Trešdien, 1953. gada 3. jūnijā
ļogad nebūs latviešu stenda Kanādas Izstādi
^■'«N^'iziietotos; mamiisteFlptus «ae^lK}i»bās.^\h*t: m vēle^^ -turMsr ;»tpaKaļ, ja pievienota pastmarka. :
Ar autora vārdu vai inilciāļietij parakstītajttsr»^ ii^t»-KK> aomas Var an heatbilst redakcijas viedokSiih.
Pārstādīti. dtā, mgsne, holci uz tās sastāvu dažādi reaģē:
daži ātri iesakņojas^ citi ilgi mkuļo, ĪMtvijas ozols visgrūtāk un . visretāk pkmšr'ojas.j ■ ^ >
:^ Kokiem Edzlgs h-cūvek^^ an atšķiras ^no tiem Jir
sam :Ofgdnisko dzīvi .un a^^ vel vairāk aj^mt
fiem^rošanos jaun-ājai videi. PoMiskaM pārmuiņārn icilvēks diez^
ganalri^p Mimatiskām ar lielām grūbām un ne
bez ķermem aklimatizešarm; darM ka ku-
ŗais: jaunākie gados un fiziski stiprākie viegU panes pārmaiņas^ i pmmilža uņ fiziski vājāk aitīstītie piedzīvo grūtības un reizēm \ :\:pietTmvecie indivīdi, pārvietoti jaurwi,jā 'vidēy visbķW^^ :\, smagi deš mi'pat sabrūk. : .
Sarežģījumu gadījumos fizioloģiskie procesi cilvēkā mijas ar ■gongam; norisēm ūn \ tikai aisevišķās reizēs ir; Skaidrs, ķūfiem
no tiem ir. noteikšana; piem., Vācijā angļu zonias nometņu iemīt-
meU:vāja uztura dēļ diezgan ibc; ' tad viņi saņēma papilddevas vai diētai uzturu,-bet daudzi no 1)1-
ņiem ūesaņēma atļauju atstāt Eiropa. Pavisam citur — pm oih
vēka raksturā. — meklējams cēlonis, kad da^i ieceļotāji; jaunajās ;.■ dzīves vietas,, augsti vērtēdami savieš sa^iieguņiūs dzimtenē,■ ar
diploma rokās staigā iestādēm un cenšas p kas viņi ir
:k un ho viņi spēj; het tas mm līdz — viņiem, pm^
kais darīs. Minētie piemēri gan norada tilM iiz damdim izņēr:
nmmem,: kad pārdzīvojumii, cēloņi skaidri saskatānd. Daudzos : citos'gņdljmnp tos ģruH konstatēt; piem., fiziskā darM strādnieks,.; kas dzimtenē to iiavdanjis, saslimst ar sirdi; cits piedzīvo.
■ nervu Sabrukmva;uM, : Ārsti konstatē slimību .un mijv vairākus .'ycū6ms,;k^as daias. Gilvēķs vr; mi ir vēl neizpētītSi
nepdzMs. Tāpēc dmdios,p^^^ vairākuma gadījumos ģmtikon^^^^
[ žiēt vifia pārdzi'i^'ojīiim cēloņus., Protams, latviešio bēglis labi ap-
:/: 22/2ās cēloni, kāpēc viņš nonācis^^V^ un kādas viņa
X atti^^ pret šo. Mpju 4a/iCtas ienaidniekik Tas ir spilgts piemērs, Ms sHrvimiirāfkv^^ domu par dzīvības saglabāšmu, bet .iie:sarežģītākos iekšējos procesus.; piem.;^k^^ uzskatā ;par ša4)čiš džī/ves:mērķi. Parasti runā pār tautibas sagtctbāšanu, dzimtenes attirlvošaml un atgriešanos faņl. Betdai^ ņeapstipnna;' Daudzi trimdinieki tikai visii kritizē, un labākā gadījumā dažus grašus atinet minēto mērķu sasniegšaMif.Mt visa sevi ziedo citam, kas aciimirkli ir gaii labi saskatāms, het' grūti attaisnojams no tā viedokla^kp parasts apzīmēt vārdiem -—. kristir anisms, liumānitāte, tautība, patriotisnis. Liekas, ka Hgķi p^^^ par Sporta Apvienības no-
dzivojumi svešajās zem'ēsun vidē.nav stabili': viņi ir meklētāji, ku- metnes organizēšanu uri lūdza br-ŗu noskaņojums aiJccm^š no; acumirklīgiem piedzīvojumiem un izredzēm viņu apziņā te pārsvarā tagadējais, te atnivņās pm dzirniem un sasniegumiem idnī; viņi jairna^^ vidē mv: iesakņojušies unsavāvāi-:7ņ organismā uh dvēseles
būtiskais saturs pieder citai gara p>dsau^
lei,: Šie pārstādītie individi savā imrumā nepiemērosies jauna-jai videi, jo viņi ir i^akņojušieš citur \m ar visām mķnēm nav ņd turienes parceļarni: tur palikusi tā daba, kas no hērnibas' vi-
■ ņus auklējusi; ar -turieni, saistiU viņu piedzīvojumi uu pārdzii^o-
■ jumi, kas no viņu apziņas nav iziūvējami;tm':gtd'i^im senči, hi-: ŗu garu un nopelnAis, kultūrās veidošanā viņi-nespēj aizmirsi; tur
; ddMziēm pdilčm^M^ kas paliek u^^ tra-
dicijām un gaida aigŗiezaMesdtusc^^ .Lūk te ir pa-
mats' tam,: kas neļauj jadtuečeļoiājiem samierināties ar Svešumu
: un visām ta ērtībām. :^em pō^dm>ōjumAem '''el't-
ģisko vajad<^īi :Apnmrināšami rnāte^ Svešajās, zemēs
/paliek arvienu sarezģUāka mvieiām pai^ gmti iespējama. Ne-; gāfivās ieskaņas cilvēka dvēselē pcmildina viņu atcerēties citu grū-
■J?&ris :;^a72. .dzimtenē, gaukoncenira^^^ nometnēs, kas':ir daiidz / smagākas un pat dzīvību apdraudējušas. Šic:. salīdzinājumi toniēr
maz līdz: Vie'apstiprim viņii:negāi laiākā ga-
•. dl jumā mazina tā intensitāti, : : Tagadējie: iŗimdinielcimiv .Mmesme^
' impar iedzīvoties: jaunajā .vidē,: sajūt ilgas pēc dzimienes iCn rei~
■ zēni:arī ūtgnež^^^^^ jņbūi:ilgām pēc,d^imtenes^
.. riiem, kas' Uja..Spiesti :: ''ūim
būt dūzāda pieeja, tāpat ^^M^ iepriekšējiem, Iet noliegt to gan mv iespējam.. Tāpēc nav jāhnnās, ka ieceļotāju^ orgaiiizāeijas Sm vie-/ iējā.:šahiednba dih.inū pmomdevēju un.,iiiļormādjas iņstitūtiis, : '.tai mazinātu minētās pretesķības:u'n.to ietekrniuz jaunieceļotājiem' .■. :Pāŗceltās svešā vidē personas, atkm no -vecuma, ..rakstura, 'spēkiem, spējām Ain/^itāni īpašībām: dažādi reaģē svešas vi-''' 'iespaidiem, bet nekādā ziņā nav vimaldzlg^^^^^ p'et tiem. .i
Ceturtdien, 28. maijā; Latviešu IfMCA bijļā sasaukusi Toronto latviešu organizāciju pārstāvju apspriedi, ko vadīja YMGAs priiekš-sēdis Ž. Žentiņš, bet protokolēja 0.; Breņķiš no šv. Jāņa draudzes. Visplašākās debates izraisīja; darbā kārtības punkts par Latviešu stenda iekārtošanu Kanādas Nacionaiā ■izstādē:-;-:"
j. Niedra, kas uzņēmies stenda noorganizēšanas vadību, informēja, ka no nepieciešamās minimālās naudas summas $400.00 organizācijas sazīmējušas tikai $102.00. Ar šo sumniū nepietiek un reizē ar to stenda iekārtošanai ir zem jautājuma zīmes. Savas domas izteica visi apspriedes dalībnieki, pie kam noskaiidrojās, ka šogad piedalīties izstādē nav iespējams, kaut gan tas būtu ļoti vēlami. Bet ievērojot to, kā mums jābūt visur klāt, kur liktenis mūs aicina, un akceptējot Ro-zeņberga, Sļavieša un Breņķā domas, ka stenda organizēšanā bez pi:gaņizācijām ir jāieinteresē arī daiļamatnieki, mākslinieki un visi, kam būtu > kāda interese izstādē piedalīties, nolēma tūlīt veikt visu nepieciešamo, lai nākoša gada izstādē latviešiem butu savs stends. Tādējādi organizēšana būtu dibināta pā daļai už veikalnieciskiem; pa dalai uz brīvprātības pamātiem, šadā veidā varētu fast materiālo bfzi, un decembrī, kad īstenībā jau izbeidzas stendu pieteikšana, viss būtu jau nokārtots. Sanāksme lūdza J. Niedru un pārejos stenda organizēšanas komitejas locekļus veikt organizācijas darbu stenda iekārtošanai 1954. gada izstādē. '
Darba, kārtības punktā par vasarās nometnēm, V. Upeslācis informē ja saņāksmij ka sy. Jāņa dŗ. atteikusies rīkot ar Latviešu Sporta ApvienTfc«ū kopīgu nometni, A. Švennes cerība panākt šinī jautājumā saprašanos cietusi neveiksmi. Latviešu Sporta Apvienības priekšsēža biedrs E. Skuj iņš savukārt iri-
bja sākuma rīkos Jāzepa Vītola ļ)iemmaS: vakaru ar; komponista T. Ķēniņa priekšlasījumu. Piedalīsies Dainas feoris, Nagaraš koris un bijušie Dziesmu Varas koristi.
Latviešu Biedrības priekšsēdis aicina orģanizācij as padomāt par bērnu dārza ierīkošanu Toronto lš.t-viešu bērniem, lai tie varētu mācīties latviski pareizi runāt, rotaļāties un mācīties latviešu ābeci. Šis priekšlikums izraisīja dzīvās pārrunas, un visi atzina šīs domas lietderību. Tomēr bērnu dārza ierīkošana saistīta ne, tikai ar telpām, naudu, bet arī ar vecāku atsaucību un piemērotiem audzinātār jiem.Ŗozenbergs no Sporta Apvie^ nībaš liek priekšā bērnu daržā organizēšanā uzsvērt arī tīri praktisko momentu — atvieglināt vecākiem rūpes par bērniem, kamēr vecāki ir darbā; Nolēma, ka Popelis TLB ievadīs zināmus priekšdarbus. Vienojās, ka šai darbā vēlams aicināt talkā skolas pārzini M. Matīsa kundzi.
Nākošo organizāciju sanāksmi uzņēmās sasaukt sv. Jāņa draudze jūlijā sākumā.
KAS DRAUD PAR. I2yj|tRīšA-NbS'NO KARA DIENESTA?
Lietuviešu bij. DP Antahas Rum-ša, 22 gadi vecs, kas tagad dzīvo ASV, notiesāts uz 3 g.: cietumā par toi ka viņš nebija reģistrējies iesaukšanas komisijā.
gānizācijas šo pasākumu atbalstīt. Pieņēma atzinumu, ka divu nometņu pastāvēšana nav nekāds Jaunums, ūn vēlama abU nometņu atbalstīšana. Latviešu Biedrības pr-sēdis Popelis sevišķi uzsvēra, ķa jāvadās ar domu pēc iespējas vairāk latviešu bērniem sagādāt iespējas pavadīt vasaru nometnē. Ja :^mēs to darsim, tad nometņotāju būs tik daudz, ka abām nometnēm būs darba pilnas rokas.
Fār 18. novembra svinībām V. Upeslācis ziņo, kā rīcības komitejā iesaistīti: ļ. Jarikbvskis noDV; Arājs no Baptistu draudzes, J. Niedra no Kātoju draudzes. Ozoliņš no Toronto Sporta Kluba, Roze no sv. Andreja draudzes, Breņķis no sv. Jāņa draudzes un Pētersons no Latviešu Biedrības. LNAK savu pārstāvi, kas būs organizācijas ko-m itēj as priekšsēdis, izraudzīs 5 ^: j ū-lijā.
Tālāk LNAK ziņo, ka Kultūras Nozare oktobra beigās vai novem-
ICkusīsimies pirmdienas
Sž, Kkterinas raidīSāju,
DV informācijas nozares noorganizētā radio raidījumu^ sērijā par apstākļiem' aiz dzelzs aizkara gan kādas hokeja sacīkstes pārraidījuma dēļ iesākās vienu nedēļu vēlāk par paredzēto termiņu, bet pēc ..tanī raidījums sekojis raidījumam bez jebkādiem traucējumiem. Katru pirmdienu pīkst. 10 vakarā, raidītājā GKTB (Viļņu garums 620) ir skanējusi kādā latvieša, pāris reizes arī l^āda igauņa vai lietuvieša balss, kas stāstījusi par pieredzi un apstākļiem zem komunistu varas. Klausītāju saimej ' ka ar katru raidījumu augusi, ir dzirdējusi liecības par izglītību, skolām, .'jaunatni,. darba :ikdienu fabrikās; strādnieku stāvokli un dzīves standartu, sievietes lomu un vietu boļševiku pasaulē, tāpat arī par kustības ierobežojumiem, nedrošību un boļševiku sistēmai atbilstošu tiesiskās iekārtas izveidojiimu, tiesām un likumu aizsardzību. Vēl paredzēti raidījumi par lauksaimniecības stāvokli, reliģiju un baznīcām, pie_kam šis raidijuniu posms noslēgsies 8. jūnijā ar de-portā.cijām veltītu raidījumu. —
Klausītāji, kam pie šiem rai-dilumiem būlū .kādi vēlējumi vfii priekšlikumi/aicināti rakstīt (angļu valodā) The Secretar ry. Junior Oliamber of Coihmer-c®, c/o tebnard Hotel, SJ. Ca-■l'liarineSi-'OnS. ■ ■'■.^
JAUNS UTVIEŠU INŽENIERIS
Alvis Ēvalds Ķraulis
Apbrīnojamu cildinājumu pelnī tie mūsu jaunieši, kas skarbās trittidinieka; gaitās neapsīkst uzņēmībā censties pēc plašākas izglītības; Dzīvojot sveša zeme, svešos ļaudīs, šis uzdevums ir saistīts ■ ar nesalīdzināmi lielākām grūtībām, nekā tas bija mūsu brīvajā dzimtenē. Tomēr latviešu jaunatne savā senču sīkstumā kāpj nenogurdama zinību kalnā. Un ik katru gadu mēs sveicam jaunos censoņus, kas nobeidz svešzemju universitātes.
Kā spilgts pieinērs tam ir uz-
Kam ir laba sirds lin āpņeihšaiiās palīdzēt TBC slimiem Vāciļ
Plkv. V, Jan^ Amerikā ieradīsies augusta mēnesī
: DV KV priekšsēdis P. Balodis ļ cināts art dziedones koncertu tur-no Vācijas saņēmis ziņu, ķa DV priekšnieks plkv. V. Janums, lai apmeklētu Daugavc-s Vanagus ASV un llanadā, iebriauksanas vīzu cer saņemt pēc pāris mēnešiem^;! ■
PAPLAŠINĀTA LNAK VALDES SŽDE
LNAK r paplašināta valdes sēde notiks 5. jūnijā, pīkst. 7 vakarā Sv. Andreja baznīcā Carl-ton un Jārvis ielu stūrim Toronto, ar šādti darba kārtību:
Ethriic Council darbs. Brīv-kalnes koncerts. A.drese Viņas Majestātei Itaralienei, Elizabetei II Latviešu sfends Kaniadas Nāci onālā izstāde. 18. noveiņbriSi Baltijas Pētīšanas institūts. Tautas augstskola. Jauni darbinieki. Informācijas sapulces. Ziņojumi. Dažādi jautājumi. .
: Sniegt pārskatu jarP; Brīvķal> nes koncertu Toronto, uz sēdi ai-
nejas Kanādā protektora LNAK pilnvarotais, ihāksl. E.. Keišs. ,
JAUŅIEstJ NOMETNE
Sv. Jāņa ēv.-lut. Latviešu draudzes bērnu un jauniešu nometnei Saulainē jūlija un augusta mēnešiem vajadzīga saimmece — kopr galda vadītāja. Alga p€c vienošanās. Kandidātes lūdzam pieteikties pie māc. A. Lūša, 50 Dewson St., tel. LO 2510.
Saulaines pārvalde
• PATEICiBA
Izsakām savu sirsnīgāko pateicību operdziedātājai Paulai Brīvkal-nei par koncertu un ziedojumu Latviešu Sporta Apvienībai Kanādā bērnu vasaras nometnes vajadzībām. Tāpat pateicamies arī māc. A. čopam, Gaujas Gaidu Vienībai un visiem pārējiem techniskā darba darītājiem, kas mīJU sirdi veicinājuši koncerta labo izdošanos.
'vv' r LSAK
DARBS un BEZDARBS
steidzīgi vajadzīgs 30-40 g. v. mašīnists, kas prot strādāt .par virpotāju un frēzētāju. Zvanīt KI 4476, prasot pēc Tonija.
G6uiirigas sanatorijā ārstējas pavisam 102 latviešu slimnieku. No 4iem 18 ir loti grūti slimi un 12 slimnieki pārcietuši smago operāciju —- Ihoroco plastic. Sa-naioriias uzturs ir pārāk trūcīgs un vienmuļš, lai varētu apmierināt izoperēto un smagi slimo prasības. Ir nepieciešams uztura pastiprinājums uri smagi slimo apgāde ar svaigiem c»ugļiem, jo citādi operācijās pārciestās mokas būs veltīgas.
Komitejas līdzekļi ir pārāk niecīgi, lai pilnībā varētu veikt šo tik ļoti svarīgo uzdevumu.
Es pateicos visieŗn par lidzši-nejp palīdzību.
$irsngi pateicos Saskačevanas laiviešifem par krusttēva pienā-kufiria lizņemšfvnos 5 saii^torijā vientuļiem slimniekiem^ bij» ka ravlriem. Sirsnīgi paiĢicos Mon-treālas DV hpdsdai par naudas pabalsta piesūtišari^ $115.— apf-mērā un būšu pateicīgs kairam, kurš sniegs savu palīdzīgu roku slimieni bezdzimtriiekiem Vācijā. Rakstīt lūdz uz csdiesi:
Latviešu komitejai, Sas&atosium Gauting b.VMuenciien.
ņēmīgais jauneklis Alvis Ēvalds kraulis, kurš šinīs dienās sekmīgi nobeidzis Mc Gilla universitāti Montreālā, iegūstot B. Eng. (mēchanikas inženiera) grādu, i Jaunais inženieris dzimis Rīgā» i 1928. g. 28 .jūlijā: kā amatnieka ^ dēls. Pēc pamatskolas beigšanas 1942. g. iestājies Rīgas valsts ļtechriikumā. 1944. g. kopā ar ve-i cākiem emigrējis uz Vāciju, kur i turpinājis : izglītību Eslingenas ! latviešu ģimnāzijā un to sekmīgi iabiturējis 1948. g. šai pašā gadā izceļojis. uz Kanādu un pēc II-gunia gada nostrādāšanas zelt-rakstuvēs uzsācis studijas Mc Gilla universitātē, kuru beidzis pēc 4 gadu sekmīgas studēšanas š. g. 27. maiiā.
Par savāni studiju gaitām un nākotnes nodomiem centjgais jauneklis paskaidro: ..Materiālās grūtības tik skarbi neizjūtu, jo ari vecāki mani atbalstīja, tāpat arī pats strādāju studiju brīvlaikā, bet studēšana pati par sevi jau prasa lielu izturību, bez kuras nebūtu sekmju. Reizēm ir bijis no daudz kā jāatsakās, lai tikai veltītu galveno uzmanību studijām v.. Tomēr atlicinājis • arī brīvu laiku, it sevišķi to veltot sportam.'
Esmu. tagad pieņēmis darba piedāvājumu Montreālā „Domi-nion Bridge" kompānijā, kuĶ 'strādāšu mēchanikas nodaļā."
Jaunais inženieris ir arī aktīvs sportists. Ar savu spēles māku palīdzējis mūsu Montreālas sportistiem kaldināt spožas uzvaras • volejbolā, spēlējot Kvebe-kas meistara Internacional YMCAS vienībā, it sevišķi sevi parādot kā izcilu basketbolistu,' jto trīs gadus no vietas iedalīts Kanādas latviešu basketbola izlases vienībā.
O.- Kļavenieks
ģenerālkonsuls
Mr R. N. BRYSOI
Toronto. Tel. EM 8-1688 320 3AY ST.. KOOM' 1304
konsuls
VILIS fOMSORS
MONTREĀLĀ, P. 0. 5210 VICTORIA AVE, APT. 10
Tel. AT 7798
% Trešdien, 27.' maijā 7. klases vecāku sapulce bija pulcinājusi necerēti daudz dalībnieku, pāri par 80 proc, Skolotāja G. Kalniņa sniedza informāciju par plānotā izlaiduma akta svinībām. Ja, diemžēl, jākonstatē, ka organizācijas skolas veidošanas darbā ir stip-ri pakūtras, tad ar gandarījumu jānovērtē vecāku atsaucība un ga-
V P I L N S A P U L C E M 0 N T R E-A L A
V DV Montreālas nod. biedri 19 aprīlī pulcēj āš kartē jā pilnsapul cē, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar nodajas-^larbību, un iepazītos ar CV izstrādātiem noteikumiem DV darbības saskaņošanai.
Pilnsapulci ar īsu uzrunu atklāja nod. valdes pr-dis J. Zariņš pieminot Kurzemes kapitulācijas 8 gada dienu uņ 15. maija svarīgo nozīmi latviešu tautas dzīvē, uzaicinot .sr īsu klusuma brīdi atčefēties mūsu balto prezidentu Dr. K. Ulmaņi un latviešu ■ leģionārus, kas lori-tuši pār tēvzemi. 1.
Par sapulces vadītāju ievēl, īC Dekšhi^ par sekretāru E. Skujiņu.
Pec iepriekšējās pilnsapulces protokola pieņemšanas seko valdes priekšsēža J. Zariņa vispārējs ziņojums par valdes darbību. Pag. gada budžets izpildījies ar 30 proc. uzviju. Aprija mēnesi izdarīta plaša ziedojumu vākšanas akcija. Darba veikšanā vislielāko iniciatīvu parādījuši dāmu kopa, priekšnieces M. Putniņas vadībā. Ziedojumu akcijā savākti $422.75.'
Valdes priekšsēdis ari ziņo, ka
šai vasarā sagaidāma PV^ pr-ka pl-kv. V. Januma viesošanās Kanādā, un paredzams, ka DV pr-lcs apcie nios arī DV saimi Montreālā.
Par aprūpes daļas darbābu ziņojumu sniedz O.. Zeltiņš. Budžeta gādā aprūpei ieņemti $341.03, izdoti $283.38. Nodaja regulāri aprūpē 2 trūkumcietēju ģimenes Vācijā. Nosūtīts vienreizējs ziedojums- $15 Lāčplēšiem Vācijā. Jaunā darbības gada sākumā nosūtīti $115, Gautin-gās sanatorijai. Sniegts pabalsts Montreālas slimnīcas atrodošiem tautiešiem: J. ī^ulciņam $50 un E. Reicholdam $20.00, Invalidu namam ienākuši ziedojumi $290.50 apmērā, kas nosūtīti pV KV.
Biedrzinis un sarīkojumu daļas vad. O, Strazdiņš ziņo, ka nodaļā pašreiz ir 135 biedri, 93 vīrieši un 42 sievietes. Budžeta darbības gadā nākuši klāt 33 jauni biedri. Uz ci-
darbības gada sākumā notikuši 4 sarīkojumi, no kuriem 3 rīkoti kopā ārMLPB-bu.
Kasieris A. Sproģis savā ziņojumā paskaidro, ka budžeta gadā ie^ ņemti 3.591^76, kas ir $811.76 vairāk kā paredzēts. Izdoti $3.402.35. Tīrs atlikums budžeta gada noslēgumā, 24. februāri $189.41. Pāšrei zējāis kāsēs stāvoklis $640.
Grāmatnīcas vad. 0. Zilkalns iepazīstina ar grāmatnīcas materiālo pusi, uzsverot, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo darbības gadu grāmatnīcas apgrozījums ir jūtami pieau-dzis.
Rev.: komisijas pr-dis Ķ. Tirzītis iepazīstina pilnsapulci ar rev/ kom. ziņojumu, novērtējot valdes Uņ grāmatnīcas darbību par sekmīgu.
Tālākā sapulces gaitā LA pārstāvis. Uri DV Biļetena redaktors Kanādā, dedzīgos vārdos aicināja nod. valdi un pilnsapulces dalībniekus iespējamiem spēkiem atbalstīt py Kanādas laikrakstu ĻA un DV Biļetenu, uzsverot, ka ikvieiia DV nerakstīts pienākums ir abonēt sa-' vas organizācijas izdevumus.
Izskanot debatēm, uz sapulcēs vadītāja ierosinājuma, pilnsapulce izteica valdei, grāmatnīcas vadītā^ jam un dāmu kopai'pateicību par veikto darbu.
tām nodaļām pārgājuši 6,.izstāju-7 Pilnsapulce pieņēma jaunā dar
šies 2.
Budžeta gadā noorganizēti 9 sarīkojumi, pie kam viens kopā ar MLPB. Kopsummā sarīkojumi devuši $427.31 tīra atlikuma. Jaunā
bības gada budžetu $3065.00 apmērā. "
Apspriežot noteikumus DV darbības saskaņošanai, izraisījās plašas debates. Resuramējumā pilnsa-
pulce vienojās apskatīt tikai svarīgākos noteikumu punktus. Ieteikumus atstāja izstrādāt nodaļas valdei. ■- ■;■ :.
Par š. g. 18; janvāra pilnsapulcē iiodibiņātās akc. sabiedrības (Ltd) darbību ziņojumu sniedza Ltd. komisijas pārstāvis O. Krādžiņš, iepazīstinot pilnsapulci ar izstrādātiem statūtiem, tāpat arī sniedzot tuvāku pārskatu par Ltd. domāto izveidošanu un juridisko stāvokli.
Par janvāra mēnesī notikušās delegātu pilnsapulces norisi uri pieņ^emtiem lēmumiem, ziņojUmu sniedza nod. delegāts J. Ļavs.
Sakarā ar paredzēto ārkārtējo delegātu pilnsapulci DV pr-ka V. Januma viesošanās laikā, DV Montreālas nod. pilnsapulce nolēma taupības nolūkā, delegātus uz ārkārtēju delegātu sanāksnii nesūtīt.
Pilnsapulces beigu daļā. O. Kļavenieks aicināja dāmu ķom. dāvināt nodaļai karogu, nod. 3 gadu darbības atceres svētkos.
O.Ķļaveniekš ierosināja arī atbalstīt latviešu ģimnāziju August-dorfā, Vācijā, kā arī nodot nodaļās artavu dramatiskos apstākļos bēgļu laikā mirušās latviešu bēgļu meitenītes Ineses Nīces kapa pieminekļa celšanai Gotlandē.
Pilnsapulci nobeidza ar īsu klusuma brīdi, pieminot no šīs zemes gaitām aizsaukto DV Montreālas nod. biedru, leģiona cīņu dalībnieku Aleksandru Tirziņu.
Pilnsapulces dalībnieku skaits
tavība uzņemties arī materiālus upurus, lai izlaiduma akts: varētu notikt pietiekami svinīgi un absolventi tiešām justu šī notikuma nopietnību un svarīgumu.
Izlaiduma akts, kā jau ziņots, notiks svētdien, 7. jūnijā,'pīkst. 15.00 sy. Andreja baznīcas zālē. Daļa organizāciju ir ziedojušas grāmatas, bet Latviešu Spprta Apvienība Kanādā, līdzīgi iepriekšējām gadam, trim labākiem skoln, piešķirs brīvu vasaras nometni. Skolas vadība cer, ka ari tās organizācijās, kuras vēl nav ziedojušas grāmatas, tās vēl ziedos un nodos līdz š. g. 3. jūnijam. Tāpat pieteikšanās svinīgā mielastā, iemaksājot 40c un apsveikumu pieteikšana, izdarāma līdz tam pašam datumam pie skolotājas Slaviešas, tel. MI 5295.
Skolas vadība ir iepriecināta, ka skolnieki pārbaudījumu gatavošanai pieiet ar lielu interesi, varētu pat teikt, ār prieku. •
Ari jaunāko, klašu audzēkņi un daudzļ mazie ^vus vecākus lūguši atlikt kārtējos svētdienas izbraukumus, lai varētu piedalīties 7. klases izvadīšanā.
Ieejā aktā ir brīva, un skolas vadība cer, ka latviešu sabiedrība un organizācijas būs atsaucīgas un. kuplā skaitā piedalīsies svinīgajā aktā uri sekojošā launagā.
. © Latviešu Sporta Apvienības vasaras nometne, kā tas jau agrāk ziņots, šogad būš sv. Andreja draudzes lauku īpašumā, tikai 30 jūdžu no Toronto centra un 18 jūdžu no Hamiltonas. Nometni rīko LSAK viena pati. Nometnes atklāšana nolikta uz 5. jūliju un tā paredzēta līdz 30. augustam. Dalības maksa būs zemāka nekā pagājušā gadā, jo zināmus ietaupījumus dos trānspor» ta izdevumu samazināšanās, Bēi:-nus noīrietnē. uzņems, sākot ar 5 gadu vecumu^ un viņu uzraudzībā darbosies piedzīvojuši audzinātāji un ārsts. -i Bērnu vecāki lūgti bērnus pie°
nebija liels, bet tā noritēja lietišķās pārrunās.,
Par sapulces vienprātības garu un vērtīgām debatēm pateicība pienākas sapulces vadītājam^ kā arī sapulces dalībniekiem par veltīto uzmanību sapulces gaitai!
O. K.
teikt pa telefonu: Ē. šteintiardam LA 4028, i. Kāpostiņarii KI 0328 Drīzumā LSAK sniegs pilnīgu informāciju par nometnes dzīves apstākļiem un par visu, kas nomet-ņotājus var interesēt.
Tālāk Latviešu Sporta; Apvienība lūdz organizāciju pārstāvjus un interesentus' uz sanāksmi pirmdien, 8, jūnijā, ŠV. Andreja baznīcas telpās pīkst. 19.30, kur darba kārtībā būs vasaras nometne.
Vecāku sanāksmi Apvienība sa-iauc sv. Andreja baznīcas telpas pirmdien, 22. jūnijā, kur vecākiem sniegs sīku informāciju par .nometni, un tiks ievēlēta arī vecāku padomē noriiētnes pāri^audzīšanai. Sanāksmes sākums nolikts pl. 19,30.
Nometnei savu atbalstu apsolījis ari mācītājs A.Čppš. ® Trešdien, 27. maijā sv. Andreja baznīcas zālē Latviešu Sporta Apvienība Kanādā bija paspējusi noorganizēt P. Brīvkalnes koncertu, kas ari īsajā laikā, kāds bija or-ganizētāju rīcībā, tomēr bijā pulcinājis pārpildītu zaļi. Pusi no koncerta skaidrā atlikuma māksliniece ziedoja Sporta Apvienības bērnu vasaras nometnei. ® Jāņus latvisku tradicijū garā nodomājusi rīkot Toronto Gaidu Vienība. Tuvāka infd^mācija sekos. (§ Pagājušo, pirmdien no Ar-r«pntTnas,, Buenosairesas, Toronto ieradusies aktrise Lonija Vasa-riņa. Viņa. atbraukusi šeit ar savu 9 gadus veco dēlu,, bet vīrs Argentīnā miris traģiskā nāvē. L. Vasarina bija plaši pazīstama un iecienīta Daugavpils teātra aktrise, bet trimdā viņa spēlēja Austrijā, (jlāzenbacļhas latviešu teātrī.: Ar %. .Vasariņas ierašanos daudz iegūs Toronto teātra māk-1as draugi, bet pastāvošajiem trim teātriem būs liela cīņa, kurš iegūs šo vērtīgo spēku. @ Izrādās, ka Toronto. pilsētas bibliotēkā atrodas. vairāki J. Vītola darbi. Starp tiem — 1) Trois Reminisences, Op. 43: Pie jūras,' Šūpuļu dziesma un Polka „Pas melancolique", 2) Klavieru sonāta Op„ 1, Si-b minorā* un 3 klavieru pre'līdes op. 30, si-b minorā un mi minorā, atsevišķās burtnīcās. 3) Mazurka op. 9 "kr. 1 sol minorā un Prelīde op. 10 Nr. 1.
^ Akciju sabiedrības Maple Con-,struction Ltd. vadītājs lietuvietis Slenis iesācis 10 būves, bet tās ne-pabeidzis, bankrotējis un pazudis no Toronto.
Uzņēmējs bija kreditējies dažādās vietās par $90.000.00 - un bez tara no lietuviešiem, akciju īpašniekiem, saņēmis Vēl ap $7000.00.
Vairāki akciju īpašnieki zaudējU' ši visu savu ietaupījuriiu.
māksliniecisko sarīkojumu kalendārs toronto
7. jūnijā, svētdien, pīkst. 18.00 brīvmākslinieces M. Tūteres audzēkņu vakars Toronto sv. Trīso vienības baznīcā. 28. jūnijā, pīkst. 7.00, sv. Andreja baznīcas sarīkojumu zālē, Vērās Keišas H latviešu baleta skolas Toronto, otrais audzēkņu vakars, piedaloties skolas paidagoģēi ar 20 audzēkņiem. Pianiste Edīte Timermane.
CITI sarīkojumi
§. jūnijā balle ar mākslinieciskiem priekšnesumiem, 22 ^ CoUege DV sarīkojumā.
6. jūnijā, pīkst. 8 vak., TLB telpās, 198 Osler ielā: jautrs Sest-d^snas vakars lauku klētiņā.
7. jūnijā, pl. 5 E. Pērkones referāts «Mūsdienu veselības un skaistuma kopšana" ar pēcpusdienas tēju, DV dāmu kom. kopā ar Dainas kori. '
lasītāju vēstules
VIENU VAI VAIRĀKAS BIEDRĪBAS
„Laika" aptaujā lielais balsu vairākums izteicās, ka tur, kur jau pastāv kāda organizācija, nav vēlams dibināt vēl jaunas. •
Latviešu kolonija Vilimantikā / pastāv tepat trīs gadi. Līdz šim' kolonijas kā: reliģiski garīgo, tā sabiedriski laicīgo dzīvi vadīja tikai viena organizācija — draudzes valde kopā ar draudzes svētdienas skolu. Jāsaka, ka šos pienākumus minētā organizācija, sevišķi pēdējā gadā, ir veikusi labi.
Bet ir kāds vecs atzinums, jo „lai cik labi arī cilvēks ko darītu, no viņa vienmēr prasīs darīt. vēl labāki", šīs atzinās iespaidā Vilimantikā pēdējos 3 mēnešos ir nodibinājušās un darbību atklājušas veselas 6 jaunas organizācijas: Latviešu b-ba patstāvīgs koris, jaunatnes pulciņš, sporta pulciņš, dāmu komiteja un dramatiskā trupa Mitrevica vadībā.
Nekāda savstarpējā plūkšanās līdz šim sabiedriskās dzīves fonā nav manāma. Katra organizācija kopējo darbu- padara bagātīgāku un sacensība ir tas neredzamais, bet spēcīgais motors, kas sabiedrisko dzīvi ne tikai veicina, bet .ienes tanī dažādību un spraigumu.
Daudz dzirdētā un atkārtotā: formula par vienību un vienotību ^ ir piemērojama tikai tur, kur ir divi unvairāki, jo vienu vienot nav vajadzīgs un viens parasti arī ir vientuļš, garlaicīgs uņ neauglīgs. Kā mazie strautiņi un nelielās pietekas izveido varenu straumi, tā ari vienā virzienā daudzpusīgais sabiedriskais darbs nāk tikai par labu kopējam gala mērķim.
Cerēsim, ka Vilimantikas latviešu strautiņi tecēs vienā virzienā un ieplūdīs lielajā Latvijas atbrīvošanas cīnu upē.
m
'i'
I'
Trešdien, 1953.
SOOĀl
Jā grib uzturēl kārtu, kas iedzīve nepatīksina (un sļ tai acīmredzot, tļ tā nav īstenota bi tā pastāv, tur ts līdzekļiem), tad^ terroru ar faktisļ iedomāto pretini^ iznicināšanu.
Valsts vaii kā „kroņa" darbs n| no tā izvairās, p£ maza bēda un int(i tuvu ne sirdij, nd tādēļ smagi sodi I vai paviršību dj mantas bojāšanu Ja strādnieki un izvēlēties daiļ tu, ja viņu jaunil savas izglītības vi( gara tieksmēm tad izjuktu visa ^Kavējoties iestātc līgs sabrukums, saimnieks nevar Vergu darbs ii darba ražības cc uzmudināšanai liel nus, kā stachānoļ ko sacensību, saiļ du'V dažādiem ell Bet sociālistiska visa jau minētā, nāšanā sacensties! riskās iekārtas v« sai pasaulei, ka rēnākus darbus, kās valstis, ka U nes un lieliski pārveidošanā." tas nav sasniedi jau ne sociālistisi rokratisms neprc daudz darba spēl rā laiž darbā saļ tiesu aparātu uļ noziedzniekiem gūst miljoniem strādā pavisam Ka tās augst nās parādības, domju Savienībļ ļauna varmakaļ na, Maļenkova ■ gudrojums, bet kas valsts būtis parādība, to sļ i loģiskā lietu gaļ prāts un iedziļ ma īstenošanas nājumu pamato] ki pētījumi.
TRI
saulainā!
pu pazemini
paaugsj
Amerikas Lati nu ir jau bijuši gresi. Kongress, I tūtos, ir augstž lēmējorgans. AI brīvi kritizēta vienības darba tmlā. valde, un| nuimi.
Abos kongresi vairā.k kritizētai lis ir bijis Injļ vadītājs: A. Bēiļ zēts par bezdaļ kajā birojā. . ļ
Parasti valdīl organizācijās ir nesekmīgs,.. tad jo svarīgāks parļ darbs, ne persorļ mēr sadalot anļ tā Amerikas Lļ bas valde atkali mācijas biroja ; A. Bērziņam. ■ ŠI gada koni pieņēma lēmunļ tautu sadarbībai izveidojams ' 35 Jaunizvēlētā vaļ sēdē ir nolem uļ sadarbības birojļ dēt un pārvērst ļ nu sekciju, pie roja. Tātad, tilļ Baltijas tautu darbs, kas radīj Qību pie igauņi šiem, tiek pēkšiļ jaunais birojs bezdarbīgā Infļ sekciju, šāda krasā pretrunā! viešu Ap vieni b gāna — kongreļ kuru nobalsoja locekļi.
Kas nu būs kas, piemērojot] jas tautu sadarb . bija. lēmuši pa| radīšanu Baltijaf bai?
Salīdzinot Bi darbības^-biroju biroju tikai pēp runām, morāle nāts ir ticis ta strādāt, neprasoļ džetā nevienu miem; paaugstii kas līdz šim h varējis strādāt, dinoties, ka bez i džeta nav nekas
Kas negribēti) ticēt tam, lai izlž Un 2 kongresu piļ