^ ^ ^ V fl ^ i&
Trešdien, i«. g£d& U.
JAPiM ATJMNO BRVļļOTOS SPIKIt
SPECIĀLRAKSTS LA NO JAPĀNAS
KādreaSJie mgsiāki© amijas «a &a?a floSes vifsnieki, kas ļ jā kara flotē) arī dominē bijušie okupācijas laikā bija, kriiuši nežēlasfibā, beidsot sāk atkal us- ^ flotes virsnieki. Tanīs darbojas vilki nuliiāros tērpus un ieņemž sev piemērolus posteņus Japānas valsts dzīvē. Pagrieziens viņiean par labu nāca ar kāja sākšanos Korejā, šis karš izraisīja speciālās policijas rezerves organizēšanu, k^a riipniecības atjaunošanu un nacionālo drošības spēku (NDS) radīšanu. Bijušo virsnieku pakalpojumi šodien ir lielā deņā ne tikai vfddības nozarēs, bet arī kara'rūpniecības un citos uzņēmumos; kam» sakars ar projek-, tējamiem valsts bruņošanās plāniem.
^ Sākot ar pagājušo gadu^ šie virsnieki sāka rādīt zīmes, ka viņi ir apņēmušies kalpot valstij ar savām.zināšanām militārajās lietās. 23. augustā bijušie armijas virsnieki, pārstāvot Militārās Akadēmijas absolventus^ apvienojās Kaikok.ai, kas. līdzīga vecajai virsnieku apvienībai ^ (Kaikoša). Ceremonija notika Jošukuni templī Tokijā. šīs apvienības ierosinātāji bija kādreizējie ģenerāļi Sadamu šimomura (bijušais ķaŗa ministrs) un ģen. leitn., Takazo Numatā. (bruņoto spēku komandieris dienvidos) un bijušais plkv. Kazuo Horiba.
Apmēram ap to pašu laiku bi^ jušie kara flotes virsnieki radīja apvienību, ko nosauca par Su-kokai> vecās flotes virsnieku (Su-■ikoša) apvienības ietvaros. Šīs apvienības galvenie I ierosinātāji bija admirālis Saburo Momotake^ adm. Kenzo Kobaiaši (l^ādreizē-Jais apvienotās Iflote^ virspavēl nieks), adm. Kičisaburol Nomura (bijušais vēstnieks Vašingtonā, kas šī gada oktobrī apceļoja ASV un runās stingri iestājās par Japānas apbruņošanu), adm. Katsu-nošin Jamanaši (kādreizējais diž ciltīgo skolas galva, tagad Gaku-šuin Universitātē), adm. Naokuni Nomura (bij. kara flotes ministrs) un adm. Kijoši Hasegava (bij. Formozas civīladministrātors).
Šo divu apvienību uzdevums ir
'.pillB..;iB.Ŗ3e9l!li[iil<liSliUBIIllffilIIiraillHilllB
■taupiet $$$$$
veicināt savstarpēju kontaktu uzturēšanu. Tās izdod žurnālus un palīdz saviem locekļiem rast nodarbošanos. Tā enerģija, ko šīs organizācijas šķiež, : lai atrastu daudziem bijušiem virsniekiem darbu valsts vadošajās nozarēs, stipri" norāda, ka viņu vadoņi ir apņēmušies redzēt atgriežamies to dienu, kad karavīri atkal tiks pienācīgā godā celti.
Kā jau varēja paredzēt, bijušie virsnieki vairāk un vairāk iesai stās bruņošanās darbā, kas jau labu laiku nepārtraukti iet uz priekšu. Tie virsnieki, kas darbojas bruņošanās laukā, lai sasniegtu savu iecerēto sapni, iedalāmi trijās grupās;
Viena grupa darbojas politikā, vīri otrā grupā dod savas speciālās zināšanas aizsardzības lietu
PĒRCIET MĪKSTAS MĒBELES PIE
veicināšanai — nacionālās ^drošības vadībai (bruņoto spēku virspavēlniecībai) un trešā grupa atrodas to organizāciju dienestā, kas veic bruņošanās problēmu pētīšar-nu. ^
Tagad nacionālajos drošības spēkos kalpo 2.500 bijušo virsnieku, kas jau atradās NDS pirms to sastāvu pag. g. jūlijā palielināja līdz 110.000 vīriem. Starp šiem bijušiem armijas virsniekiem ir apmēram desmit pulkvežu, kurus impērijas laikā atzina par armijas nākamiem vadoņiem. Krastu drošības spēkos (jauna-
I
FILIPA
I PHILLIPS CHESTERFIELD MFG. izgatavo mēbeles un" pār- |
dod tieši pircējiem bes aģentu starpniecības usā Jūs ietaupāt |
Kdz 50% I
bijušie kapteiņi Hiroši Nagasava un Eizo Jbšida, abi no kara flotes ministrijas. " ■
Japānas rūpniecības un aizsardzības komitejā darbojas" viceadmirālis Hošina, kas nesen prasīja stiprināt aizsardzības spēkus, attīstot pašreizējo rūpniecību, šais spēkos ietilptu 300.000 vīru armi-^ ja (30 divīziju), 290.000 tonnu kara flote un 3.750 lidaparātu gaisa spēki. Šī komiteja liek lielas cerības uz amerikāņu palīdzību, ko varētu izlietot saimniecības atbalstīšanai, lai sekmīgi apbruņotu paredzētos aizsardzības spēkus.
Bijušos augstākos virsniekus, kuri saistījušies dažādās kara rūpnīcās, viņu kollēgas sauc par fabriku ģenerāļiem. Viņi ieņem svarīgus posteņus techniskās, veikalnieciskās un citās nozarēs.
Vairāki virsnieki strādā kuģu būvētavās, kas cer saņemt lielākus pa^tinājuiņus jaunajai Japānas kara flotei. Hitači kuģu bū^ vētavā nodarbināts bijušais tech-niskais viceadm. īvakiči Ēsaki.
Japāņu bijušo profesionālo karavīru sapņa īstenojums, cik redzams, vairs nav tālu. Arī jaunais AiSV bruņoto spēku vir^a-vēlnieks Tālajos Austrumos ģen. Hulls savā pirmajā runā pēc vadības pārņemšanas no ģen. Klar-ka stingri iestājās par Japānas aip-bruņošanu. Japāņu polītiskās partijas arī beidzot ir samierinājušās un sākušas vienprātīgi ā^)-spriest valsts aizsardzības jautājumus.
Tokio, oktobra beigās.
Hugo Atoms
Sakarā ar ASV militārā budžeta pārkārtošanu, diezgan smagi cieš Japāna. Tur darbu zaudējuši jau 18.840 strādnieku, kas bija nodarbināti ASV garnizona darbos. Vēl paredzams atbrīvot daļu člvīlos darbos nodarbināto, bet cik īsti, pagaidām vēl nav nosakāms.
m W BOS NĀKOSMS irMlJAS DŪ<X?
Valed® Junio Borgēie jaunfašIsSu vadoms SžaEjā
Ja vāciešu jaunnacionālistu kustība, kas ar lielu muti atklāti cildināja Hitleru, nesenajās vēlēšanās piedzīvoja negaidīti smagu sakāvi, tad citādi tas ir ar jaunfašistiem Itālijā, par kuriem jūnija vēlēšanās nodeva 1,6 miij. balsu. ;
Jaunfašistus Itālijā vada princis Valerio Junio Borgēze (Borgliese), vīrs ar mīlīgu un maigu izskat cik mīlīga un maiga ir zebiekste, pirms tā sūc asinis no sakamptā putniņai Princis ar samtaino balsi un slābanajām kustībām mērķtiecīgi tiecas aizņemt to vietu Ital^ jas politiskajā dzīvē, kas kjuva v. kanta 1945. g., kad itāliešu partizāni nolikvidēja ĪL Diice Benito Mussolini.
RAIBĀ KANĀDA
LAči.apcēluši vasarnīcas;
Lāču briesmas Ontario provincē negrib rimties. Alģpnquin parka apkārtnē tie joprojām nodara lielu postu vasaras mītnēm. Mežu darbinieks Georgs Heinzmanis caur isav^s mājas logu nošāvis ? lāčus, bet 4 lāčus noķēris lamatās' uz sa^ vas verandas. Nonāvēto lāču skaita ziņā pirmo vietu ieņem Harolds Hanes, kiirš pavisam pieveicis 10 lāčus septiņus nošaujot, bet trīs saķerot lamatās. .
Movimento Sociale ītaliano, 47 g. vecais, nopietnais vadītājs sapņo, ka reiz viņš būs diktators, kurš ar dzelzs dūri pratīs pacelt Itāliju cienījamas lielvalsts godā. Cēlies no politiski rūdītas dzimtas — no Borgēzes cilts nākuši pāvesti, kardināli un ģenerāli — Valerio 2. Pasaules kara laikā kalpoja flotē un vadīja fašistiskos nīrējus — «vardes vīrus" un veica vairākus pārdrošus uzbrukumus Gibraltārai. Viņa kaujas filozofija itin vienkārša: „šaujamie rīki rada lielu troksni. Duncis ieslīd starp ribām klusi. Piedzīvojuša vīra roka ar dunci var izbeigt dzīvi ātri un bez trokāņa." Kā pēdējā kara vadonim Borgēzam pieder kara veterānu simpātijas, viņu dievina jaunie zeņķi. Solot nomazgāt no Itālijas 2. Pasaules kara neveiksmju kaunu, vīram, kurš personiski torpedēja angļu kara kuģus „Elizabeti" un „Valianti", viegli aizraut jauno audzi jaunās dēkās. Lielākā diena viņa dzīvē bijusi tā, kad Musolini pašrocīgi piespraudis viņa melnajam kreklam fašistu bronzas medaļu, augstāko dučes režīma atzinības zīmi. Kad, ass valstīm sabrūkot, Musolini nobažījies bēga no sabiedrotiem uz ziemeliem.Borgēze pavadīja dūči viņa melnajā bruņotā auto. Pēc kara Borgēzi notiesā-
ja uz 12 gadiem cietumā, no kura viņu atbrīvoja jau pēc 4 gadiem. Nokļuvušu brīvībā, Borgēzi no jauna tiesāja britu militārais tribunāls kā kara noziedznieku. Te viņam necerēti laimējās — viņa hī-rēju vienību „vardes viru" pieredzes atklājumi tā apbūra brit^ tiesnešus, ka viņi labprāt ļāva krist
apsūdzībai un salīga princi par in- «uģa, kur veselas 44 dienas ji^vi
struktoru* karaliskās flotes «vardes vīriem" nirējiem.
Fanātiķis idejās^ nenogurdināms darbā, Valerio Borgēze nopietni apdraud Itālijas demokrātiju^ no gruvežiem izceldams ļiu-solini ideoloģiju. Fašistu vadības 22 gadus nevar; tā vienkārši izdzēst no Itālijas vēstures," sludina ValeriOi ;„mana kustība ir mantojusi rdūčes autoritārās valsts koncepciju. Demokratijavnav pieņemama valsts forma Itālijai. Caurmēra itālietis dzīvo tagadnē, ne pagātnē, vai nākotnē. Viņam nav politisku tradiciju, viņ§ jāmāca, jāvada un, ja vajadzīgs, — ari jāpastumj!"
-šis laipnais mūsdienu Cēzars klusi plāno «stratēģiju savas „sūtības" īstenošanai. Viņu neatbaida pieredze, ka itāliešu tauta reiz uzcēla karātavas melnkrekļu vadonim. K.
zemes
Md
(tveicīgais stjuarts Tomass Fl^» kurš savās jūrnieka gaitās bija ie*» ,4 griezies Irākā, Rasnas krodziņa ie- ļ raudzīja kādu šmaugu meiteni, kura ar lielu rūpību berza un mazgāja netīro, pievazāto grīdu. Darbs-bija pretīgs, bet pietiekami labs verdzenei. Jūrnieka sirdī meitĶies^" stāvs un kvēlās acis izraisīja špon-^ tānas mīlestības jūtas. Nebija ar!, ilgi jāgaida, lai tās gūtu savu pie-; pildījumu. Manīgais Jūrnieks prata ne tik vien kā slepus izmānīt meiteni no krogus, bet ari to pārģērbt yīrie|a drēbēs un slepeni uzvest ūz
- KANĀDIEŠIEM: PATIE \ VĀCU MEITENES- • ; .:
Kanādiešu 27. infanterijas brigādes 1. bataljons atgriežias pēc 2 gadu dienesta Vācijā atpakaļ uz Kanādu. Apmēram 800 karavīriem dodas līdzi ap 100 meiteņu, kuras rašie karavīri apprecējuši Vācijas dienesta laikā, un kuras cer uz labāku dzīvi steit Kanādā.
UZ,AUGŠU i
. -, .... r-oM Mūsu ilggadīgā prakse ir CHESTERFIELD-BEDS, |
1 lietojamas dienā un naktī |
PHILLIPS CHESTERFIELD MFG. ļ 953 Dundas' S±. W. - Toronto — Td. EM 3-1611 |
l«lilHllilN|WllinilinilllGB}!!IW!!!Bniinil!Bl]llBlIi«
MAIGA KALNIŅA
.Tuvojas ziema līdz ar daži vārdi par kurināmo. Jūsu ap kūrei iegādājieties labākās kvalitātes ogles no Jūsu ogļu piegādā ; tāja. Lētām oglēm ir daudz vairāk pelnu un daudz mazāka sil-tumspēja no* tonnas. Raugaities, lai pelni tiktu iztīrīti un oglēs labi iededzinātas līdz ar to ietaupīsit kurināmo. Izkratiet labi testēs un raugaities, lai vienmēr uz restēm atrastos apmēram divas collas pelnu. Ja^kuriniet ar eļļu raugaities, lai krāsns būtu labi iztīrīta un lai elJas apkure būtu kārtībā. Tas viens sio vissvarigākiem noteikumiem kurinot ar ellu. Darbiniet apkuri pie iespējami pastāvīgas temperatūras, tas ir daudz tkonomisk^ nskā straujas temperatūras paaugstināšana.
kanādietes
Net)ieredzētu drošību pierādījusi kāda 72 gadus veca Toronto tabakas veikala īpašniece. Pēdējās veikaliņā atradusies vēl viejia pircēja, kad tur ieradušies divi Vīrieši. Brītiņu pastāvējuši pie limonādes stenda, tie pēkšņi uz-brēkusi vecajai dārnai, liekot tai ^atvērt kases aparātu.: Viens no viņiem turējis roku kabatā, liekot noprast, ka nepaklausības gadījumā tiks šauts. Pavēle un draudi tomēr nenobiedējuši dūšīgo sievieti, un viņa metusi uzbrucējam ar kādu smagāku priekšmetu. Pa to laiku otrs vīrietis, nogrūžot pie maļas veikalā esošo pircēju, mēģinājis ar varu atvērt kases aparātu. Šai patīkamā darbā viņu ne patīkami kavējusi pircēja, kura ar pudeH situsi viņam pa pledem un
abi* laupītāji bijuš spiesti cīņu uadot un metušies bēgt. ;Al3>s| dūšīgās sievietes viņiem dzinušās pakaļ, bet bez pa nākiimiem. Vēlāk policija atradusi Pape un iDanforth avēniju tuvumā kādu zagtu auto, kuru abi nelieši droši vien bija izlie tojuši saviem nedarbiem.
LATVIEŠU JAUNEKĻI ~ ASV KARA VETERĀNI
Pirms neilga laika pie saviem piederīgajiem Ročesterā, N.Y., ieradās trīs latviešu karavīri, kuri godam veikuši savu dienestu Korejā un Rietumeiropā; tie visi ieguvumi instruktoru dienesta pakāpes. ■
No Korejas pārnākuši J. Serdāns un A. Karlsons. Tie abi cīnījušies pirmajās līnijās un apbalvoti ar vairākām goda zīmēm. J. Serdans beidzis Radar - Radio skolu un Korejas frontē bijis radara operators pie gaisa artilērijas. A. Karlsons bijis inženieru vienībā, kur par centīgu dienesta pienākumu pildīšanu izpelnījies seržanta die nesta pakāpi. Pēdējais piedalījies arī Otrā Pasaules karā un pārdzī vojis gūsta laikus.
Trešais jauneklis J. Reimanis Korejā nav bijis, bet kalpojis ASi drošības spēkos Rietumvācijā.
Tagad šie karavīri baiida ASV kara veterānu tiesības, Icet vēl
griezās mājās. .Starp tiem ir arī prāvs skaits latviešu jaunekļu, kuri beiguši divu gadu karavīru gaitas ASV armijā. J
Pēc pamiera noslēgšanas Korejā, ASV armijas dažas vienības tika
demobilizētas un to piederīgie at- fgadus skaitās ASV armijas rezer-
vē: laiku pa laikam jāierodas uz apmācībām, un katrā gadījumā ar sevišķu pavēli viņus var iesaukt aktīvā dienestā. P. B.
rupigi slēpa savā mazajā kabīnē;;
Kaut ari ostas muitniekiem „ai2-li^gtā krava", palika, nepamanīta, tomēr beigās nelegālā ieceļošana atklājās un burtam kalpojošie ierēdņi jau gatavojās sūtīt meiteni atpakaļ, iepriekš pasteidzoties piespriest abiem mīlniekiem krietnus sodus, 2 un 3 mēnešus cietumā. Bet viņu nolūkiem pārvilka svītru jauniešu mīlestībs^^ kura atrada piepildījumu laulībā. Tagad jaunā, sieva, kādreizējā arābu vergu tirgū pārdotā verdzene, ir droša kandidāte uz britu pavalstniecību m nekāda deportācija tai vairs nedraud.
® Anglijas bagātniekiem sagādā ■ lielas galvas sāpes mantojuma no-; doklis. Pēdējais ir nesamērīgi liels un, lai mantojuma atstājēja ģimenei arī kas paliktu pāri, ir diezgan savlaicīgi jāsāk kalt plānu, kā izbēgt nodokļu inspektoriem. Bet dažreiz arī labi izgud-roļtie plāni nepalīdz* Tā nesen mu:ušais BedfOrdās grāfs, kurŠ itāms bagātākiem Anglijas edzī^^otājiem, labu laiku pirms savas nāves sācis izdalīt savu mantību, lai tādā kārtā pasargātu mantiniekus no lielā nodoMa. Nelaimīgā kārtā grāfs nomira 3 mēnešus par agru, un visi viņa dā-'5 vinājumi tāpat tiks aplikti ar mantojuma"nodokli; jo pēc liku-^ ma mantojuma atstājējam jānodzīvo vismaz 5 gadi pēc dāvinājuma, lai' pēdējo neaplīktu ar nodokli. .
Grāfa atstāto mantojumu vērtē uz 5.000.000 mārc, resp. ap 15 milj. idolaru, no kādas summas 80 proc. saņems valsts, bet tikai 20 proc. paliks mantiniekiem. _ šovasar Banfas kūrvietā Kana^ dā pazīstamās ASV filmsabiedfī-bas uzņēmušas vairākas filmas^ i,River of no return" Japera parkā izvērtusies par bēdu pilno up!v Vispirms slavenā filmaktrise Mon-. ro savainojusi sevi, un darbus-nācies pārtraukt uz desmit dienām^ kas producentiem maksājis 10.000 dolāru dienā. Tad blondā skaistule, kas ļoti mīl fotografēties tikpat kā kaila, iegāzušies Bov up^ un kā akmens nogājusi dibenā. Viņu izglābis pazīstamais aktieris Mi-čums, pēdējā mirklī riskējot ar-niršanu. Tas sabiedrībai atkal maksājis lielus izdevumus, jo filmēšanu bijis jāpārtrauc. Tālākā darbā 'aktieri salauzuši četras motorlaivas, kas savukārt maksājis papildus 10.000 dolāru. Beigās režisori nolēmuši, ka filmas nosaukums jāgroza, un filma būtu jāsauc pa^ „Bēdu pilno upi".
Vai Jūs esat arī padomājuši, cik daudz darba prasa GANADA SAVIŅG BONDS sagatavošana? Sludiājumi radio, televīzijā un laikrakstos, tāpat ari personu uzsaukumi uz teā^ un kinomato-grafu skatuvēm. Bet IMPERIAL BANK OF CANADA — «banka, kas ir Jūsu rīcībā" -r- to atvieglo pārdodot Jums Canāda Savings Bonds. Piesakiet Jūsu IMPERIAL BANK OF CANADA vietējai nodaļai, cik daudz krāj^iīmes Jūs vēlaties un pēdējā tās sagādās. Tās' Jūs varat iegādāties vskaidrā naudā vai arī uz nomaksu, m tās tiek atmaksātas pilnā vērtībā katrām laikā. ^
Mēreno joslu iedzīvotājiem ir svešas tās milzīgās vētras, kas bieži plosās Rietumindijā, Meksikas līcī, Karib'enu jūrā un citur abpus ekvatoram. Latvijā bargākus pērkona negaisus dažkārt pavadīja viesulis -r virpuļ-vētra, ko šeit pazīstam kā tbrnāda.
tropisko cmloņe čjrupa
Postošākās vētras ir tropisko ciklonu grupār Tās ir ļoti sped^ gas un trauc pāri plašiem apgabaliem. Vēl postošāki ir tornādb bet šaurā joslā un viņii diaihetrs nepārsniedz 350 metru, kamēr tropiskie cikloni aptver tūksto šiem kvadrātjūdžu. Kalniem līdzīgi viļņi, kas nopostā plašas piekrastes, pavada šīs vētrās uz jūras. Dažās ļiel^ās tropiskās vētrās bojā gājuši pāri par tūkstoš cilvēku un nodarītie zaudējumi parasti sniedzas miljono dolāru. ^
Vārdu ciklons sāka lietot pēdē jā gadu simteņa vidii Henrijs Pi-dingtons, lai apzīmētu vētras ar zemu atmosfairas spiedienu centrā. Visa zemes atmosf aira ir iie pārtrauktā kustībā, bet bez. šīs ko pējās ir arī lokālās gaiša kustības, ko sauc par cikloniem un anti-
Maizes cepšana ir viena no cilvēces vecākajām mākām. Senās dienās ļaudis cepa maizi no nesamaltiem graudiem^ izmērcētiem ūdenī, cepa mazos apaļos kukulīšos, līdz tie izcepuši. Fakti rāda, ka Kanādas ziemeļu apgabalos vēl šodien cep šāda veida maizi; Mēs varam būt laimīgi, ka ir DEMPSTER's, kas mums cep maizi. Pamēģiniet klaipu DEMPSTER's maizes un redzēsit, modernizētā Kanādā Jums nebūs jābažījas par to, ka maiz© tiek imcīta kšjām, kā to dara Ēģiptē vēl šodien! . •
■ . ■ ■ ■ » ■ ■ / ■ ■
" Veckanadieši ir ieinteresēti par jaunie-braucēju idejām. Bet vai Jūs esat izmēģinājuši labu vēcā stila angļu-kanadiešu maltīti — steku un aknu pastēti? Vienkārši — 30 centu vērtībā liellopu aknu, 85 centu vērtībā apaļā steka pietiek čettām personām. Cepot pastēti un steku, neaizmirstiet pielikt sīpolus, sāli, piparus un cepiet, līdz tas ap-cepies. Pēc tam pārklājiet ar saldu mērci, ūēč tam cepiet 20 minūšu krāsnī. Tas garšo fabak, cepts GURNEY krāsni. GURNST ir labākā pHts mājas cepumiem.
adot kārtējās laika maiņas,'kādas mēs pazīstam, ikdienā.
Tropiskie cikloni sākas netālu no ekvatora virs okeāniem, izņemot Atlantijas okeāna dienvidda-: u, bet tie nekad neveidojas virs kontinentiem. Cikloniskās vētras, ja tās ir ļoti stipras^ sauc par taifūniem, hurikāhiem, tornādo utt. 1806. gadā angļu admirālis Beaufrots izstrādāja īpašu skalu vētru stipruma mērīšanai, no nulles līdz 12. Pēc šīs skalas ikviena vētra, kas sasniedz 12^ balles, nosaukta gar hurikānu.
Lai ^ savlaicīgi bridinātu vētru apdraudētās vietas un izsekotu Vētru ceļam, tiek vestas laik kartes. Parmosāda veida kart 1819. gādā sācis vest Breslavas universitātes prof. H. V. Brandess iegūstot ziņas pa pastu. Ar 1854 gadu sāka lietot telegrāfu, ka deva iespēju laikus bridināt apdraudētās vietas un jūrniekus.
Gandriz visos tropiskos ciklonos spēcīgākā vētra ir tieši pie centra, kur sākās tā sauktā klusuma josla hiirikāna acs. Huri-kāna acs dažreiz ir pilnīgi bez
Hurikānam ir dubultkustība: iekšējās gaisa masas griežas riņķveidīgi ar milzu ātrumu, kamēr viss hurikāns pārvietojas tikai |r apm. 300 j. ātrumu dienā, Tropiskās vētras «parasti ilgst 8—12 dienas^ bet dažreiz arī 4 nedēļas. Piem., 1900. g. augustā hurikāns sasniedza Teksasu, tad mainīja virzienu uz austrumiem un sasniedza Sibīriju. Daži .tropiskie cikloni apceļo pat 9000 jūdžu distances, bet ekstratropiskie aizplūst vēl tālāki Kāds 1925. g. ekstratropiskais ciklons apceļoja zemes lodi, noejot 21.379 jūdzes.
LIETUS GĀZES-
. Hurikānus parasti pavada milzīgas lietus gāzes. Lietus daudzumu vētras dēļ nevar precīzi noteikt, jo mērāmās ierīces paspē uztvert tikai 50 75 proc. lietus Ūdens. daudzums, kas nolīst uz 1 akra platības 1 collu sver 113 tonnu. Tīri neticami izklausās tie milzīgie ūdens daudzumi, kas no līst hurikāna negaisos. Konstatēts ka 1899. gadā Porte Riko salā
ļARKANIE
s
MIEELI
_Kad nomiris Staļins, debesui vārtu slēdzēju ņo snaudiena pa-modmaļusi briesinīģa un nedzirdēta klaudzināšana. Pēteris, īsti nezinot, kas tik briesmīgi dauzās, atvēris vārtus, ieraudzījis: Staļinu un aizcirtišl tam vārtus: • deguna priekšā, pa mazo vārtu jlodziņū sabrēcot, lai tas vāķas; kur viņam pienākas. Dažas die-nas^ vēlāk kāds atkal tikpat nelabi dauzījies gar debesu vārtiem. Pēteris visai piesardzīgi pabāzis: pa^šķirbu degunu uh ieraudzījis: pasu elles valdnieku Belcebulu. „Nu, nu....." brihījieš Pēteris. „Kas tad tev gadījies? . Taisies: vien pie laika promi" ,,N! Nē-nms mīļais/' Belcebuls smaģr v pūtis. „Tu man iiriekš pāris dienām uklaidi kaklā Staļinu, un tā-^ gad jau pats esmu politiskais bēglis. Lūdzu, polītiskā bēgļa statu-
■ --'^-V" ■■':*:'■ ■ ■ '
Kādā valsts rūpnīcā apcietina tris.rumāņu strādniekus; Viens ieradies darbā 5 niinūtes pat agru,
,_________________________.....,_____________ otrs tieši laikā -.pulksten sep-
nopostīja līdz pašiem pamatiem. Ji^os — un trešais piecas minū-n- 4. vv \f ^ . tes pec septiņiem. Tiesa nolēmU-
Cietoksņa forti bija nojaukti un gj tris nošaut. Pimo par
vairāki smagie li^lgabali aizmesti i mēģiājumu ievest revolucionārus-100 pēdu no forta. Ja nebūtu pats' jauninājumus, kas izsūktu darba redzējis, neticētu, ka to padarīju- ^P^ļs, otrujpar buržuāzijas tradi-■ ciju kultivēšanu uri trešo par dar-
ba kavēšanu un darba plāna sa-^ botēšahu.-' ..■V.'-'
jūaŗs bangōšanos arī rāmā laikā. Gaisa spiediens vienā kvadrātpē-dā pie vēja ātruma 50 jūdzes st. ir 10 mārciņas, bet pie 100 jūdžu ātruma 40 mārciņas.
Hurikāna tuvošanos vēstī strauja barometra kri&ana: viszemākais^ stāvoklis ir hurikāna centrā. Dažreiz hurikānam tuvojoties barometrs pēkšņi strauji kāpj, kam seko krišana. Krišanas straujums rāda hurikāna virzienu un dod iespēju noteikt tā centra tuvošanos.
Pulkv. Raids par vētras npda-rīto postu 1780. g. Barbadosas salā raksta: „Stiprākās ēkas, no kurām lielākā daļa mūra, hurikāns
hurikāna: laikā nolijušā lietus vēja un tās diametrs ir 14 jūdžu, kops varš bijis apm, 2.600.000.
cikloniem. Ciklonos vējš dodas: pre^^js^i^^^ Ugums
uz zemā spifediena centru un viņa ceļš ap centru ir vairāk vai mazāk simmetrisks.
Dienvidu vētrām ir tendence už riņļfveidīgām kustībām, un jau 1698. gadā vācu ģeogrāfs Bernhards Vareniuss hurikānu apzi» mēja par virpuļvētru.
Meteorologs H. V. Dove 1828. gadā konstatēja, ka cikloni dienvidu puslodē riņķo pulksteņa rādītāja virzienā, bet ziemeļu puslodē pretējā virzienā.
Ir tropiski un ekstratropiski cikloni. Ekstratropiskie cikloni veidojas kā virs okeāniem, tr ari virs sauszemes un ar lielāku diametru nekā tropiskie. Parasti Šie ek stratropiskie cikloni ir maigāks^ rakstura im ar sekojošiem ah-ticlikloniem (gaisa kustība ar augstu spiedienu centrā) nepārtraukti
un kontinentus.
atkarīgs no acs: diametra, kas var būt ļoti" dažāds, un. no hurikāna virzīšanās ātruma.
• ; HUKIKĀŅU FOSTOUM
Ciklonu pavadonis bieži ir tā sauktais tornādo, kurā ātrums reizēm sasniedz 500 jūdžu stundā, Tornadb izskatā raksturīgs ar to, kā no tiimša mākoņa uz leju stiepjas piltuvveidīgs; stabs ^ vo ģālu uz leju. Kur pāri brāž tornādo, tur paliek briesmīga postaža, kā tas nesen notika^ Sami-jāj Kanādā, un daudzās vietās Sāv. Valstīs^ V - -
Lielākā šāda veida dabas katastrofa notikusi 1737. g. 7. oktobri, kad Bengālijas līci vētra iznīcinājusi 20.000 dažādu peldošo līdzekļu un 40 pēdu augstais ūdens vilnis nosKdnājis 300.000 cilvē
Aiz klusuma joslas vētra trako,at-, tonnu. Lielākais hurikāna laikā kal pilnā spēkā, bet vēja virziens nolijušais lietus daudzums Savienotās Valstīs bijis 1921. gada septembra vētrā Sa;nAntōniop^^ tā, kad ielās ^līderis cēlies tik strauji,^ka cilvēki pametuši automobiļus, lai meklētu glābiņu ēkās. Toreiz; ūdens, ēkās sniedzies līdz 9 pēdām, nodarot postu par 5 milj. dolāru. Tropiskā ciklonā dienā nolīst; tikpat daudz, cik Parīzē,: Londonā vai Čikāgā, vienā gadā. Lielu'postu hurikāna lietus gāzēs nodara kalnainos apvidos, kur plūdi iin milzīgi kalnu nobruku-mi izposta pat veselas pilsētas. Hurikānus. parasti pavadā āri pērkons, bet tas.sākas tikai tad, kad vētrās centrs ir jau pāri.
Okeānos hurikāna sacelto viļņu postītājs spēks ir milzīgs, jo viļņu ātrums parasti nav daudz mazāks pār vēja ātrumu. Tā ķā-pāts hurikāns pārvietojas samērā lēni, tad okeāna viļņi drīz Vien nonāk āļ^us hurikāna joslās, raddt
si vētra."
Tomēr ne visi tropiskie cikloni nes tikai postu. Tā, piem., 60 % Porto Riko vētru nodara samērā nelielus postījumus, bet papildina izsīkušos ūdens rezervuārus, atnesot lielu labumu stādu valstij.
HURIKĀNS IETEKMĒ VĒSTURES GAITU,
Daudzi hurikāni ietekmējuši ari vēstures gaitu. Spānijas un Amerikas karā vairāk kuģu gāja bojā hurikānos nekā ienaidnieka ugunīs. 1759. g; hurikāna Meksikas līcī vairākas salas pazuda un uz laiku ūdeos apsedza pat augstāko koku galotnēs. 1780. gadā, kas pazīstams kā lielo hurikānu gads, Meksikas līcī vētra iznīcināja Spānijas floti, kas gatavojās uzbrukt Pensakolai. šis pats huŗ rikāns savā tālākā ceļā pie Mar-tinikas nogremdēja franču 40 kuģu transportu ar 4000 karavīriem. Tobago salu smags hurikāns skāra 1790i gadā, nogremdējot; ostā 20 kuģu.
Kaut gan mūsu dienās ar radio palīdzību iespējams jau laikus brīdināt par hurikāna tuvošanos^ un tā pasargāt daudzus Tio bojā ejas, tomēr tropiskie cikloni vēl joprojām prasa daudz upuru.
Amerikāņu lidotāji Korejas karā laikā sabumbojuii un nogremdējuši kādu sarkanās Ķīnas kuģi,; kuru tā bijusi saņēmusi no Pad. Savienības. Nākošajā dienā AN virspavēlnieks saņēmis no Kremļa bargu telegrammu: „PSRS taur tas un valdības vārdā izsakām asāko protestu par amerikāņu aiz-. dotās mantas un kuģa. nogrem^ dēšanu."
Kģdā Austrumberlīnes HO vei-v kalā ienāk kāds noskrandis strādnieks un prasa sviestu. „Nav,**= skan atbilde. „Tad dodiet marga^ rinu!" „Nav," atskan tikoat lakoniska atbilde. „Vienal?a, do-. diet tad ēdamo el|u!" ,;Nav pienākusi," .pārdevēis grūtsirdīgi no-pūšas. ,.Nu tad Dieva vārdā nSr-dodiet kādu šaujamo!" — „Ko?-ko ar to?" pārdevēlsristās. ,.Gribu aizstāvēt strādnieku valdības-pieteiktās reformas un dzīves uz^ labojumus."
*
Austrumvāciiā, kādā Kārla Marksa tēraudlietuvē p^c amerikāņu pārtikas sadales sākuma au-; strumvāciešiem uz zinoiuma dēlā parp/5ās SF.D oartilas olakšts-ar uzrakstu: ..Wer vom Arni frisst.; stirbt darPTi!" Otr5 tiih zem tāF našJi plakāta atradies jauns uz-^ raksts: ,.Ko niekus! Tad i5»u visi Ivnni s^n būtu anmirusi. pie^ cus kara mantu!**