā veicis.
lieta. Skaistā secībā plūda pārējās dziesmas. Tas bija vakara jaukākais priekšnesums.
Apvienotajā korī piedalījās jauktais koris Daina, Sv. Andreja ev.lut. draudzes koris, sieviešu koris Zīle, vīru koris Viesturs un atsevišķi dziedātāji no Sv. Katrīnu kora Senatne. Bija izraudzītas divas ievērojamākās Vītola kora dziesmas: „Gaismas pils' \ un„Karaļmeita.''
Kaut gan katrs koris ir atzīta vienība pari par sevi, kopīgais priekšnesums šoreiz nebija tāds, kā to esam dzirdējuši citreiz. Garie mēģinājumi koncerta dienā bija nogurdinājuši dziedātājus. Tā radās intonācijas kļūmes, ņemot vērā dziesmu sarežģīto harmonisko valodu. Te vietā koncertapvienības vadītāja A. Purva piezīme, ka nevar sagaidīt ideālu priekšnesumu neideālos apstākļos. Bet — vai būtu pareizi meklēt kļūdām izskaidrojumu un attaisnojumu tik lielam reprezentācijas koncertam? Abas dziesnias diriģēja Jānis Beloglāzovs.
Koncerta pirmās daļas beigās bija kantāte Dziesma, ko-
ŗa un orķestra izpildījumā. Soliste — lietuviešu soprāns Gina Capkas. Viņas skaisto balsi, diemžēl, aizēnoja orķestra skaļums.
Otrā programmas daļi Vizma Maksiņa diriģēja V. Ozo-liņa„Latvija daiļa'-j ). Nor-viļa „No tās zemes" un E. Dārziņa „Lauztās priedes", jo pārliecinoši izceļot pēdēja dziesmā izteikto apņemšanos un spēku.
Sekoja A. Kalniņa idille orķestrim — „Man£i dzimtene'-; tad H. Pavasara 96. Dāvida dziesma un kantāte „Sasaue dziesma" ar solisti Ginu Capkas: Nobeigumā —-J. Kalniņa ,,Cel mani, dziesma." Orķestri viscauir diri-ģēj ā Arvīds Purvs.
Argriežoties pie Vītola — vēl šodien visi, kam liktenis bija lēmis mācīties Latvijas valsts konservatorija, kuru dibināja un vadīja prof. Vītols-vēi tagad tie sajūt un atrodas Vītola gara ietekrhē.
Nesavtīgi viņš sekoja savu audzēkņu gaitām, nododamies ar stingrību, mīlestību un sirdsdegsmi savas mācību iestādēs pacelšanai augstākā līmenī.
Viņa atstātais mantojums latviešu tautai ir neizmērojams.
mums ir Eduards Dzenis, kas var latviešu kultūras uzturēšanas laukā tik daudz sniegt.
Vecmeistars
Ēd<. Dzeņa Rīgas panorāisna
Dzeņa uzņēmuMS.