25. jūlijā.
^^^^^
IDS CITS
Kanādas ik raksturi-lirstu. Atkal jarādīts, ka kas DV^ ie-Jzmantot šo nobankro-ipiņas inte-
litā rev. ko-ava ierosina izbeigt ne-ļapkarošanos, radās pat sot, tos nedarbs. Millers asi ļlo plkv. Ja-satikšanos, Ināt-radušos blkv. Jaņiims jši izteikuši retbālsotājus
ims, ka kri-Valdmaņa ^vi iespaido * /i, tāpēc lie-" linēto attie-Lcai-par svē-
fslēpums, ka cilvēku in-Janums . Jcības ir no-stāvoklim. lucējiem ir /iņi var at-in tomēr sa-
ļisni: viņi ir ļp mūsu or-ļdu un grūt- ,
ļmP. Baloža ļinterii, Ska-Valdmani, ļpt. Pērkonu ļs darbam.
ka pēc cilvē-pt par viņu • : ļminētos cil-P. Balodim .
jo visas tr ar lieliem
[ēl joprojām , .3!) vada iteāko DV Soft V. Anti" visa BostO" fņu par savu vienbalsīgi! ļcijas priekš-īgus un ne-ļar prasīt ar!
ra — ko ap-ļist. Tā, pro« :^ ļgā darīšana, iī&t, tad vis-jāmīl. II nebūtu tik ļgsti godātos p.pateikt kā-Viņi pārstāv? |rēt. ka plkv. 'plēsa ordeni; savu: agrāko fadējo darbu ļsmaz cienīgi |s rakstā mi-drauglem!"
ļmārs Grants, (waukee, ■Wis. USA
IIEKŠZĪMI
Toronto vie-a Mu basketbo-ppēlētāji bija daži no To-tiem spēlētā-ļem; nepfelnīti ļīm, ieskaitot ļu. Konflikts, ļidēja, atstāja un'liecināja, spēlētāji vēl sporta ētika, deva jaunie
tōrontietis
Sestdien, 1953. gada 25. jūlijā
1* ^ V I Jl ii
ŪOBB
CĪŅA PAR BRĪVĪBU
EDROT
Piezīmes pie A. Kalnāja raksta — Mūsu gabiedroži©
LA jau vairākārt no dažādiem viedokliem apskatītā problēma par krievu tautas nostāju iepretim komunismam. Rakstu virkpi noslēdzam ar šo pretrakstu A. Kalnājam, no redakcijas puses to nekomentējot.
Brīvo demokrātisko valstu pilsoņu neatņemama tiesība iir pilnīga vārda un preses brīvība, brīvas biedrošanās tiesības uii pilnīgā reliģijas brīvība. Noliedzot Vai ierobežojot kādu no Šīm tiesībām, demokrātiska valsts pārvēršas lielākā vai mazākā mērā^a^^ valsts^ iekārtā, kura var pārveido^..
ties līdz pilnī^^^^^^ šanai. Ja līdz tam vēl revolūcioriā- tad nevar gaidīt arī citu jūsmīgu tTdēr^S'viņus vS^^^^^
pemokratisko valstu pilsoņiem riem darbība daudz maz saskanēja, līdzdarbību. Vispirms jāvienojas i^^aeļ, Ka _v j ^ naja jaoaKa ap-briviba uzliek arī vislielākos pie^ tad tālākā gaitā viss izvērtās par par mērķiem un tad tikai jāmeklē natiininc Nr.vsf,. _ir chaosu. Nebija tiešumērķu, kam līdzckli^^t^ sasniegšanai. Ir taisnī-
■ j ba, ka visas idejas un plāni nevar
padevās «ilūzijas sarkanarmi-jas masas taaeļ» lai turpinātu cī&u kopā.taiak, bet vairāk gan tā-dē], ka cerēja iegūt mierīgu dzīvi bez mūžīga čekas drauda pazust tās neskaitāmajos cietumos pat par
• - .-r • I ■ - 1 - . • vienu neuzmanīgu-vārdu. Hitlers Ignorē tikai komunistiska Krievi- + ""„,,ofo tolīticiVi / •
jā Kā_visur, tā arī |e komunisti, t^^-"^^^^^^^^^^^^
italu parspej savus skolotājus - ^a neuzticība ir biin^i
; Krievijas carus. Ja vēŗ tagad ķrie-^^^
vu emigrantu organizācijas nevar Vlasova arnliiu M^^^^^
ļ panākt vienošanos, oin tieši tādēļ, ^
■kaneatzist^pilnigi tautu^^^^ ^Si^ krievu gūstekņr iS 1^ sanas tiesības, bet plāno tikai par , i.r,tu danfi7 cd^!,^-
TiPiā^ NpriaiĀTnāc'' ntiannnSflli tade], ka DUiu aauoz sapņojusi par ..Lielas. Nedalāmas atjaunošanu, komunisma satriekšanu, bet gan
nākumus (varētu teikt arī ieŗobe-
žojumus)_ pret citiem pilsoņiem, piebiedrotos plašākas tautas masas, ^rauid brīvs pilsonis ār savu rīcību ļ Nebija arī vairs nekādas aūtoritā-
reālizēties. kamēr hāv satriekts ko-
gāde kā bada devas gūstekņu nometnēs.. .
-Manuprāt Krievijas koloss ir sagraujams tikai ar pēkšņu un spēcīgu sitienu no ārpuses. Vismazā
A. Kalnājs par laiku pēc cara ļ^adaSnonršMilem'S^
grantu organizācijām, ja tās pašas; zem stingras vadības tie, j, gūstā
- padevusies krievi, varētu būt arī kā atbalsts, bet tikai tad, ja Viņi varētu darboties ļiez sadursmes ar citiem sarkanarmiešiem; \ "
bruņotu ļaužu grupa.^rīkojās. Ķc, J^s^^a^^tidiSi^^oS'^VS'^rt^ Pēc komunistiskās Krievijas sā-saviem leskatiem^ķameŗ ci^ liek- ^ izsliiiijjuši imperiālisma slimību^ triekšanas tās iedzīvotājiem vis-ka pirmo parvai;eja, ^ļar tad^ sludi- nevar aptvert arī to, ka dzīvo pirms^ jāieaudzina demokrātiskās natuj)ilnigi pretējo. Vienotāju ide- ^ , iekārtas pienākumi, lai nerastos
— trūkums bija par iemeslu
TRIMDAS
Ies kara pirmajā posmā vāciešiem
versas patvaļā.
No teiktā, mēs redzam, ka brīvī-
ba^ne vien dod lielas tiesības, bet «āšanas -?aka ka tad KHPviiā uzliek m lielus .
rus apzinīgi spēj tikai zinā-' Sav^^^ netiek vē savā starpā galā ar kar-
mu kultūras attīstības pakāpi sa- hL\Sinf f.l^^^^^^ dinālo jautājumu par tautu pašno-
snieguši pilsoņi, šādā kultūil^^.^ ^5^^^
tīstibas pakāpē nevar nevienu pa-'vadoņi un tie, celt ār kādu likumu vai rīkojumu, bet tas viss ir'jāieaudzina ~ jāiemācās. To visu nākošie brīvie pilsoņi mācās ģimenē, skolā un sabiedrībā; Ņo sacītā saprotams " kādas 'tautas attīstības ceļš uz augšu pēkšņiem lēcieniem tas ir lēns evolūcijas ceļš rot kādai apspiestai un m lai tautai visas demokrātiskās brīvības, mēs radīsim tiķ pilnibu clia-osu, ka valdīs vislielākā patvaļa un netaisnība. Vēsturē tam ir daudzi piemēri arī visjaunākajā laikā. .
Kā tad nu bij a ar visiem iepriekš uzskaitītiem faktoriem Krievijā? Mēs visi labi zinām, ka seiiajā cariskajā Krievijā vispārējais izglītības, līmenis, bii ja ļoti zems. Tauta biīa masa. kam brīvības jēdziens ar tās pienākumiem vispār biia' 'svešs. Studenti nāca salveņokārt no muižnieku un bagāto pilsoņu aprindām. Protams, bija jau arī izņemumii bet izņēmumi nemaina vispārējo ainu. Revolucionārās idejas studentos bija lielā mēra kā modes lieta, kā piemērots debašu, temats. Kaut revolucionāru mērķī biiā miglaini, tomēr aizvien skaidrāk sāka izkristalizēties doma par cara un viņa iecelto ierēiiņu nede-rīsurnu. Pirmā Pasaules kāra ne-labvēlīeā norise šādu ieskatu iz-platīšano.*? tikai veicināia. Tā bei-dpzt 1917; g. nonāca līdz carā gā-
Starptautiskas auditorijas smmnājoins Latvijas brīvībai
Zuikas toI izcīna slavu un apbrīnu latviešu dziesmai ■
SPECIĀLZIŅOJUMS LATVIJAI AMERIKĀ NO VELSAS
Anglijas Satvieliem ar vīru kora dziesmām un misu tautas dejotājiem ir šai vasarā izdevies iegūt izcilu ievērību starptautiskā forumā. Anglijas rietumnovada—- Velsā mazā gleznainā kalnu kūrvietā Langolenā kops 1947. gada notiek katru gadu starptautisks mūzikas festivāls, kurā piedalās izcili kori un. tautas dejotāju grupas no Amerikas un Eiropas kontinentā saCenšoties ar labākām augļu, velšu un skotu vienībām; šie festivāli izauguši rio turpat tūk= stošgadus vecās velšu tradīcijas, rīkot katru gadu ta saukto „eistedfodu", kas noldmē velšieni apmēram to, ko mūsu dziesmu svētki. Eistedfodā sacenšas vdšu tautas dzejas dziedoni bardi labākie kofi im dejotāji. Kopš ilgiem gadusimteņiem velsi ^ seno ķeltu pēcteči, zaudējuši savu neatkarību un anglosakšu ekspansijā piespiesti jūrai. Bet brīvais Uii kareivīgais ķeltu gars vēl arvien dsāvs Velsas niūzikā ur, dzejā, līdzīgi kā mūsu tautas dziesmās tautā demonstrējusi savu gara pārākumu par svešajām varāiri, kas tās dzīvi darījušās grūtu, šī velšu un latviešu likteņu radniecība izpaudās 30 sevišķi, kad lielajā starptautiskajā koncertā, korim, koncertā vadītājs novēlēja Latvijai drīz kļūt brivaij ko kH 10."
Ja ar ilgiem dimdošiem aplausiem.
piedaloties lat\iešu klausītāji apliecina-
Velsas starptautiskajā muzļkas festivālu izcīnīt uzvaru. Mūsu uz- izpelnījās festivālā šogad piedalījās Zuikas'vara, ja tādā iespējama, iepriekš vīru koris un Līdsas tautas deju jāizcīna- šais mēģinājumu telpās.
kopa ar vadītāju y. Pūli. Pasākumu ierosināja diriģents R. Zulka; kas 1952. gadāj apmeklēdams festivālu, bija atziiiis, kā korim un tautas dejotājiem šai starptautiskajā forumā ir lieliska izdevība gūt pieredzi un ka liav jābaidās palikt arī gluži pēdējā vietā, kaut arī sacensības ir ļoti sīvās, jo pieda-
Bet mēs braucam pacelt Latvijas karogu un braucam pieteikt pasaulei, ka latvieši vēl ir dzīvi:" ;
Un tiešām, kad nākošās dienas rītā iebraucām Langolenā un, ma-šīvajiem Velsas kalniem pašķiroties, zaļā kalnu klēpī atklājās festivāla vieta, mums pretī līksmi plīvoja LatvijasV karogs, pacelts
krāčainas kalnu
mūsu dejotāju tautas sievietes bija ģērbušās
tērpi — _ Nīcas un Bārtas tērpos, bet vīrieši baltajos, garajos ar melnu izrakstītajos Vidzemes labieši svārkos. Tērpu skaistuma dēļ mūsu dejotāju -uzņēmumi apceļoja Visus'Anglijas laikrakstus, un LondOna's raidītāja BBG kommentātors, .ru^-nādams 45 min. par festivālu, gandrīz pusi laika veltīja latviešu tērpu aprakstam, uzsvērdams, ka šie tērpi esot skaistākie, kādus viņš
trā mierīgi pastaigājās izirušas carā armijas virsnieki. Nebija varas, nebija autoritātes, un riebi ja arī idejas, kas spētu apvienot šo skaita ziņā varbūt pašu lielāko ūn militāri visiespējīgāķo grupu ijotdktai rīcībai,.. .. ļ
Tādos apstākļos sočjāldemōkra-. ti -— boļševiki (vēlāk vi&i pārdevējās par komūnistiein) ieguva atbalstu māsāsĀar solījumiem im mudinājumiem, kas piamodināj^ visus zemākos instinktus. Intelliģentā tautā tam biitu bijuši mazi vai vismaz mazāki panākumi. Tas Vēl lieku reizi apstiprina teikto par toreizējo zemo izglītības līmeni Krievijā, l^oreižējām Krievijas tautām tātad tomēr tuvākas bija komunisma mācības, Vēlākās sacelšanās bija tikai vairāk lokāla; rakstura, kam plašākās tautas māsas rieziņā par mērķiem un aiz savas pasivitātes nesekoja. Arī tā saucamās baltās armijas neapgāž iepriekš teikto, šie balto armiju vadītāji paši nespēja vienoties pai: mērķiem un tad . cīnīties pret komunismu. Tie nesaskatīja komunistos savu galveno ienaiclnieku. Vēl jo vairāk, tie paši savā starpā cīnījās ne mazāk nikni ķā ār komunistiem.
Tā soli pa solim komunisti ie-mrecpce guva savā varā visu seno Krievi-
FUbJbb ! ju, vēl paplašinot šo komunistu
Reiz policijas ārsts kādam ^uto-J?i!^^ Otrā^Pasaūles ķaŗā un;pēc
J. Ŗ. Zuikā teica: Mēs nebraucam uz
KO SAKA MŪSU SIRDSAPZIŅA ?
braucējam, kurš kunga prāta braukādams bija saskrēiies ar kādu citu, noņēma asinis pārbāudiei uļi no^ sūtīja tās analīzei. Tiesas aktij vēlāk tika pievienota klīniskās laboratorijas jaukā atsauksme: „Pie-sūtītais šķidruma paraugs satur labu un stipru viskiju, kurām piemaisītas dažas pilītes asiņu."
Ja Aizsaulēs dārzos mūsu leģendārie senču.karaļi Viesturs vai La-mekiņs arī reiz uzdotu pārbaudīt savas tautas tagadējās pēcaudzes asiņu tīrību, tie, šķiet, saņemtu līdzīgu aņalizl: visdažādāko sveštau-tu dzīvības sulu mistrojums ar dažām pilītēm īsti latvisku asiņu.
Mūsu gudreļi lasījuši daudz cēlu referātu par svarīgām nacionālām tēmām, kā: latviešu tautas augstā sūtība; latviešu tautas ekselentā garīgā seja, latviešu tautas rakstura pārākums pasaules tautu starpā utt., bet vēl neviens nav iedomājies apskatīt latviešu tautās asiņu sastāvu nacionālā aspektā. Ārī rakstos pār šo tēmu kā vienīgo norādījumu var - atrast minējumu, ka piebal-dzenos esot "kazaku asiņu piejaukums, jo Sēremetjevs tur nometinājis krievu kolonistus no Jarosla-vas, Bet vai tad citu riovadu ļaužu asinis nacionāli ir tīrākas? Krustnesi, vācu baroni („pirmās nakts tiesībasj!"); poļi, zviedri, krievi mi visas vēlākās Latvijas caur- . - ^ - t t - 7 staigātāju sveštautiešu masas at- Barbari _mr barbarisms^ ir
tam.
Ja cariskajā Krievijā iedzīvotāju galvenais sastāVs bija tumšā mas^V tad tžgad aina nav daudz savādāka. Krievijas čeka ir strādājusi visu laiku ļoti cītīgi un mērķtiecīgi. Nekomūnistiskā Krievijas iedzīvotāju daļa jŗ arī tagad tumša masā — pūlis, kura izrīkošanās vēl tagad saceļ šausmas rietumu tautās^ Tie pilnīgi attaisno nosaukumus: barbari, āziāti, utainās masas. Otrā Pasaules karā okupētajos apgabalos izdarītajās glep-kavībās. Uņ izvarošanās — nemaz jau nerunājot par laupīšanām — vainojami vienlīdz Visi sārkanar-mijas piēderīgre, Atļauja tam vi-s^ varbūt gan nāca no vadības, bet tām sekoja tādēļ, ka tāda bijā bijusi vi^u tieksme. Ja nu arī A. Kalnājs par sarkariarmiešu izrīko-šanos ar otrreiz okupētās Latvijas iedzīvotājiem neko nebūtu dzirdējis, tad tāda paša sarkanarmiešu izrīkošanās iekarotajā Atistrūmvāci-jā gan nevarēja palikt neievērota. Tie šausmu stāsti jau izskanēja visā Eiropā. Neaizmirsīsim tik ātri mūsu nomocītās māsas un sievas> kuru nāv^ ir vainīgi ne tikvien komunistu partijās biedri, bet gan arī sarakriarmieši. Pēc visa tā ir par daudz prasīts, lai aizmirstu bijušo un meklētu sadarbību ar krieviem, kas pārbēguši uz rietu-
; Vērojot Kanādas latviešu sabiedrisko dzīvi ,m, lasot mūsu gara kultūras cēlēju un reliģiskās dzīves vadītāju izteiktās domas un vēlēšanos atrast beidzot ceļu ķā saprasties, nāk prātā 1947. gada 27, oktobris Zoo nometne Hamburgā, Vācijā.
Tur toreiz pulcējās latviešu YMGA/YWCA britu joslas lioda-ļu vadītāji, lāipāirunātu par latviešu riacioriālās YMCA/YWGA darbību ūn ievēlētu šīs organizācijas centrālo valdi. •
Nāk atmiņā prof. Dr, thtol. E. šmita reiferātš Latviešu autoritātēs celšana, kurā profesors ieteica domu, ka latviešu tautas netikumi ir tie, kas neļauj attīstīties autoritātēm. Šie netikumi, pēc profesora domām, būtu nesaticība, nenovīdība, pārmērīgs individuālisms, kas neļauj sakļauties kopā.
Atceroties un pārdomājot šos vārdus, jāatceras arī mūsu tautas pagātne. Ir daudz rakstīts un dziedāts par latviešu tautas 700 gādu verdzību. Jā pieejam šim faktam ar veselu saprātu, neizvairoties no asākas paškritikas, gribas jautāt: Vai mūsu tauta pati dabiski nebija vainīga pie tā?
Mums bija ciltis un virsaiši, kuri iriūžīgi savā starpā sacentās, viens otru apkarodami, jo latvietis negrib pakļauties kopīgai dbmāi, viņš grib allaž būt augstāks pār otru. Tie bieži nonāk tik tālu, ka ķeras pie visneglītākiem līdzekļiem, vienam otru nomelnojot, it sevišķi to, kurš būtu kaut vai sprīdi- augstāks par pašu. ;
Laikam gan mums katram ļskaidrs, ka bez vadībās, -ka masa, mēs šeit svešumā iznīksim. Mūsu
mērķim jābūt — radīt morālisku kopu. šāda kopa nav iedomājama bez vadības, tāpēc mums būtu beidzot jānoņem no sabiedriskās dzīves ceļa klupšanas akmeni, kas kavē vadītāju rašanos: un būtu jāatceras, kā'l) vadītgriba — mūsu vislielākā nelairne — pārmērīgais individuālisms ; 2) pārāk stipra — taisnības izjūta — bieži līdz smieklīgumam, bet parasti protestē tie, kuri paši morāliskā ziņā nestāv augstu. 3) Latvietis ir sajūsmas, bet ne stājas cilvēks,' un, ja reiz cietis neveiksmi, atmet visam ār roku. Latvietim jāparslē-dzas no sajūsmas uz stāju.
Lielākajā latviešu sabiedrībās ^aļā Vācijā valdīja domia, ka šis trimdas laiks ir kristallizācijas laiks, kur mums dota iespēja
simpātijām pret mūsu karogam vieta — tas plī-tilta galā pie galvenā : ceļa Sav. Valstu un Šveices karogiem, uh aiz šīs trijotnes gar kalna piekāji raibā ierindā atmirdzēja 20 citu nāciju karogi, kuru slavu festivālā aizstāvēja šo tautu dziedātāji, dejotāji iin mūziķi. Otrā vietā Latvijas karogs bija redzams svētku laukumā, kļirū pārvaldīja milzīga trīs zaros izveidota telts —• koncertu vieta, kas var uzņemt 10.000 klausītāju.
Festivāla sacensības un svinīgie koncerti ar labāko sacensību dalībnieku un slavenu mākslinieku piie-dalīšanos šai vietā ilga visu-nedēļu, katru dienu no deviņiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā. Trīs dienas iepriekš trešdien, 8. jūlijā, te bija tautas deju konkursā
nu nejauši Vai jebkad redzējis.
Sestdien, 11. jūlija pēcpusdienā, -sākās vīru koru konkurss, kurā Zuikas vīriem bija jāsacenšas ar 17 citām ļoti labām vienībām no Sav. Valstīm, Itālijas, Francijas, Austrijas, Spānijas, Norvēģijas, Velsas uņ Anglijas. Visiem sacensību dalībniekiem bija jādzied divas žūrijas noteiktas' dziesmas, kas bija šogad ļoti cieti rieksti — divas Vokāli un ritmiski sarežģītas, nepatieicīgas dziesmās: 16. g. s. itāliešu komponista Viadana baznīcas meldījā# arānžļējuņis ,,Ave verum Corpus-' un Kerubīni dzīru dziesma „Brindiam, beviam" no 18. g. s. Kā trešo katrs koris varēja izvē-? Ieties kādu nacionālu dziesmu, kās rāda kora repertuāra līmeni. /.
Astoņpadsmit koru sacensībā Zuikas vīru korim nācās dziedāt kā divpadsmitajam. Noklausoties garajā parādē tiešām izcilos kora
ApdedzinSanās saulē va
stājušās mūsu tautā mantiniekus, tā kā cauri gadsimtiem mūsu tau-
vairāk vai mazāk katrā tautā, bet nekur tas netiek tā kultivēts Tin iz-
Katru vasaru tūkstošiem kanādiešu dodas uz atpūtas vietām, ezeru līčiem, peldbaseiniem, tenisa laukumiem un golfa laukumiem, lai pilnīgi izmantotu siltā laika priekšrocības. Un katru gadu neskaitāmi cilvēki cieš pārmērīgas āp-sauļošānāš dēļ.
No apdedzināšanās saulē var celties smagi ādas bojājumi: rētas, gaišas pūtītes un pigmenta pazuša-ha, bojājumi lielu vasaras raibumu veidā. Pārmērīgi apsauļojoties māti kļūst sausi uri lūzt, saules spožums var kaitēt arī redzei. .
Ļaudis ar baltu ādas krāsu ir Visai jūtīgi pret karstajiem saules stariem^ Tāpat ir ār bērnieni. Tiem vajadzīga lielāka piesardzība nekā pieaugušiem ar tumšāku ādas krāsu, jo pēdējiem ir aizsardziLbas slānis ādā.-'V'
tas latviskās asinis krietni vieh at-' Jopts,kā tagadējā komunistiskajā šķaidītas ar svešajām zupām, šis atšķaidīšanas (varbūt arī atsvaidzi-
Krievijā.
īmperiālisiHS. Ja senāk iekaroju-nāšanas?) process labprātīgi, un cē- mu ceļā palielināt savu valsti likās 1ās mīlestības vārdā, turpinās ik- parastā lieta, tad mūsu gadu sirn-dienas ikvienā zemē, kā dzimtenē, tenis var lepoties ar saukli: tautu
ta trimdā.
Kad 1950, g. augustā Ņujorkā piestāja dīpīšu kuģis General Lang-fit, no tā nokāpa kāda latviska ģimene, kas pārbrauciena laikā bija lielākā sensācija: pati bija latviete, pats — nēģeris, bet krietnais bērnu pulciņš — latnegro — runāja jauku latviešu mēli. Tā laikam bija pirmā latviešu - krāsaino alianse, dibinātā jau Latvijas patstāvības laikos, kad mūsu zemē dzīvoja pāris melnās rases piederīgo. Ņū asiņu koktails mūsu tautā tur? . pinas: Ņujorkā. Hārlemā. 33 g.'"v. baznīcu dziedonis Kārlis Bergholcs, slēdzis mūžā draudzību ar prof. Stota 'dziedāšanas skolas audzēkni^: 16 g. V. melno Džēnu.
Mīlas duets ar Jurā^ancēlija tekstu: Izej aķ, sirds, palustēties, kā laulātiem' būs priecāties, kad : mīlas vara rādās... ~ļr"
Vai mums varētu būt kādi aizspriedumi? No Dieva puses, nē. Ādas krāsas un bauslības dēļ taČu , neliegsim iauņiebraucējiem latviešu tautā līdzvērtību vietu, ja vien viņiem ir latviska dvēsele (Džēnā Bereholce vīra draugiem uz vietas deklarējusi, ka vēlas pieturēties pie latviskām parašām).
Ja Viesturs vai; Lamekins, kuri reiz valdīja par nacionāli tīrām latviešu tautām, veļu valstī to nespēs saprast, nu, miers ar viņiem, vecie dizkungi jau tā kā tā noguldīti uz aizmiršanu archivos (trim» dās jaunatnes vairums viņu vārdus pat nekad nav dzirdējuši, daži miri. ka Lamekins laikam esot kāda stiprāka padzērlenu marka dzimtene, bet Viesturs iecienīta papirosu
pašnoteikšanās.' To ciniski pilnīgi
JUS ZINĀT, KA
o 0 c
/ .. \ Lauksaimniecības Departā-, mentsi ziņo, ka Essex County apgabalā, Oritario, kaitīgo „cinch-bugs"; — lauka blakšu leģioni uzbrukusi kviešu sējumiem, tos no-
.,:.ķopš nedēļas Bradfordā (Anglija) pazudis poļu 1500 lielās draudzes priesteris H. Bounski. Ir aizdomas, ka komunisti to nolaupījuši.'
... ASV atļāvušas ievest no Albertas sūtīto un aizturēto cūku transportu> kaut gan cūku veselības jpārbaude vēl turpinās.
... 1953. gada Miss Toronto ir Alise Gibsone, kuru 12, jūlijā žūrija atzina par skaistāko Toronto
meiteni. Misš Toronto ir piecas pfejdus lopu barībai. Zvejas sezona dās un 5 collas gara, _sver 120 riiāŗieidzas septembrī, kad ziemeļos
ciņas no rīta, 121 mārciņu vakarā, un ir 20 gadus veca. Skaistos apģērbus Alise gatavo sev pati. Viņa spēlē tenisu, peld, spēlē klavieres,' zīiriē plakātus un dzied East Yorķ Rainbow sieviešu korī.
Iegūto godalgu— 1000 dolārus — Miss Toronto izlietos kā iemaksu mājiņas iegādei, kad salaulāsies ar savu līgavaini, kas notiks jīāko^ šā gada jūnijā.
. ..pēdējos divi gados 96 proe. no visas Kanādas jēleīļas produkcijas nākušas no Albertas provinces.
:^. Kanādas mežu i)lātība novērtēta ūz 1.320.321 kvadrātjūdzēm, kas ir 38 proe. no višss zemes pla-
ZIEMEĻOS SĀKAS BALTO VALZIVJU MEDĪBAS
Baltā valzivs vai beluga nārsto no marta līdz maijam Ziemeļriia-nitobas Čerčila upes grīvā. Pagājušā gadā kāda zivju un valzivju produktu sabiedrība, kas darbojas Čerčilā, laida Manitobas tirgū ap 4000 mārciņu trekno belugu. Kopš 1949. gādā, kad pie čerčilas sāka zvejot belugas, nozveja ir pieaugusi no 203 līdz 699 gabaliem 1952. gadā. Pagājušā gada zveja deva baltajiem, indiāņiem un eskimo^ siem, kas ar to nodarbojās, $7.000 ienākumu.
Par nozvejotām zivīm pārstrādāšanas sabiedrība maksā $1.00 par pēdu. Belugas garums ir ap lŌ pēdu un sver ap 900 mārc.
Šīs zivis ķer ar Karpūnn un tīklu. Belugas eļļu galvenokārt izmanto ziepju ražošanai, bet rump-
leteicamš mājas līdzeklis saules apdegumu ārstēšanai ir ziedes, lī? dzīgas vazelīnam, vai cepamā soda maisījums ar ūdeņi, ja rodas tulznas, labi palīdzes aukstas kompreses. Ja saulēs apdegumam pievienojas tūļžriās, galvas sāpes vai nelaba dūša, jāaicina ārsts. ,
Katrā ziņā vieglāk ir izvairīties no apdedzināšanās saulē, nekā to ārstēt. Lai novērstu pārmērīgu ap-sauļošanos, jāievēro sekojoši noteikumi:' 1) jāļauj ādai pierast pie saules, pakāpeniski sauļojoties pirmo dienu 10 minūtes, otrā dienā 15 minūtes utt; 2. jāvalkā galv^šēga ar nagu, lai aizsegtu acis un degunu no saules; 3. jālieto aizsargkrēms vai šķidrums. Nesamaitājie savu atvaļinājumu ar pārmērīgu apsauļošanos!
piedalījušies mūsu dejotāji no Zie- sniegumus, bija tomēr jau iepriekš meļanglijās tekstilrūpniecības cen- ļ skaidrs, ka riiūsa vīriem ar savu i tra ~ Līdsaa. Sīvā konkurencē, ļteicariio disciplīnu ir cerības šai sacenšoties ar velšu, skotu, angļu,'sīvajā konkurencē pastāvēt tīri ie-holandiešu, ukraiņu, bretoņu, ja- rindoties kaut kur augšējā pusē. viešu, indonēziešu, vācu, norvēģu, Angļiem vīru kori ir viņu lep-frančū, austriešu un poļu izlases, nums, tiem ilgas It-adicijas, labi iz» vienībām, viņi 21 dalībnieka vidū, meklēts balsu materiāls, liels sabija ieguvuši 10. vietu, saņemot,stāvs un labi darba apstākļi, jo no iespējamiem 100 punktiem 85,vietējās organizācijas tos visādi at-punktus. Mūsu dejotāju sniegums, balsta. Tikai par viņu diriģentu bija negaidīti labs, bet daļu punk- mākslu var būt dažādās domās, tu Viņiem nācās zaudēt akordeona Liekas, ka daļa no.angļu diriģen-mūzikas dēļ. Šb sētmalas mūzikas tiem savu uzdevumu veica vēl tā-īnstrumentu ērtību labad esamsā- dā stilā, kā, piemēram, pagājušajā kuši lietot tautas dejām, bēt tasrgadsimtēnī mūsu Cimzes audzina-wet stila vienību grēko tikpat tie koru vadoņi. Amerikāņu stu-^ r - 11^- daudz, kā kād Bacha mūziku sāk-. dentu korim aiz muguras/daudzas
graudus no pelavām, un ka Dievs tu pūst už saksofona. Arī Latvijā^ēkmīgas koncerta turnejās Romā
novēlējis mums trimdu, lai mēs pārdomātu savas kļūdas m nelaimes. Bet šķiet, ka šī sijāšana uņ pārdomāšana ievilkusies pārāk ilgi, bieži vien izdarot tīros „lāča pakalpojumus" latviešu sabiedrībai.
Ja mēs vēlam vadītāju kādai organizācijai, ņiums būtu uz visciešāko jāraugās, lai šī, cilvēka stāja J3ūtu niiera pilna, izlīdzinātāja, šim cilvēkam jāprot rīkot un pavēlēt pazemīgi, lai viņa rīkojumus vārētu pildīt ar prieku un godbijību.
Ja mēs vēl līdz šim neesam atmetuši domu un cerībās reiz atkal atgriezties dzimtenē, tad mūsu pienākums ir attīstīt kopības domu, tā rādot kopēju latviešu sirdsapziņu, kas celtu mūtu tautu pārējo ļaužu vidū. :
Ja mēs neesam beiguši vēl cīnīties pār mūsu tautas brīvību, par mūsu Valsts patstāvību, tad rieaiz-mirsīsim dzīves patiesību, ka biīvi vīri un sievas viens otru cienī, bet vergiņīšt...
Tonija Krūka
dzīvojot, maz bijām darījusi, lai atjaunotu seno deju inūzikū ar stabulēm, dūkām, koklēm un trijdek-šņiem. .
Tās pašas dienas vakarā mūsu dejotājiem bija pāradītā izcila uzmanība, aicinot viņus piedalīties lielajā tautas dziesmu ūn deju priekšnesumā kopā ar vācu, velšu, spāņu, bretoņu, šveiciešu, holandiešu, franču, itāliešu, angļu, tiroliešu, norvēģu, poļu un dienvidslāvu dejotājiem. Sevišķu ievērību
T
KULTŪRAS
Noteikumi pieņemti Amerikas Latviešu Apvienības
valdes 1953. g. 23. maija sēdē Ņujorkā um stājušies spēka.
ūdeņi sāk aizsalt
kas vēl nav mūsu abonenti, lai ari JFūs būtu informēti pat latviešu Mvi šim lin citos kontinentos
LAIKRAKSTA
parsogeksemplanis, ku|iis isūtam
I. Pie Amerikas Latviešu ApVie-nības latviešu kultūras vērtībii jaunrades veicināšanai un saglabāšanai, latviskās dzīves ziņās stiprināšanai, latviskās sadzīves izkopšanai, jaunatnes audzināšanas un organizēšanas sekmēšanai darbojas Kultūrās birojs.
II. Kultūras biroja darbību vada valde, kuras priekšsēdis ir ALA *s valdes loceklis, kas pārzina kultūras lietas. Kultūrās biroja 'vadītājam ir divi vietnieki.
jn. Pie Kultūras birojā darbojās Trimdas muzejs, Latviešu dzīves archīvs, Studiju stipendiju fonds un šādas sekcijas: 1) izglītības, 2) jaunatnes, 3) zinātnes, 4) tēlotājas mākslas, 5) skaņu mākslas, 6) teātra un baleta.
IV. Kultūras biroja valdes locekļi bez vadītāja ir Kultūras biroja vadītāja divi vietnieki, sekretārs, sekciju vadītāji. Trimdas muzeja valdēs priekšsēdis. Latviešu dzīves ārchīva valdes priekšsēdis un trīs
v: Izglītības sekcija. Organizē un pārzina latviešu papildu resp. svētdienas skolas, sastāda un izdod latviešu izglītības programmas, saskaņo to realizēšanu, rūpējas par mācības līdzekļu sagādi un kārto citus latviešu skolu un izglītības jautājumus.
VI. Jaunatnes sekcija. Sekmē jaunatnes pulcēšanoš latviskās jaunatnes organizācijās* rūpējas par jaunatnes literatūru un saskaņo jaunatnes organizāciju, jaunatnes pulciņu un kopu darbību.
Vil. Zinātnes sekcija. Kārto latviešu zinātnieku apzināšanu, rūpējas par
mi ūn atbalstu, Latvijas Jaunuz-būves problēmu pētīšanu lin tautas spēku saglabāšariu svešumā un kārto citas problēmas, kam sakars ar latviešu zinātni un zinātniekiem.
'YIM. Literatūras sekcija. Rūpējas par latviešu literatūras darbinieku apzināšanu, literātu darba atvieglošanu un literatūras darbu izdošanu, kā arī kārto citus jautājumus, kain sakars ār latviešu literatūras jaunradi svešumā.
IX. Tēlotājas mākslas sekcija. Apzina latviešu gleznotājus, skulptorus un citus tēlotājas mākslas reprezentantus, rūpējoties par latviešu tēlotājās mākslas pastāvēšanu un augšanu svešumā. Sadarbībā ar profesionālām organizācijām rīko izstādes un sekmē latviešu mākslās izplatīšanu.
X, Skaņu mākslas sekcija. Apzina latviešu skaņu māksliniekus, sekmē latviešu skaņu mākslas attīstību un kārto citus latviešu skaņu mākslas jautājumus.
XL Teātra un baleta sekcija. Kārto teātra un baleta mākslas jautājumus, rūpējoties par latviešu teātra mākslas un baleta jaunradi uņ pastāvēšanu.
Xn. Sekciju darbības noteikumus, saziņā af profesionālām organizācijām, izstrādā Kultūras biroja valde. Sekciju locekļus 5 -. 9 personu sastāvā apstiprina Kultūras biroja valde.
X1HL Kultūras komisijās. Kultūras biroja mērķu sekmēšanai un īstenošanai pie latviešu biedribām, draudzēm ūii latviešu kopām vēlamas kultūras komisijas. To locekļu skaitu nosaka un vietējās latviešu
TRAĢISKI BEIDZIES
Montreālas tautiešus satraucis liktenīgs satiksmes nelaimes gadījums, kam par upuri kritis sabiedrisks darbinieks, bij. cīnītājs, Francis Jumis.
Piektdien, 10. jūlijā Vakarā, steidzoties no darba, lai sasniegtu autoceļu, šķērsojis ielu, kur viņani uzdrāzusies virsū ātrā gaitā joņojoša automašīna, triecienā nelairiiī-go aizsviežot labu gabalu prom. Sriiagi sakropļots J. nogādāts St. Pžosefa hospitālī, kur, nenākot pie samaņas, miris.
' Nelaiķis dzimis 1919. ģ. 13. februārī, Krustiplī. Pēc Valsts techniku-ma beigšanas uzsācis studijas Latvijas universitātē, inženierzinātņu fakultātē. Sākoties kara vētrām, cīnījies leģionāru rindās, pārstaigājis kauju laukus no Volchovas līdz Kurzemei, uri kā 19. divīzijas dalībnieks piedalījies visās Kurzemes lielkaujāš, it sevišķi sevi parādot kā izcilu cīnītāj u leģeridāra-jās Ziemassvētku uri februāra kaujās^': V:/-
Par Varonību apbalvots ar augstākām goda zīmēm. Aizgājējs cīnījās Kurzemē lidz ķapitulcijas dienai, līdz beidzamā brīdī ar b^ļu laivu sasniedza Zviedrijas krastus. Zviedrijā, strādājot smago' maizes darbu, turpinājis arī pārtrauktās studijas. 1951. g. ieceļojis Kanādā, kur apmeties uz dzīvi Montreālā, strādājot kā techniskais zīmētājs un turpinot arī studijas McGill universitātē. Nelaiķis rosīgi piedalījies sabiedriskā darbā, būdams inž. un techn. kopas dalībnieks kā arī DV saimes loceklis. DV darbam aizgājējs parādīja lielu pieķeršanos, it sevišķi izcilas pūles veltot aprūpes darbam.
Ar savu stāju, atklātību un lielo pieķeršanos darbam, aizšauto Vanagu labā, nelaiķis ieguva daudzu bij. cīnītāju nedalītās simpātijas.
Arī privātā dzīvē aizgājējs parādīja lielu centību. Būdams Kanādā tikai nepilnus 2 gadus, bija jau iegādājies zemes gabalu Montreālas tuvumā, šo pavasari uzsākot savas mājas celšanu. Bet liktenis bija >lē-miš citādi... Pēc aizgājēja dziļas sāpēs skumst gādīgā dzīvesbiedre un mazais dēliņš. Nelaiķi izvadīja pēdējā gaitā 15. jūlijā A. Gaudiņš, piedaloties konsulam V. Tomsonam, organizāciju pārstāvjiem un kuplam draugu pulciņam.
Vēlot saldu dusu svešzemes smilšu kalniņā, draugi un bij. cīņu biedri atvadās no aizgājēja ar vi-9a paša kādreiz teiktajiem var-diem: „Tad pie mana kapa liepu saros, lakstīgalā sērot nenobeigs'*,..
Parīzē, Amerikā. Frakās ūii baltos cimdos tērptie amerikāņu studenti rāda labu balsu sastāvu un disciplīnu, taču savā īstajā elementā Iejūtas tikai tad, kād tiek līdz tre- : sājai dziesmai, kas Mņiem ir šlā-gers„Sužanna". Itallgšu korim mazs sastāvs, bet apbrīnojami skāi° stas balsis, un dzied viņi, sagriezuši galvas pāros, cits pret citu. Slavenajam lasbrukas tiroliešu korim uztraukumā jācīriās ar detonēšanu.
Tad klāt ir latviešu rinda. Melnos tērpos, disciplinētā ierindā, viņi uznāk skatuvē, aplausu sveikti, ūn sarīkojumā vadītājs, kas ir no Londonas ieradies BBC spīkers, viņus piesaka skaļruņos ar sevišķu sirsnību: „A special welcome to representatives of Latvia."
Pirmo dziesmu Zuikas koris dzied skaistā, vijīgā piano, neforsējot retās forte vietas. Otrā dzies-mā viņiem ir ass akcentējums un straujš temps. Tad nāk trešā dziesma — J. Vītola Ūgunsmilna, kas Zuikas korim ir speciālnumurs, un, to no pilnās krūts dziedot, lieķaSj ķa milzīgā telpa piešķīst pilna neredzamām uguns dzirkstīm no Viestura kara milnas. Arī mūsdienu pasaulē latvieši ir ieslēgti nezināšanas, vienaldzības un nodevības tumsā, tāpat kā senais zemgaliešu pulciņš pie ugunskura tālajā pagātnē. Desmittūkstošu lielais ķlau-sītāju pulks pif;dimdina milzīgo telti āplāusierii: Zuikas vīri aiziet, un viņiem seko pēdējie sacensoņl pro^esioriālais spāņu koris no Bilbao, norvēģu trubadūri no Sta-vāngēras, lielais Rosendēlas koris — viens no labākajiem, kādi ir angļiem. Un vēl citi angļu un velšu kori. Noklausoties šīs izcilās vienības, kuru sniegums turas ļoti augstā kValitātē .un pārsteidzoši vienādā līmenī, latviešu klausītāji kļūst bažīgi, jo skaidrs, ka būs spiegta vērtēt ļoti bargi* (Nobeigums 4. Ipp.)
Bīstieties no j tā, kurš nebīstas Dievā!
Arābu sakāmvārds
---^
Prasi nb sevis visu, rio citiem neko — tad tu iegūsi mieru. Konfūcijs
Ja tu tici lielai nākotnei, tu
viņu arī sagaidīsi.
■■, Hemingvejs
Gudra sieviete zina, ka viņai jāpārliecina savs vīrs reizē divi lietas; viņam jābūt drošam; kā. sieva viņu pielūdz, !ua jājūt, ka tā ķatni dienu no jauna jāiekāro. ^ Andrč Moruā
Vīrietis ceļ.un veido pasauli, hei vīrieti veido sieviete.
žaks Pauls
■i 1 !