i.'
V
14. i
AMERIKA
SESTDIENA, 1^. •ff/^i^r/^
latviešu nedēļas laikraksts, iznāk sestdienās. Izdevējs —* a Amerikā Publlshing Ltd/ V V. Plūdons, T. Kron-
, A. Šterns. iaikraksta atbildīgais redaktors — A. Ķundrals. Redakcija: 125 Broadview Ave.v Toronto, Ont.v M4M2E9;tāfir. 465-790^ vadV js: -V. Irbe, '4035 Romboiots Ave., Bronx, N. Y. 10466, II.S.A. Tālr. l -2iŽ-5>94-7917.— Gikagas redakcijas vad. A. Zaube, 3353 N. Avers Avenue, Chieago, I». 606118. Redaktors AustrāiSjā Ed. Šmugajs, 28 Taflfs Ave., Lugarno, NSW 2210, Australia.
Redakcijai tiesības . manuskriptais pēc vajadzības īsināt. Neizlietotos materiālus^^^^^^i^^^^ bet pēc vēlēšanās sūta
atpakaļ, ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai starptautiskais pasta kiBpons( citās zemēs). Ar autora vārdu vai osiiclā-ļiefīi parakstītos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja personiskais uzskats un ne katrā gadījumā atbilst red. viedoklim.
Abonēšanas maksji Kanādā un AŠV: par vienu gadu — 40 dah, 6 mēniEšSem 21 dol., 3 mēnešiem— 12 dol. Atsevišķa numuracena'l dol. ' '.-. . *
Sludinājumu makstt sludinājumu da|ā $5.00, tekstā $6.00, pirmajā vai pēdējā Ip. $10.00 par 1 collas telpu. Sarīkojumu kalendārā $1.50 pār rindoņu, atkārtojot 4 rei/es un vairāk 25 proc. atlaide. Lail rakstā abonēšana un sludinājumi — tā!ri|nis 466-1514.
Laikraksta apgāds patur tieste atsevišķos gadījumos sludinājumus ari nepieņemt. Ja ņododSi sludinājuma laikraksti^ ieviesusies kjada, tad šis sludinfljumš tiks atkārtots bez maksa.*», l.aik-rak.sta apK&ds par kļūdaini ievietotu sludinājumu atbildīgs tikai par tfidu summu, cik pie sludinājuma likmes izmak.sfijusi k|Qdaini iespiestfl teksta telpa. Cirozljumu.^ sludin&jumos var pieteikt ne vēlāk kā vienu dienu pCc sludinājuma nodošana?
l
O ©
Kalniņ
Pirmā paRdzība sakaru kaites slimniekam.
Dadža zlm.LA.
latviešu nacionālo tiesTbu cīnītāja Inta Cālīša prāvas laikā čekisti apcietināja citu pazīstamu cilvēku un nacionālo tiesību aktīvistu Gunāru Astru. Līdzīgi Cālītim, Astra ne jau pirmo reizi nonāk padomju ieslodziju-inā. No 1961. lidz 1976. g. viņš izcieta piecpadsmit gadii ilgo ieslodzījumu Mordovijas koncentrācijas nometnēs. Toreiz valsts drošības komiteja inkriminēja viņam dzimtenes nodevību. Par vienīgo lietisko pierādījumu izmeklēšanā figurēja daži uzņēmumi ar VEFa darbiniekiem. Vienīgais lieci--nieks bija padomju vācietis Tuhels, kas parakstīja visu, ko tam lika priekšā čekās iz-meklētājsv Pirms apcietināšanas Gunārs strādāja gan [an
nicā: iJelcisti zināja par viņa nacionālo un pretpadomju noskaņojumu. Tas bija īstenais iemesls viņa apcietināša-nai.
Kaut kādu spiegošanu pierādīt neizdevās, bet padomju beztiesiskajā valstī tiesai, prokuratūrai vai čekai neko pierādīt i arī nevajaga. Latvijas PSR augstākā tiesa bijā spiesta atzīti ka spiegošanas faktu nav izdevies pierādīt, bet tā kā Gunāram Astram pa: viņa stāvokļa darbā bija pieejami slepeiiie materiāli, tad — konstatēja tiesa >— viņam bija iespējas nodot tos naidīgām valstīm. Un spriedums... 15 gadi stingra režuna koncentrācijas nometnē. Nekur pasaulē, pat vissmagāko un tirannis-kāko diktatūru apstākļos netiešā par to, ko varēja izdarīt, Sliktākajā gadījumā safabricē materiālus, pieaicina viltus lieciniekus. Padomijā čekisti ļ bieži neapgrūtina sevi pat ar tol...
Visus 15 gadus Gunārs Astra pavadīja Mordovijā gan 7o' un 7-i nometnēs,, gan bēdī-
gi slavenajā i7-A nometnē, bet pabeidza savu soda termiņu Uŗāios, Permas apgabala soda nometnē.
Kad ierados kopā ar citiem Baltijas federācijas lietā notiesātiem Mordovijas koncentrācijas nometnēs, jau no pirmajām dienām dzirdēju par Gunāru, kaut gan ar viņu vēl nebij u sastapies. Liekās, Gunārs bija viens no pazīstamākajiem politiskiem ieslodā-tiem Mordovijā, vismaz garākais gan. Ar savu milzīgo augumu «— krietni pāri 2 metriem, viņš vairāk iederējās zaļajā stadiona laukumā nekā pelēkaj ās ieslodžilo rindās.
Gunārs bija sportojis: iākumā kādu laiku trenējās i)askeibolā toreiz tik slavenajā Rīgas armijas sporta ba komandā, bet vēlāk dstudz nopietnāk pievērsās burāšanai . Nometnē, domāju, sava garā auguma dēļ vairāk cieta pārtikās trūkuma dēļ, tomēr tas netraucēja viņu brīvajā laikā nodarboties ar in^ tellektuālu pilnveidošanu. Gunārs labi prata angļu valodu.
Pirmo reizi sastapos ar vi^ ņu 17-A nometnē 1969.g. nogalē. Atrados toreiz kameru
jo, protestējot
Neesmu ilgi ASV, tāpēc arī neesmu vēl lasījis pietiekami laikrakstu Latvija Amerikā. Jāatzīstas, ka ar lielu interesi lasu Vanagu Kārļa Trimdinieka piezlmes,un šinī sakarībā gribu izteikt dažas savās domas. Ir pilnīgi saprotama Vanagu Kārļa neatlaidīgā cīņa pret Latvijas okupantiem un par latviešu nacionālās stājas iizturēšanu trimdā. Par zināmu varonību jāuzskata viņa drosmīgie uzbrukumi dažiem latviešu sabiedrības darbiniekiem mūsu kultūras un politiskā novadā, bet par to lai izsakās paši bargā likteņa pie-
as
pat vaļām, kopā ar dažiem citiem ieslodzītiem biju pieteicis bada streiku. Bet tā jau ir cietuma īpatnība, ka nekādi režģi un sienas nevar aizturēt ziņas. Uzzinājām, ka nometnē pienācis etaps no citas nometnes un atsūtīto vidū ir Gunārs Astra. Pēc kāda laika pēc bada streika beigām mūs izlaida no soda izolatorā, un tad varēju iepazīties ar Gunāru.:
: ;yēl viena^^.2^^ Gunāra īpašība nāk prātā. Mēs, politiskie ieslod2ītie, savā vairu-rumā nonākot konfliktā ar administrāciju, bieži vien pa-un
kontroli. Gunārs vienmēr saglabāja mieru, bet šis miers izveda no pacietības pašus cietumsargus, Atceros, cik sašutuši bija čekisti par kādu Astras rīcību. Ja tevi izsauc priekšniecība, ieejot kabinetā bija jāpasaka savs uzvārds ar piebildi „ieslodzItais". Vairums vienmēr sacīja — politieslodzītais tāds un tāds — tas radīja mūžīgus strīdus ar administrāciju, kaut daži čekisti jau sāka atmest visam tam ar roku, redzot, ka spītīgākos nepāraudzināsi. Bet Gunārs uz iebildumu, ka mēs esam vienkārši ieslodzītie, nevis politieslodzītie, jo, lūk, polltie-slodzīto Padomju savienībā nav! — atbildēja: „Tādā gadījumā esmu kara gūsteknis'^ Čekisti ļoti labi saprata, ko tas nozīmē: ar to Gunārs faktiski pateica, ka visa mūsu tautā ir gūstekņi Maskavas komunistisko varmāku rokās un ka karš ar okupantiem vēl
Mani interesē sausie skaitļi, kas publicēti Trimdinieka Piezīmju 106., 1983. gada 17. decembra 51, numurā.,, 1917. gadā pie sarkanās choleras sērgas baciļu perināšanas, protams, klāt bijā arī latvieši. Pirmajā boļševiku Centrālā komitejā bija 6 latvieši, 5 krievi, 3 georgiešii 2 armēņi, 2 vācieši, pa vienam ukrainim, če-cham, karaīmam (un 41 āds)." Arī ,,Arkārtējās komisijas" (zvērīgās čekas) vadībā bija 8 latvieši, 2 krievi, pa vienam armēnim, polim, vācietim un
23žīdi."
Nav mana iespēja šos skaitļus noliegt vai apstiprināt — tas arī nav mans nodoms, man kā žīdam jāapbrīno savas tautas spējas pārņemt lielās krievu impērijas vadību. Aiz žī-tūliņ seko latvieši čekas un ja situāciju apsver procentuāli, ievērojot katras pieminētās tautas iedzīvotāju skaitu Krievijas impērijā, tad latvieši savā varenībā ir pārspējuši visas citas tautas. Vanagu Kārlis nepiemin šo „brī-vās^' pasaules cēlāju likteņus, izņemot vienu žīdu, kas prata laikā nomirt (Svjerdlovs) un vienu latvieti, kas prata pār-
Pēc iznākšanas no ieslodzījuma Gunārs apprecējās ar Līviju Hertu Vāgali, kas arī kādu laiku bija pavadījusi aiz padomju restēm, kad 1962.g. Baltijas federācijas prāvā atsacījās dot tādas liecības, kādas bija vajadzīgas čekai. Viņu apcietināja tieši tiesas zālē. Tagad pēc Gunāra apcietināšanas, protams, sarežģījās arī ģimenes apistākļi. Padomju iestādēs visādi vajā pott-tiski ieslodzīto ģimenes locekļus, bet sievai ir jārūpējas par
magi slimu dēlu.
dzīvot visus pārējos tautas ienaidniekus (A. Pelše).
Maņas domas ir: ja latvieši grib pārdzīvot padomju okupāciju kā dzimtenē, tā trimdā, tad viņiem nav jābaidās no konfrontācijas kaut vai ar viskarstākiem komunistu partijas piekritējiem un galvenais — ir jāuztur sakari ar tautu dzimtenē... Latvija ir arī mana dzimtene, un es vēlu lat= viešiem tur atgūt atkal pašnoteikšanu. Žīdi ir iemācījušies pārdzīvdt visādus laikus, un arī latvieši ir izgājuši cauri gadu simteņiem...lai tas tā arī turpinātos 4..
Jēkabs Zilbermanis Grand Rapidos
DARBU GODALGOŠANA
Kultūras Fonds paidagoģi-jas nozarē Krišjāņa Barona prēmiju piešķīris Valentīnai Lasmariei par latviešu valodas mācību grāmatu zviedriski runājošiem. Domājams, ka tā ir tā pari grāmatā, ko ALA Izglītības biroja uzdevumā pārstrādāja angļu valodā. Tā ir salikta un atrodas spiestuvē. Kāda acīga Izglītības biroja darbiniece bijā ievērojusi, ka grāmatas saturs nav piemērots trimdas apstākļiem. Tur ir aprakstītas Padomju savienības sūtniecības, tur ir sarunas ar gidu viesnīcā. Tas gandrīz pavedina uz domām, ka grāmatas pamatā varau būt kāds okupētajā Latvijā izdots tūristu vadonis. Grāmatas ang. ļu valodas versijas iespiešana pagaidām apturēta. Vai Kultūras Fonda valde godalgoto darbu apskatīja vai arī tā tikai uzlika savu zīmogu kādam ieteikumam? Liekas, ka KF darbībā atkal kaut kas sašķobījies.
i
Alberts ka dziesmj kas piezīmi gads, 198. lustrācijas Mārtiņš St|
Tā na' kaut vairi jas
rējumi vj kiem notļ migi latvi dzīvē. tI vai paski diem noti jas un pr(
Grāmaļ sešdesmiti ram desi tors priek tējis ar iznākusi norāda iespiešanj apgādu iļ bojas, neļ cilvēks, kā gadiji
Ievadi okupētaj; viešu va] šanai sel - Bez paši, tri] 1as funki tiešu mi niekiem uzstātiesļ tors sēci ja kādsļ brauc pi ja mūsi^ tur uztul
Grām. nodaļās rakstiei mā nodļ mēm, ki To varēļ komporļ nisko p( sākumāl viļņiem straujui ma atl vizija starp . gātnes regoju Latvij
Spēc otrā atl vienvā nākam
stakli,
mimsti paši nļ ia
TrešI sarkanč Tā atsļ iespa vairo das, mļ
Ceti