2
Trešdien, 1953. gada 16. septembrī
LATVIJA
a®dakdja pahir žiesibas iesufflos manus^^^ _^ Neiilietofos mamsskriptus neuzglabās/ beiua vēlēšanos
atpakaļ, ja būs pievienota pasSmarka.
Ar auiora vā^u vai iniciāļiem paraksžīlajos rakstos
Iii domas var arī neatbilst redakcijas viedoklim.
ZiMES DRAUB
VALENTiNS PELĒCIS
Pēc pima ASV atombumbas \sr mēģinājuma, 1945. g. jūnijā, pagāja apmēram 4 gadi līdz tāda paša apmēra rībiens atskanēja kaut kur Sibīrijā. Rietumu gaišreģi tad jau bija paspējuši aizmirst ssi-Tus ālējumus,ļ ka vergu impērijas šāds
smadzenēm šāds technikas stiķis nebūšot pa spēkam, bet toties ar Mazā «reizesrēķina" i^alidnbu pierādīja, ka ASV esot četru gadu atombumbu ražas priekšrocība. 1952. gadā ASV taēģināja pirmo san daudz iedarbīgāko ūdeņraža biimbu.
Atkaļ atskanēja priecīgs pašap-mierinājums, ka šl nu esot tik briesmīga lieta, ka pietiekot tikai U pieminēt, lai katrām pārietu agresijas tieksmes, šoreiz vairs nebija jāgaida četri, bet — pietika ar vienu gadu, kad Malenkovs viņam pareģotās krišanas vietā uzspridzināja divas ūdeņraža bumbas un> Rietumu zinātniekiem atlika tikai konstatēt, ka tās ir līstas." Reizrēķins vairs šoreiz atvieglojumu nedodu bet, tieši otrādi, tas it kā saka, ka Pad. Savienības piepūle atomieroču attīstīšanā ir daudzkārt intensīvāka par ASV un nu ļUav runa vairs par ^echnisku nezināšanu vai nervozē-šanu, bet vieragi pār produkcijas apmēriem. Pagājušā īcāra statistiķi saka, ķa ang]u un^ amerikāņu bumbvežu masu uzlidojumos cāur-Blēŗa katra nomestā parastā bumba nogalinājusi tikai vienu cilvēku; bet uz Japānu nomestās divas atombumbas katra caurmērā 100 tūkst, cilvēku! Kā tas būs ar ūdeņraža bumbu, tas praksē vēl nav pārbaudīts, bet ļoti iespējams/ ka līķu skaitu noteiks tikai trāpītās pilsētas iedzīvotāju skaits.
Pj^tiesība, ķa l&tomieroči atrodas Kreņķa vīru rīcībā, ir drausmīgā, un vēl ļaunāka tā tādēļ, kā ASV nejiitas morāli tiesīgas pirmās uzspert Kremli gaisa, inazā-
mm 14. KANĀDAS ROVEŖU
SALIDOJUMĀ PIE OTAVAS
kais tik ilgi mē, kamēr vam blakus vēl drīkst stāvēt biedrs Kaganovičsl Bet Pad. Savienības rokās tagad ir ieroči, kas tuvākos gados tai atļauj pārkārtot visu militāro stratēģiju. Tās spēks vairs r.av atkarīgs no miMgajām un diezgan ai^aubāmajām kājnieku masām, bet tā var pakāpeniski izveidot skaitliski nelielu atomieroču armiju un pēc savām komū nistu partijā ilggadīgi pārbaudītām izlases metodēm izveidot to pār speķu, kas kādā x stundā noslēgs Rietumu materiālistiskās civilizācijas pbšmu. Ir nožēlojami un absurdi, ka pateicoties Otrā Pasaules karā iznākumam. Rietumu brīvībais ui!< kristietības pi^tāvēša-na ir atkarīga no kādām desmit ASV riipniecibas pilsētām, un ne-^ daudzām politiķu un ģenerāļu galvām! Teorētiski tās ir iespējams iznīcināt nedaudzu minūšu laikā; un pasu amerikāņu čivīlās aizsardzības plānotāji saka, ka pagaidāiti un aYī tuvākā, nākotnē tie nezihot līdzekļu, ar kuriem praktiski kādu pilsētu varētu nodrošināt pret moderno atpihbumbvežu uzbrukumiem vai atomu 'projektīļiem. Laikam vislielākais mierinājums pašiem amerikāņiem ir tas, ka šis ieracis taču ir pārāk ,išāusmīgs," lai to kāds uzdrošinātos pielietot pret viņu skais^jāra un bagātajām pilsētām, jo visos karos līdz šim ir bumbots un grauts ,,kaut kur citur." Bet ja nu tomēr Malenkovs
k Co. kādreiz pinhie uzdrošināsies šo ,,neiespējamību," tad var pienākt rits, kad sarkanā migla parā^ dīsies un apklās Amerikas kontinentu ir no rītiem, ir no vakariem uz ziemeļiem, bet Eiropas pārpalikumam atliks tikai padevīgi holiekt gļēvuma pieūdejiotās galvas un varbūt traģikomiska secībā atcerēties Hitlerā grenadierus, kas kādreiz maršēja uz austrumient Tā tad
būs „Nimbergas prāvas" pēdējāf
1. r. no kr.: Budrevics, Brumelis, Bembers. Plaudis; 2. r.: tis, Eudaatis, Vāgners,.Freibergs, Šķejjasts, šĀns. Iztrūkst Lukss.
: : MEICIBA. ^v"
: Sirsnīgu latvisku paldies izs^ kām Alfonsam, Ludmilai un Alt hei Suksēm, kā arī Artūram un Bertai Sproģiem Kvēbekā, kuri vienīgie iio provinces piesūta regulāri $15.00 mēnesī aprūpei, ,
DV Toronto nod. valde
Daugavas Vanagu Apvienības ; Linkolnā ārkārtēja biedru piln . sapulce notiks 20. sept., pīkst, 14,
TMCA's telpās Linkolnā, ar seko
jošu dienas kārtību:
1. Sapulces amatpersonu vēle-
■--šānās, / jV ^
2; Valdes pārskats par 1953. g; L pusgada darbību. 3. Revīzijas komisijas ziņojums
4* Iestāšanās Amerika^ Latviešu Apvienībā. V
5. V Sekciju vadītāju vēlēšanās.
6. Dažādi jautājumi, Nešanākot kvorumam, pilnsapulce notiks turpat, .pīkst. 15.00, pie katra ieradušos biedru^ skaita.
5., 6. un 7. septembrī Toronto 72. Rīgas skautu vienības rpveri un vadītāji pulcējās Ontario provinces gadskārtējā kanādiešu ro-veru salidojumā— nedēļas nogales noiņetnē/ķas ir 14. pēc kārtas. Lai palīdzētu roveŗu brālībai un to popularizētu, šāds salidojums notiek katru gadu citā provincē, šogad salidojums notika Opemik-donas skauta rezervātā Christie ezera krastā^ apm. 60 jūidzes no; ptavās rietumos, šis dabas stūrītis ir apveltīts ar visu, ko vien katrs skauts nometnes vajadzībām var vēlēties, proti: ūdens peldēšanai, malka ugunskuram, koki nometnes ierīcēm un labs pamāts telšu vietām. Nometnē piedalījās 264 roveri, latvieši bijām 12. Pirmajā dienā pēc nometnes oficiālās atklāšanas steidzāmies iekārtt^ies: uzcelt teltis un iekārtot ierīces, kas. bija nokavēts, jo no i'oronto vispirms bijām devušies mazā eķskiirsijā uz Ōtavū uri HuUU. ;
Pirmo salidojuma dienu noslēdza lielais ugunskurs, Jkas gan sākumā negribēja labi degt, jo tā krāvēji nebija pietiekami- sagatavojušies uzdevumam.:
Nometnes inoto bija:^ pātš savu kanū." Šajā sakarībā otrās dienas priekšpusdiena bija veltīta ūdens sportam, šeit mēs, latvieši, ieguvām trīs A klases, trīs B un divas G klasēs atšķiras. / Rīta posmā vēl noklausījāmies vērtīgu referātu: „Kas ir roveris?" Pēcpusdienā bija diskusijas par roveŗu darbā sastopamām problēmām. Bija pāirunas, arī par jaun-kanadiešu dzimtām. Lai popularizētu savu dzimto zemi un viņas likteņgaitas, bijām sarīkojuši mazu tautisko lietu skati, kurā veiksmīgi paskaidrojumus sniedza vadītājs A.Budrēylcs, Izdalījām arī brošūras kanādiešu vadītājiem par notikuiniem Baigajā gadā. Interese pār mūsu mazo skati bija visai dzīva, īpaši tāpēc ķa mušu nometne atradās tieši pie karoga, kur katru brīvo brīdi pulcējās kanādiešu roveri un vadītāji. Mūsu viesu grāmatā ir ap 130 parakstu, pie kam daļa apmeklētāju
LATVIEŠU KULTORAS NEDtĻAS IEVADiS BALTIESB KONCERTS
EEECD
Latviešu kultūras nedēļu atklāšanas koncertā, ko rīko Baltiešu Sporta Federācija LNAK protek-torātā sestdien, 26. septembri, īto-na lielajā auditorijā bez labākiem lietuvju operdziedātājiem no Sav.
mūsu šaurajā teltī-nemaz netika pie parakstīšanās. Tumsai iestājoties skatījāmies brīvdabas kino izrādes un uzņēmumus no vispasaules jovēru salidojuma, kas šogad notika Šveicē. Jau melnā naktī sākās t.s„džungļu aktīvi-tāteS" — veiklības un skautu māku sacensības. Arī te mēs darījām iespējamo. Aktivitātēm noslēdzoties, vel pāris stundu sēdējām pie Toronto 1. roveŗu dzimtas ugunskura, pie kura mēs bijām uzaicināti ciemos, tikai vēlā nakts stundā tikām pie miera. Otrā rītā turpinājām skautu māku un veiklības sacensības. Uzstādot sacensību bilanci, mēs bi-jām izcīnījuši 21 A klases, 20 B klases un 4 C klases atšķiras. Pēc nometnes oficiālās slēgšanas vēl ilgu laiku uzkavējāmies sķaiiltajā ezera krastā. Nometnē guvām daudz vērtīgu atziņu, daudz drau^ gu, un visi nospriedām, ka arī nākošgad brauksim uz šo salidojumu, kaut gan tas notiks pašos Ontario ziemeļos pie Hadsona līča.-.', ■ V..Š.
PAZIŅOJUMI
Nākošā Dziesmu svētku rīcības komitejas sēde notiks ceturtdien, 17. septembrī DV namā, 123 Hu-ron ielā, pl. 8 vakarā. Visu rīcības komitejās locekļu ierašanās nepieciešama.
Biļetes I latviešu Dziesmu svētkiem Kanādā, — svētku koncer-r tam, jaundafbu koncertam, teātra izrādei un tautisko deju ritam,
- kasieris P.
Valstīm, kora, tautisko deju trupas, igauņu ritmo-plastikas priekšnesumiem un baritona Pētera Gei-stauta, piedalīsies arī Irēne Apine un Juris Gotšalks, kas sniegs divus lielus baleta numurus, kur abi dejotāji būs redzami kā duetos, tā
arī solo dejās.
Plašākai latviešu sabiedrībai Irēne Apine un Juris Gotšalks pazīstami vairāk vārda pēc, un tai nav bijis izdevlbjis tos redzēt dejojot. Nopietnais laikraksts, kura saturs veltīts tikai dejas mākslai un kas iznāk reizi mēnesī uz 16 lapas pusēm un sniedz visu iespējamo informāciju par I šo mākslas nozari Eiropā, Amerikā un citos kontinentos, tiek iespiests Savienotās Valstīs un saucas Dance News.
Septembra mēneša numurā ir plaša informācija un uzņēmumi par slavefto Sadlers Wells Baletu, Montē Carlo Bāliet Russe, amerikāņu Slavenska Frankllna lielo baleta turneju un viesošanos Japānā un citiem baleta jaunuiniēm.
Lielāks apcerējums un uzņēmumi sniegti arī par Kanādas Ņacio^ nālo Baletu sakarā ar tā piedalīšanos Pillovas deju festivālā. Laikraksts raksta, ka Kanādas Nacionālais Balets aizpildījis astoņu vakarā programmu pie pārpildītām telpām un guvis izcilu publikas a^ saucibu. Baletā kā pirmie mākslinieki atzīmēti Irēņe Apine un Juris Gotšalks un viņu uzstāšanās dejā Pas de deux raksturota kā virtuoza. Šāds vērtējums un arī Irēnēs Apines angažēšana Ķanadās Nacionālā Izstādē uņ abu dejojī^ biežā uzstāšanas televīzijā rāda, "ka mums ir izauguši jauni dejotāji, kas godam reprezentē latviešu vārdu ^baleta mākslāv
ĢENERĀLKONSULS
Mr R. N. BRVSON
Toronto. Tel EM 8-1688 m BA7 STm BOOM 1394 -
VĒRTĪGI MĀCĪBAS līDZEKĻĪ PAR tATVĪEŠŪ SKOLĀM
■ ALA's Kultūras birojs ir sazinājies ai;- latviešu pārstāvību Vācijā par Latvijas skatu filmu un Latvijas skatu karšu sagādi latviešu skolu vajadzībām Amerikā. Šo darbu Kietumvācijā veic mag. piiiL Bonga kopā ar Latviešu apgabala pārstāvību Bavārijā. Skolu vajadzībām, jaunatnes oŗ-ganizāicju sanāksmēm, kā arī ci-
iii>iwrtm
MELCHĒRS DISTILIERIES No.
PAR SpĀDNĪEKIEM;..
Kanādas darba pārvalde rūpējas un palīdz sagādāt darbu ikvienam, mz; ar tō katrs: ir priecīgs par savu darbu. Darba likums nosaka normētu, darba laiku,* cietas algas un nodrošina strādniekus pret. negadījumiem. Lielākā daļa rūpniecības strādnieku saņem brīvu medicīnisko palīdzību, kā arī pabalstus, jā negadījumi notikuši darba vietās. ,
nipejas par visi^ Iedzīvotā] u un zemēs labkļājībtii
MĒLCHERA DEStILĀGIJAS AKC. SAB.
MEICHERS OSStUŪIllES LIMITED
tiem mērķiem jau saņemamas vairākas bilžu diapozitīvu lentas. Už katras lentas ir ap 70 uzņēmu mu par kādu noslēgtu tematu, piemēram: Daugava — Latvijas sirds. Liepāja, pa Vidzemes kalnājiem, skaistā Latgale, Lejas-kurzeme, Ziemeļvidzeme, latviešu dzīve senajā Rīgā, Rīgas jūrmala, šo bilžu diapozitīvu lenšu izrādīšanā nekādas techniskas. grūtības nesagādā, tas izdarāms ar vienkāršo projektoru. Vienas šādas filmas izrāde līdz ar referenta stāstījumu varētu ilgt apmēram vienu stundu, šādas filmas cena, to: saņemot sekretariātā, būtu $6.- līdz $6.50.
Tāpat ALA'š Kultūras birojs var sagādāt dažādas Latvijas vēsturisko vietu skatu kartes, kas izmaksā $0.10. Visi Šie materiāli, kā filmas, tā skatu kartes, varētu būt vērtīgs mācības līdzekļu papildinājums latviešu skolām Atoerikā. Pasūtinājumi un tuvāki paskaidrojumi pieprasāmi: American Latvian Associationj īņc, 3220 17th Street, N. W., Wa-shinģtoņ 10, D. C./ USA. Līdz ar pasūtinājumu piesūtāma attiecīga naudas summa. Filmas un skatu kartes ALA's sekretariāts skolām un organizācijām piesūtīs pēc to BaņemŠariasho Vācijas. ^ Ēv. Freivalds, ALA's Kuliūras biroja
# Piektdien, ' 8. septembrī, sv. Andreja baznīcas telpās, saskaņā ar iepriekšējās sanāksmes lēmumu, LNAK valdes priekšsēža aicināta, sanāca kopā Latvijas" universitātes gada svētku atzīmēšanai izraudzītā rīcības komiteja. Sēdi atklāja A. Svenne, un tanī piedalījās prof. V. Burkēvics, A. Linājs P!K!, K, Tannis no Latviešu Nac. Apv. Kanādā, O. Perro no Toronto Latviešu Studentu Kopas, H. Pētersone no S!P!K! un A; Brīviņš no Vienību Savienības. Rīcības komiteja bija vienis pratis, ka Universitātes gada svētki jārīko visai akadēmiskai saimei kopīgi, šinī sakarā rīcības ko-iitejā rezervēja vietu Konkordiju pārstāvim J. Grīslim, Gada svētku svinībām izraudzīja 25. septembri, ūn tās notiks sv. Andreja baznīcas telpās. Svētkus ievadīs akadēmiskais dievkalpojums, kūru vadīs mācītāji A. Čops un A. Lūsis. Pēc dievkalpojuma akadēmisko runu teiks prof. V. Burkēvics, kam sekos koncerts. Koncerta programmu noteiks vēr
lāk, bet, cik zināms, tad paredzēts aicināt saprānuE. Sedliņu, pianisti M. Tūteri, V. Leinvēbisri un dubultkvaŗtetu Kalvi. Kā viesi aicinās Toronto studentu kopas goda biedru R.' N. Braisonu. "
1. Pa pastu Broks, 66 Cowān St., Toronto, tel.: LL - 7606, un; J. Petsals,: 17 tin-den St., Toronto, tēl. PR - 2823. „Latvija AmerikāĻ" kantorī, 123 Huŗon St. un puķu veikalā „Lo-tbs", 854 Bathurst St.
3. Hamiltbnā: pie M. Zrtmaņa, Juwelry and Watch Co., 170 James St., un pārtikas veikalā
4. Londonā, P. Dreimanis, 10 Kensington Ave.
5; St.Catharines,P. Vītols, Dr. General Delivery, un ? E. Sakss, 83 Louisa St.
6. Bramptonā, Ēvalds Priede, 4 SAKAS Joseph St. (tel. 1973 - W). ArVOJ^K Montreālā pie Q.Zilkalna 6445
Toronto Latviešu Medn. un Makšķernieku; klubs svētdien, 20. septembrī, rīko makšķernieku izbraukumu uz Rice ezaru.
Pieteikšanās un tuvāka informā-j cija pie a Bērziņa, tēl. Kfl 3875 vai J. Tŗeija GL 3611. Piezīmējam, ka labas un lētas zivju ēsmas (minows) dabūjamas ja; sporta veikalā Dundas St. W. starp Dufferin un Sheridan ielām.
Kluba biedi^iemdarāni zināmu, ka pīļu medību sezona sāksies 19. sept. Ontario provinces ziemeļos, t. i. ziemeļos no 7..auto ceļa, Rice un Simcoe ezeros' ar 3. okt. Pīļu medībāin pietiekama vispārējā medību atļauja.
Klubā valde izsaka pateicību sv. Andreja draudzei par atļauju pulcēties māla baložu šaušanas treni-ap 50 dalībnieku, bet šogad Inže- nos draudzes saimniecībā Sidrebe-nieŗu un Techniķu kopa cer uz vel lielāku skaitu un vēl saistošāku do-
Pagajušā darbības gadā lielu rosību ipādīja Toronto latviešu in-ženierujsaime, kās regulāri organizēja inženieru un techniķu sanāksmes, kur apmainījās domām un noklausījās vērtīgus priekšlasījumus, vasaras posmā bija pārtrau-lums, jhei nupat pēdējā sanāksmē ir pārrunātas daudzas svarīgas problēnias. Toronto Latvie-
5U Biedrībās Inženieru un Techniķu kopa arī šogad rīko plašu sanāksmi, uz kuru aicināti visi latviešu inženieri un techniķi, Pagājušā gadā sanāksmē
Trešdien, 9. septembrī, Latviešu Daiļamatnieku Savienība
KONSULS
VIUS TOMSONS
AfONTBEALA, ^ O. Sm ViCTORU AVE, apt. 10 TeL AT 7798
• ATSAUeiETIES, JUS MEKLĒ!
Amerikas 1.atviešu Apvienības Kartotēka lūdz atsaukties sekojošas perscuiss: Annu Barovski, Veronu Sielpl ^reifelda kundzi kurai imiiu^i meita Olga. Rūdolfu un Natāliju Korba, Arnoldu Pētera d. Rismani, Miķeli Liepu no Bolderājas, kas dzīvoja Vircbur-gas iiomeine, Vācijā* Arvidu Grasi nb Mujānu pag., kas dzīvoja Vācijā, angļu zonā, Rūdolfu Der-kōvicu. tuvākas ziņas lūgtas par 1314. gada 20. martā dzimušo Ed-vardu Biezo, kas it kā gājis bojā uz kuģa kaia laikā. Artūru Abr zāmsonu. jūrnieku, kas it kā dzī° vo tagad Kubā, muzeja darbinieku ūh vēstuirnieku Lamsteru. kas dāvojis Rīgā un trimdā bijis Es-lingenā, Vācijā, Tamāru Meļņi-kovu un Alekseju Pankovu no Rīgas, Voldettnāru Varku. dzim. 1325. ģ. 12. jlūUjā. Rīgā, ārstu Streipu un Silviju Zeltiņu, dzim. 1932. g. 28^ jūlijā. Meklējamo adreses lūdz piesūti-.-
American Latvian Associationj Inc. 3220 17th Street, N. W., Wa-shington 10, D. C.
Pēc adreses saņemšanas kartotēka meklējamiem paziņos, kāda iestāde vai persona viņus meklē un uzdos savukārt meklētāja adresi, lāi tieši sazinātos;
VESMES
mu izmaiņu. Sagaida arī krietnu dalībnieku skaitu no Montreālas un ASV.
Sanāksmi rīko Dziesmu Svētku laikā Toronto, lai provincē dzīvojošie pie viena brauciena varētu mantot iespējami daudz.
Sanāksme notiks sestdien, X0. oktobrī, pīkst. 12.30, 180 Simcoe Št, Toronto,
Sanāksmē būs sekojoša darba kārtība: 1. Sanāksmes atklāšana. 2. Prof. A. Dreimaņā referāts Ontario ģeoloģija. 3. Prof. V. Bur-kēvica ziņojums par LIAA darbību. 4. Būvinž. A. Spūrmaņa ziņojums par LIAA biļetena izdošaŗ^^ 5. Ziņojumi no vietām. 6. Pārrunas un ierosinājumi.
Sanāksmi pārtrauks pa Dziesmu svētku koncerta la&u.
Pēc koncerta, turpat 180 Simcoe St, notiks tuvināšanās vakars ar dāmu un ievestu viesu piedalīša-
nē 6. un 12. septembrī.
šaušanas rezultāti ar katru treniņu manāmi uzlabojas, pat daži kluba biedri uzrāda 100 proc. trāpījumus, šie treniņi ir teicams sagatavojumi" nākošai medību Sezonai. . ■.
Ja kāds kluba biedr 3 vēlētos trenēties individuāli vai: mazākās grupās, tad lūdzam stāties sakaros ar kādu no kluba valc es locekļiem, uvākas informācijās iegūšanai.
Kluba valde
bija aicinājusi dailamatniekus uz aamu un levesiu jie_su pieaausa-sanāksmi; ^lai izlemtu svarīgus nos. VaDadzibas gadījuma sanak-jautājumus sakarā ar daiļamatniecības izstādi, kas notiks Dziesmu svētku laikā, galīgi noteiktu tautas tērpu žūrijas sastāvu, un pārrunātu citus jautājumus. Lai godam reprezentētu latviešu daiļamatniecību Dziesmu svētku izstādē, visi dailamātnieki lūgti izstādei domātos darbus iesūtīt vēlākais līdz 5. oktobrim ārpusē^dzl-vojošiem, bet Toronto dzīvojošiem darbi jāiesūta vēlākais līdz 7. oktobrim uz adresi 248 Hastings Ave Toronto, Ont. Pašlaik izstādei ir pieteikti ap 200 darbu no 15 autoriem. Daļu no izstādītiem darbiem varēs ari pirkt. Tautas tērpu godalgošanas komisij ā papildus jau agrāk minētiem izraudzīja arī vēl J. Zičhmani.
Daiļamatnieku sanāksme bija loti kupli apmeklēta, un tanī piedalījās gandrīz visi Toronto dzīvojošie dailamātnieki. Pārrunājot salonā darbību, tā atzīta par ļoti sekmīgu un apmeklētāju skaits aug pastāvīgi. Interese ir tik liela, ka vairāk tiek pirkts un pasu-tināts nekā iespējams ražot. Sevišķi trūkst keramikas un adas izstrādājumu, pēc kuriem ir sevis^ ķi liels pieprasījums. Mākslas salons, 248 Hasting Ave, tagad atvērts ik dienas līdz pīkst. 9 vakarā. Apvienības biedru informācijai tiks izsūtīts plašāks «r^Vārt.-rakstš.^
LATVIJA AMERIKĀ
LAIKRAkSTA
ATSEVIŠĶI ī;ksempļā»i
DABŪJAMI TORONTO ŠĀDĀS VĪETāSs
smi turpinās 11. oktobrī, pīkst. 2 pp. I'LB namā 198 Osler St.
Ieejas maksa sanāksme $1.00 un tuvināšanās vakarā $1.00 no personas.
Dalību sanāksmei un tuvināšanās vakaram lūdzu pieteika vēlākais līdz 2, oktobrim inž, J. Frišmanim 20 Muir Ave, Toronto.
čeki dalības naudai rakstāmi uz inž. J. Frišmaņa vārda.
Provincē dzīvojošiem centīsies sagādāt naktsmājas, ja to' iepriekš pieteiks.
TLB Inž. un Tecbrn.. kopa
® Pagājušās ceturtdienas (10. septembrī) promenādes koncerts Toronto bija ievērojams ar to, ka par solisti šim koncertam bija aicinā-'ā bij, Metropolitēna operas „zvāig-zne*^ Polina ^toska (soprāns). Nav Amerikā daudz tādu dziedātāju, kā Stoska, jo ar savu plašo balss diapazonu uh brīnišķīgajām augšām tā izpelnījusies vislabākās kritiķu un mākslas cienītāju atsauksmēs. No visai kuplā dziesmu skaita, ieskaitot piedevas* tikai divas bija operu ārijas. Programmas otro daļu iesāka fīlhambnijās orķestris ar Haidna simfoniju N88, G mažora, ko diriģēja Ernests MacMillans. Stoska dziedāja Māskanji āriju — Voi lo sapete no 6p. Cavaleria Ru-sticana ūn Air des Bijoux āriju no operas Fausts. Šī ārija atmiņā atsauca Hertu Lūsi, kura to dzie-
ļ. Pōcos,Meat Produet, a76 Col-lege::St.
2. Tulipi 994 Dundas St. W.
3. Lotus, 854 Bathurst St.
5. Atlantic R^staurarit, 1330 Dundas St. W.
6. V. Koppel Art Handicraft 609 Yonge St. / "
7. E. un J. Groceteria, 384 Ron-cešvalles, Avev .
8. McWhiņmes, 533 Bloor St. W.
9. I. J. Shaŗonu Typēwriter Go, 781 Queen St W.
10. All Nations Book and Film Services Ltd., 340 CoUege St.
KAS. VISVAIRĀK UZTRAUCAS? '
Lasi un brīnies, ka radies atkal jauns censonis, kas uztraucas par Dr. Ai Valdmaņa un DV pr-ka plkv. Januma satikšanās iespējamību. Nedomāju, ka kāds apzinīgs latvietis priecātos par šādu Br.Rubesa centību, liet ūdeņus uz tautiešu nesaprašanās dizrna-vām. Katrs to zina. un saprot, ka katra nesaprašanās un šķelšanās mūsu starpā kalpo tikai svešiem niērķiem, bet ne pašas tautas lābāw Un tiešām ir prātīgs Br. R. atzinums atstāt šo lietu abu cienījamo vīru pašu ziņā, jo mēs visi ticam, ka viņi satikšanos atzīs par nepieciešamību. Par to varētu priecāties ne tikai viņi abi, bet arī visa trimdas latviešu saime, jb tad sāktos ražīgs darbs Latvijas labā.
Bez tam gribu paskaidrot, ka man personīgi nav nekādas vēstules uzrādīšanai, un domāju, ka tas nav arī svarīgākais. Būdams DV Kanādas rev. kom. loc, varu darīt zināmu DV KV rev. kom. protokolu Nr. 2, par. 2, p. 1, un tas skan: „Pēc debatēm un pārrunām par DV organizācijas dzīvi Kanādā rev. kom. nāca pie atzinuma un nolēma sekojošo: 1) Lūgt DV Kanādas valdi nekavē- ; joties noskaidrot pie DV nodaļām Kanādā jautājumu par DV pr-ka plkv. Januma un Dr. A. Valdmaņa satikšanos plkv. Januma vi6- h sošanās laikā, resp. ārkārtējās delegātu pilnsapulces laikā, lai par visām reizēm noskaidrotu un . izbeigtu klīstošās baumas un nesaskaņas abu starpā." šis lēmums pieņemts vienbalsīgi, piedaloties rev. korii, pr-dim I. Jankovskim, loc. ll. Gravām un A. Civzelim, 1953. g:. 5. jūnijā. Pēc tam šis lēmums nekavējoties iesniegts DV Kanādas valdei. Neatkarīgi no rev. kom, arī DV Toronto nod. valde Š. g. 25. jūnija sēdē (prot.
19/98) šo jautājumu ir pārrunājusi un atzinusi par vēlamu. Tāpat katram ir sapro-* tams, ka nedz. Balodis, nedz Grava, nedz Civzelis būtu satikšanās ,,aranžētāji", bet gan DV^K rev, kom. un nodaļas to atzinušas par vēlamu, jo šo brīdi gaida katrs latvietis, kam rūp tautas kopība un ražens darbs.
Par Br. R^ izteikto piezīmi, vai DV lāikr. Latvija Amerikā var saukties par DV laikrakstu vai nē, lai spriež lasītāji paši. Ģe-^ rāms, ka laikraksts turpinās paust to latviski nacionālo domu, kādu tas uzņēmies, darbu sākot.
R. Grava, Toronto
gribētu salīdzināt abu mākslinieču dzirdētos sniegumus, tad varētu būt gan tikai pagaidām viena atziņa, ka Stoskai vēl labs gabals ejams līdz tai interpretācijas robežai, kādu bija sasniegusi mūsti iecienītā operdziedone. Apbrīnojama ir MadMillāna atmiņa, kups visu vakara programmu diriģēja no galvas. ,> ■•;:.'.:.:\V ■^ . A. K. ;
# Otavas latviešu ev.-lut. draudzē māc. Edg. Lange kristījis: Valdi Jāni Ādairisonu, . Arni Āti Pambergu, Pēteri Egilu Liepu un dājusi neskaitāmas reizes. Un ja Hariju Edgaru Pallo.
^aini iieoinI
VECĀKĀ UN PLAŠĀKĀ GRĀMATNĪCA
VALTERS ZIEDIŅ ŽliB (}reenwood Ave, Toronlo/Oni., tel. GL
Ziedojumi iemaksai ami DV Kanādas valdes kasierim Mr; A. Putniņam 280 Wrigth Ave, Toronto, Ont., vai vietējas Daugavas Vanadu nodaļas