m
Sestdiena,
.Janvāris, 2. nr. LATVIJA AMERIKĀ 7
Vanagu Kārlis
a-
is-, ies !0 ;u
lo-
n-u-
rl-
.■ ■,
lU-
:Is
nd
)as /es Idri
las
TU
;as un I. >V :ei-lor-iku
las-lu" A.
tā
la-; im-
^eco )ak-def-jau-Jlpā, deju sa^ lību, )ugi' sauc jutās ķsias gal-ļepie-Dau-dralu" īdzes
Jānis aug-)jums It arī unās jau-ofi-
I. Vi-
li vēl Jt no :lbzes atli-ubām )ējais iekš-I, kas dzīve
ļi! To ! Lai ;aturēt 50 lat-IVltolsj
Kas komūnistii Imantam Ziedonim ko meklēt mūsu 18. novembra valsts svēt-
■ kos?-.-.
Tādu jautājumu dibināti izraisa pārsteidzošā ziņa, ka nule Pitsburgasim apkārtnes
. latviešu biedrības Latvijas valsts svētku piemiņas aktā Pitsburgā 12. novembh ALA Kultūras biroja vadītāja B. Abuie savā svētku sniegumā pieminējusi arī Imanta Ziedoņa dzeju. Imantu Ziedoni, šo kompartijai, uziicaņio bundzinieku, kas „kunguš]ļdrā'- šolaiku Latvija iekļuv^ artavu jvĻeņin, Tu esi pasaiiles acsP^ slavinājumu un ar nietodisku, pakalpjgu sekošanu kompartijas pavēlēm dzejot„tautiskus pantus'', par ko nesen saņēma no kakla vifskun^em Maskavā — PSŖS Augstākās padomes atzinības ordeni!
Gaišo domu risinot, ALA kultūras darba vadītāja valsts svētkos: pieminēja arī Valdi Krāslavieti, kura uzstāšanās ALA protežētajos AŠV dziesmu -svētkos Milvokc^s nupat vēl šovasar tika atzīta par ne^ vēlamu un noraidāijnu! (V. Krāslavietis Rīgā čpmiņiem: „Kam bija jāsatiekas— satikušies ! Kam bija jāsaprotas— sapratušies!")'
Tāda apsviedīga saprašanās un trimdas nacionālas stājas nerespektēšanaļ jānožēlo. Ir ^ pienācis laika izšķirties vienādi vai otrādi: vai nu cieši rot trimdas vadības norādes — atturēties no visa, kam ša-
mūnistu partija ievirza (!) literatūras darbiniekus uz parti-jas(!) un tautiskuma gara cauraustu (!) darbu radīšanu!''
Imants Ziedonis un viņa sekotāju plejāda savu izcilo stāvokli nodrošinājuši tieši ar savu pievilcīgo un viltīgo māku kompartijas interesēs ražot , 5tautiskuma gara ^ cauraustus" darbus, ko apmātais trimdinieks iztulko (taisni tas jau mērķtiecīgi paredzēts partijas plānos!) kā ^apslēptas zemdegas" izpausmi! Imanta Ziedoņa „pāšportrets'' — „Es lēni izkustu kā kausēts svins..." —• vislabāk rakstu-
ro viņā klasisko egocentrismu — pārtapšanu par okupantu apmaksātu ,,tautiskuma cauraustu'* Jauno Raini, tikai ar to starpību, ka šis te sen vairs nedzird savas novājinātās tautas sirds pukstus, nedz tās
Ar Imanta Ziedoņa ievešanu trimdas 18. novembra sarīkojumā (Toroņto viņu pieveda" baznīcēnu goda sarakstā!) piepildījusies čekās kul-tūrkōmisāra Liepas atziņa, ka kontakti ar tautiešiem ārzemēs kļūst arvien v&ieriīigāki un daudzveid%āki." Ne jau bez pamata biedrs G. Priede Imantu bija paslavējis parpadomju sabiedriskās domās un ideālu (!) propagandistu svešatnes tautiellos, kuriem ir sveša ideoloģija" (sk. Literatūru un Mākslu). Iesākto ceļu celsmī-gi vien tādā pašā garā turpinot uz priekšu, svešatnes tautiešiem ,,padomju ideāli'' drīz vien tad kļūs it tuvi. Jā vien neattapsimies, ka nu gan ir pats jl)ēdējais laiks šādām novirzēm trimdas sabiedriskajos
kars ar tautas apspiedēju pd-lītiškās propagandas pariktes un čekas kultūr^>mitejas uzticības vīriem, turpināt slavējamo dziesmu svētku komitejas precedentu, ka literāti u.c. trimdas liberālie intellek-tuāļi, kas sadarbojās ar okupācijas iestādījumiem (tāda mēraukla^ ka viņu mākslas darbi ,,ir labi'' — nedert^ne-
kādi vairs nav mūsu ievērības cienīgi, jebšu — turēsim mutes, nevārstīsim tās ar savām deklarācijām, par kuru neievērošanu pašiem deklarētajiem ir ,,neērti" izteikt nosodījumu!
Tik ilgi, kamēr nesaklausī-simj kā ALA un PBLA reaģē uz šiem notikumiem, stingrās stājas sprediķošana par trimdas morāliem principiem pārtraucama. Ar pašreizējo pļu-rināšanoš paliekam smieklīgi paši pār trimdas disGiplī-nas nacionātpolĶisko jēgu. Lai tad nu zeļ, zied un zaļo ,jlaikmetisfcā atziņa", ka izšķirīgi ir ,,skaistie vārdi" dzejnieku lirikā, bļ^t ignorējama ir viņu pašu ' ' nieka pusē!
Starplaikā daļai ieteicams iepazīties un pareizi izprast koiftpartijas direktīvas, kās iespruķušas,, Padomju Latvijas Komunistā" (1983.g. 5. izdevumā), ka „ko-
nesen ar atzinību lasī-un pieņēmām ievērošanai kā pareizu ceļrādi Austrālijas Daugavas Vanagu deklarāciju, ka „parpakalpojumieni mūsu tautās ienaidniekiem uzskatāmā arī literāro darbu nodošana padoniju propagandas izdevumiem. Dažāda veida sadarbošanās kaitē trim° das nacionālo organizāciju darbībai.'' Tagad ne vien Austrālijas, bet visu >emju prestižs skarts, kad sī rudens Aus-trālij as latviešu rakstnieku dienās turienes liberāļi krasi nodemonstrēja pret augšējo DV atzinumu (tām ir DV centrālās vadības segums), bez ma-protesta izkārtojot „brī-ļatviešu"(!) līdzjūtības sveicienus Valdim Krāslavie-tim ūri Olafam Stumbram^ kas „cietuši'' ASV dziesmu svēt-, kur tie tikai pelnīti no-pār Vairākkārtēju saka-rpšanos ar tēvzemes okupantiem ; Rīgā ieradušies, tie bija acīm raudzījušies uz Latviju un respektējuši tās izvēlēto sociālistisko iekārtu"! Tāda „]ī(Jzjutibas adrese" ne vien apliecina, cik tālu jau savā trimdas nacio-nālpolītiskā stājā esam izvir-tuši, bet tas bijā arī spļāviens Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības nacionālai ideoloģijai! ,,Man priekšā vairs nava diena, ir tikai vakars un nakts!" (Indra Gubiņa). — ,,Vai par gu neesam bijuši pārāk iecie-
Astrides Velsas piemiņas fonda stipendiju šogad saņēma Laura turpināšanai.— Attēlā Zigurds Akots, aploksni ar 500 dol. čeku sas māte Alīda Austriņa un Eduards Austriņš nodaļas eglītes vakarā
a mfizikas studiju Astrides Vei-FotoV.CiniSo
Milvokos Latvijas valsts dibināšanas 65 Ienes kori. Aizmugurē — valsts ģerbonis,
u atcerē apvienotie Brusubārdas un Dzim» . visp. dziesmu svētku komitejas dāvana.
Foto V. Jaunkalnietis.
Latvijas neatkarības 65 gadu atceres svētki Sv. Pētersburgas latviešu biedrības izkārtojumā notika 18. novembrī pašu namā — Latviešu Centrā. Attēlā biedrības jaukts koris ar diriģentu V. Gilnberguvi^^^ ■
tīgi, pazemīgi, mīksti un nenoteikti?" (A. Liepkalņs, bij. Minsteres latviešu ģimnāzijas direktors). ^Iepirkušies, aizpirkušies, atpirkušies, no-pirkušies, brīvi vīri? Pārdevušies!'' (Oļģerti Rož^^^^ Vai nav nekā ko kaunēties,
nožēlot, lūgt piedošanu?'' sabiedriskā darba ros-
(māc: J.V. Strautnieks). — mēm, arī jaunatnei audzina-
„Vai! Vai! Junis nodevēji un šanas, jāizslēdz tie, kas sadar-
nelgu glupais bars — jūs iz- bojas vai atbalsta Latvijas
kliedēs ar vēju reiz Dieva zi- okupācijas varas ideoloģiju bens stars!'' (A.Araids).,^
das vadība jāpārņem nacionā- Lorbergs).
■ * * *