LATVIJA
Trešdien, 1952. gada 26. marta
Sarkano varmāke vaigos
KOMUNISTA• LIECĪBA PAR:: BRIESMĀM AIZ ©ZELZS PRIEKŠKARA
Angju valodā iznākusi grāmata, tik pamācTga un derīga visiem komunisma sludinātājiem un Staļina režīma dedzīgiem balstītājiem, ka tāš saturu der atstāstīt un paklausīties. Un ne tik vien kreisa-jieni, bet arī pārējo uzskatu un noskaņojuma cilvēkiem tas lieti noder, tas lieku reizi tos stiprinās viņu apziņā par savas stājas pareizu-mia un nepieciešamību. Arī tieši mūsu tautiešiem Rietumu brīvajā pasaulē šī grāmata labi pakalpo, tā no jauna un ar spilgtiem piemēriem apstiprina to, ko mēs Rietu-
; miem jau esam sludinājuši un turpinām sludināt, proti: neuzticieties marksisrnam-stajinismamr tā ir pa-
' saules ļaunākā sērga, ko mākslīgi un piespiedu kārtā izplāta pa visu pasauli un kas prasa vairāk čilvē-; ku asiņu par jehķUru karu.
^Grāmatu sarakstījis spānietis Valentīns Gohzāleš, cilvēks ar vispusīgu dēkaiņa karjeru jau nc bērna kājas, tātad tāds, kas visla-Vfāk. piemērots pievēršanai komū nismam un viņa ,,sludināšani" darbos. Un tā arī bija. Ogļraķtuvju rajona bērns, viņš jau 14 gadu vecumā kādā streikā -uzspridzina ba-r^kUj nogalinot lielu skaitu cilvēku,, bet neatzīstas pat spīdzinot. Spāņu un marokāņu karā viņu nogādā armijas dienestā dzelžos saslēgtām rokām, šis stūrgalvīgais un ietiepīgais jaunais- dēkainis pievērš sev komunistu uzmanību
:■ un tie sāk piegriezt viņu savai ..ticībai'- un izmantot saviem mērķiem. Spāņu pilsoņu karam sākoties, viņš uz -savu roku hoorganizē-
^ kādu cīnītāju grupu pret spāņu nacionālistiem un 1937: g. jau kļūsļ; populārs sarkano vadonis ar vārdu ģenerālis Ēt Čampesino (zemnieks). Viņš, Un viņa vaditā 46. kustīgā trieciendivīzijā kļūst slavena un atbaidīga. Tik tālu Maskavas kiingiem viss bīitu pa prātam, bet te vienā nelaime, —| ģenerālim El Cāmpesino trūkst partijas disciplīnas un tas nonāk pat tik tālu; ka Maskavā grib ķerties pie metodēm, kas td jau agrāk daudzreiz atbrīvoja ņo pārāk centīgiem vai nepaklausīgiem biedriem, bet El Compesino izdodas brīnišķīgā kār-tā izslidētv no izmestiem tīkliem. Tad Kremļa noteicēji maina taktiku un propagandas nolūkos apbalvo šo vīru ar Ļeņina ordeni. Un ne tikai apbalvo, bet savā pre-sē sāk tik stipri un tik bieži viņu uriviņ^ nopelnus: komunisma labā cildināt, ka tas krievu komunistu starpā kļūst tikpat pazīstams kā pašu saricano spāniešu viidū. Sarkano Jvarai Spānijā ejot uz bēir gām, El Cāmpesino caur Alžiru atbēg Francijā, kur viņu laipni sagaida domu biedrs — franču ko-miinistū galva MorissTorezs. 1939^ g. maiji krievi, dod viņam patvērumu pie sevis un viņu ,',viesmīlību"
viņš bauda vairāk kā 10 gadus, ie-
pazīdamies ar visām krievu komunistu „labierīcībāmi" čeku, moku kambariem un spaidu darbu nometnēm.
Tik daudz par autoru, "bot tagad par pašu grāmatu — Klausieties, biedri!
1939. gi pavasarī ierodoties Krier vijā, viņu sagaida ar atplēstām rokām, par viņu un viņa nopelniem pilni visi laikraksti, par viņu ziņo un cildina radio, viņa ģīmetne visos laikrakstos. Varētu domāt, ka viņš--viens pats, uzvarējis pilsoņu karā, bet nevis atradies zaudētāju pusē. Viņš ir goda viesis visādās svinībās un viesībās, un no pašām pirmām -dienām viņš redz lielo šķiru starpību, strādnieku ņa-^ badzību un augstāko ierēdņu pārticību un privilēģijas. Oenerāļa El Cāmpesino nodoms ir palikt
Krievijā tikai īsu laiku, tad doties atpakaļ uz savu zemi un tur organizēt gorillas (partizānu karu) pret Franko. Bet lēma citi, un viņa militārās spējas augsti vērtējot, krievi viņu nozīmē sagatavošanai par sarkanarmijas ģenerāli." Tā viņš kopā ar vēl 28 citiem spāniešiem un četrām krievietēm nokļūst Frunzes kara" akadēmijā, šo četru sieviešu, kas, arī bija Spānijā, īstais uzdevums šeit, tāpat kā Spānijā, izspiegot viņus. Viņi bija vienīgie un pirmie ārzemnieki, kam atļauts apmeklēt šo mācības iestādi. Vienīgie, ja neskaita'32 ķīniešus, kas tur figurē ar mongoļu vārdu. Visa pirmā nedēļa veltīta vienīgi iepazīstināšanai ar kara sodu iikumiein, sevišļ^i tieM: pantiem, kur ir runa par disciplīnas pārkāpšanu. Nedēļas beigās, sevišķā ceremonijā, kurā piedalās . valdības pārstāvis ūn akadēhiijās augstākā
priekšniecība, viņiem izsniedz uniformas un oficiālos personībās dokumentus. Padomju valdības pārstāvis "pasniedz viņam dokumentus ar vārdiem:
„Turpmāk Jūsu vārds ir komisārs Pjotr Antonovič." „Mans vārds ir El Cāmpesino"
tas atbild. . „Komisār Pjotr Antonovič" — stingri nosaka akadēmijas priekšnieks, „tagād Jūs esat sarkanarmijas loceklis, un ja Jūs ietiepīgi pastāvat pie sava. Jūs par nepaklausību tiesās kara tiesa pēc tiem likumiem, ko Jūs visu nedēļu mācījāties."
Viņš saprot savu bezspēcību un padodas. Tas ir pirmais solis kā^ da spāņu individuālista gribas salaušanai, tās ir savas veida kristības ar nolūku likt atzīt jaunus dievus. Viņam aizliedz lietot El Cāmpesino vārdu, viņš ir apzīmogots ar krievu vārdu,, lai kalpotu kad un kur krievi nolemtu.
omāniste ^kultūra" Kanādā
Pēc tam, kad Kanādas komunisti. glezniecības veicināšanu un raķst-
(Turpinājums sekos)o
35 g. V, slovaku inženierim 01a-rekam agrāk Bratislavā piederējusi būvfirma 75p.()00 dolāru vērtībā. Komunisti viņām to nacionalizējuši 1949. g,j pašu atstājot par inženieri. '
39 g. V. Vendels Klestineks :1948: g,; zaudējis savu;restorānu, ko viņam nacionalizējuši komunisti. Toreiz Klestineks izraudzīts par, Olareķa asistentu viņa nacionalizētajā būvfirmā. Pēdējā laikā Klestineks strādājis Brati-* slavas bankā, piareks saņēmis algu 10.000 ķrpnu ^ (apm. 200 dol.) mēnesī, ' kas turienes apstākļos ir samērā prāvs ienākums. „Bet morāliski es biju ļoti nornbeīts,'' pēc izbēgšanas izteicies Olareks. šādos apstākļos es vnevarējū vairs ilgāk dzīvot. Kaut kas bija jādara, lai nāktu maiņa, vienalga — brīvība Vai bojā. eja.''
Klesteniku pastāvīgi izsekoju-si čeka, jo kāds partijas biedrs viņu apsūdzējis par sabotieri un komunistu nelabojamu ienaidnieku.; , .■'■■''■■[..
Decembrī viņi pirnioreiz ielaiduši ūdeni savu laivu, vai, kā viņi paši to dēvē, „pīli''. Mēģinājums aizkugot uz Vīni tomēr neizdevies, }6 „pīle'' nogrimusi. Pirmā neveiksme viņus tonļēr ne-^ atbaidījusi. Izzvejojuši peldošo autoņipbili un sākuši to rembn-ņoTjauna. ■
bēgšanai slovaku rūpnieks izvēlējies 27. februāri, kad turienes sarkanā valdība svin varas pārņemšanas ceturto gada dienu. Tādās dienās policija un čekisti vairāk nodarbināti ār kārtības uzturēšanu un pretinieku meklēšanu lielajās piespiedu demonstrācijās.
Jau no paša rīta Olarekš savu 29 g. V. sievu Katerinu un 6 g. y.
SARKANĀS PARADĪZES
¥īne. Visai drāmaliskos apstākļos no Sarkanās Čec^ijas izbēdzis bij. slovaku rūpnieks Ludevits: Olareķs. ŠaremonJēla bilj. vācu armijas amfībija (peldošs automobilis) Olarekslīds ar sievu, meiiu un divj maziem dēliem un savu bij. asistentu devušies pāri Moravas upei uii nokļuvuši Austrijas joslā, kur atrodas ame" rikā^iu miliJārie spēki. Neparastā laiva pamesta Moravaš ūdeņos, bet laimīgi dzīvei paglābtie jau atrodas amerikāņu drošā apsardzībā. Pati bēgšana no Sarkanās Pasfa^zes un izglābšanās notikusi \jau 27. februārī, bet tikai tagad ta paziņota alklāiībai, kad nodrošināts, ka izbēgušo dzīvībā ni vairs nedraud briesmas.
nieku, aktieru, gleznotāju uri^ citu mākslas darbinieku uzmudināšanu.
Droši var apgalvot, ka š6 organizāciju lielākā daļa ir appI5tiskāv Bet pieaug arī organizāciju skaits, kuru vienīgais nolūks ir komunisma izplatīšana. .
Sevišķi svarīgi atzīmēt faktu, daudzās no šīm organizācijām darbojas kā etniskas grupas, jo daudzi eiropieši, kas ieradušies šinī zemē, atrod te mazākās iespējas izlietot sāvus talantus, nekā tas bija viņu pašu zemēs, un dabiski tiecas uz dažam ,.biedrībām," kas interesējās par kultūras problēmāņi;
Liekas, nebūtu īpaši jāpasvītro, ka katram jaunkanadietim, kas vēlas piedalīties kādas kultūras grupas darbā, būtu tā vispirms rūpīgi jāpārbauda, jo citādi to viegl var ievilkt komunistiskā darbībā Ka' šī komunistu inspirētā* ..kultūra** ir bijusi iedarbīga, rāda Dž Hārbons savā apcerējumā. Piemēram, Kanādas komunistu frontes deju grupa ieguva augstāko atzi-novērojis civilistu pūlis, kas au- nības balvu trešajā Kanādas bale dzīs augumā, šoreiz^parāvis ,,pī- ta festivālā, kas notika pagājuša
cieta neveiksmi, cenšoties iegūt kontroli par arodkustības svarīgāko daļu, un tos noraidīja arī. atklātā politiskā cīņā, tie tagad cenšas izmantot kultūras lauku kā savās darbības galveno pamatu.
Džons Harbrons, Karaliskās Ka-^nadas flotes izglītībai virsnieks un '§īs zemes komūnistU: darbības pētnieks, TOronto laikrakstā Financial Post ir sīki attēlojis šo darbības iinu. Harborns gan to īpaši nepasvītro, bet ir visai skaidrs, ka jaunkanadieši, it īpaši Centrālās Eiropas ieceļotāji, ir šīs- viltīgās kustības galvenais mērķis.
Kanādiešu kultūra nav visai bagāta. Viņu pašu pētījumi, lai mirtam Meseja komisijas pētījumus, to. pietiekami pierāda. Paši kajia-diēši ļoti cenšas pārvarēt šos trūkumus dažādās mākslas nozarēs, urt visā zemē nedaudzos pēdējos gados izaugušas grupās, kgs nodarbojas ar baleta attīstību, ar mūzikas un
meitu, ar autobusu nosūtījis uz kādu nomaļu miestiņu Moravas krastos,, kuŗ upes otrā pusē ir anieŗikāņu okupētā Austrijas josla. Lai novērstu policijas trauksmi, ko varētu izsaukt čekists Stefans Rubins, kas dzīvo viņa kaimiņos un uzrauga viņa gaitās, Olareks ieradies pie čekista, ņemot līdz vairāte pudeles liķiera un savu upuri pamatīgi piedzirdījis.. Kad čekists paHcišuz ^rī^ das guļam,.Olareks līdz ar abiem dēliem un Klestineku steigušies pie sievas uh meitas uz norunāto vietu. Tūŗp viņi traukušies sarē-niontētājā automobilī. Bet cēlā, netāl no upes krasta, tas iegrimis sniega kupenā. Pēc lielam pūlēm izdevies; ,,pīli" no sniega izrakt
un sasniegt upes krasfti. Tomēr viņu neparastais satiksnies līdzeklis licies aizdomīgs kādam komūnistani, kas par redzēto ziņojis policijai; Tas bēgšanu ievadījis traģiskā posmā, jo mazākā kļūme, kias aizkavētu hokļijšanu otrā krastā, līdz ierodas policija, varētu maksāt dzīvības un sagādāt ceļu uz Sibīriju. ' ; \
Auksta ūdens apņemts, ielaižot amfībiju ledainajā upē, motors nestartējis. Kamēr Olareks izmisīgi mēģinājis iedarbināt motoru,
tamēr Klestineks , sācis airēt ar sniega lāpstu. Motors brīžiem iedarbojies, bet atkal apstājies. Airējot inUensšVāk, motors atkal uzsācis gaitu. Bēgļu cīņu ar; nepaklausīgo motoru čeclīu krastā
li" garāku gabalu, motors atkal apstājies ap 9 metri no Austrijas krasta. Bet nu draudējušas vislielākās briesmas. Laiva apstājusies vietā, kur Morava ieplūst Danubas ūdenī. Viļņi sākuši dzīt bēgļu kuģi'' atpakaļ iiz čechu krastu. Tur jau bija saradies ap 30 vīru liels sarkano robežsargu pulciņš.
Neredzēdams citas glābšanās iespēj as, Olareks ielecis ledainai ā ūdenī un vilcis tauvā, peldošo au tomobili pretim Austrijas krastam. Klestineks savukārt airējis ar sniega lāpstu. Tā viņi arī sasnieguši krastu, pametuši „pīli'' un traukušies mežā, lai taisnākā ceļā nokļūtu pie amerikāņiem.
I Z K L U V I S B R ī V I B Ā
.Lietuviešu laikr. Nēpriklausoma Lietuva, Montreālā raksta, ka:
Pagājušā gadā Baltijas jūrā, arī 3 lietuviešu zvejnieki E. Paulaus-kas, L. Kublickās un J. Grišma-nauskas pieveikuši krievu sardzi, aizbēga uz Zviedriju: Tagad viņi jau dzīvo Amerikā. Seit viņus plaši pieminēja presē, Fadio un televīzijās raidījumos.
Tagad atkal Ameriku zibeņa ātrumā aplidoja ziņa par kādā Lietuvas pilsoņa Kurta Robertas dekāni un atrašanos Čikāgā. Pēdējais', būdams Gaižūnu (pie Kaunas) darba nometnē, apsolījies brīvprātīgi doties uz Krieviju smagos darbos un tāpēc saņēmis 16 dienu atvaļinājumu. Atvaļinājuma slaikā viņš nodomājis bēgt, un, riskedams^ar savu dzīvību* cauiri Polijai un Rie-tumvācijai nonācis kādā Holandes ostā. Tur Robertas slepeni ielīdis kādā preču kuģī. un noslēpies glābšanas laiviņā, jo domājis, ka kuģis
dodas uz Angliju. Roberts sarunājis kādu jūrnieku, kas viņam piegādājis uzturu. Ta viņš sasniedzis Ameriku un, nakts laikā nokāpis krastā, pārkāpis augstos iežogojumus lin ceļojis tālāk, strādā-dains pie lauksaimniekiem kainēr nonācis Pitsburgā un Čikāgā. Reiz tomēr Robertās South- Westērn stacijā no paguruma aizsnaudies, un tā nokļuvis saskarē ar policiju. Im-migrācijas ierēdņiem Robertas pastāstījis par savu odisejādi, un tie tūlīt nodibinājuši sakarus ar Lietuvas konsulu Čikāga. ..
Kaut arī visi valsts ierēdņi uh oficiālo iestāžu darbinieki apbrīno Robertas spējās un izturību^ kādu tas parādījis, izlauzdamies dzelzs un immigrācijas aizkaram, tomēr šo iemeslu dēļ likumu pārkāpt he-var, un pašreiz tiek izlemts lietuvieša liktenis par viņa atstāšanu vai izraidīšanu no Amerikas.
St. Inderiķis
gadā Montreālā. Kāda cita komū nistu vadīta deju vienība ne tikai ieguva lielu atzinību, sakarā ar savu uzvedumu Hart House teātrī, kas pieder Toronto universitātei, bet veikli noķēra skatītājus, panākot, ka tie paraksta miera petīciju," lai gan tie domāja, ka tie tikai raksta savas atsaukmes par izrādi uz programmas otrās lapas puses,
Daudzi no lasītājiem būs redzējuši Vai zina kaut ko par žīdu tautas kori, ko diriģē Emils Gartners. §ai organizācijai ir visai ievērojama prasme. To atbalsta Apvienotais žīdu tautas ordenis, ko kontrolē komunisti un neatzīst demokrātiskās organizācijas.
Dominijas drāmas festivālā, ko sarīko ik gadus, lai veicinātu Kanādas teātra attīstību, 1950. gadā uzvarēja grupa, kas pēc tam savu
lugu uzveda Toronto komunistu galvenajā mītnē,
šāds process norisinās gandrīz visās mākslis nozarēs. Tas ir daļa
Kultūras un izglītības laukā Ka-nadas komunisti rīkojumus saņem no VOKS, un šie burti nozīmē tulkojumā Vissavienības kulturālā or-ganizācija ārzemēs. Tā, pēc Har-brona, ir tieši pakļauta Padomju zinātņu akadēmijas literatūras un valodas nodaļai Maskavā.
Grāmatu un brošūru iespiešanu un izplatīšanu pārzina MĶ, kas ii-Valsts apgāda starptautiskā grāma-u sekcija Maskavā. Filmu lietas kārto Art-Kino. kas ir padomju filmu pasaules izplatīšanas organizācija.
Pieturoties pie komunistu paraugiem. VOKS daudz pūļu veltī bērniem. VOKS, pēc Harbrona, ..ir skolotājs un skolu pārzinis dučiem pieaugušo un bērnu skolu visā Ka^ nadā." Daudzas no šīm skolām uztur Apvienotais žīdu tautas ordenis.- : ■ y.. .
Kanādas lielākā komunistu vadītā etniskā organizācija ir Apvienoto ukraiņu asociācija, kufai gandrīz katrā nodaļā darbojas VOKS pārstāvis. ^Apvienoto ukraiņu aso-ciācijai vai AUUC ir 100 nodaļas visā zemē ār 70.000 biedru. AUUC sevišķi pūlas ievilkt savā darbībā bērnus, piedāvājot bērniem dejas kursus, sākot ar septiņiem gadiem un vecākiem.
Komunistu grāmatu apgāds un izplatīšanas avots ir Progress Books. Tas vada grāmatu apvienību un ,,runājošās grāmatas" klubu: Tas izplata kā Kanādas, tā ārzemju komunistu autoru darbus, kā arī dažādus „miera" traktātus un brošūras. Starp tā „best seller'-iem" ir Barker Ferlejas j.Kanadas demokrātijas gars," autore ir Toronto universitātes ^profesora komunista sieva, un Mērijas Endiko-tes Mans ceļojums pēc miera; viņa ir Dr. DžemsaEndikota sieva. (Tas ir dedzīgs Maskavas aizstāvis un Kanādas miera kongresa prezidents), 'beidzot. Franka un. Laibi Parkus. „Maskava, kā to skatīja divi kanādieši." Partijas galvenais orgāns Kanādā ir" aii'gļu valodā izdodamais nedēļas laikraksts Kanādas Tribine, Toronto. Bez* tam dažādus komunistu laikrakstus izdod
plāna, ko Maskava ir isztrādājusi
Kanādas komilnistu līderu darbi- dažādas Eiropas Valodas bai, Kādā Toronto partijas konferencē Tims ^aks. kas gan vairs nav partijas līderis, paziņoja: „Mū.su partija, kā uz vietas, tā visas valsts mērogā, paplašinās savu darbību kultūras frontē... , Progresīvai strādnieku (komunistu) partijai ir jācenšas veicināt katru aktivitāti un katru virzienu tautas kultūras veidošanā." ' ' • - i
Pirmais solis šai virzienā bija kultūras nodaļas nodibināšana. īsā laika sprīdī šī sakne izlaida zarus visos virzienos. Tagad, pēc Harbo^ na, jau darbojas deju grupas visās galvenajās pilsētās;, ir pāri p^ar duci koru un orķestru; rakstniecības un.dramatiskie kursi ir noorganizēti. Sarkanie kultūras nesēji ir pratuši pat iekļūt kinomākslas laukā.
Art-Kino savos kinoteātros (Toronto Variety un King) un komunistu vadītās biedrību telpās izrāda īsti māksliniecisku filmu mistrojumu ar komunistu propagandas gabaliem. Sis mistrojuma bieži ir visai ietekmīgs līdz tam ; neitrāliem skatītājiem.
Komunisti ir mēģinājuši icspie-5tiE6t ari. dātas filmu sabiedrībai, ķas specializējušās, ij īpaši vecajās klasiskajās filmās. • ,,Kultūra" ir komunistiem visai parocīga platforma. . Tā sagādā sevišķi smalkas infiltrācijas iespējas šķietami nevainīgās'un augsti principiālās darbības nosjarēs. Komunistu kultūras izmantošana virzās pretim, saviem augstākiem" sasniegumiem. Canadian. Scene
K 0 M A N § •
; : ..Bet ko viņš i^ribēia; lio iiifiiirs
turas vācu sahiodrībā,,ar ve(/ūin jumpravām kairu pēe-pusdieiui sē(ļ Puķtidārzii kafejnīcā\ni ēd ābolkūkas.V': ; -^^ļi^JH,'-1^1 tiut. mamma izklaidīgi:^m^^ galvu iiii' ļii^skatījās Jio uz:yieuu pusi,: ;,,Ķā pārvērties,^ ,tiis pašas, smids, arī balss^^^ 1
.,.Es ^tāda.Kijleiiberģa nepazīstu, īvē, kādam citaiu.; kaš reiz; iz|ili]iāja mani ārā nu aizspēra no. , ■>
• ,jl)ebet.tiņ^,^ tev galvā, kāds tracis:; Skaties^ kur ■ aiziet sla^^eiiais kiingu -drēbnieks Ļencis^ pašam\iizvalks', iņugurā metas kruiiku krunkās." : ; ,,^ā, jā.—mani, aitu,:no siltas^kūts,^ ca sirds a.siiiis..pušžņaugtu aizspēra liesās ganībās. Jek-ias. ]iu tukšums.'' ^ .-V^^■■
..Tūlīt, Līzbete, būsim n]ājā,dal)ūsi visu ko vēliesv tikai nestāsti man briesnui stāstus .Mn Ael tagad acīs šaušalīgā grānnita: uji tas. stacijas piukainis. Paskaties, i-edzr— ta tiir pie:fotogj'afa;%^ kuiiclze, naba-
dzīte kuria nz; abām ausīm, ])et acīga; 'runīga nuite. darl)ojas labi. . \^:\\- :.: . • .
• ,,Lai darbojas, vai nnm žēl?", i^itnu jnanmia aisvģ--: r.a plakstus. V^V'-'^
/ ■ ,Jvur ])alikiisi, ]jizbetc,. tava jautrība? Atceries;, vēl-.pirms nedaudz gadiem kā ,ļ)a niākoņiem griezāhiies ^ir- ' ģu tii*gus karuselī..-Atceries,;aiz Nikolaja"baznīcas. Tev ; ■piemetās; nelabnnis." ; ■ " ; ; :;. '
^^ '^'^^ ^1' jaūtnba ? Izcīnos, cepn pankūkas, izkiicz^ '
■gāju zemeņu podu,, to — būs prieks. Nē, liav man.^ vairs prieka." : ; ;■
1 .,Tu patie;5i sāc; padotieS; vecnma. prātojumiem. Sa--ņemies, Ī4zbete,-saņemies I..E^^^ tev; uzšūšu'jaunu kleitu, m melua; sanita. īsta grāfiene. Un, ka^d runāju^
par šūšanu." tad jāsakavisii šo laiku esmu tikai šuvu^
1 -v- V -1 i — r . jasaķa.— visu su laiKu esmu tiKai suvu-
bas draudzenes; aizripoja-caurrj ; ^ « . -. : ; ■ ' , ;
■ : ■ K ;"^'inas nerunāja Jie vārda.; .
, ,,Pilsēta' ,uav lauki, kur viens otrii pazīst no. visām
starp pirkstiem."
,,Jā, Sievietes ķā trakas uz .precēšanos;; Kā apmā-aitas greznojas, skaistinās, skrien tīi"iošu.;lainatās."
pusēmQ pilsētā jāuzmanās," -Guste pārtrauca klusumu :uu,; ^ ^ -^ēyĻīzbcte, tas ir sievietes brīnišķākais sapņū-laiķs. jautri užšniaMīdaina pelēkajiem na^^ & a-čI.tagad, trīs ^^ni Četras reizes slīdētu pie altāra; tik
ļoti nian patīk balt rokā. Baziiīcā lau
1 kleita ar šlepi, plūvuris, i-džn pušķis .. , .ļlis staipa kiddus,. apskata tevi kā^^^:b^^ iiunm,: ikdienas nieitenepārvē . . , ^ . . . . J^fe^ "lelJianv^
plūst fakānovbaznīčām, visas ielas pilnas labi ģērbtu ■ ;\>iWīt par zcnii ui nium^ visiem inūžīgi mūžos — ai, laužu. Redz; vairāk uo ļnu Lūk^.tur brīnišķīgi!"
sa,šolaikU: brūtēm nav vairs tā cēluma: un^^ uības, -kā tas bija niūsii laikos. Tagad, mīļā, mode īsās kleitas.;' Modernā sieviete,.;kā teikt, rāda/agrāk slēptos daiļmnus — kāju. stilbus/' / ; , ; , ;
;: : ,;,Tlādi, kuŗu.g^^^^ gribi, ]ļrecēšanās visiem vienāda." ,,Bet tu, ļizbete,;nebradā tik^^^ ilārzā, un neskaties apkārt veikaki logos. Tos mēs apskatīsim vakatā pēc tases kafijas, kad iesiņi pastaigāties, roku ; rokā; Tad ])ūs:;atkal citāda ;publika. mīlestības tīklu audēji — rjauni^^^^ ; Varbūt ieiesim kinematogrāfā : Astru - Nīiseni paskatīties. ;Skaista kā eņģelis, dāniete. Kleitas • šūtfis debesīs.^' • , . J
;,,Xē, es^^g^^^ iielīdīšu: tumsā, man\ļaukos pašai sa\^ tumsa un visādu kustoņu astes."
\ .',Xīzbete, nežēlīgā, maņ taču šodien dzimšanas die-;naf' Vai man jāvēl laimes?.. Laime pati kā caurvējš dzīves durvis,' iedrāž un aizdrāž. ; Apliec man lakatu, krūtīs aukstums." ■ ' : - ^ ^ ^
/;:.-.r,;Jiļ pļaujas svētki." ; ;.;■• V /■^,;''^
/■, .,Xē, to gan es nedarīšu. Mēs pašreiz iegriežamies Ļiebijā ielā, braucam pa galveno pastaigu ielu, visi skatās ;uz .mums.; Žēl, ka stacijā uesagaidjju tevi iir rozēm, visiem tagad būtu ko minēties, mājās pārrunāt. S^fc šodien redzējām dāmu šuvēju Augustīni Bēņģera kundzi ai" kādu cienījama paskata svešinieci vizināmies ormanī. . svešiniecei bija rokā rožu pušķis. Paldies Dievamv tu pēc laucinieces: neizskaties.: '^Bet ^pamet skatu uz'abām pusēm !:*Pretī plūst svētās Aunas baznīcas draudze. Laucinieki un pilsētnieki ļuku jukārn^ Tā/aF to filca po° du galvā, tagad tāda cepuru mode,; vienīgāks labums, ka ^šlēpj;piere^; grumba — tā ir Annas .draudzes dā;muko-;mitejas; priekšniece Tiltiņa kundze: . Ļotr iecienīta sabiedriski dāma, labdarības bazāriem vienmēr ziedo zīdā izšūtus spilvenus, putu krējuma tortes. Brinum garšīgas, es arī reiz laimēju vieiiu, Un tā tur baznīcas kora galvena sieviešu smalkā balss. E§:ter teikšu kā ir --spiedz cauri; baznīcas i'tornim. rBet redzi, -lai tā balss sāda vai tāda,.; diriģents viņā samīlējies.; -^l^niuks ģīmis,: appilinā-; jusies kaireklīgāni; smaŗžāni ^ kā nepatiks. Kē jau' vīriešiem vieniem lamatas, iŗ arī: sievietēm.^^ : ■ ,,Jā,^ j^
pēc stīvās kājas 7ar pazīt liotāini Kūļeiibcr^ Viņš-ap- . \ ,,Iin pēc tam? meklē tikai Trīsvienības vbaznīcū.. Tur savā; laikā lau-. ārdītāja laukā. ;T lāts,' bērni'kristīti. - Skaists vīrietis^^ agrāk.- Ta--: zeķu. lāpītāja."
gad .stīvs^-kraķis,;slimo ar "r^^^^ pēc tam! Nākamā svēt-
Ķēkša 'trauku lupatu rokās, mēslu is tikai ^vīrietim vajadzīgs — cauru
• ,,Ūn paskaties, sitās pāris — jau pa gabalu redzams — laucinieki. Zābaki sabristi, laikam pērnie dubli, ic-:ias taču: sausas, .gai dzeltens lakats/ dzeltens: sviesta: ģīmis, droši vien būs altāra košumam ziedojusi dzeltenu ķirbi vai kāli. Kāda bezgaršība!"'
j,Uz laukiem tagad dubļi līdz jostas vietai. Kā skatos, šie te. Iiātslauku luāzmājnieki, nevis kādi bagā tie
i
rādīšanu. Dzeltens lakats, vasaras 1)rūnuma vietā nodzeltējis rudens ģīmis, tas tikpat kā ietītiem līķautā. Esmu tik daudz svešos un savējos zārkā gulētājos izskatījusies, ka uz visiem laikiem riebj dzeltenā krāsa.'^
„Vai nav vienalga, kas katram ap galvii aptīts. Nekas jauns vairs tik un^tā pasaulē nenāk klāt."
",,Līzbete, dzen projām vecuma kaiti. Kas dzī\ē boz izpušķotām dienām? Šodien cepetis ar. kāpostiem, si-
^ nepju krāsas blūze ar kuplu piedurkni, rītā sarkana ar ])umpām, tase kafijas ar krējumu. Fn paskaties, ak dc-bestiņa! Tur pie avīžu kipska tā stampa, kas ieķērusies vīram piedurknē, nesen tikai precējās. Un jau^uz grūtām tūļas kājām! ' Sievietes neprot savus labākos gadu> lunkani garumā pavilkt. Bija tāda šika jaunkundze, vienmēr šujas pie manis, labi maksāja. Saproti, divu maiznīcu īpašnieka vienīgā meita. Labākie Jelgavas ūdens kliņģeri, saldskābā maize, precinieku 1)ez gala, viens ļ)at bija^ oficieris no trešā pulka, skaists līdz-ģībonim. Bet nekā, aizgāja, pie prasta amatnieka, zārku taisītāja. Šo laiku sievietes neprot cienīt skaistu vīrieti," sniklkas manieres. Vienalga kād< āpsis, ka tikai nauda makā. liedzi, cilvēki mirst vienmēr, slikti vai labi laiki, zārki labi noiet no gada gadā, O^āpat maizi arī pērk un ēd. vi^Mi-alga, kādi laiki. Un tā nu, visu apdomājot, viņa īsta miljonāre. Viss jau būtu brīnum jauki, ka man tur aa--lu galā, bet vairs nešujas pie manis, vispari staigā izlaidusies, greizi sagrieztu zeķi, nekrūzotu galvu.-^Skatie^,
^ skaties taču, ;nan taisni asaras sprāgst acīs. Tam zārku taisītājam laikam platā pēda, gāzelējas pīļu tēviņa gaitā.''
.,.lā, jā," Putnu mamma nožāvājās un skatījās. ])a-visam citā pārī.^ „Lai gāzelējas, nav jau tavas kājas." •
.,Jā, un nupat apglabājām dakteri Mkru. A'isa Jelgava saskrēja izvadīt, es arī. Tev vajadzēja redzēt! Vainagi no rozēm vien, puķes gan grieztas, gan podos, pūtēju or-• ķestris, viņš kā nekā sastāvēja visādās biedrībās. ' Pūta
- u.enobirdināja. pēti
ļa savu jauno kurpju purngalus. Nu, bet vini labi nesadzīvoja, 'ļaudis runāja, ka - -
VCC0 uiati zem Tokas,,vīntiŗgot^^^^ jauuu brūtes :p§ri,.B^ stāvu uii kritu par labu gaiimi,kār0gii sevis
,,Vai^nmms.vēl ilgi jābraukā? Pie^rūd^^^fo lai uzdod zirgaiu; pa cisku." ; f : V :;/-',;: ;
: : ,,Bet ;;mē& jau esam\gaiār.^^^^fe trīnies^^ J|ļj' es pāi'-gaju uz; ;citu dzīvokli, mazāku bet> saulaināku. "^Vasi logi dienvidus pusē,^' -■'■■:■.:■■■.;;;.;: i
Starp divstāvu mājelēm Biazā šķersieliņā.' netālu ņo :ie'iaunsvirlaukieši vai citi tālāku pagaš^^^^^ ^^^fjf^^ ^'^-r^'^ 3"^^"^ mitekļa .mūra" iiājji cēlās
pašiem savar baznīcas kur rādīties; Kas tur ķo brīnīties." ^^^'^ augstak-par citam un paskatā bija itinstalta. ;
■■•;;.■;:..:■' ^ ;:. tTurpinlJums';.sekds)o. VV:'/;;'---.'-v":;'.y:.:i'--.
vien lusti ^oša men nos
sp<>i iesp( .N( negī
tin
tājM ķau
ttitt būs
■^•iīt