4
LATVIJA
Sestdien: 195S. gada 18. aprni
Valdemārs Kroders
PĀRDOMAS KĀDĀ KALNĀ RĀPJOTIES
II. . . . ■ ļpa to es tiku augšup ātrāk un pēc
Brīžiem likās, ka apkārtnē foija; strēķīša stāvēju uz kaut kā, kas tāda kā ,.vecuma smarža", līdzīga, vārēja būt piektā vai sestā kalna tai, kāda izplūda no ģerānijām aiz- ļ terase, no pakājes skaitot. No šīs slēgtās istabās. Pašai dzīvei šeit ļ puses skatoties, kalns slējās vēl nemita gurdums, kāds varētu rastiesļpielūdzamāks, un man nāca prātā no pārmērīgi ilgas dzīvošanas un sveices Everesta kāpēju vadoņa
nodeldēšanās. Tikko Indiju ierau-dzijušais šo gurdumu parasti sauca par atpalicību un kūtrību. Tas bija paviršs vērtējums; iemeslu tās.neatklāja. Indijas kūtrība bez tam arī nebija īsta kūtrība,, jo nesanik-ROja; tā izstaroja mieru. Arī atpalicība, ja labāk ieskatījās, bija ļoti savā vietā'uri ar tiesībām eksistēt. Un ja kaut kas bija' tik ļoti savā vietā kā šīs divi lietas Indi-
jā, tad. svešiniekam nemaz nebija Bez tam pilnīgi savā vaļā; tik ne
vārdi Bombejā, ka „viss atkarājas no tā, kādu pusi kāpjamam kalnam pirmo ierauga". Es apskatīju, savu nobrāzto ceļgalu, un iedomājos i:,z-pīpēt.
: Jā, ja labāk ieskatījās, pati daba te pilnā mērā atbilda tam, kādu . biju iedomājies zemi. — Sausa, veca un vienaldzīga: Vienkrāsaina (smilšu un^ māla toņos), vis-zinīļgi gurda un vēlreiz — veca.
tiesības tās apstrīdēt vai' pat atcelt. Mēs jau arī smietos par indieti, kas bažītos, ka Eiropā dzīvo ,.pārāk ātri".
Es ieķēros kādā akmens punā un pūlējos pievilkties. Neieradušie muskuļi krampjveidīgl un negaidīti atslāba tieši tad un tā, kā nevajadzēja, un es, giļjāmstīdams rokām zāli un sausus ērkšķus, no-'t':aueu pāris metru uz vēdera, tad atdūros kājām pret akmeni un rip-turējos. Mazliet aprasojis sviedriem, ko toniēr ātri žāvēja jautrs kalnu vējelis, es iekārtojos dobumā un paļūrēju lejup uz nesen ie-spridzināto. kalnu ceļu, un augšup, kur man par pārsteigumu, iepriekš nepamanīta uzvijās šaura taciņa, ko nemaz nebiju mēģinājis. Tā likās arī vieglāk kāpjama nekā otra, pa ko.biju nobraucis. Tiesa gan,
sagrožotas zemes es otras pasaulē nebiju vēl redzējis. Saprotams, Ka tagad pēc tam, kad gadu tūkstoši bija pavadīti šāda stāvoklī, neviens vairs : šīs tiesi'tas neiedrošinājās apstrīdēt, un ņipro eiropieti, kas dzīrās plēst,, kasīt un.; spridzināt šo zemi; kā pats savus Eiropas allaž trenētos, masētos, pie cilvēka rokas pieradušos zemes gabaliņus, tā vienkārši nomāca un padarīja smieldigu un kroplīti pašu savās acīs. Vienu zirnekli—tūristu, kas tē šodien bija jau rāpies un laidies, tā pāris gados bija pārvērtusi problemātiķīr-sprukstiņā. Viņš bija izjutis to, ko tagad pats sauca par „par lielo, gudro Indijas kūtrumu'^ un atzinis tā autoritāti (jo citādi.nemaz nevarēja būt), bet ielejā, Indijas dzeltenā klajumā un pilsētā, "Viņš- bija sastapis arī ko
citu. Tas "arī piederēja Indijai, bija tās daļa tikpat lielā mērā kā da bas vienaldzība, taču tam ar vienaldzību nebija nekā kopēja. Tas, jā, tas bija citāds, izraisīja simpātijas, pat siltas jūtas, un tāpēc likās daudzsološs, nelika mieru, jo šķita nesam sevī atbildi. īsi — tie bija cilvēki.
ES ATCEROS MEITENI AR
UZMANĪBU DĀMAS!
Uzaču un skropstu krāsa HENNA atkal krājumā
AUSTRA ŠMĪTS 737 Bloor W,, Toronto. TeL LL
.PAVASARA ZVEJAS SVAIGI
Te es atcerējos gadījumu ar MoLini Devi. Vienmēr, kad es to atcerējos^ man pirmā brīdī likās ka Mohini man pēkšņi stāv blakus un viņas plīvura gals man tiek iepūsts sejā ,kā zirnekļa tīkls.- Tas ir tāds banāls runas veids, es zinu, bet šo sajūtu citādi apzīmēt ne^-varēja. Viņa man stāvēja (varbūt sēdēja) blakus, pie tam tik cieši ka es skaidri sajutu viņas parfīmu — asu- vulgāru, smaržu, ko viņa lietajā nolūkā pievilkt vīriešus. Tū< līt pēc šī mirāža es sajutu karbola smaku un vēl tīrus, gludinātus palagus. Un .tad man allaž gribējās^ šo gadījumu izstāstīt. Mohini Devi... Kā es sākumā biju vīpsnājis un smējies par tavu vārdu, uzzinājis, kas bija šī vārda ^nesēja; Un kā es vēlāk par to kaunējos. Cik ļoti vietā man izlikās Tavs vārds! Mohini Devi... Tas nozīmēja: Dieva bērniņš.
Mohini bija, *teiksim, geiša. Tā viņas sauc Japānā, un šis vārds man nezin kāpēc izliekas labskanīgāks nekā. indiskais apzīmējums.>
Apstākļus, kādos mēs satikāmies,, radīja gadījums; tur nebija nekādas. jēgas. Mohini šķiras meitenes bieži nāca par filmu statistēm .uz studiju, lair tajā laikā strādāju. Viņām maksāja maz;: bet tās allaž bija krāšņi ģērbušās. Tas bija vienīgais, ko sākumā ievēroju. Es biju noskatījies, ka indiešu režisori apgājās ar statistēm rupji, stumdīja tās un nereti uzbrēca, un pats arī trenējos šai^mākslā. Visas meitenes paklausīja un pat bijīgi rāvās kājās, kad režisors ar varzu iz-traucās cauri istabai, kur viņas atpūtās, zemē satupušās. Bet Mohini ne. Tas bija^ nākošais, ko ie-vērojur Viņa palika .sēdot un sev šīs tiesības īsā laikā nodrošināja. Tādās reizēs viņa. izskatījās 'bīstama, un neviens tai'klāt nebūtu ķēries. Kad pievakarēs auto viņas visas atveda un izkrāva studijas biroja priekšā, Mohini panācās līdz logam un ziņkārīgi mani apskatīja. Tad viņa sāka sveicināt. Manu tituli viņa ne zināja nedz ari būtu spējusi izrunāt, bet tāpēc, ka biju baltais, sauca vienkārši par ,.mācīto", pie tam visai muļķīgi izvēlēdamās indiešu ekvivalentu „fa. ķir'*^, kas vienkāršas tautas mutē nozīmēja *tik daudz kā „ubags". Faķiram viņa piekāra „sahib", jo tas nozīmēja kungu. Vārdu sakot es biju „ubaga kungs". Operators tomēr teica, ka meitene nedomājot mani apsmiet; viņas acīs es tiešām esot augsti mācīts^ Tad es prasīju viņas vārdii, un, uzzinājis par „Die-va bērniņu'S lieliski uzjautrinājos ■aiī operators.
Ar laiku man sametās kaiins Mohini grūstīt, un es to negribēju ļaut arī citiem. Viņa vērtās aizvien drošāka un pašapzinīgāka. Mēs sarādām.
(Turpinājums sekos)
Jauniem spēkiem par latvietības saglabāšanu svešumā
Brazīlijas latviešu apvienības darbībā pagājušā gada otrajā pusē bija vērojamas zināmas kri:
Dabūjami visos mūsu piegādes veikalos
ZIVJU ŽĀVĒTAVA BALTIC 10 Widmer St., Toronio, iel. EM 8-
e
Darbību paplašinot, esmu atvēris
(Iļu bloka ziemeļos no DanforthAve) LATVIEŠU AMATA MEISTARS K. RUĢELīS
Pagatavoju dāmu un kungu apavus un izdaru visus apavu labošanas darbus. Eiropas jaunākie apavu modes žurnāli. Rietumu daļā dzīv. tautieši kā līdz šim apavus var pasūtināt, labojamos var nodot un saņemt arī dzīvokli ik dienas no pīkst. 6 vakarā.
Toronto, 120 Russett Ave, tel. ME 2600 (420)
■ 'PIEŅEMU: PASŪTINĀJUMUS- 8
un
: A P Ģ'Ē R BI E M Gloucester St., Toronto, Onī.
Eūpīgs un ātrs pasūtinājuma ižpil-jdījums, vislabākie piederaiņi. Bagātīga angļu audumu izvēle. @l Zemas cenas @
: KATRU DIENU .NO 9—21 '
S. HEIFETZ, NOTARV PUBLIC 143 Oueen Sl„ Wc, Toronio, tel. EM 6-6451
Vecākais ceļojumu un notariāta birojs Kanad& — 35 gadu pie-" redze. Pieredze immigrantu lietū kārtošana, notariālu dokumentu, Kanādas pavalstniecības, vīzu un dokumentu tulkojumu lietas. Rumā krieirisM» vāciski, latvlsM (234)
HiiHiininnfflninHiuiiūim^^
ii
Ja Jūs esat nodomājuši pirkt vai pārdot māj\i, es varu piedāvāt savu godīgu pakalpojumu un padomu izvēlēties rajonu, palīdzēt izkārtot kredītu, lai būtu drošs, ka Jiis nemaksāsit vairāk par tirgus vērtību; paskaidroju arī dažus sīkumus Jūsu pašu valodā
S:s iMvoJQ Toronto iam vesdns 25 sadBs
A. L GARBENS ..
HEAL ES'I;ATE AND BUSINESS BROKEH
1488 DUNDAS ST. W., TORONTO Tel. LO 2738 \ Vakaros HY 1543
iUinUHHUllIUHHUHlIllHniUiHHniHBHHniļMtffl
Tīrīšanas akcija latvija
Ņujorkas vācu avīze „Staats-zeitung und Herold" ziņo^ ka Baltijas valstīs norit plaša vēriena tīrīšanas akcija vietējo komunistu starpā. A'r to stāvot, sakarā arī iekšlietu ministra Novika atcelšana. Maskavas radio drīz pēc Staļina nāves noraidījis Latvijas komunistu partijas sekretāra rakstu, kurā. tas runā par nepieciešamību „iznĪGināt visus trockistus, sociāldemokrātus un cionistus šinī pierobežas republikā Latvijā", Pēc vācu laikraksta ieskatiem šī akcija esot Maskavas tālākais solis, lai rusificētu,;Balti-, jas tautas un.tā nodrošināju krie vū tautas virskundzību Baltijas jūrā.
Anaifabēlisma likvidēšana
.Rīgas radiofons 29. martā stāstīja, ka buržuāziskās Latvijas laikā bijuši 11 prōe. analfabētu. Liels painākums analfabētisma likvidēšanā bijis Padomju Latvijas vēstures grāmatas 1. sējuma publicēšana krievu valodā.
Lieiuvieši uzvar basketbolā
29. rņartā Rīgā beidzās Vissavienības basketbola sacīkstes, Turnīrā uzvarējusi Lietuva, otrā. vietā Latvija, trešā —» Maskavas vienība. Basjketbolā sievietēm 1. Vietu izcīnījusi Maskava, Latvijas sieviešu vienība izcmījusi sesto vietu.
. ■ Pavasaris Latvijas • laukos ■ .
Tukuma rajonā līdz šim vēl nav beigta kulšana ^ tā steidzi-.nāma. Mašīnu sagatavošana pavasara sējas darbiem asi tiek-kritizēta. Savus līgumus ar kol-choziem nav pildījušas Limbažu, Apses, Smiltenes un Gaujienas Mašīnu—traktoru stacijas. Daudzas stacijas nav izlabojušas nevienu traktoru. Pavisam novārtā mašīnu sagatavošajia šādās stacijās: Iecavā, Grundzālē, Pie-balgā, Ružinā, Rankā un Bēnē. Par mašīnu remontu zemo kvalitāti Līvānos Sovetskaja Latvija 21- martā raksta: --Izjaucot kādu traktoru, kontroliere Lo-bastova nav sastādījusi defektu zīm'ējumu, un kad traktors izjaukts — neviens nav zinājis, kādas daļas labojamās. Krustpi-lī, pārbaudot izlabotos traktorus, izrādījies, ka vienam traktoram vēl 13 lielas kļūdas, kādam citam 26 kļūdas.'
Un pārējā Latvijā?
■ Daugavpilī par Daugavpils apgabala tiesas pr-ja vietniekiem izvēlēti agrākie tautas tiesneši — Filippova un Ramut.
Ķemeros 27. martā notika Rīgas rajona skolotāju kcnferen-ce. Ķemeru skolotāja 'Medne referējusi^ ,.Kā veidojas skolēnu marksistiski — ļeņinistiskais pasaules uzskats, mācot literatūru 6. un 7. klasē. Stopiņu pamatskolas pārzine .Fainšteine referējusi par aritmētikas mācīšanu.
Kalnbērziņš, Samsons un Lācis
.bija galvenie runātāji kompartijas centrālkomitejas' 4. plēnumā, kas notika Rīgā 23'. un 24. martā.
Kalnbērziņš aizrādīja, : ka starp valdītājiem darbiniekiem vēl daudzi ir bez speciālās, vidējās vai augstākās izglUlubas, kuriem „zems kultūras līmenis". Kadi-u sagatavošana komunisma ideoloģijā vēl ■ nav apmierinoša.'
Samsons, izglītības ministrs, stāstīja, ka daudzas: skolas aizvien vēl strādā neapmierinoši. Skolēnu nesekmībai galvenais «../iemesls ir vā.jā skolotāju izvēle.
Lācis sūdzējās,, ka Mašīnu— Traktoru stacijās izdarīto . remontdarbu kvalitāte zema. Viņš arī ierosināja: pārbaudīt kolchoz-nieku darba "normas, kuras esot novecojušās. Līdz. ar to paredzams, ka šaj ā vasarā, kolchoz-niekiem okupētajā Latvijā darba normas liks paaugstinātas.
Kādēļ slēdza ceļus?
Galvenā ceļu pārvalde 22. martā paziņoja, ka lielākie Latvijas ceļi tiks ierobežoti vai slēgti kravu transportam. Oficiālajā paziņojumā teikts, ķa tam sa-. .kars ar „gaidāmo ceļu bojāšanos 1953. gada pavasarī". Vai tiešām, mūsu ceļi tā jau izbrau-kā.ti un nolietoti, vai arī celi atbrīvojami sarkanarmijas lielākam transportam? Asfalti.«un oļi ir izturīgi, pret pavasara lietu.
Speciālas atļaujas suņn turēšanai
Suņu pārreģistrēšanas pēdējais termiņš. Rīgā' noteikts uz 31. /martu. Personāmj kas suņus reģistrē pirmo reizi, jāuzrāda všā-di divi dokumenti — m'ājas pārvaldes vai ielas komitejas ap-Jieciba par suņa piederību im apstiprinājums, ka attiecīgajai personai ir atļauts suni turēt.
Radiofikācijas burbulis
Bieži komunistu prese stāsta par kolchozu. radiofikāciju, ar ko saprotama skaļruņu iekārtošana kolchoza sētā .n kolchoz-nieku istabās, lai visiem būtu jāklausās viena un tā pati pārraidītā propaganda. „Sovetskaja Latvija'* 22. marta numurā pastāsta, ka 1952. gada plā.ns skaļruņu ražošanā izpildīts tikai par 0,9 proc (nav iespiedkļūda). Rakstā 'atrodam arī atzīmi, ka ļoti grūti nopirkt kādu radio detaļu lauku veikalos.
zes parādības. Pēc kādas visai dzīvas ..biedru sapulces atkāpās, pat visa apvienības valde. Nav noliedzams, ka arī šim valdes sastāvam bija vislabākā vēlēšanās apvienot visus Braziljas tautiešus kopējam latviešu kultūras darbam, bet Brazīlijas latviešiem, . kā jau jaunajiem dienvidniekiem, asinis kādreiz pārāk āt-r ri sakarst un tie vēlas aizvien pārmaiņas. Tagad jaunajai .apvienības valdei likts tāds stiprs balsts kā vecais Brazīlijas latvior tis Jānis Dieneris, kas uzņēmies valdes priekšsēža pienākumus, neraugoties, ka tas iegājis jau savas dzīves septītajā gadu desmitā. Dieneris ir vecs latviešu emigrants, kas Brazīlijā ieceļojis jau • 1897. gadā no Novgorodas latviešu kolonijām. Viņam ir plaša pieredze emigrantu organizāciju dzīvē un viņš ilgāku laiku bijis arī S. P^ulo latviešu literārās un labdarības biedrības vadītājs. Arī valdes priekšsēža biedrs 0. Lezdkalns pieskaitāms vecajiem Brazīlijas latviešiem. Viņš Brazīlijā ieceļojis 1926. gadā, bijis apvienības dibinātājs un gandrīz ; nepārtraukti; darbojies apvienības vadībā, .tāpat kā 7 tagadējais ■ apvienības kultūras daļas : vadītājs Laimons RudzītiSjv, kas Brazīlijā, kaut gan uzturas tikai apm. 4 gadus, visu šo, laiku bijis arī aktīvs latviešu organizāciju darbinieks. Biedrības sekretārs ir „veclatvietis" Arvīds Pīpe, tāpat kasieris V. Mauriņš. Pārējie valdes locekļi — A.' Švalbe (galv. sekretārs), V. Dunce un V. Paulis Brazīlijā ieceļojuši kā Otrā Pasaules kara bēgļi, pēdējais tikai pag. gadā; no Zviedrijas, šinī- apvienības valdē vecie Braziliias latvieši pārstāvēti sevišķilielā skaitā, kas rada pietiekamu hazi plašākai sadarbī'bj^i ..jai^no-' un ..veco'^ starpā. Tānat vald^ kut)lp. skaita reprezentēti tautieši — baptistu ticības piederieie. Ar to radies pamats atmest daļā latviešu bap^ tistu ieviesušos uzskatu, ka baptistu- ticības piederīgiem, ārpus savas baznīcas citās latviešu • organizācijās nebūtu ko meklēt. Piezīmējams, ka pats tagadējais apvienības priekšnieks ir baptistu draudzes loceklis, un viņa reliģiskā pārliecība nav šķērslis darttoties arī latviešu. laicīgaj ās, organizācijās. Savā uzaicināju-, mā Brazīlijas latviešem jaunais apvienības priekšnieks saka: —^ „Latviešu .apvienība ' Brazilijā. sākot atkal, jaunu darbīibas gadu, lolo dedzīgu un sirsnīgu vēlēšanos apvienot itin visus Brazīlijā dzīvojošos tautiešus un tautietes vienā vienotā un draudzīgā kopā. LAB jaunievēlētā valde ir cieši apņēmusies strā-dā,t tā, ka viņas darbība izpelnītos tādu apliecību, kas pacildinātu mūsu Latviju un palīdzētu: paātrināt jaunās brīvības un neatkarības :• dienas uzaušanu, uļz' kuru mēs taču visi tik nepacietīgi un neapkusdami gaidām." ■ LAB ar šogadu uzsākusi pā.r-reģistrēt visus biedrus un izsniegt tiem biedru kartes. Līdz
VĒSTULE LA NO S. PAULO
šim apvienībā skaitījās daudz tādu biedru, kas gan izmantoja apvienības pasta kastliti savas, privātās. korrespondences saņemšanai, bet. nepiedalījās apvienības izdevumu segšanā, ar biedru naudas iemaksām. Apvie-bas vadība cer, ka ar biedru pārreģistrēšanu noskaidrosies īstenais apvienības biedru skaits, un nebūs vairs līdzšinējais stāvoklis, kā apvienībā gan skaitījās samērā daudz biedru, bet savus pienākumus pret apvienību pildīja maz. Izdevumus cenšas segt *ar. kulturāliem sarīkojumiem. Tā aprīli apvienības koris rīkoja koncertu presblteriāņu zālē. Rosīgi darbojas Daugavas Vanagi. Darbību turpina ari LAB „Daugavas Vanagu" nodaļa. Nodaļas darbība pievērsusies it sevišķi trūcīgo tautiešu pabalstīšanai. Pulkv. Janumam savā laife aizsūtīja uz Vāciju S. Pan-lo latviešu ev.-lut. draudzes ziedotos 7.100.— kruzeiru trūkumcietējiem tautiešiem Vācijā. Puse ziedotās summas sadalīta ka-la invalidiem un puse vecajiem ļaudīm. Sadarbībā ar Novo Odesas 1. baptistu draudzi, Daugavas Vanagu" nodaļa tagad var ziņot, ka draudze savā gādībā uzņēmusi tuberkulozes slimo tautieti Imantu Grotiņu, kas ārstējas Minchenē. Grotiņam piešķirts pabalsts 200 kruzeiru mēnesi uz vienu gadu," sākot ar š. g. 1. janvāa'i. Nodaļa rīko arī regulāras vakarēšanas • ar rokdar^ bu gatavošanu mantu loterijai.
vairāku tautiešu mājās, strp citu ari pie inž. J. Rudzīša. Kaut gan mājasmāte ^. ir . bi:aziliete, tautieši tuļ- atraduši laipnu uzņemšanu. DV mantu loterija notiks maija mēnesī. Aizvien augot DV saimei, ■ pēdējā laikā tai pievienojās vēl pieci' jauni. locekļi, kas nodeva svinīgo solījumu. DV nodaļa- rīko kārtējus biedru vakarus, kas vienmēr bijuši. la-; bi apmeklēti. Pēdējais vakars bija. veltīts mūsu leģionāru piemiņai. Presbiteriāņu baznīcas zālē notika DV latviešu mākslinieku koncerts brīvmākslinieces E. Mekšes vadībā. , Sūtnis P. Oliņš draudzes vakarā S. Paulo tautiešu garīgo aprūpi vada vietējā ev. luf draudze ar māc. J. Mekšu. Nupat reģistrēti draudzes statūti . un draudze' kā pilntiesīgs -loceklis tagad uzņemta „Igreja pvange--lico Luterano' do Brasil" saimē. Martā draudze rīkoja, plkv. Kal-paka piemiņas - svētkus, kuros piedalījās ari mūsu sūtnis Rio da,Žaneiro Dr. P. Oliņš. Par kal-pakiešu- cīņām referēja vltn. V. Krūmiņš. ' Māksliniecisko daļu izpildīja Latviešu apvienības koris un solisti. Draudzes mantu loterija ar tējas galdu deva apm. 5000 kruzeiru ieņēmumu. 10, maija, dievkalpojums būs vel^. tīts mātes dienai, saistot to ar^ referātu- par rakstnieku Rūdolfu Blaumani, sakarā ar Blaumaņa 90. g. dzimšanas dienas atceri. Ar sekmēm - darbojas draudzes svētdienas skola ^ mācītāja mājāv Bērnus iepazīstina arī ar Latvijas ģeogrāfiju un vēsturi. Skolā
Šādas vakarēšanas jau notikušas ļ darbojas līdzi arī agr. A. Grābis. I
LATVIETIS
Praktizējis Latvijā, Vācijā un Kanādā. Sniedz dzemdību palīdzību.
Slimniekus pieņem TORONTO, 404 bELAWARE AVE no 9—11, un no 5—7. Izņemot trešdienas. Toronto, tel. OL 1681.
Ar Harbord tramvaju līdz Halam ielai
ĀRSTE — CHIRURĢE TomHo, 430 Dundas St..W. Tel. EM 6-5798 (pie Hurona ielas) PIEŅEMŠANAS LAIKS 1—4* un 5—8 pp.
RUNĀ LATVISKI UN VĀCISKI (96)
Dr. M ī C H A E L S B A\L K A N I
sieviešu ārsts, speciālists dzemdību palīdzībā (agrākais šefārsts Budapeštas slimn. un Minclienes slimnJicas sieviešuinod. vadītājs) 202 St. Clair Ave W. Toronto (Pie Avenue Rd), RA 9632^ HU 7841 Pieņem no S—6 pēcpusd., trešd. no 3—8 pp.'Pārējā laikā
vienošanās pa' telefonu (84)
Pavēle latviešu vēsturniekiem
30. martā Rīgas radiofons vietējās ziņās (krievu'valodā) stā-jitīja par Baltijas un Padomju Savienības vēsturnieku konferenci Viļņā, par ko minējām LA iepriekšējos numuros. Konferences centrā bijis Pankrātovas ŗe-
Ar ilggadīgu praksi slimnīcās Vācijā, Polijā'»un Šveicē , SPECIĀLISTS IEKŠĶĪGAS,.SIEVIEŠU UN VENĒRISKĀS
SLIMĪBĀS (158) 3537 PARK AVE, MONTREAL, P.Q., tel. HA 7623, Monlreal
Runā vāciski un krieviski Pieņem no 3—9 vakarā
LOTUS ^^^^^^
FOTO STUDIJA
OSKARS A'S M E N I S 1248 MackaY Si., Api. 1
854 BATHURST ST. TEL. KE 3884
@ Griezti ziedi, podu puķes un ziedu sakārtojumi.
® Latviski keramikas izstrādājumi.
@ Telegrāfiska ziedu pārsūtīšana uz citām pilsētām un valstīm.
^ Rožu un pundurābelīšu stādi no latviešu dārzniecMm
ferāts. par Staļina jzteikto_ pa- j^o^žreal P. Q. Pilsētas centrā, matprmcipu ievērošanu vestu- ' ^'
riskā zinātnē. Pārējie referāti bi^ juši par strādnieku kustību Latvijā pag. g. s. beigās, par Krievijas -"saimniecisko "iespaidu uz Baltijas telpas attīstību un par latviešu buržuāziskās nācijas veidošanos. Par pēdējo tematu runājis latvietis Strazdiņš. Radiofonā sevišķi akcentēts, ka konferencē sakopotais bagā,tais ■ ^materiāls atmasko angļu un amerikāņu agresīvo politiku Latvijā pēc Pirmā Pasaules ķaŗa. šis konferences lēmumi — pavēle latviešu vēsturniekiem rakstīt par Latviju tā, kā to vēlētos mirušais Staļins..
Mācības
žikai krievu valodā
,,Sovetskaja Latvija" ievieto^ jusi sludinājumu par mācību uzsākšanu kuģu vadīšanas klasē Rīgas zivju rūpniecības skolā^ Lašu ielā Nr. 15. Uzņem tikai vīriešus vecumā no 15 - 17 gadiem- ar septiņu ^klašu izglītību. Paziņojuma beigās — „mācības tikai krievu valodā". Augstāk minēto ievērojot, mums nav jābrīnās par 23. marta Rīgas radiofona informāciju, ka piešķirti goda- raksti kuģa ,iStreļņa" jauniešiem: .červuchins, Marcen-kovs, Vožņuks, Solovjevs, Bur-kovs un Salučenko. Visi- krievu vārdi. ~ ;
Tel- WE 5543.
Fotografēš'ana sarīkojumos. Gru^ pu un kāzu uzņēmumi. Pprtrejas Foto -pasēm. Foto—amatieri, nododiet savas filmas, attīstīšanai, kopējumiem vai palielinājumiem.
S. L 0 C Ā N S
Izpilda dažādus transporta darbus ' vakaros un sestdienās
LL 9053, Tdrcmto :
L ū D z ur
Ja vēlaties pirkt jaunu FORDA auto — vieglo vai smago — stājieties sakaros ar mūsu firmas ■ pārstāvi
DZIESMU SVĒTKU VĒSTNESIM ČIKĀGĀ
domātos sludinajuņius lūdz iesūtīt UZ sekojošu adresi:
īs Klīdzējs Wo Lakeside Place, Chicago 40, IIL, U.s.A.
Sludlājumta maksa $1.40 par 1 collas telpu (479)
ĒBELV VEIKALS
Bagāta, daudzpusīga, mājas un kantora mēbeļu Izvēle. Dažāda veida elektriskie. aparāti mājas vajadāMm Sakarā ar atklāšanu speciāli pakeminātas cenas Ienāciet m pārliecinieties! Bnnijam krie^isM Atvērts lidz pulksten 8 vakarā
BORLACOFFS FDRNITURE
619 QU££N ST., W., TORONTO, Ont. TEL. WA «812
(496)
1638.BLOOR St., W., tel. OL.2371
(arī vakaros no pīkst. 18—21 un sestdienās no pīkst. 10—13)
FORD - MONARCH
PĀRSTĀVĪBA
CHURCH MOTORS Ltd.
3638 BLOOR St., W., tel. OL 2371
SEWING MACHINE Co Piedāvā plašā izvēlē SINGER šujammašinas. Jaunas un atjaunotas
SKAIDRĀ NAUDĀ VAI UZ NOMAKSU '
Stāji€ties sakaros ar raū.su Toronto SINGER pārstāvi
H. VAITA KtīNGU
kas sniegs informāciju latviešu valodā
SINGER SEWING CENTRĒ
549 ST. CliAIR AVE. \V. Tel. KE. U86, TORONTO (304)