Trešdien, 1953. gada 11. novemM
^ ^ 2
B3BXSSSSSL
Unāms
OVEMBRA
NO SENAJĀM, TĀLAJĀM DIENĀM
0   0 •
(5. STARP JŪRU 1aa IENAIDNIEKU
Liepājā cīņa par Latviju un tās noturēšanu   virs   iidens nebija viegla. Ienaidnieki visapkārt neticība tautā, nepalāvība daudzos savējos. Tas bija viens no drūmākajiem posmiem Latvijas valsts brīvības cīņu vēsturē, ko Virza raksturojis ar šādiem klasiskiem vārdiem kādā dzejā: „Aiz mums ir bangojoša jiira, bet priekšā nakts un ienaidnieks". Arī otrreiz, līdzīgā brīdī. Virza ir teicis vārdus, kas uz visiem laikiem paliks neizdzēšami mūsu vēsturē. Tas bija pēc Cēsu kaujām ar landesvēru, kur arī neatkarīgās Latvijas republikas liktenis bija svaru kausos. Tad Virza „Tautas balsī" uzrakstīja ievadrakstu un par latviešu karavīru varonību runādams teica: „Septiņi gadu simteņi klanās Jūsu priekšā."
Bet arī pirms tam vēl Liepājā bija kāds laika posms, kad likās, ka nu viss ir zaudēts, ka Latvijas republika vairs necelsies. Ar Latvijas valsts demokrātisko un an-tantei draudzīgo politiku nebija mierā Latvijas vācu baroni un lielgruntnieki,   kuriem bijā savi bruņotie spēki — laņdesvērs, uri ar kuru laba politiska kontinuitāte bija konservatīvā ģenerāla fon der Golca vācu brīvprātīgo vienībām.   Mūsu nelielāisl nacionālais karaspēks ieroču un apgādes ziņā bija no pēdējā atkarīgs. Un tomēr Ulmanis kā valdības galva nevairījās no nacionāli liberālās un demokrātiskās  politikas  un reformām. Bet lielinieku spēku uzmākšanās pēdējai brīvības salai Kurzemes stiĀrī bija tik neatlaidīga, ka dala latviešu konservatīvās pilr sonības ar māc. un rakstnieku
LĀčPLĒiA KARA ORDEIIIS
TRIMDAS
SAULAINĀS ŪN ĒNAS PUSES
VAI TĀLU VĒLRITS.
- Latvijas armijas gada dienā un Lāčplēšu svētkos - klusi sumināsim: ari tos vīrus, kuri zem Latvijas krāsām cīnījās 'par Latviju svešas naidīgas varas virspavēlniecībā — savus leģionārus, kurus, viņas cīņu dienās^ saucām par „savas tautas labākajiem dēliem," bet tad, kad šīs cīņas — ne jau mūsu vainas vai mazdļišīr bas dēj! nebeidzās ar komunisma sakāvi, daudziem leģionāru Ŗiimi-nātājiem nu viņi kļuva ,,ņevē-lams elements." Putlpsā, Cēdelg-hēmā, pazemoti un aizmirsti, viņi rūgto likteņkausu izdzēra ār visām mielēm, kamēr vairums tautiešu, kuri šodien brīvību zemēs atrodas vienīgi uri tikai šo viru cīņu dēl, laizīdamies gar UNŖŖ-AS paciņām, veikaļoja ar cigaretēm un' miltiem uz Vimūsu dārgo
gūstekņu" lēses...
... ■ • - ■
Kad 18. novembri nodibinājās Latvijas valsts, tai nebija kara^ vīru. Lielinieki mācās virsū.. Kara ministrs Zālītis rokas vien izr plēta, kad viņam jautāja pēc mobilizācijas izsludināšanas,r-^ nebija nedz mobilizācijas plānu; nedz sarakstu. Bet laiks negaidīja. Latvija vēl nebija 2 mēnešus pastāvējusi, kad 2. janvāi^I boļševiki jau atradās Rīgas pievārtē. Angļu flote gan Ziemsvētku nedēļā ieradās Rīgā. Galvaspilsētas ielās lepni plandās tomiju platie bikšu gali, bet kad flotes komandierim lūdzām atbalstu pret lieliniekiem, viņš — pirms enkurā uzvilkšanas un Rīgas atstāšanas — 3. janvāra agrinā ritā izlaida pāris šrapneļu lādiņus virs- mūsu nacionālās armijas karavīru ka-zarmēm, kur daži sarkanie aģitatori (soc. deni. jau 18. novembra aktā deklarēja savu rezervāciju pret jauno valsti!) iesāka savu kapraču darbu jaunajai valstij.
Mūsu armija nebija pasargāta no nodevējiem ari vēlākos gados (kapt. Fridrichsbnu jau atklāti tiesāja par spiegošanu). Aizsegi, mūsu «nacionālā privātā armija," no saviem atbildīgajiem komandieriem devaPad. Latvijas leļļu valdībai izdarīgu ministru (mūsu „tautas vienības" ministru draugu un Rīgas aizsargu komandieri P.
Andr. Niedru priekšgalā, lai Kurzemes aizsardzībā vairāk ieinteresētu un iesaistītu vācu spēkus, sabiedrojās, ar baltvāciem, un 16. aprīlī 1919. g. laņdesvērs, fon der Golcam paliekot i,neitrālā atturībā", gāza Ulmaņa valdību un ar Niedru priekšgalā pārņēma vai likvidēja visas tās iestādes.
Ar to būtu sācies jauns, pavisam cita virziena vēstures posms Latvijā. Var teikt, būtu sācies, ja Ulmanim nebūtu izdevies izvairīties no pučistu apcietinājuma. Ulmanis patvērās jūrā uz mazā kuģīša ,,Sa-ratovs", ko sabiedrotie ņēma savā aizsardzībā. Demokrātiskās Latvijas valsts vairs nebija, tās valdības vairs nebija, neviena iestāde vairs nedarbojās. Bet Kārlis Ulmanis vēl bijav Viņš bija brīvībā, viņš neatii-adās vairs uz Latvijas zemes, bet jūrā, uz kuģa pie Latvijas krasta. Un reizē ar Ulmani bija ticība, nesalaužama ticība Latvijas valstij un tās brīvai nākotnei, un mazā republika, kās bija patvērusies uz kuģa ār Ulmaņa valsts ticību apgarota,. sāka atkal izvērst savu cīņu pār Latvijas atkarošanu tm guva tīri ulmaniskus panākumus, kas rezultējās ār pagaidu valdības, triumfālo atgriešanos atbrīvotajā Rīgā 1919. -g. pa-:vasari.-.
7. PREZIDENTA SKŪPSTS— VALSTS KAROGAM
Tomēr, virs Jelgavas debesīm celdamies, pāri Latvijai savilkās atkal kāds smags draudu mākonis. Tā bija Bermontiāde. Oķto^ bjā sākumā Bermontiāde, tai vietā, lai dotos pret sarkano Petro-gradas flanku, sāka velties pret Latvijas sirdij — pret tās galvaspilsētu Rīgu. Krita Torņakalns, Āgenskalns, Zasulauks, visā Pārdaugavā un Rīgas Jūrmala, Kad ienaidnieks bija pie Rīgas tlitiem un galvaspilsēta bija jau daļēji evakuējusies,^ tad prezidenta Ķ. Ulmaņa spītīgā neatlaidība un mūsu jaunā ģenerālštāba stratēģiskās spējas bija tās, kas Rīgu iin Latvijas republiku atkal iz glāba. Uz daudzām garām; nedē ļām Daugavā tomēr bija kļuvusi par cīņu joslu, jo fronte; bija iesaluši starp Rīgu, un Pārdaugavu, 11. novienlbri " mūsu iiationālā armija, pie Bolderājas forsējot Daugavu, sāka galvaspilsētas un Latvijas atbrīvošanas cīņas dienvidu virzieiiā. Dažās dienās Pārdaugava bija atbrivota, un pēc 10 dienām (21. novembri) arī Jelgava. 11. novembris radīja; daudz nozīmīgāku pagriezienu atbrīvošanas kara vēsturē kā 6. marts, un tāpeč ari 11. novembri izsludināja par iizvaras un par Lāčplēša : karā ordeņa dienu; --Trešajā dienā pēc Jelgavas atbrīvošanas (23. novembri) Jelgavā ieradās jau slavenais ministru prezidents Kārlis Ulmanis, lai ru-? nātu lielā tautas sapulcē. Tad ari pirmoreiz Kārli Ulmani redzēju un šis redzējums notika tādos apstākļos, kas atstāja dziļas un neizdzēšamās sekas Visam mii žam. Jelgava vairāk kā pusgadu bija   atradusies Bermbntiādes okupācijā, kur bija arī tās galvenais štābs. Tas bija ļoti smags un depresīvs laiks latviešiem Jelgavā. Es toreiz biju Jelgavas re-ālģimnāzijas skolnieks, šai skolā rakstnieka Jāņa Lapiņa vadība valdīja nāGionālš gars. > No skolas jau pavasari daudzi vecāko
Ordenis ar devm Par Latviju, dibināts 1919. ^11, novembrī, kad Latvijas nac armija padzina no Pārdaugavas bemositiešu kafaspē-
Šīs kaujas ateiaa kā A. Piunpi-ŗa' episkā varoņa Lāčplēša īrn Melnā bruņinieka ciņu nobeigumu, kāp€c arī ordenim deva Lāčplēša vārdu. Ordenim ir 3 šķiras: trešā (zemākā) --četrstūrains krusts pie lentss, valkājams krūšu kr. pusē, 2. šķ. — mazliet lielāks krusts plata lentē, valkājams kaklā; 1 Iķ-plata lente pāri krūtīm ar knsstna un lielu zvaigzni kr. puse. Ordeņa metu autors bija L. Liberts, bet statūtu projektu sastādīja kapt. A. Stalbe.
Satversmes Sapulce 1920. g. 18. 9. pieņēma lUcumu par Lāčplēša kara ordeni, nosakot, ka to vair piešķirt Latvijas armijas un bij. strēlnieku pulka karavīriem par izciliem varoņdarbiem.
Priekšlikumus apbalvošanai kara ministrs virzīja uz Lāčplēša ka^ ra, ordesā domi, kuras pr-dis bija valsts prezidents.  Bomes lēmumi
kuri bija ari L.K.O. domes locekp.
Līdz 1934. g. ar ^K.O. 1. šķ. bija apbalvoti 2 Latvijas armijas virsnieki (ģjen- Ba*<^»s un ģen. Berķis) un 7 ārvalstnieki. Ar 2. šķ, — 18 Latvijas wn ārvalstu vec. virsnieski, bet ar 3 šķ. — 2074, to starpā' 2 sievietes, 271; ārzemnieks,
ieminas pliksni prez. K. Ulmanim atklās decembri
LPB CV LĒMUMI UN ATZINUMI
un
1921. g. li. 11. svinīgā parādē Esplanādes Ipkumā J. Čakste piesprauda 170 L.K.O. piņniem ap? balvotiem. Pirmie L.K.O. kavalieri bija pulkveži P. Radziņš^ M. Pe-niiSv Kr Berķis, i. Apinis, A. Jam-sons, 0. Baņkers uņ i. Pūriņš,
LssSvielu Pseses Biedrības Centrālās valdes sēde noiika 1. novembrī BosJona. Tajā piedalijās: 0. Liepiņš. J. Porielis, 0, Akmentiņš un revīEijas k®misijas psr-ks K. GrāmažniekSo
^ LāSplēšai Maŗa
LPB pr-ks 0. Liepiņš informēja valdi par biedrības darbību. OPa-redzētā LPB balle Bostonā izpalika, jo attiecīgā datunļā nevarēja ierasties viesi. Sarīkojums atlikts uz nākošo gadU. Labi izdevusies Jaunanglijas latviešu misijas draudzes un LPB rīkotā rakstnieku diena Mančesterā. Draudze at^ sūtījusi sirsnīgu pateicības rakstu un 20 dolarii ziedojumu Trūcīgo. Rakstnieku Fondam LPB.
Pasūtinājumu pagatavot piemiņas plāksni prezidentam K. Ul-imanim valde  nodeva Dayton j Stencil Works firmai Deitonā. No ļ iepriekšējā plāksnes izmēra bija , jāatsakās, jo tās cena iznāc? stip ri dārga. Valde izvēlējās 30 reiz 48 collas formātu, kās ^ izmaksa 513 dol. Pēc speciālistu prof. B. Dzeņa; un tēlnieka R. Maurā atzinuma šī cena ir pieņemama, arī ; plāksnes lielums telpās būs pietiekami liels. Plāksne svērs 30b mārciņu. Par plāksnes uzstādīšanu rūpēsies Linkolnā rīcības komiteja, kuras pr-ks ir agr. J. Mierkalns.    Universitāte dod
amatniekus plāksnes piestiprināšanai. Plāksnes uzstādīšana notiks jau šogad. Atklāšanas svinībās lūgs piedalīties Latvijas sūtniecības pārstāvjus Vašingtonā ļih ALAs pārstāvjus. LPB valdes locekli līdzekļu trūkuma dēļ svinībās nevarēs ierasties, bet savā vietā nozīmēs kādu tuvumā dzīvojošu biedru. Par plāksnes modeļa izgatavo-Pie šanu prof, B; Dzenim izmaksāja 285 dol. honorāru, kā tēlnieks bija pieprasījis. .
No ziedojumiem K. Ulmaņa fondā varēs piešķirt 1—2 stipen^ dijas latviešu jaunekļiem Linkol-nas universitāt-ē.
Kases pārskatu sniedza J. Po-rietis. Ziedojumos uz 1. nov. K. Ulmaņa fondā ienācis 879.95 dol, rakštniekani V. Lesiņam — $319 (nosūtīti), Trūcīgo Rakstnieku Palīdzības fondā $231.^3 (izmaksāti $170 ), P. Ērmanim (nosūtīti).
teni. īnfonnācijas apmaiņa turpinās.
O. Liepiņš ziņoja, ka vairāki biedri iesūtījuši manuskriptus LPB kalendāram. Diemžēl, tas šogad neiznāks, kāpēc manuskriptus paredzēts ievietot Brīvajā Vārdā, kas iznāks Vācijā un kurā aicināti darboties visi biedri.
Ievērojot vairākus lūgumus, no biedru maksas par 1953. g. atbrīvoja šādus biedrus: V. Bilķinu (Šveicē), 0. Briedi (Zviedrijā), V. bambergu (Dānijā), T. Dangavu (Argentīnā), prof. K. Kārkliņu (ASV), % Kroderu (Pakistānā), Ē. Ķezberi (ASV), ī. Leimaņi (Francijā), Puķīti (Zviedrijā), V. Zanti; (Zviedrijā), V. Skultānu (Anglijā), Fr. Dziesmu (Zviedrijā), Dr. Z. Mauriņu (Zviedrijā), doc. N. Valteru Austrijā).
Par biedru uzņēma Gunāru Saliņu, bet pārreģistrēja Hugo Pūriņu.
0. Liepiņš ziņoja, ka ir pieņem»
fV jaunie statūti, kas no-., _ CV Vēla
tiLPB
saka, kaļ GV vēlama uz 2 gadiem. Minētie grozījumi bija paredzēti
' ^^^^ attiecināt uz tagadējo valdi, bet LPB.Kanadā cēla iebildumus, kā-
•  0 01
(pārnesums no 1. ip^^.
tikai 5000 vīru (ieskaitot kam zēnus uņ sirmgalvjus), ār 9' lielgabaliem, 45 'patšautenēm, 123 lož-metējienv un 3 bruņu auto! Mums palīgā gan atbrauca 2 igauņu bruņotie vilcieni, bet pēc 2 dienām atkal aizbrauca, jo viņu prašifc'^s par palīdzību -bija pārāk augstas t Kopš 10. oktobra, kad bermontieši ieņēma Pārdaugavu, veselu mēnesi kara darbība norisinājās pilsētā. Pētera baznīcas tornī riovietoto novērošanas posteni ienaidnieks velti apšaudīja granātām, bet ložu caururbtais Latvijas»karogs pils-tornī spītīgi vēstīja, ķa latvji Daugavu noturēs. Redzēdams riiūsu pašaizliedzīgo tēvijas mīlestību, ienaidnieks piedāvāja mūsu nacionālās armijas virspaVēlniekarn miera sarunās, bēt varonīgie Rīgas aizstāvji to noraidīja. Angļu - franču flo-tīBS atbalstā latvju vīri devās prettriecienā. Sabiedroto flotes uguni, kuru 3. 'novembra rītā vadīja jūras kapteinis JBrisohs, mums izgādāja angļu militārās misijas priekšnieks Rīgā ģeņ. Bērts. Ārpasaule jopro^ jām vēl ieņēma nogaidītāju stāju mūsu cīņā pār dzīvību, Vēl 10. novembra vakarā šrapneļu un gāzu granātu lādiņi sprāga virs Rīgas, bet rīdzinieki, veselu mēnesi pa pagrabiem dzīvodami bijā ar to j au apraduši, un tādēļ neticama, pat fantastiskā tiem likās pirmā ziņa, kad 11. novembrī Rīgas dievnamu zvani junda ienaidnieka padzīšanu no mūsu likteņupes. Cik zvērisks bija mūsu pretinieks viņpus Daugavas, par to uzskatāmi materiāli bija sakopoti Kara muzejā (pēcnāves maskas u. tml.). Tā, piemēram, 11, novembrī, uz Daugavas ledus Rīgas atbrīvotāji atrada 14. oktobrī vācu rokās krituši) Itn. Kārli Fichtenberģu, kuram vāci bija izgriezuši mēli, izdūruši acis, sasējuši dzeloņstiepiēm un dzīvu iesaldējuši āliņģī! (šī nacionālā mocekļa pēcnāves Lāčplēša ^ordenis šodien glabājas pie' viņa klašu audzēkņi bija iestājušies kundzes trimdā. Fichtenbargadē-nacionālajā armijā, kas, Jelgavuļiu, arī virsnieku,; aizveda boļševiki atbrīvojot, ienāca pilsētā, pie kam Baigajā gadā). Otrā dienā, 12. no-
novembrī, vēl dūmu smakas tītajā Jelgavā, Tirgus laukumā no Kurzemes viesnīcas balkona vienkāršā pelēkā karavīra tērpā zemgaliešus sveica mūsu valdības galva Ulmar nis. Preziderita vārdi, cildinot mūsu, baskāju armiju, sildīja sirdis, bet kad viņš noskūpstīja dārgās karoga .krāsas, ko Jelgavā bij a kājām minuši mūsu zemes -tīkotāji, pat cīņās rūdīto vīru acīs iegulās kautrīgs mitrums. ■Vienpadsmitā novembra, spilgtajai uzvarai par godu šo dienU; noteica par Latvijas armijas goda dienu un Lāčplēša svētku dienu. Mūsu aŗmij as. pamats viņās tālās dienās nebija modemi ieroči un apbruņojums, nedz bruņoto spēku skaitliskais sastāvs, bet vienīgi tikai  nesalaužama ticība Latvijas lietai, uzticība kafāvira: pienākumiem uri drosme brīžos, kad likās ka jau viss ir zudis. Celsim godā šos tikumus arī šobrīd, kad pasaules vējos izsvaidīti, savus trimdas deļus minot, klusi pieminam savus lāčpiēšus un visus, it visus cīnītā jus, kas pagājušos laikos ķīlā devuši savas dzīvības, lai Latvijas karogs sjpītētu briesmām un lai mēs pastāvētu kā tauta. Ja kādu šobrīd māc bazcerību doma, lai 1919. gada 11. novembris tiem atgādina tā laika Daugavas Vanagu ticību Latvijas saulei, ka vēl ilgi „visām dienām nav vakars pienācis".
*5avās ģimenēs, trimdas kboās. iaunās paaudzes sanāksmēs un sko 1ās pieminēsim 11. novembra gar^ stiprumu un cildināsim savu kara-
Nolēma rakstniecei I Leima- pēc Jaunas vēlēšanas jārīko arī
nei Parīzē piešķirt $25 pabalstu, šogad. Valde iecēla vēlēšanu ko-
sakarā ar,viņas grūtajiem apstāk- misiju iepriekšējā'.sastāvā: prof.
ļiem. No rakstu krājuma Pali- ?. Starcu, Nik. Kalniņu un L.
kušie —- ziedojumos ienākuši $4. Taunu. Valde uzstādīja arī kan-
"daži bija;jau kļuvuši par leitnantiem. Prieks par pilsētas atbrīvošanu tautā bija neaprakstāms. Tāpēc, kad kļuva zināms, ka Jelgavā ieradīsies un tirgus laukumā runās Latvijas vaMības galva Kārlis Ulmanis, jau stundu pirms tam "lielais tirgus laukums bija
viru un lāčplēšu gada svētkos ļat--viešu cīnītāju varoņdarbus no senajiem laikiem līdz VolclīOvāi uii Ķūrsas  cietokšņa  cīņu dieņāni. Uzmeklēsim varoņus, ja tādi šodien dzīvo mums kaimiņx)s, latvier šu, pagastos svešajā zemē, klusi pa spiedīsim viņu tulznām klātās rokas un apliecināsim^ ka viņu cīņā nav bijusi velta: Latvija vēl ir dzī^ va! Pagātnes notikumi liek mums droši skatīties nākotnē, kuru reiz atkal veidos mūsu karavīri! Mūsu dziļākās cieņas un pateicības apliecinājums visiem, visiem, kuri ar ieroci rokās apliecinājuši savu zvērestu Latvijas godam, latvju slavai, tēvzemei un brīvībai.
Tēvzemei un brīvībai — šie vārdi rakstīti i mūsu Brīvības piemineklī, tos ar šodien lasa un līdzīgi mums pāri tālumiem sirdīs klusi pārdomā nelaimīgie tautas "b'i Daugavas krastā. Šos vārdus mēmi pauž sērojošais Mātes Latvijas tēls Brāļu kapos, kas svētī visas varoņu dvēseles, kas liktas Latvijas brīvvalsts pamatos. Ar vārdiem: Tēvzemei un Brīvībai stiprināsim inū-su Lāčplēšu un karavīru svētkos savu ticību Latvijas augšāmcelšanās ^ienai, un sniegsim rokas vienprātībai; kāda ciņu un upuru dienās valdīja vīros, kuru pierēs mirdzēja Latvijas saulīte. Vīros, ķUŗii formas tērpu piedurknes rotāja sarkanbaltsarkanais ķŗāsu vairo-dziņš. Vīros, kuri savu mīlestību un uzticību Latvijai gāja pierādi darbos."
:;-   • .K.. Vanags
Sekretārs 0. Aknientiņš ziņoja, ka sagatavojis boļševiku deportēto latviešu rakstnieku un žurnālistu sarakstu, kurā ierakstītas 73 personas. Saraksts piesūtīts Apv. Nācijām,   Kerstena , komisijai, amerikāņu presei un A'SV iznākošajiem   sveštautiešu izdevumiem, (piem., poļu, lietuviešu, vācu, ^ ukraiņu). No AN saņemta atbilde, ka LPB iesniegums nodots attiecīgām komisijām, bet noraksts PSRS valdībai. Protams, maz ticams, ka iesniegumiem būs kādas sekas, jo biedrība jau pirms gada iesniedza līdzīgu vēstuli, kas palika bez sekām. Starplaikā nosūtīta vēstule Dienvidkorejas prezidentam Sing-manam Rī, mudinot viņu cīnīties pret komunismu, lai Koreja nepiedzīvotu Latvij as traģisko lik-
didātus, ko biedri varēs papildināt saskaņā ar vēlēšanu instrukciju.
Atvēlēja revīzijas komisijas sekretārei K. Dālei, ceļa naudu, lai viņa varētu no Ņujorkas ierasties uz b-bas revīziju Bostonā.
Dažādos jautājumos apsprieda ļ)arona Frerija fon Blomberga ierosinājumu dibināt Amerikāņu Draugu Komiteju Latvijai. Frerijs fon Blombergs ir apspiesto ■ tautu draugs un aizstāvis, viņam ir liela pazīšanās diplomātu un Baltāk Nama aprindās. Līdzīga komisija darbojas jau albāniešiem. Komitejas mprķis būs Latvijas popularizēšana ASV un brīvības centienu paušana brīvajā pasaulē.
Valde nolēma atbalstīt Frerija fon Blomberga priekšlikumu.'
ALAs paziņojums
Sakarā ar Latvijas valsts trīsdesmit piektās neatkarības dienas atceri 18. novembrī, ALA's Informācijās birojs sagatavojis atcerei domātus materiālus, kas var noderēt kā runas un raksti^ 18. novembra svinībās, šos materiālus latviešu un angļu valodā uz pieprasījumu izsūta ALA's sekretariāts. Pieprasīt: American Latvian Asso-cition, Inc., 3220 17th Street, N. W., Washington 10, D. C.
Jaunatnes Pūrs I daļa pirmā izdevumā ir galīgi izpārdota. Sagatavošanā grāmatas otrais izdevums. Jaunatnes Pūrs II daļa ir dabūjama vēl neierobežotā skaitā.
Blauu).  11. novembra banketos stāvgrūdu ļaužu pilns, vismaz sa
izkliegtais varonīgais „Labāķ stāvus mirt, nekā uz ceļieih dzīvot," izrādījās tikai tukšas frāzes, mod*-rības' iemidzināšāiiai. Bet maz mūsu karavīros bija neticīgo m mazdūšīgo, kuri pameta savus biedrus Latvijas kritiskos brīžos, kad viss šķita pagalam.
■.■■10 ■ ■ ■
IL novembra cīņas turpinās vēl šodien. Cīņā par Latvijas brīvību šodien vēl neesam gluži vieni. — ASV sakās, ka arī viņas gribot glābt cilvēci no sarkana mēra. Mūs vēl ifeklausa,:kaut ari nieko nesola.... ^
11. novembra karavīru un iāč-plēšu gars tik ātri neappel un neizplēn pasaules vējos. Mūsu cīņu vīru krūtīs tas kvēli .gail joprojām. Mūsu rokas spiediens šiem vīriem lai uztur dzīvu šo augstākās tēvzemes mīlestības izpauduma dzirkstī!
11. novembrī Vecais strēlnieks, tautietis, kurš reiz valkāja*Latvijas ar^flijas karavīra formu, leģionārs, kurš gāja mirt par Lat-
vi 10.000 cilvēku. Ģimnāzija devās uz sapulci pilnā sastāvā, slēgtas ierindās ar. karogiem. Mūsu skolai bija ne tikai oficiālais skolas karogs, bet vairākām klasēm bija izgatavoti pašām savi. klases karogi. Mes savai klasei uz karoga bijām likuši šādu uzrakstu: „Kad kauns un bēdās tautu spiež, Un maz kas viņai līdzi cieš, Tad nāc, kaut palīgs mazs Vai
vēls,
Ūņ teic, ka esi ^viņās dēls!"
Tas ir kāds pants no Kaudzītes Matīsa dzejoļa un tā ierakstīšana klases karogā Bermontiādes laikā, var liecināt - par to garu, kāds valdīja Jāņa Lapiņa vadītajā ģimnāzijā. Mūsu ģimnāzijai vieta laukumā gadījās tieši pie Cera viesnīcas, kuras frontālā daļa izgāja uz tirgus laukumu, un no kuras balkona bijā paredzēta
viju, lai latviešu tauta vēl dzīvo tu, visi, visi vini 11. novembra prezidenta runa. drūmaiā rītā šodien jauta: vai^^ f^^^ (Turpinājums sekos)
lu vēl rī2s?
vembrī, Tautas Padomes sēdē ministru prezidents Ulmanis teica: ,,Visi Latvijas iedzīvotāji stāv aiz mūsu armijas. Visa mūsu zeme zina» ko šī cīņa nozīmē, kam armija lej savas asinis, kam armija ir ai* mieru ziedot savas dzīvības." Zīmīgi vārdi, kurus 25 gadus vēlāk varēja teikt arī latvju leģionāriem arī viņi zināja, par ķo viņi gāja cīņā. Brāļu kapos Rīgā vien, Mātes Latvijas mūžīgai sardzei, . zemes klēpī- guldināja 227 mums nezināmus, Dievam tik zināmus latvju varoņus, kūri bija krituši pret vācu un krievu avantūristu bandām Pārdaugavā. Pie Rīgas pils mūra, 11. novembra bulvārī, Rīgas pilsēta Rīgas atbrīvotāju nemirstīgo slavas darbu cildināšanai piestiprināja piemiņas plāksni, bet Brīvības pieminekļa gaišā travertīna cilnī akmens vēl šodien stāsta latvjiem dzimtenē vergu gaitās ejot, nacionālās armijas varoņcīņu uz Daugavas dzelzs tiltiem, stiprinot viņus, ka latvju varoņgars arī vergu jūgā nemirs.
21. novembrī bermontiešus padzina arī no viņu aizdedzinātās Jelgavas, bet 1. decembri visa Zemgale un Kursa bija iztīrīta no šiem laupītajiem un dedzinātājiem. 23.
# Jau 30. reizi šogad Ņujorkā notika Starptautiskā sieviešu izstāde. Pēdējos trīs gados šinī izstādē piedalās arī latvietes, iepazīstinot amerikāņu publiku ar latviešu tautas daiļamatniecību, tautas tērpiem ūn ēdieniem. Latviešu novietnes noorganizēšanu uzņēmusies ev. lut, draudzes dāmu komiteja sadarbībā ar citām latviešu sieviešu organizācijām. Novietnes iekār^ tošanas darbu veica E. Druvā un M. Ruņģis pēc prof. A. Annusa no-rādijļimiem. : ;
Mūsu novietne atrodas telpas vidū un saista apmeklētāju ievērību. Sienas noklātas latviešu audumiem. Daži no tiem; ir- ļoti veci, kas paņemti līdz bēgļu somā no dzimtenes. Prof. Annuss šim gadījumam pagatavojis gleznu, kas attēlo latviešu koklētāju, kurš noraugās uz bēgļu laivu bangojošā jūrā un uz degošo dzimtenes krastu.. Ievērību saista dažādas senlietās: saktas, rotas lietas, vainadziņi, kurus izstādei aizdevušās vairākas tautietes. Pārdošanai izstādīti J. Blūma (Conn.) svečturi, L. Upenieka (Conn.) un R. Pēter-sona (Čikāgā) sudrablieta?, J. Kalniņa ādas izstrādājumi, V. Tetera (Ņujorkā) šķīvji un Z. Jurševskā (Toronto) keramika. Netrūka arī tautisko ēdienu — Jāņu siera, pīrāgu, ābolkūku, kam bija liels pieprasījums.
Izstādes citā nodalījumā atrodas dažādo tautu galda klāšanas paraugi, starp kuriem cienījamā vietā latviešu Jāņu vakara galds. To bija iekārtojusi no Rīgas mums pa-^ zīstamā daiļamatniecības dai'bnī-cas vadītāja Helēna Kļaviņa. Uz galdā novietoti izrotāti alus kausi Un šķīvji. Arī sienu izrotājumi, galdauts un paklājs bija īsti latviski.
Latvieši jo kuplā skaitā pulcējās izstādē 3. novembra vakara, kad notika latviešu priekšnesumu pusstunda. Programmu vadīja draudzes priekšnieks K. Stanke-vics. Latviešu programmu ievadīja draudzes koris, nodziedot-„Dievs, svētī Latviju", ko publika noklausījās pieceļoties. KLB priekšsēdis Dr; V. Māsēns iepazīstināja amerikāņu publiku ar latviešu sieviešu likteņi verdzinātajā dzimtenē, kur tām jācīnās par savas ģimenes eksistenci, pār saviem bērniem, ķu-^ rus padomju varā cenšas atraut vecākiem. Amerikāņu publikai tagad ir iespēja iepazīties ar komunistu briesmu darbiem Korejā. Mums tie jau sen pazīstami. Komunistu briesmu darbi mūsu dzimtenē turpinās joprojām.
Koris B. Skultes vadībā nodziedāja „Noriet saule vakarā", „Ej, bāliņi, lūkoties!" un „Kuŗš puini-ņis dzied tik koši". Skauti un gaidas stāvēja goda sardzē pie Latvijas un ASV karogiem.
gals, LPSB Q. Akmentiņš u|i lietuvju skautu pārstāvis/ Interesanti bija skautu priekšnesumi. Apbalvoja 3 skautus un 3 maz-skautus.
M 1. nov. Bostonas latviešu ev.-lut. draudze pēc dievkalpojuma atzīmēja sava mēnešraksta Apskats 30. darba gadu. Apskata 1. n-rs iznācis 1923. gadā ar ziņām par stāvokli dzimtenē. Pirmos n-rus iespiedis mācītājs K. Selmers, vēlāk šo darbu veicis burtlicis, bet redaktors visus šos 30 gadus
To var pieprasīt vietējos galdos.
PIRMIE : ATOMLIELGABALI .: VĀCIJĀ
Kad Brēmerhavenā" pienāca ASV preču kuģis „Pine Tree Mariner", ostas milzu celtņi no tā izkrāva noslēpumainas kastes, dažas pat 50 pēdu garas. Atvesto kravu dzelzceļš tūlīt aizvizināja uz »Vācijas amerikāņu joslu. Nu atklājies, ka mistiskā sūtījumā bijuši seši 280 mm lielgabali — pirmie atomarti-lerijas ieroči, kas ietelp ASV vienību apbruņojumā Ziemeļatlanti-kas pakta ietvaros. 85 tonnas smago ugunsspļāvēju nezvēru uzstādīšanu veiks ASV. 868. lauku artilērijas bataljons, un pirmie atom-lielgabāli tikšot novietoti pietiekami tuvu dzelzs priekškaram, lai sekmīgi iznīcinātu uzbrūkošās padomju kājnieku vienības. Par to, ka svarīgie ieroči, ne lādiņi, ne lādiņu neizšāvuši, varētu krist ienaidnieka rokās 3. Pasaules kara pašā pirmajā pārsteiguma stundā, gan laikam vismazāk domāts..'.
PLAUŠU VĒZIS, APDRAUP SMĒĶĒTĀJUS
® 31. oktobrī Bbstonas latviešu skautiem bija liela diena: 3 gadu darbības atcere un Latvijas karoga saņemšana no DV. Sarīkojumu DV telpās niācītājs. Galiņš ievadīja ar svētrunu. ĪDV Apvienības pr-ks V. Aiitiņš ar Bā-viem palīgiem ienesa Latvijas karogu, aiz viņa sekoja skauti uh mazskauti ar savu karogu, ko dā.^ vinājuši amerikāņi. Svinīgo uzrunu teica V. Antiņš, un karogu nodeva skautu vadītājam Treima-nim ar vēlējumu to pārvest Latvijā, ko skauti arī apsolīja. Pārskatu par skautu darbību sniedza vadītājs Treimanis. No DV apsveica Burvikovs, no gaidām Kalnāja, ASV latviešu skautu vadītājs ēmits, loveŗu
bijis ilggadīgais draudzes māci tājs K. Selmers. Mēnešrakstu ie-l
skatā atrodam visas ziņas par izplatījies plaušu vezis, sevišķi pii-pārmaiņām draudzes locekļu dzī- sētās un vietas, kur atrodas daudz
rūpnīcu. Pēc vēža apkarošanas sabiedrības direktora Dr.p.Horna datiem pa^aikār plaušu vēzi mirst vairāk amerikāņu^ vīriešu nekā^^^^^^^m ruši pirms 50 gadiem iio visu tipu vēžiem kopā.
1933. gadā ar plaušu; vēzi mira 3.400 vīriešu un 1.150 sievietes, bet 1953, gadā slimība prasījusi jau 18.500 vīriešu urt 3:600 sieviešu
džrvība$.;--;^v.''
Slimība skārusi visvairāk personas, vecākas par 45 gadiem, un eksperti domā, ka tās izplatīšanos izsauc smēķēšana un sliktais pilsētas gaiss.
ve.
Atceres vakarā par ASV latviešu garīgo presi referēja LPB sekretārs - 0. Akmentiņš, pieminēdams Amerikas Vēstnesi, Dieva sveiksmi, un ari šo izdevumu, _kā arī redaktorus un viņu nozīmi latviešu draudžu dzīvē.
'Amerikas latviešu tēvs J. SiļS-bergs īsos vārdos pakavējās pie apstākļiem, kas viņu spieda izdot Ainerikas Vēstnesi, ķo vadījis 25 gadus. Draudzes mācītājs Selmers pateicās apsveicējiem, pēc kam sekoja kopējas vakariņas.
O. ko
KOČESTERĀ, N. Y. ■
dl Latviešu ev. lut. Kristus draudze pārcēlusies uz jaunām telpām — sv. Pāvila baznīcu, kur svētdien,.. 1. nov. notika dievkalpojums, kurā bez draudzes mācītāja T. Zī-raka piedalījās arī amerikāņu viesi, māc. J. Kirscb, māc. A. Wietz un sinodes prezidenļtisDr.F.^^^^^ bels.
Pēc dievkalpojuma visi_ pulcējas baznīcas zālē, kur pie klātiem kafijas galdiem pavadīja dažas stundas sirsnīgās pārrunās. Draudze izšķīrusies mainīt telpas tāpēc, ka iepriekšējā amerikāņu draudze mēģinājusi iekļaut latviešus savā draudzē un paaugstinājusi īres maksu.
©Ročesteras DV nod. sākusi pla- f^l^ šu ziedojumu vākšanas akciju trū- geiai®^.
kumcietējiem Vācijā Ziemassvētkos, Nodaļas valde strādā' priekšsēža A. Vilka vadībā.
# Lai gan Ročesterā latviešu skaits pārsniedz tikai 200, tomēr netrūkst uzņēmīgu tautiešu, kas seko latviešu mākslai un kultiirai. šinīs dienās nodibināts jaukts koris, kura vadību uzņēmies M.Berg-manis. Kora sastāvā pašreiz apm. 36 personu, pirmā uzstāšanās paredzēta 18. novembra svinībās, ku-ļ ras notiks 14. novembrī. M. Berg-manis ir ar! latviešu draudzes ēr-