. ■ I ■
r- g^da 10.
Coids
anas darbā ne raj,, : sirdsapziņas pārmeL^'^ an-to. Gluži otra*i "J"^' > viņš ar slimīgu";J"^.u
l atealsoties nodan^?"" I ērtībām, i*odot tv'," līdzekļus, doŽ ' 1 nogurdinošos celoin ° '"^ s savu dubulto,-ho dzīvi. Pat pģeat^"-
Vēl arvien^ di?'-
^s^aku' pasaulē, hetitrf 'ĪSU, kas šai lietā V - ^
^ P'l"'g. urbjas savā a nosauc visas tās dažādt
Sienas var klut par i!!'
ieru. atklāšanai Sav^^t I Golda vaļsirdība tad ^-vainas vienīgais mikm Japsfāklis. :
[gada 9. decembrī Riadei U Golds beidzot atzi^bl" >aldos. Viņš saka Nav ļlai izteiktu, cik lielfun ļir mans noziegums." Pj
H- i^meklēša-tadem par bezpartejisko h darbību, Golds vēl pie! saprotams, ka Padomju •)a vai arī tās satelītu ze-" būtu izgājis citādi" priekšsēdētājs pasludi-ledumu, un tas skan: 30 ļetumā. ļ
tikai pamāj ar galvu un ■ pavadībā atstāj tiesas
IJAS AS
N--: tas ir; ja ierēdnim It par lespējairiu. ■
pm^^^a^'^:
fmu: nepārvērstu par ^_neat autu; uzturēlancfe k^:pieprasa,,iai vīza^^
f-paretu uzrādīt ci^^ tKanadu. Kā tādas dk ŗa pieredze, rādījusi 'vis ^u^ķatams īpašums Ka> P.^ nav. tad prasa-^
iīf^?f^?;J>: darba vietas : baznīcas draudzp*;
XatMdejr arī atkarība
hv^uzdod apmeklējamās 1^^^ '^f, dzīves vieta, (īrednis-at^ņīs vīzas iz-J.^sakas dokumentu kar-
|.^a^zimušiPad.l^. • j^at j Tad apmēram nēc ^^esiem var. cerēt sarēmt ^ ■ļ^.ym^Yīzas derīgie .'insir vairāk'atkarīgs^o ^sļa. Garākais dā^ : ķ^^^I gads. Pēc tSm^^^
"^v^a tads der: Latvi- : Jļu pase. Otavas iestāžu ^ ķrsonas apliecība - ar: ^f^i^l gadu -~ un.advo. ^ ^^tara .izdots personības. ita^ aizstājējs ; (afedevitl. : v nej ^kāi, tad. jā Uravel- : yients jr vismaz vēl 2
otrs "velti-n^^^^
.Jidzeklus, varu vēl no-
. ja vīzas pieprasītais no= ,
Aanad nepilnus 4 vai •a^. tad vīzu..droši:vien ; .V
^^Kaut ari viss Dārēiais tiba, Ierēdnis laipni X3iz-Mesniedz Kanādas j^- ^ ;2fs.pieprasījumu ūnl^ «0 apliecību atnāk atpa- ;
droši cerēt saņemt ;Ķfsot robežu.
'^etaju^ vīza netiek iz^ ■ • ersonām, kas ir pieor^^ ŗimigranta vīzu ,už ASV.
IS- raksts . ir rvil«T«;
i pri-
fs-raksts, ir
l^atots uz persomgiem ŗumiem un. iey&pk;in- : ŗ °o.: pārēji^; kas. Aap-^
pieprasījiisi
ĀI. Gaivarls, 2^iagara Fails, Onf.
pķa^ jaunatne-^ietumberlīnē :
iberlīnes sektorā apmācī-funatnē 24. aprīllbijaiaiz» r .rietumu sektoru^Mikot Ķņemieŗus. Jaunieši gā--ļ^inl, saucot .,Arni, ej ma-}'ļWēs prasām miera līgu-vmiera; demonstrācijā" ; apm: 15.000 jauniešu, iefiltrējušies'',franču sek-Rlii rajonā, un savu de-ŗju iesāka tieši darba lai- ;
^demonstrantiem: āp 10 iniešu palīdzējā 'fi?K^Pad. ■ . p sektora, brēcot saukļus J5»s ška.Jruņos, mētājoties ;
nolaupot vienu/Hie^ leistii.; Vairāki-^^toši: ļsektora policistu valdīja - : p, turot ieročus šaušanas ļv^ēmieri nobeidzās ar 14 vadoņu apcietināŠaHU, plauztiem galvās kausieni ^tu_ievainošanu. : šis bi" ļs mēģinājums -izvest ielu pķu Beriinē.^r . ;
Sestdien, 1952. gadā 10. maiiļā
SUSI
3BB2
nnm
KĀPĒC TIK SIRMI TAVI
Mim-imt(ii i^pa^aSms svinēt mātes dienu tad, kad'sa^e ,ļr īstu priekīĻfldai^ m jomai dmībaĀ; Kā
saule glāsta tā m mdte,
nesdama vislielālcor gmtumu, arvien smaida samm bērnam m. m-$iem sp¥iēm cemas'^^M
daudz svešu ;:Ceh putekļu mirmšas rdūsu^^ h^^ gara spēks mūs grūtos hnžos memner stiprinājis — gan lielus, mn mažus\; Un ša/i dienā atmiņā atUāzmo kāda sena ,'imja: ^^Kapēctih sirmi tam mati, mātf'.
Un māte Uiisi a^^ tavu sāpju sniegs.
Vn talak joMtājci meita: -~ Koļoh-iih gwdas tavas a^ ^ Tur sabiruši tavu cie^^^ pelni. — Kāpēc Uk rūgti tavi mutes Mietiņi, mātf i- Ūņ ia/vas fōMs hāpēc^ priežu
R 0 N
V
— Ar šavŌM rolām es tev Udziriājīi ceļu, Ui tavām Uāj^
tu vie
ūn tava mugurayMpēc ta māt? ■
^ Ūz, savas muguras es n^esu piecu Mrnw MUeni. — Kāpēc tu <tienāci,.māt, Icad es priekā tevijaucti,, griMda-jna rādošam laimi? : ■ . ;;
-~ Tie šlimniĀ gultai M tavs mazais brālī-'
iis:gulēja drudzī.; • :: / ■ _, ■ ; ^.. ■.■ ■
Pagāja Musuma hndis, iekams meita tikko dzirdami jautāja kāpēc tū tagad tā em, steigusies^ māt, pa sm^i^ ceļu, mi kalnu, viena; paUf ^ ; ■ ; ; ^;. . • ■ ;,:
___ Es zināju^ ka taviem jaunajiem pleciem uzvēhsies msta, l'O'tn liena pati .nespēj nest" Tāda ir mātes mīlesiWa.
Saule, sev neprasa neķā,\Hin viņās spēkam neviens nespēj pretoties: Austra Andersone\
>'A^>0>OU>f tAl»^ AVVMM Vļ4N0tl tATV/UA»!
V
LATVISKU MAIJĀ VAKARU
sestdien, 17. niaijā rīko skautu un gaidu vecāku padome Sv. Andreja baznīcas lielajā zālē, toroiito.
Pl. 18 sāks griezties laimes loterijas rats, kas nesīs; dažam ļa-bam priecīgu pārsteigumu. Par garšīgām maija: maizītēm un latviskiem cepumiem rūpēsies gai-
vdas.--.;-, ■ ■
Jautrajos priekšnesumos viesus asprā.tīgi izklaidēs skauti un
Labvēli un draugi lūgti apmeklēt šo latvisko vakaru, kura atlikums paredzēts jaunatnes audzināšanās darbani.
^' Māzsķautu..,
• SVINĪGAIS SOLītolVIS ; ■
4. maijā, Šv. Katerīnaš māzskau-tu pulciņā notika pirmais svinīgais solījums.
Solījumu nodeva mazškauti: Jānis Kalniņš, Jānis Baltais, Didzis Bērziņš un Jānis Gulbis. Solījumu pieņēma mazskautu inspektors Edm; Ozols un V. V, Ŗ Plaudis.
Pēc svinīgā solījumā tautieša Kalniņa mājā notika skautu vecāku sapulce, .kurā par vecāku pārstāvjiem ievēlēja G Bērziņu un K. Kalniņu iin pārrunāja skautu vie-iiības turpmāko, darbību.-
•' • ATVADU IMTERVIJA.;: ' : Toronto ,72; Rīgais skautu pulei-ņā vecākais V. v. P. Plaudis' tuvākajā laikā atstāj Toionto, lai dotos pejņā. Darbs) uz kuru tas dodas, vēl nav zināms, bet par:tp viņš 5olās Vēlāk pastāstīt. Kad esam šo to pārrunājuši, es ievaicājos:
— Vai drīkstu lūgt atvadu interviju? — Nu kāpēc nē? Lūdzu—-un mēs sākām:
— Kad iebraucāt Toronto? •^Toronto ierados 1949/ gada
liovembrL —
.— Kura laikā sākāt darboties par pulciņa vecāko šini pilsētā?
Tas bija, ja nemaldos, 1950 g. februārī.
--- Vai ir arī kas sasniegts šais divi gados? :
— Sasniegts ir ļoti ļoti daudz. Kad uzņēmos pulciņa vecākā pienākumus, man bija tikai 5 skauti. Pamazām šis skaits auga. Sabiedrība sāka atzīt, kādā nozīme ir skautošanai, un vecāki neliedza saviem bērniem iestāties skautos. Bet tomēr vecāku atsaucība varēja būt vēl lielāka. Tā, piā šo laiku no nepilna viena kopa esam tikuši līdz thmkbpiem. Manā laikā skautu solījumu" deva 6 skauti ūn 4 skauti sekmīgi beidza kānadiešii kopnieku kursus ar tiesībām piedalīties otrā posmā; Tātad, mēs neesam stāvējuši uz vietas. V
; — Kāds būtu jūsu vēlējums skautu pulcinām, no tā aizejot?
~ Man būtu liels priekš, atgriežoties atkal Toronto, redzēt vē vairāk skautu pulciņā, kā tas ir tagad. Es vēlētos, lai nākošais vadītājs, kas uzņemsies pienākumur pēc manis, gūtu vēl lielāku sabied rības atsaucību. Un māns vēlējums skautiem, lai būtu apmēram tāds pats, kādu: to ir vēlējies Be-den Pauls: ,,Esi pats lāiniīgs un dari citus laimīgus. Cilvēks var būt tikai tad laimīgs, ja vi&š pā 'dara citus priecīgākus."
Lai skautisms viņu pavada jau najā dzīvē!
Sirsnīgs paldies par paveikto darbii; Skauts -
■ Aleksandrs 'Kalniņš .;\
12. maijā uz 80 nodzīvotiem gadiem atskatās mūsu tautiskā Atmodās laikmeta lielā darbinieka Kronvalda Ata meita Milda Sliede, Sliedes kundze dzimusi Tērba-tā 1872. g. 12. maijā; Savu tēvu gan jubilārē neatceras, jo tēvam mirstot meitai ir nepilni 3 gadi. Pār viņu vecāki ir 2 brāļi, kas jau mirijīši. :
iPēc Kronvalda nāves viņa kundze ār 3 bērniem no Vecpiebalgas pāriet ūz Rīgu. Rūpīgā māte nonāk visai grūtos apstākļos — nav viegli uzturēt ār rokdarbiem bērnu pulciņu un vadīt tos skolā. Māte bērnus audzina pieticības un apmierinātības garā, kas kā gaiša saule jubilāri visu rtiūžu ir pavadījusi. .;Ļielā interese mazajai Mildai ir uz grāmatām, bet māte tās nevar atļauties pirkt.
Māte saprot izglītības nozīmi, ko gan bauda tai laikā tikai bagāto ģimeņu 'sievietes. Pārvārot lielas grūtības, Milda nonāk tā laika labākā vācu meiteņu skolā pie stingrās audzinātājas Einnias Reinc, jo latviešu. skolu vel nebija. Skolas stingrā disciplīna ir turpinājums māj ^s audzināšanai. Arī ar mācībām veicas teicami, kāpēc meiteni atbrīvo no skolas naudas. Trūcīgais uzturs ūn apģērbs šķēršļus mācībām nerada. Tā ār latēm sekmēm Milda Kŗonvalde beidz šo skolu ar pamatīgām zināšanām vācu ūņ franču valodā un mūzikā.
Pēc skolas nobeigšanas, jaunā skolotāja M, K. nonāk Krimā krievu ģenerāļa ģimenē, kur bērniem māqā valodās :un mūziku, bet pati mācās krievu valodu. Skaistā (daba, labie dzīves apstākļi jauno meiteni, tomēr nesaista, jo pēc 5: gadiem tā ir atkal Rīgā.
Tanī laikā (1897.) Vecpiebalgas draudzes skolu vada Kronvalda cienīgs pēctecis J. Sliede. Kādu dienu jaunā skolotāja dzird, ka blāķus istabā māte sarunājas ar kā-dlu vīrieti, kūra tembrs iespiežas Viņai atmiņā. Apjautājoties, ar ko tā runājusies, māte ^āka^ ka tas būšot viņas nākošais priekšnieks jaunajā darba vietā — Vecpiebalr gas i draudzes skolā. Tā liktenīgi Kronvalda nieita nonāk tēva. ielīstā līdumā Vecpiebalgā un vēlāk top patīkamās: balss īpašnieka dzīves biedre; Nogurdinošais darbs skola uii sabiedrībā pāragri J.' Sliedi noved (1921. g.) pie Kronvalda Vecpiebalgas kapos. M. Sliede turpina skolotājas darbu un audzina dēlu Jāni un meitu Martu. Tanī laikā Vecpiebalgas draudzes skolā jau ir kļuvusi pazīstama visā Vidzemē\ šis nopelns pieder izci-1iem Vecpiebalgas skolotājiem A. Kronvaldam, J. Sliedēm, J. Paulī-tim, J. Ūdrim un šīs dienās jubilārei Mildai Sliedei. Vecpiebalgas draudzes skola sagatavoja skolniekus tā laika vidusskolapi, tāpēc uz šejieni plūst simtiem latvju jaunatnes. Daudzi no tiem kļuvuši ievēro jaM Latvijas darbinieki, daudzus pazīst pat ārpus Latvijas. Grūti uzskaitīt M. Sliedes skolnieku skaitu, bet lai minam nedaudzus:
bij. Saeimas dep. J. Breikšs, skolu darix P. Breikšs, sūtnis K: Ozols, rakstnieks A. Austriņš, rakstniece Angelika GaiHte, inž. J.; Erteļis, zemkopības departalineņta dir, agr. P. G]!;āvis un viņa kundze Rīgas pils. lī ģim. inspektrise E. Grāvis, prbf. P. Galiņš (Amerikā no 1905. gada), Dr. prof. H. Budulis, Dr. ^ M. Melnbārdis, inž, Melnbārdis, ģenerālkonsuls A. Vanags (Oslo), -glezn. Ed, Dzenis, sūtnis Al-bats, bij, Nac. teātra direktors A. Bērziņš, prof. šīronsud.c.
Pēc 30 raženiem skolotājas gadiem 1927. gadā M. Sliede aiziet pensijā un dzīvo Rīgā pie meitas. Dēls Jānis aizbirauc uz Argentīnu, kur vada lielu? rūpniecības uzņēmumus. Liekas, jubilāres mūža vakars "ir nodrošināts ar skolotājas pensiju, ka dod Latvijas valsts par ilggadīgo darbu. , Bet to pārtrauca karš un trimda. M. Sliedes kundze 1944, gadā, pāŗciešot visas bēgļu grūtības nonāk Vācijā, kūr da žādās nometnēs ižt-aūda bēgļu/ dzīvi.. 1949: gada S.: pārbrauc okeānu ūn tagad ar meitas ģimeni ^i-
zīmi latviešu tautai m mūsu dzimtenei ir devusi. Vēlēsim Dievpalīgu viņas turpmākā dzīvē;
J. ¥andeirs :
. DZIMTA
Ai bērniņi, ai bērniņi, Ģlābāj*t tēvu māmulipuS Jūs Lāimiņa izkaisīja, Tēvs, māmiņa salasīja.
Sēdies, mana māmuliņa, Zej»ajā krēsliņā; Ziema tava sēdēšana, ' Aiigsta tava vaļodiņa.
Degu skalu, degu sved. Tumša mana istabiņa; Ienāk maiia māmuliņa, gaiša
Atsēdies, atpūties. Mana veca ināmuliņsn, Oan tu biji piekusmsi, Mami msim auklēcuma.
ĀTEIDZĪMTEMĒ
Māt,, es atminos tevi kā ziedošu ābeli baltu. Ari mani jau dzīves roka sāk midrabot.' Tu kUm laimē gāji savas dzi-: ves gaitu un tava laime bija tavi bērni un drošā^dzīve dzim-tās zemes sētā un dalīts kumoss, daŖts prieks un Mdas ar dzīves draugu — mūsu labo tēvu.
Man skarbos vējos postīts dzīves gājums. Tik nnm draugs man mīļš un labs, bet auklējums — kā salnas nokosts zieds. Nav- miera, drošībai, nav dzimtām zemes sētas, un tu kā pamesta, bez balsta viena esi.. JKur pieglaudi tu savu simo galva, kad dzīves draugu zauiējusi esi?
Yiss, vi^s^ man sāpes dara.
Mam ķēmot seju mati un tukši smaidīt svešas zemes ļaudīm, kam svešas manas bedū^f
Šai dienā, māt, es sērst pie tevis eju, kā viņās senā^^ dienās dzimtenē, kad satecējām ar dāvamm un balvām, lai godinātu tevi divkārši — fcd mimt māti un- kā jīibilāri ar gadu nastu lielāku ih gadus.
Šī diena lai ir visām dzimtām^ svēta, lai katra māte ir tih mīla tā kā tu, un tētis —- labs un. gādīgs tēvs, tad katrai dzimtai mūža gājums lik tih bagāts bērnu diembjai^ kām atmiņām.
Es sveicu tevi mīļā māte, un- lūdza: pisdodi vainu savam bērnam, kas aizgāja, lai glābtu tihai sevi, tu^ — simtu saitēm sieta dzimtā zemē — nu nesi viena savas dzīves nastu.-
Aizsila Zīlīte
JAUNATNE AUG LATVIEŠU KULTŪRĀ UN SABIEDRĪBĀ
M.. Sliede ar - mazdēlu
vo Amerikas vidusriētumos — Ne-braskas galvas pilsētā Ljnkolnā.
Garie, grūtie darl^ gadi gan viņas augumu ir pieliekuši, matus izbalinājuši, bet mātes dzīvē līdzi dotais pieticīgums, apmierinātība, taisnīgunis, līdzcietība, gaišais garš ir palicis kā stiprs dzīves balstā trimdaslnebalt^ļās ^pienās^ Jubiļā res šīs dienas dzīve pieder mazdēla Andra audzināšanai un aprūpei
Nevar nepieminētj ka jubilāre visu mūžu ir bijusi liela pūķu ko-, pēja, sevišķi labi tā pārzina rožu kultūras un agro ziedu plaucēšanu-Arī šodien viņas istabā netrūkst pašas plaucētu agro .ziedu.
Jubilāre pati un viņas dzīve ir gara dižciltības paraugs. Savā attēlā tā ir līdziīga mums visiem, bet viņas gars ir liels un dižciltīgs, kas mājo tikai retos.
Pievienosimies jubilāres draugu un labvēļu pulkam, kas šodien piemin savu audzinātāju, kādā pasaules malā arī būtu. Lielā pateicībā teiksim siltu paldies par visu ko ievērojamā jubilāre ar savu audzinātājas darbu un dzīves priekš-
Interesantu pasākumu, kā jaunatni ievadīt latviešu kultūrā un sabiedrībā, bijā izdevība vērot Ņujorkas latviešu draudzes pa-mācīgajā svētdienas skolas sa^ rīkojumā pagājušp svētdienu Bētlemas : baznīcas sarīkojumu telpā. ■ ■■-■■^■f^-'-r'-:^^
Lai iepa:|īstinātu un tuvinātu bērnus latviešu māksliniekiem ūn sabiedrībai, draudze bija aicinājusi māksliniekus un sabiedriskus darbiniekus apciemot svētdienas skolas jaunatni.
Mācītājs Zariņš aicināja arī vir 5UŠ dievlūdzējus būt viesiem un draugiem kopā . ar svētdienas skolas jaunatni.
Ja ikdienas steigā lielie parasti mazos pabīda.nost no kājām, tad ir labi. ka vismaz kādreiz pieaugušie meklē un atrod laiku un izdevību būt kopā draudzīgā sabiedrībā ar mazajiem, kas taču saņems reiz mūsu personīgo un mīisu tautas mantpjum.u."
Cik-šādi brīži var būt skaisti, to varēja red:^ēt šai sarīkojumā, kur bērni sēdējā pirmajās rindās, un mūsu dižie ■tautieši tiem kļuva mīļi draugi ar savām dziesmām, deklāmācijām. . spēli un stāstiem, kas bija veltīti tieši šīm iņāzajām latviešu sirsniņām. „Če-teri," atbildēja mazā Rasmina, jaunākā no bērnu pulka, par saviem gadiņieni; un ačteles tai
•lemšu
Baltijas Tautu Federācijas Sieviešu Padome pilnsapulcē 5. maijā ār dažiem papildinājumiem pieņēma- statūtus, ^^ķo bija izstrādājusi iepriekšējā sapulcē ievēlētā komisija.;' ■
.Nolēma iestāties Starptautiskajā Sieviešu Federācijā, kas apvieno 6,5 miljona sieviešu.
Lai popularizētu brīvajā pasaulē Baltijas lautu pašreizējo stāvokli, ciešaniis \m neatlaidīgu brīvības gribu, nolēma deleģēt uz min. starptautiskās federācijas kongresu 110 14_17. maijam Mirineapolē, ASV, savu pārstāvi Oeilmi Raid-metsi. /
spulgoja priekā, kad „lielā tante", aktrise Austra Šteinbcrga— Nāruna, stāstīja par circeņa kāzām, mazā cilvēka, vakara lūgšanu un citām,jaukām lietām.
Bet "tikpat jauna kļuva atkal sirds visvecākai māmiņai dievlūdzēju pulkā/ kad Mirdza Pie-kainīte dziedāja Bruno Skultes dziesmas „Meitene un Zivtiņa" un „Visi desmit" autora pavadījumā, un kad koncertmeistars Eduards Ēiche lika skanēt ^savai burvju vijolei.
Visu to papildināja vēl ciemiņš no tālās tropiskās Guanas —' Dr. med. A. Dargevics, kas ieradies Ņujorkā šinīs dienās un pastāstīja jaunatnei par salu, kur
notiek visdažādākie; brīnumi: lie^ tus tur līst' pāri galvām līdztekus J^emei ko rada taifūni, kas lielos dzelzlkokus (iron tree) noliec līdz pat zemei, bet vēlāk šie koki paceļas atkal augšā; zili raibās ķirzakas, kas rāpo pa sienu un griestiem un izķer visas, mušas un odus. acumirklī kļūst neredzamas, ja uzEec uz dzelten-strīpainām krūmāju lapām, vai arī pēkšņi pārvēršoties vēlamā krāsā, un vēl cita^ interesantas lietas.
Par šiem stāstiem it īpaši priecājās jaunie, kam tie reizē bija arī ģeogrāfijas ūn dabasmācības stunda. īsti svētdienas prieki lielajiem un mazajiem. Skiundēm
ZIEDS LATVIEŠU MĀTEI
(Pārnesums no 1. Ipp.)
Tai baigajā posta pusē, kur arkli un ieroči klusē, tu paliki viena. Māt. — Aiz neziņas tumsas, postā, vēl šobaltdien cieš daudzas, jo daudzas mūsu mātes. Tas neaizsniedz mūsa balss, viņas nedrīkst mūs saukt un meklēt, bīdamās varmācības un tomēr raudādamas par mūsu liMen^i. Tāda mājās gaidītāja: iin asaru lējēja ir Andr. IŠglīša apdziedātā māte: Tā sēd pie loga, gaida, eļļa izdeg traukā. Sirds pazīsi dēla soļus, to mv. Gaudo vējš un suns kaucot pēdas min... . Viņa lūgsnā Dievs, tava zeme deg māte ir visas Latvijas likteņa šūpotāja. No dzīvības lāpas nesējas līdz visas tautas likteņa auklētājai ir gājis augšup latviešu mātes uzdevuma ceļš. Cik vairs mūsu palicis? Tie paši esam izkaisīti visos nebnvās un bnvās pakaules vējos. Lai turam dzīvu kaut daļu senču sīkstuma un- krietnuma sevī. Tos neiznīdēja pārtautošanas gadu simteņi, neuzsūca svešas un naidīgas lielās kaimiņu tautas. Lai jaunā paaudze kustinot šūpuļus ieliek bērnu-pagalvī mūsii senču garu, mūsu mātes valodu, mūsu tēvu- tikumus: Turot to prātā, godinot šodien latviešu mātes, lai pieminam Andr. Egllša pravietīgos vārdus:
: Dzirdu es māmuļas lūgšanu, Sentēvu balsis no kapa: Neliec, Dievs, asinīm asinis ' - . * Mazgāt no latviešu zemes. Izkāpt no kapiem šūpuļiem Lemī, Dievs, latviešiem biiviem!
Domās noliekot ziedus pie Mātes Latvijas pahājes Brāļu kapos, suminot māti, lai atzīstam: mēs mītam svešā zemē, bēt lielu dārgumu mēs nesam līdzi ikviens — tā ir .mātes mīlestība, kas mūsu gaitas pavada un svētī īstenībā un atmiņās. ' '
PATEICĪBA
Toronto Latviešu Sporta Klubs, sakarā ar notikušie|:\: bērnu un jaunatnes svētkiem, izsaka latvisku paldies 1. .Luterāņu- baznīcai par brīvu dotajam telpām, ,3īgas" skautu un „Qaujas" gaidu vienībām, TLB sestdienas skolās skolotājām ūn visiem stendu Ivadītājiein ; un, līdzstrādniekiem par mīļu sirdi un pielikto Tpķu kopējā darbā.-
Valde.
: Bostonas Paukotāju Kopas vārdā izsaku sirsnīgu pateicību Kanādas Latviešu Sportā Apvienībai par dāvāto ■ balvu;. Ziem.-Anierikās latviešu ' paukošanas meistarsacīkstēm un pār sniegto atbalstu Toronto paukotāju starotam .AS^-':^
Tāpat pateicos Haraldam Aiz-.strautam ūn Imantam Krūmiņam pai" materiālo solidaritāti; Kanādas paukotāju transportā jautājuma atrisināšanā.
Zigurds Kakiiņš
SPORTISTI — BĒRNU UN JAU^JATNES DRAUGI
Visiem tiem, kās apkaro sportu .uh līdz ar to cīnās pret sporta organizācijām, 4; maijā vajadzēja :bi:it Toronto .latviešu pirmājo5 bērnu un. jaunatnes svētkos,: ku-. TUS rīkoja; Toronto- Latviešu Sporta Klubs kopā ar gaidām, .skautiem, ba?inīcām. latviešu sko-. lām un ;Diždanci. Labi; noorganizēto un bērniem pārsteigumu bagāto bērnu svētku apmeklētāji ^^ai sarīkojumā guvā pārliecību, ka mūsu trimdas sportā tebi-niēki.; nedoma tikai par. šaurām .un. vienpusīgām sporta .nodarbībām, bet stāv nomodā ; arī pat, .mūsu trimdas- 'jaunatni, kuru, saistot un vienojot, csnšās šaglā-: bāt latvisko; garu, Plašajos svētkos, kur piedalījās vairāk . par
150 bērnu, labi jutās ikviens gan viengadīgais pirmo soļu staigātājs, gan 7-15 g. kanādiešu; skolu audzēkni, jūtot savstarpējo latvisko draudzību un izjūtot to mīlestību, kādu izrādīja stendu va-(jītāji^ — skolotāji, sportisti, gaidas skauti ūn šī sarīkojumā vadītājs TLSK or-dis E. šteinhards. Staro 18 dažāda rakstura sten-diern mūsu bērnu latviskā audzināšana un latviskais gars. visla-bā.k bija pārbaudāms laiv. dainu ūn mīklu steiidā. kuru vadīja^ mūsu nazīstamā . ctnografe rakstniece B. ŠēDkēviča^Ziema-ne un sabiedriska darbiniecē M.. Balduma, un tautas teiku un pasāku stendā, -kuru vadīja skolotāja Līduma, kās. visas pēc. tam izteica prieku par mūsu bērnu un jaunatnes asprātību, mošo latvisko garu, par ķo jāpateicas ve-t cakiem un latviešu skolām.;
Pirmajos bērnu svētkos, bez vēcākiem un daudziem^ sabiedriskiem darbiniekiem,; biJa ieradies arī Kanādas latviešu sporta .'vad. R. Plūme,; at7<inīgi novērtējot Toronto Sporta :Kluba-■darbu.
Līdzīgus svētkus TLSK rīkos š. ģ. oktobra mēn., paredzot / tos izveidot; par tradicionāliem; jaunatnes svētkiem. :
GENERĀLKONS. BRAĪSŌNA BALVAS. {SALDA iTENISAM
■ Latviešu draugs un sporta: cienītais, mūsu ģenerālkonsuls R. N. Braisons dāvājis divus vērtī-cfus ceļojošus kausus Kanādas iatvieši\ 'meistarsacīkstēm galda tenisa, kas notiks 11. maijā To-ron+o. Centr. Y telpās; Latviešu Y Kluba sarīkojumā, ar sākumu pīkst. 12. Meistarsacīkstēs vīriešu un sieviešu sacensībās piedalīsies Ontario un Kvēbekas apgabala labākie spēlētāji, sacen-šnties visos spēļu Veidos. Pie|a-!]īšanās maksas: vienspēlēs . 1—, bet dubultspēlēs $1,50, nokārto-
jamas pirms sacīkšu sākuma. Bez ģenerālkonsula balvāon/ kas paredzētas vīriešu un sieviešu vienspēlēm, pairedzetas arī citas vērtīgas godalgas.^^^-.;-;
MdNTREALAS VOLEJBOLĪSTES VIESOSIES TORONT©
Piektdien, 9. maijā, Toronto, Centr. YMCA*s sarīkojumā, Col-lege ielā 40, Kanādas latviešu sieviešu volejbola meistarvienī-;ba, Moņtreāļās latviešu izlase, pārstāvot Montreālas Starpt. Y kā Kvēbekas meistars, draudzības; spēlē sacentīsies ār Toronto YWCA's igauņu izlasi, kas nesen, pieveicot TLSK,' .kļuva Toronto meistars.':-. '■-t ■'
Vīriešu volejbolā draudzības spēlē sacentīsies Kvēbekas un Ontario mēistarvienības; pirmo reprezentēs ^ Montreālas latviešu spēlētāji, pārstāvot turienes starptautisko Y^ kamēr. Ontario mēistarvienībā ir Toronto Centr. y spēcīgā ūn" • vēl' nepieveiktā igauņu izlase. ;
Interesantās sacensības: sāksies pīkst. 20. Ieejas maksa $0,50.
;Nāķošā dienā, 10. maiiā. .tui--F)at notiks Kanādas latviešu fināla spēles vīriešu; volejbolā. Piedalīsies Kvēbekas meistars MLP B-bas ;sDorta kopa/ Toronto latviešu YMCA'š klubs, Hamiltonas DV sportā kopa „Spartā" uņ Toronto latviešu sporta klubs. ;
J. LACIS AT-KAL MEISTARS
1. un 2. Lieldienēi??; Londonā risinājās Anglijas latviešu ; šacha 1952. g. meistarsacīkstēs. 6 dalībnieku konkurencē spriegās cīņās rnēistarnpsaukumu otro ^adiļ pēc kārtas ieguva J Lācis (Binning-hamas DVF). Viņa sīvākais konkurents; bijā K. Āboliņš, kas ieguva 2. vietu. Jānožēļo, ķa šinīs gadskārtējās latviešu m/s bija mazs dalībnieku skaits, lai gan šāchu spēlē vairāk<:^s latviešu centros kā Bradfordā, Leedsā un Goventrijā.: ;
Meistarsacīkšu tēchniskie re-Jiultāti šādi: 1) J. Lācis 41/2 p., 2) K. Āboliņš 3 1/2 p., 3) A, Anš-
bergs 21/2 p.. 4) A. Abuls 2 p., 5) V.; Priede 11/2 p: un 6) J. Gel-be 1 p..
■J) Lācis uzvarēja ,arr ātrspēles tuŗmrāar 8 1/2 p., atstājot otrā vietā A. - Ansbergu ār 51/2 p.: Uzvarētāji saņēma Sporta . Pārvaldes balvas."
PĀRLIECINOŠA UZVARA
Toronto sieviešu; vienību : sa-;čensībā galda tenisā simtprocentīgu uzvaru izcīnīja Toronto Sporta Kluba galda tenisistes Adminē, Balode. Vikšē un Gāl-vāne, kas turnīrā, kaš sākās oktobrī, nezaudējot iievienai kanādiešu vienībai, guva; 20 uzva^ ras ūn līdz ar to noteiktu uzvaru. I^lškirošā spēlē mūsu galda tenisistes ār 14:7 pīeveicajjanādiešu klubu Ryerson Press, kura sastā-j vā."bija arī Kanādas pašreizējā
meistarē Perkina. Tas ir liels un nozīmīgs panākums mūsu. trimdas sportā, dodot labu liecību par mūsu sieviešu galda tenisa augsto līmeni.
Ar loti. labiem panākumiem Toronto galda tenisistu vīriešu vienību sacensībā piedalās Toronto Sportā Kluba izlase, kas divu kausu izcīņā aizkļuvusi līdz fināla sacensībām, kas drīzumā noskaidros uzvarētājus. Mūsu vienībā spēlē Kūlītis,; Jauņzems, Kazaks.; Zemdegs, Jansons un Velta Ādmine. : \
ČETRAS VIENĪBAS, ČETRI UZVARĒTĀJI Ontario apg. latviešu mēistarvienības spēles vīriešu volejbolā 3. maijā Toronto risinājās tik vienlīdzīgi ,ka pēc sacensībām neviena vienība nejutās uzK^arē-tāja, nedz zaudētāja, ko, priecā-
Amerikas laSviešu paukošanas meistarsacīkšu dalībnieki. No kreisās: Z, Kakiiņš (ASV) — ūzvarēiājs iloreles klasē. A. Lakstīgala (Kanāda) ---uzvarēlāiasviehi^^^^ 3 ieroču vien. cīņās, V. Berģš, R. Ģailīlis, H. Aizstrauis, A. Aizstrauis (visi ASV)VH.Zīchmams (Kanāda). G un J. MuskaSs
joties par mūsu trimdas volejbola augsto līmeni, apliecināja arī Kanādas latviešu sporta vad.: R. Plūme, atzīstot, ka šai turnīrā ikviena vienība varējusi uzvarēt — :četras vienības — četri uzvarētāji.
Spēlējot katrs pret katru 2 setus un vērtējot uzvarētu setu ar
I punktu, meistara godā ar 4 p. tika Toronto Latviešu Y Kluba izlase, kas abos setos: uzvarēja Hamiltonas DV sporta kopu „Sparta" un Sv. Katarinas sporta kopu,: bet abos setos zaudēja Toronto Sporta Klubam. Otrā; vietā, arī ar 4 p., ierindojas Hamiltonas „Sparta", abos setos uzvarot Sv. Katarinu un Toronto Sporta Klubu, kas ar 3 punktiem ieguva 3. vietu, vieveicot Y klubu uri vienā setā Sv. Katarinu. Pēdējā ar 1. p. palika 4. vietā. U:ivarētājas vienības sastāvā bi-i?: Galviņš, šnļtke, Ginovskis. Lioomanis, Simsons un Berg-valds.
Pēc tam turpat notikušā' draudzības spēlē vīriešu basketbolā lietuviešu _sporta klubs „Vytis" ar .68:65 sīvā un vienlīdzīgā cī^ nā pieveica Toronto Sporta Klubu, kas pārmaiņām spēlē raidīja
II basketbolistus. Zaudējot spēles sākumā 19 punktus, mūsu spēlētāji. labāko sniegumu' rādīja 2. puslaikā, tomēr nepaspēja panākt izlīdzinājumu. TLSK vienībā darbojās: Kazaks, Plorinš, Ber.gvalds, Simsons, Pērkons, Freibergs, Jauņzems, Š^kepasts. Circenis, Stostiņš uun Puķītis.
Tenisisti un iesācēji, kas trenera vadībā vēlētos spēlēt un vēl nebūtu, reģistrējušies, tiek. lūgti nekavējoties tō. darīt sakarā, ar tenisa lau.kumiem •. vajadzīgo pieoraslšanu. ,
Jaunieši, kas vēlētos nodarboties ar peldēšanu, vieglatlētiku, volejbolu un basketbolu, - tiek lūgti reģistrēties pie šteinharda.
s»v I uu ^ Vieglatlētiem, sakarā ar tre-
^ A 19' ^ ^ ^i^ia uzsākšanu laukumā, tuvāka FoJo; V. G^a^iiis. 1 ^j^^oj.^^^. ^^^^^
SOKOLU UZVARA
Igauņu sporta kluba'Kalev rī- ; kotā vīriešu volejbola turnīrā Toronto piedalījās čechu vien. Sokoli. lietuviešu sporta klubs Vytis un Toronto Latviešu Sporta Kluba II vienība. Četru vienību sacensībās, kas ritēja sprie-gi un draudzīgi, uzvarēja Sokolu izlase, atstājot 2. vietā Kalev. Ļoti sekmīgi cīnījās mūsu spēlētāji, kas vienā setā pieveica spēcīgo Kalev vienību un pieveicot lietuviešu 'Vytis, turnīrā . izcīnīja 3. vietu. TLSK vienībā bijai Brīvmanis, Freibergs, Ozoliņš, Rozentāls, Kazaks un Circenis.:
NODIBINĀTA TRIMDINIEKU SPORTA APVIENĪBA
Pirms neilga laika Ņuorkā no- . dibināta trimdinieku sporta apvienība ar nosaukumu ,,Union of ' Free Eastern European Sports-. men". Apvienība par savu galveno uzdevumu spraudusi trimr das I sportistu intereš'i aizstāvēšanu un cenšanos-panākt starta tiesību nodrošināšanu starptautiskās sacensībās un Olimpiskās spēlēs. Apvienībai savu dalību pieteikušas 10 tautības. Apvienības pārvaldē par vicepriekšsēdi ievēlēts piedzīvojumiem bagātais Latvijas .sporta darbinieks Jānis Dikmanīs, kas pats arī dzīvo ASV: Apvienībai savu līdzdalību tuv'ākās dienās nodomājis pie- . teikt arī Latviešu Trimdas Spor-: ļ ta Sekretariāts, ■ . .[
Deiroiiā i
Detroitā ar DV Apvienības valdes gādību ir-noorganizēta , Detroitas sporta kopa, kurā jau puclējas 20 dalībnieki., Detroitas . latviešu jauniešu kopas vadītājs ir Gunārs Kalējs.
Pinnais treniņš volejbolā notika svētdien. Ja izdosies nokārtot biežāl^as ļ treniņa iespējas, ir izredzes uzstādīt labas vīriešu volejbola un basketbola komandas, bet valejbolā — sieviešu komandu.
Līdzekļus sporta piederumu iegādei ir saziedojuši paši kopas dalībnieki. Ls.
m
V-:
t
I
i
i
m
' m
i
m i i "I
♦i-
ii
t'.il
Ŗ
m
3-
-1.!
i '
mi
■'I'
.-'ii
\ 'A, I ! '1