r
Sestdien, 1954. gada 13. februārī
LATVIJA
iBļiri't'*^'"''"'"'*' ■ -
Isnaidnieki grib mus Ismcināl. Draugi gnb niiis asimilēt.
Bet mēs gribam paliki
Archibīskaps T. GRINBERGS
LIETUVAS VALSTS SVĒTKOS
BAITS RITUMS
1§. februāris iz saeaikarīgās Lie žuvas dibināšanas diena. Šo diem mūsu kaimiņi lietuvieši^ kas ai-
Kaŗa darbība lie£uvJM un poļu starpā ar sabiedroto iejaukšanos gan tika pārtraukta, tomēr nor-
?oda^ ārpus smagā dzelzs aizkara malas attiecības šo divu tauS» ik gadus piemin ar dziju cieņu starpā nenodibinājās, rīkojot svinīgus atceres aktus un Lietuvas demokrātiskā iekārta godinot aizsaulē aizgājušos un teorētiski bija gan priekšzīmīga verdzībā aizvestos savas valsts m un laba, tomēr praktiski tā radīja lautas darbiniekus. < lielte griitības valsts dzīves izvei-
Slarp Baltijas jralstīm Lietuva došanā. Drīzi vien savairojās, tā-bija pirmā, kas pieteica pasaulei pat kā savā laikā Latvijā, pārāk savu neatkarību. Jau Pirmā pa ļ daudz politisko partiju, kas sav-saules kara laikā, kad Lietuva starpēji sīvi apkarojās un apgrū-faktiski atradās vēl vācu okupā- jināja valsts, darbu, šīs ķildas Vācijas varā, Lietuvas pārstāvjiem lāk izraisīja iekšēju apvērsumu, izdevās 1917. gada rudenī sapulr un 1926. gada beigās Lietuvā no-
Sestdien; 6. febniārī, Sv. Trīsvienības bazaiīcā mācītājs A. Briedis salaulāja Raimondu Silderu un Viju Rubli. Goda sardzē stāvēja Diždan-ča dejotāji. Foto A. Janitis.
1950. gada pav ^ s'^''
'iarboties Latviešu YM€A's kl*; -10 organizēja yMGA*s darbinieka ž. Zmim ierosmi; f S kā vMdA'š organizācijas, par Spīti internacionālajam raksturam, ir ļoti nacionālas, tad tas nenācās viegli, to ļoti labi zina biedri dibinātāji: tājs A. Lūsis, J. Rupners, A, Kān-bergs, E. Arnolds» A. Karlsons, V. .Zvanītājs, A. Stašāns, A. Zieds, A. Kerāns u. c. Liela pateicība pienākas Latviešu YMCA's goda biedram. Kanādas VMGA's ģenerālsekretāram R. S. Hoskingam, kas šo domu atbalstīja. Jāatzīmē; ka daži no vadošiem YMCA's darbiniekiem toreiz atklāti pateica, ka latviešu
m ~ nadonll patstāvīga vienība
CJAS KONFĒ&ENCS NOTIKS PAEBSĒ
rūpēsies ģenerālsekretāriāts; delegātu vecums jaunatnes konferfettcē nedrīkst pārsniegt 35 gadus. Bez Jaunatnes konferences Parīzē no-■ tiks ari zēnu un vadītāju salidojumi. Konferenču dalībniekiem paredzēti arī izbrai&umi. Izdevumu kopsumma aplēsta 519 dolāri. ;
SŪTNIECĪBAS AICINĀJUMS
grup.. v.]<: ..'''ai kamēr ļatv.-; i,mācās aiigļU valodu un iekļaujas kanādiešu saimē.
"ksu Y tCA no |»ašas pirmās dienas sāka darboties ka īsti latviska organizācija, pulcinot latviešu sporta jaunatni un orgaņfeējot latvisku sporta dzīvi Kanādā, aktīvi piedaloties arī kopējā latviešu organiiāciju darbā Toronto un visā Kanādā, Klubs arvienu uzsvēra, ka darbojās kā īsti latviska organizācija, ko maz pamazām sāka saprast un akceptēt tie Kanādas YMCA's darbinieki, kam ar to iznāca iepa-
Patlkams un negaidīts biji pārr steigums, kad nesen. Latviešu YMCA'š priekšsēdim piesūtīja greznā iespiedumā gatavotu pilnvaru ^ diplomu, ar kuru Latviešu YMGA*s klubam, tāpat kā kanādiešu klubiem, paziņo, ka Kanādas YMCA's ģenerālsekretāriāts oficiāli atzīst Latviešu klubu. Tas nozī-
KAŖAVIBA PIEMIŅAI
No Vācijas pienākusi sēru vēsts, ka pag. gada beigās Neustadtesu-Holšteinas slimnīcā, pēc griUas slimošanas miris mūsu karavīrs Pēteris Barisons ūn apglabāts Neu-stadtes - Holšteinas kapos.
Barisons dzimis Jēkabpils apr. Daudzevas pag. Viņa brāļi kritusi kaujās pret komunistiem, bet pārējie radi un tuvinieki paUkuši dzimtenē.
Pēteris Barisons ir bijis viens nō faikrakstiem.
lASTiJD VĒSTULES
VĒSTULE LPB KANĀDAS KOPAI
Mani patiesi aizkustina rosīgā latviešu preses darbini^u saime Kanādā, kas pulcējas ap savu laikrakstu uii darbojas Latviešu presēs biediībaš kopā. šie darbinieki cītīgi kuplina savu presi un ufttur lasītāju -nomodā, lai tas neiesnaustoš svešas zemes pietic!^: bā, Jbet arvien atrastos cīņas stāvoklī par savu dzimteni, par savu valsti, šeit man ar cieņu jāaftī-mē' P. Dreimaņa ievadraksti, kuros lasītājs arvien atradis savas nācijas lielo atgādinājumu. Tos vajadzētu ievērot un paturēt ar-vfen prāta, trimdas ceļus staigājot.
Prieks arī par to, ka Kanādas latviešu preses darbinieki cenšas uzturēt Latvijas preses tradīcijas ifikojot gādskāirtē]§s preses balles un ar rakstiem un bildēm atceroties kreses darbiniekus un draugus. Interesants tāpēc bija arī K. Sidara apcerējums Latviešu avīž. niecība laikmetu maiņās, un iepriekšējie raksti par Liepājas
-■-i
cēties Viļņā, kur vienojās par ne- dibinājās autoritāra valsts iekar- miris 1953. g. 25. 12., Anglijā. 4)
Latvijas sūtniecība, 87, Eaton, valsts rīcībā un pēc 12 gadiem Place, London, S-VV". 1., aicina pie-, tās īpašumā. Līdzīgi likumi ir ari
teikttuviniekus šādiem mirušiem citās rietumu zemēs. Kas tād^, ^j^^ ymCA's darbā Kanādā
Latvijas pilsoņiem: 1) Pēteris^ lietas atrisinājumu pēc savas na-^^^^^.^. ^. ^^^.^^.^^ ^.^^.^^^^ Briedis, dz. 1892. g. 12. 1., Erg-, ves nevēlas un ^kam • seit, rietu- ^^^^^-^-^^ konferencēs un ieņemt ļu pag.,, miris 1953. g. 3. 7., Aņ- mos, nav paredzami noteikti un ^^^^^^
glijā. 2) Imants Zvīgzne, dz. 1923. atrodami vai vispār 12 gadu laikā ^ j/^^-^g. ^^^.^^ vajadzīgu g. 18. 11., Jaunlaicenes pag., miris brivi sasniedzami likumiski man- ndzekļu netrūktu, tad latvie-1953. 15. 107 Anglijā. 3) Ignats tinieki, taiņ mantinieki Jau laikus ^j^^^^.g j^j^ļ^g. j^^pj^^ ar Toronto Flanders, dz. 1908. g. 5.9., Rīgā,'jānoteic ar testamentu. ,
atkarīgas Lietuvas dibināšanu. le^
Arvīds Zirnis, dz. 1910. 16. 9., Ēr-
ta, ar ministru prezidentu A. Val-vēlēja arī īpašu padomi, tā saukto demaras'u un valsts prezidentu ģemes pag., miris 1954. 6. 1., An-Taribu, kas izstrādāja valsts saS-A.Smetonu priekšgalā. Tika iz-'glijā.
versmi un nolēma Lietuvas valsts strādāta^ jauna valsts satversme,' Vispārējai informācijai sūtnie-
Centrālo: YMGA*u, varētu sūtīt arī savu delegātu uz vispasaules Jāpiebilstj ka sūtniecībām un ymcA's konferenci Parīzē nākošā
konsulātiemj saskaņā ar Latvijas gatja augustā. ........._ ,
un starptautiskajiem likumiem un p^,,^, vMCA's 100 gadu ^Ssaf svŠ'zeme^tlttkinē:
paradumiem, nav tiesas funkciju p^^^^^gj^j^^g dienā Parīzē notiek viņa ilgu putns — dvēsele, dzied
norau-
daudziem mūsu nelaimīgiem karavīriem, kas visus pēckara gadus pā^ vadījis slimnīcās un sanatorijās, dziedēdams karā smagi bojāto veselību. Savā sirdī viņš nesis dziļu ticību vēlreiz redzēt savu ilgu^ze-mi — dzimteni.
Par to, ka Barisons šais garajos slimības gados nav palicis vieifs un atstāts, pateicība pienākas ikvienam tautietim^ kas palīdzējis viņa gaitas vieglināt, bet sevišķi kādai dievbijīgai kundzei Vācijā un labvēļu ģimenei Toronto, kas devīgām ■T rokām un mīļām sirdīm viņam snieguši lielu materiālo un morālp atbalstu.
Lielais Likteņu Lēmējs lēmis, ka Pēteris Barisons, savu ilgoto zemi
neļāva Taribai savu lēmumu pub licēt, taču ziņa par Tarības lēmu mu ātri vien izplatījās visā zemē un radīja tautā lielu sajūsmu, 1918. gadaļ rudenī, kad sākās vācu neveiksmes rietumu frontē.
ceļš. Sevišķi skaists un bagāts ^' bija Lietuvas patstāvības pēdējais posms. Ar katru gadu straujāk
pieauga valsts turībā un redzamāki kļuva saimnieciskie un ķultū"
, ... , rālie sasniegumi. Bel visam tam
okupācijas spaidr atslāba, un tad ^^^^^ ^.jajgj
neatkarību pasludināt tautai un kas ierobežoja politisko partiju čība paskaidro, ka visos gadīju- un tās nav tiesīgas kādu manto ļļeia konference, kurā piedalīsies' dziesmu par ilgoto zemi un "'sai pasaulei 1918. gada 16. feb- ijeio ietekmi uz valsts vadību un' mos, kad ne likumiskie (sieva, jumu piešķirt vai sadalīt, bet tās gp 3,000 delegātu no visas pasau-' viņā no Mūžības ^dārziem, ārī. šodienu tad nu lietuvieši nali*»lināia valsis nrezid^nt» «aruJ vīrs, lejupējie, augšupējife vai pilda vairāk vai mazāk technis- ies. Konference ilgs divi dienas.' ^ļņā?^ ^^^^^^ e-dz-e"
sānu radinieki), ne testamentārie^ kas, konsulāras funkcijas, ieskai- Kanādas YMCA*s: vadība aicina vi-
(īieBkura fiziska vai juridiska per-ļtot piederīgo apzināšanu, kur" tas sus klubus- apsvērt" iespēju par ; V v , v.^. ^ w -1 W ^ • sona) inantinieki neatrodas, An-ļiespējams, informāciju, attiecīgo ipnda: dit-ināšanu^ļai;sagād^ redS^SiSāS^\Sale"^ glijā atstātais mantojums, saska- likumu izskaidrošanu un tulkoša- -i^-iii'- «---+5v,ļ,v o,-,fTSo«oi J . _ •. .
ņā ar likumu, pariet A^^ kUriiepieeķŠams,, utt. :
visai
niārīi šodienu tad nu lietuvieši palielināja valsts prezidenta varu.! vīrs, lejupējie, ieskata par savas brīvvalsts diw 1929, gadā Valdemaras'u nocnai-bināšanas dienu. ^īja J. Tūbelis.
Okupācijas vara gan gribēja, p-^ j^j^g-j-^ pārgrozībām sā Lietuvu pakļaut Vācijai un tāpfec j^-^ ^^j^jg ^^^^^^^^^ īstais.augšup.
ņemama darbdienās no pīkst. 9-
varēja izveidoties pirmais mini stru kabinets ar prof. A. Valde maras'u priekšgalā. Pēc nepilna pusgada — 1919. g. aprīlī ievēlē ja arī pirmo Lietuvas valsis prezidentu A.Smietonu. Lietuvas brīvvalsts gaitas ir )o
vilka svītru.
Li^uvas un Latvijas likteņi no dibināšanas dienām līdz pat neatkarības zaudēšanai ir bijuši ļoti līdzigii Tāpēc arī šīs valstis ar-
TOBONTO
® Toronto baptistu draudzes gada sapulcē, 5. februārī mācītājs R. Ekšteins sniedza pārskatu par draudzes dzīvi. Draudzē ir 56 pie^ augušie draudzes locekli. Draudzes darbs ir bijis sekmīgs un dievkalpojumi notikuši katru svētdienu. Daži draudzes locekļi pārcēlušies dzīvot uz laukiem, kur iepirkuši lauksaimniecības. Draudzes gada
bermontieši bija no Lietuvas pa- starptautisku nozīmi. Ak, kaut dzīti. Ar poļiem cīņas vēl turpi drīzāk šis laiks pienāktu! nājās Viļņas dēļ. Sabiedrotie gasi Lai Dievs dod kaimiņiem lietu-bija Viļņu piešķīruši Lietuvai, be viešiem izturību sagaidīt šo laiku, poļu ģenerālis žeļigovskis to pat- kas nav vairs aiz tālajiem kaL vārīgi lietuviešiem atkal atņēma, niemS
_ vien ir atradušās visdraudzīgākās
Si līdžīaaT nārēir Ralt^^^^^^^ valJu'^"^^^^mēs. Ja sākuma laikā Lie-ļ svetki bija plašākais draudzes'sāti līdzīgas parejo Baltijas valstu^ t ^ kurā piedalījās daudz
gaitām. Sākumā nebija ne j^au-'^''^^^''fP^^^'^^^^^^^^^ viesu un koris no Filadelfijas, kom-
das, ne ieroču, ne militāri apmā-' ^' 1904^gada, kad ponista V. Baštika vadībā. Jauniešu
cītacarmiias Bei ienaidnieku bi-'"^^^^^ Baltijas valstis parakstīja pulciņš vairākkārt sarīkojis^vērtī-daud7 b^^^^^^^^^ P°l«iskās kopdarbības līgumu, vi-' priekšlasījumus, .un bībeles
;a daudz: boļševiki, bermontiesi „ J?j,:«s;5. stundas, ka ari atzīmējis nacionāla
un poļi. Tāpēc pirmās cīņas ar noiidzinajas. rakstura svētku dienas, kā 15. mai-
ienaidniekiem nebija visai sekmī-' Ir iemesls cerēt, ka. atgūstot ju, Draudzīgā aicinājuma dienu u. gas. Tikai ar lietuvju patriotis-; brivibu. abas valstis io ciešāk -p— mu un izturību kara laime nosvē- aarbosies un inju Baltijas valstu^ bet atlikums 962.21 dolāri. Būvfori-rās uz lietuviešu pusi, un jāu^opībā rādīs visai pasaulei savus' dā savākti 629 dolāri. 1918. gada beigās ki boļševiki, tā vitālos spēkus un sasniegumus ar' draS^rdoS'^Bri^^^^^^^
^----->.«..............slarflautisku „o«mi. AV. "dzef mSjsT^E^^^^^^^^^^
Draudzes padomē ievēlēj ā yisus iepriekšējā gada padomes "locekļus: L. Namu, A. Arāj,Uy K. Treilonu, J. Arājjj, Z. Dāboliņu, A. Treimani, A. Jekabsonū, E. Landeru; Draudzes vecākā pienākumus uzņēmās A. Treimanis.Revīzijas komisijā ievēlēja P. Geistautu, A. Sudinali uh ■Ķ ;Arēju.,; ••
^ Katru sestdienu uh svētdienui pastāvot iabiēih sniega apstākļiem, slēpētāju bari dodas Už Toronto tuvumā esošām šlēpēšanas vietārii. ICaut slēpēšana :nav piesķaitāfņa pie bīstamiem sporta veidiem, nelaimes, gadījumi tomēr gadās sad un tad. Pagājušās nedeīas nogalē latviešiem nav bijusi īsti laimīga, jo divi latvieši lauzuši kājas; Nor-maris Bērziņš cietis negadījumu sestdien, slēpējot brandžvillē, bēt Biruta Bērziņa svētdien Berijas apkārtnē. Cietušie ievietoti slimnīcā. Kaut abiem slēpēšanas upuriem ir vienādi uzvārdi^ tie ;t6mēr nav radinieki.
;■'MOŅTŖE&tĀ;;/^.^^
#Montreālas Latviešu palīdzības biedrības valde sasauc svētdien; 28. februārī, pīkst. 4 p;p. pilnu biedru sapulci, 1355 Dorchester St. W., YWCA's telpās. Darba kārtībā, starp citu, paredzētas arī biedrību pr-ka, valdes un rev. komisijas vēr iešanas.
AU <7 AVA4
% ;MLPB-bas un DV nodaļas ko- režisors savu līdzdalību apsolījis
pīgi rīkotā masku balle notiks V. Daugulis. Sakarā ar daudza-
sestdien, 20. februārī, Cai^penter's jiem sarīkojumiem, februāra mē-zālē, St. Lawrence Blvd. --='—-- ——' —
PĀRSKATS PAR DV KANĀDAS VALDE! ZIEDOTĀM SUMMĀM 1953. GADĀ
(Nobeigums)
Budžetā Ieņemts Ieņemts
paredzēts Ieņemts vairāk mazāk Starpība
Budžeta klasifikācij a
Iemaksas no nodaļām Dažādi ieņēmumi .... 1952. gada budžeta atlikums ................
600,00 698,00 1004)0 146,74
$
98,00 46,74
409,77 409,77
;$ .;+ val.-$
- +s 98,00
- + 4'6,74
+ 409,77
)a: 700,0^ 1254,51 554,51
Izdevumi:'
Budžetā Izdots Budžeta klasifikācija paredzēts' Izdots vairāk
$
Kanclejas, pasta u; c. sīki izdevumi Iemaksas DV Centrālās valdes budžetam ....... 200,00
Ceļa naudas-delegātiem un valdes locekļiem .. .. 100,00
Inventāra iegāde .. ........ 50.00
Neparedzēti izdevumi ..... 200,00
150,00
234,97 84,97 200,00
107,25 7,25
4,50
364,00 164,00
+ 554,51 Izdots
mazāk Starpība $ -ļ- vai - $ •
+ 84,97
45,50
7,25 - 45,50 + 164,00
Kopā: 700,00 .910,72 256,22 45,50 + 210,72
Ieņemts vairāk nekā budžetā paredzēts $554^51 Izdots vairāk nekā budžetā paredzēts $210,72
Budžeta atlikums" .$343,79.
Toronto, 1954. g. 22. janvārī.
s ' "P. Balodisb -
•■ ¥aldes priekšsēdētājs. . ■ ^
ā.' IPiateiņš., • kasieris. -
«DAUGAVAS VANAGI" KANĀDAS VALDE
Paskaidrojumi pie 1953. gada budžeta izpildījuma pārskata.
Ieņēmumi:
1. Saskaņā ar delegātu pilnsapulces 1953. g. 24./25. janvāra lēmu-budžeta atlikums
$409,77 atstāts DV; Kanādas valdes, rīcībā tekošo vajadzību kārtošanai.
Mevumi:
1. Kancelejas, pasta u.c. sīki izdevumi ir pārtērēti kopsummā par $84,97. Tas izskaidrojams ar to, ka tika organizētas vairākas ziedojumu vākšanas akcijas, par kuru materiāliem un materiālu izsūtīšanu
ir samaksāts $114,44. šie izdevumi nav atskaitīti no ziedotām summām, bet ziedojumi visā pilnlBā nosūtīti uz Nāciju.
2. Ceļa naudas delegātiem un valdes locekļiem pārtērētas par $7,25. Ceļa naudās izmaksātas vairāk sakarā ar to, ka DV delegātu sapulce tika sasaukta ātrāk kā iepriekšējos gados, resp. 1953. gada decembrī, sakarā ar ko naudas, kas būtu maksātas 1954. g., tika izmaksātas 1953. gadā.
3. Neparedzēti Nizdevumi pārtērēti par $164:00. 1953. g. neparedzētos izdevumos ir bijuši ārkārtēji izdevumi sakarā ar Dziesmu svētkos tautas tērpu godalgošanai piešķirto balvu $88.00 vērtībā un DV Toronto nodaļai izmaksātiem $80, 00 par nodaļas telpu lietošanu valdes sēdēm un delegātu pilnsapulcēm, kas .nebija paredzēts budžetu sastādot ■
Toronto, 1954. g. 22. janvārī.
(P. Balodis), Valies priekšsēdētājs.
(A. Putniņš), . kasieris.
% MLPB-bas palīdzības nozares un filatēlistu sekcijas rīkotais labdarības sarīkojums ar deju notiks 13. februārī, pīkst. 5 p.p., 1355 Dorchester St; "^^jsiagaredzēta loterija un deja pie skaņu plašu mūzikas.
® Pag. svētdien notika Otrās latviešu ev.-lut. draudzes pilnsapulce. To vadīja draudzes pŗ-ks R; Vec^ kalniņš. Par draudzes darbību pār^ skatu sniedza māc. H. Kušils. Draudzes locekļu skaits ir pieaudzis uz 460 dvēselēm. Montreālā tomēr dzīvo vēl ap 200 luterticīgu^ latviešu, kas/nav piesaistījušies nevienai draudzei. Būtu vēlams turpmākā darbībā draudzei piesaistīt arī šos tautiešus. Draudzes locekļi apmeklē dievkalpojumus kuplā skaitā, būtu vienīgi vēlams, lai dievgaldnieku skaits palielinātos.
Notikuši 29 pieaugušo un 6 "bērnu dievkalpojumi. Mācītāja aprūpē ir arī Otavas un Kornvāles tautieši. Pilnsapulces dalībnieki iepazinās arī ar mācītāju konferences svarīgākiem lēmumiem, Misuri sinodes vēlējumiem, kā arī par jaundibinātō latviešu ev. lut. draudžu pag. pārvaldi Kanādā.
Draudzes kases pārskatu, sniedza A. Bērziņš. Savas materiālās saistības pret draudzi vēl nav nemaz kārtojuši.23, bet daļēji nokārtojuši 25 draudēs locekļi. Pārējie savus maksājumus nokārtojuši visā pilnībā. Daži draudzes locekļi nodevuši arī prāvus ziedojumus draudzei. Kasē tīrs atlikums $458.00.
Par dāmu komitejas darbību ziņojumu sniedza pr-ce V. Zariņa, iepazīstinot ar veikto darbu un nākotnes nodomiem.
Noslēgumā pārrunāja jautājumus, Jkas saistīti ar draudzes turpmāko darbību, par attiecībām iepretim Misuri sinodei, par Kanādas ev. lut. draudžu pag. pārvaldi un par maksājumiem archibīskapa pārstāvim Kanādā.
Pilnsapulce izteica pateicību par pašaizliedzīgo darbu māc. H-. Ku-šilam, draudzes valdeij dāmu komitejai un draudzes ērģelniekam A. Tirzītim.
% No Otrās. ev. lut. draudzes val-aes locekļa amata pienākumiem atteicies kasieris F. Lucis. Viņa vietā valdē uzaicināts nākošais kandidāts A. Vasariņš, bet kasiera amata pienākumus uzņēmies Alberts Bērziņš. .
% Māc: H. Kušils salaulājis DV Montreālas saimes darbiniekus Austru Miķelsoni ar Jāni Konavā-lovu. 0. E.
nesi nākošo sanāksmi noteica marta sākumā latviskas vakarēšanas veidā- Pulciņā' pašlaik darbojas līdz 30 jauniešu.
24. janvārī notika pulciņa i vai des sēde, kurā starp citu pārsprieda statūtu jautājumu. Vald^ nolēma statūtu sastādīšanu atlikt, lai varētu sazināties ar pulciņiem
Parīzi. Par delegātu' izraudzīšanu 123 Huron St. Toronto, Ont.
devis grāmatas vairāku simts tūkstošu latu vērtībā. .
Vakara otro pusi kuplināja dziedātāja Elfrida Karlsone - Kukai-ne ar J. Zālīša, A. Kalniņaj J. Mediņa un Melngaiļa dziesmām, kā arī virkni tautas dziesmu vokāli un muzikāli ļoti dzīvā un izteiksmīgā priekšnesumā. Sevišķi jāizceļ viņas-1. dz. dzīvie un raksturīgie aKcenti, neko nepārspīlējot. ; Arī oriģināldziesmu iztulkojums liecināja, ka Elfr. Karlsone savā mākslā gājusi dziļumā, un tāpēc arī klausītāju piekrišana bija nedalīta. Ir visas cerības, ka mākslinieci Ha-miltonā^^dzirdģsļm jtkal. Klavieru pavadījumus delikāti un piekļāvīgi spēlēja Anna Medne. Civ.
VANKUVĒEĀ
31. janvārī mācītājs K. Avotiņš noturēja Draudzīgā aicinājuma atceres dievkalpojumu, izceļot darbus, ko mūsu tauta veikusi, sekodama valsts vadoņa aicinājumam, un aicināja ikvienu nepalikt mīlestību parādā: nevienam no mazākajiem brāļiem,
Pēc dievkalpojuma baznīcas apakšējās telpās VL5 rīkoja Draudzīgā aicinājuma atceres brīdi, kuru atklāja biedrības priekšnieka biedrs Vēveris.
J. Balodis lasīja apceri par grāmatām mājās un trimdā.
L. Ozolkalne nolasīja savu darbu „Baltais ceļš", kurā izcelts skolotāju darbs un mīlestība, vedot audzēkņus pa „balto ceļu".
Aizsila Zīlīte nolasīja savus darbus: „Aicinājums paliek aicinājums" un „No manu atmiņu krāju-ma'Skurā izcelta bibliotēku nozīme. Autore pasniedza VLB priekšniekam savu glenu līdzekļu iegūšanai VLB bibliotēkas paplašināšanai.
Noslēgumā māc. Avotiņš draudzīgi aicināja ziedot balvai mūsu autas' darbiniekam Reiteram viņa 70. dzimšanas dienā. ^
mu, 1952. g.
S Londonas latviešu jaunatnes pulciņa Ziemassvētku groziņu^va-kars notika 16. janvārī. Par spīti sliktajam laikam ieradušies bija 23 jaunieši. Vakaru sāka ar raibu programmu no baleta un klavieru priekšnesumiem līdz Piltenes prāģeriem, iekļaujot dažas solo dziesmas un deklamācijas. Pēc launaga un dažādu jautājumu ļioskaidrošanas vakara beigu daļu pavadīja dejās.
Pulciiļa tautisko deju gribas vadību uzņēmusies Rudzīte, un pirmais mēģinājums notika 30. janvārī. Kā dramatiskās grupas
citās Kanādas pilsētās. Laipni lūdzam kā jau noorganizētos pulciņus, tā ari pulciņus organizēšanās stadijā stāties sakarā ar Londonas latviešu jaunatnes pulciņu^ lai statūtus varētu pieņemt pēc iespējas vienādus visos jauniešu pulcpos. Šis apstāklis ļoti atvieglotu sadarbošanos pulciņu staigā, kā arī event. apvienošariosi Vēstules lūdzam adresēt pulciņa priekšniekam: G. Brikmanim, 864, HelI muth Ave, London, Ont.
HAMILTONĀ
■ .■ ■ ■
^ DV Hamiltonas nodaļa rīko sestdien, 13. februārī, pl. 8.00 vakarā Armēņu klubj, 69 Prlncess Str., gadskārtējo un tradicionālo karnevālu „Puikas un bārdas".
Rīcības komiteja jau mēnešiem ilgi pavada brīvās, vēlās stundas zāles dekorēšanā, kā arī Dāmu komiteja jau sagādājusi vairākas tonnas skābu kāpostu un desiņu, pīrādziņu un mājas gardumu tuvienes un tālienes viesu mielošanai. Arī maigo un ugunīgo dzērienu pārstāvji solās būt savu pienākumu augstumos. Daiļās tautietes piedāvāšot koķetīgas Parīzes modeļu balles cepurītes, balonus un ser-pentīnus. Visu iemīļotais Fredis. Liepa ar saviem 5 ritmiķiem solās neskopodamies atskaņot modernās dejas, tā iekļaujot visus skaņu, prieka un reibuma harmonijā. Trīs la'cākās maskas tiks godalgotas. Šai sakarā Hamiltonā ir vērojama vētr raina gatavošanās sacensībai par pirmās godalgas iegūšanu. Zīmes rāda, ka visi iespējamie tērpi ir jau angažēti, drēbnieces un drēbnieki ņem vēlās nakts stundas talkā, lai veiktu noslēpumainos pasūtināju-mus. Arī šejienes jaunekļi ļudz uz karnevālu ciemos Aizniagāras daiļavas un ļoti cer un gaida, ka daiļās pārrobežas latvietes pārsteigs kā puikaSj tā bārdas ... Tā ha-miltonieši šai jautrības vakarā būs darījuši visu iespējamo: tērpušies un greznojušies ar piemīlību, bruņ-nieciskumu, kā arī ar skaudrām Amora bultām, lai īsti spīdētu.
% Draudzīgā aicinājums tJĪemigas aktā, kuru 30. janvārī sarīkoja Hamiltonas latviešu biedrība* klausītāju^ uzmanību vispirms saistīja rakstnieces Ingridas Vīksnas refe rats par Latvju grāmatu trimdā uņ dzimtenē. Pasvītrojot latviešu grāmatas nozīmi un lomu mūsu na cionālāSy apziņas audzināšanā rakstniece izcēla mūsu rakstniecības un citu mākslu izcilos sasnie* gumus īpaši mūsu valsts pēdējos patstāvības gados. Pamatojoties uz prof. A. Spekkesun V. Kalmes -Kalniņa savāktajiem materiāliem, referente minēja milzu summas, kas uz prezidenta K. Ulmaņa ierosmi izdotas mūsu gara kultūras veicināšanai, sevišķi izceļot viņa draudzīgā aicinājuma rezultātus, kas mūsu skolām un bibliotēkām
SARĪKOJUMU KALENDĀRS TORONTO
12. februārī Nakts Latīņu kvartālā.
13. februārī, pīkst. 7.30 LSAK rīko Elfrīdas Karlsones Kukaiņos tautas dziesmu koncertu sv. Andreja baznīcā.
20. febr. LKKCK sarīkojums, 326 Queen St., W.
L febr.^ pīkst. 18.00 sv. Trīsvienības baznīcas zālē Ēminas Znotiņas deklamāciju vakars par labu sv. Jāņa draudzes bērnu vasaras kolonijai.
26. februāri Vilibalda Drosmiņa karnevāls ■ Poļu nacionālā zālē, Queen--^Dovercourt.
27, februārī, sestdien, pīkst. 8,00
I Mēs, kaimiņos ASV, arī gribētu sarīkot kaut ko' līdzīgu jūsu noti-^ kusai preses ballei, bet vēl mums apstādi nav tik labvēlīgi, tāpēc mēs- visi garā bijām jūsu dižajos pffeses svētkos im priecājāmies jums līdzi.
Osvalds Aknieniiņš, LPB sekretārs
ĀZIĀTISKAIS VAI KREMĻA
KOMUNISMS Atbilde vz Saturna vēstuli, kas publicēta LA 6. februāra numurā.
Idejiski komunisms ir taču rietumu civilizācijā izraisījies vai izraisīts novirziens no evolūcijas ceļa. Ari praksē pēc Oktobra re- ' voiūcijas komunisms ar savām īpatnējām varmācības metodēm vispirms nostiprinājās savā dzimšanas vietā — Eiropa, un tikai pēc tam, kā jau Ļeņins bija 'izplānojis, tika mests pāri uz citiem kontinentiem.
Pirmais upuris bija Āzija, kur nacionālie ļSniešl gan sīksti turējās komunismam pretim, bet zaudēja tāpat, kā beidzot zaudēja arī bez brīvās pasaules atbalsta pamestās Baltijas^ un vairākas citas Eiropas valstis. Pat ar lielāku naidu un intensitāti kā Eiropā, komunismam pretojas varonīgie dienvidkorejieši, pret kuriem brāļu karā komunisti 'dzen viņu varā atstātos ziemeļkorejiešus. Lielākā daļa Ziemeļkorejas gūstekņu nevēlējās atgriezties pie komunistiem, bet palika Dienvidkorejā. Tāpat 14.000 sarkanās Ķīnas gūstekņu, nolādot komunismu, aizbrauca pie nacionālistiem uz For-mozu, kur čankaišeks gatavojas jaunām, cīņām pret komunistiem Ķīnā. Tikpat spontāni kā kādreiz pašā' KrieVijā un pag. gadā Aus-trumvācijā, sacelšanās pret komū-mu uzliesmo arī Ķīnā un Ziemeļ-korej ā, kur tāpat kā Eiropā komunisti nogalina miljoniem savas-tautas brāļu,: kuri nedomā tā, kā • sarkaniem patīk. Tikpat centīgi kā pēdējā laikā ASV, komunismu apkaro arī Irānā, TurcijāT u^ c. Āzijas valstīs. Un otrādi: cik brīvas rokas komunistiem ir Francijā, tikpat brīvas tās sarkanajiem . ir Indijā.
Šķiet, no šiem piemēriem vien var jau secināt, ka komunisms : Āzijā neiesakņojas nemaz ātrāk kā Eiropā, kaut gan vide sarkanās epidēmijas ekspansijai tur ir daudz labvēlīgāka. Milzīgo Āzijas tautu; zemais izglītības līmenis strādniecībā un neiedomājamā nabadzība masās varētu būt vis-labākie" „sarkanās kultūras" uzsū-^. cēji. Un tomēr, iekarojot Āziju, komunisti spiesti lietot visus tos pašus paņēmienus un līdzekļus, kādus tie lieto Eiropā.
Par to, ka komunisma „garīgais pamats un ārējā izpausme sakņo^ jas āziātiskajā jeb austrumu civī-lizācija", kā apgalvo Saturus, manuprāt tik pārdroši nevarētu runāt, jo nav pārliecinātāju pierādījumu. Gan otrādi ^ ir vairāk pierādījumu tam, ka nav .^dzelteno briesmu'' un komunisms nav* āzi-ātiskās civilizācijas izcelsmes ne
fārīgi ,nedz izpausmē, kaut arī omūnisma metodes ir mežonīgas. Diezin vai Saturna otram apgalvojumam vēstulē, ka „komūnisms nes sev līdzi āziātisko civīlizāci-ju, kas nozīmē Eiropas bojā eju/' arī nepietrūks pierādījumu? Komunisma raksturīgākā pazīmej garīgais pamats ^n ārējā izpausme, ja tā varētu teikt, ir taču sociālo šķiru, privātīpašuma un cilvēka brīvību, ari ticības, kas austrumu civilizācijā pastāv, varmācīga iznīcināšana.
Tāpēc īstenībā ir tikai revolūcijā radītais Kremļa komunisms — sarkanās briesmas — kas vier nādi apdraud visu pasauli, pakā^ peniski graujot kā rietumu, tā austrumu civilizāciju, tiecoties pēc virsmērķa —• iznīcināt individuālismu ar pāraudzināšanu un spaidu darbiem sākotnējā asiņainā , revolūcijā pārveidotajā , sabiedriskajā iekārtā.
Protams, ja komunismam ļaus nostiprināties arī Āzijā,tad Rie-
vak. sv. Andreja baznīcā. TOron
fn nirTnSc ^^tv i,iV it^« «osuprinaiies ari Azija,taa itie-
i'.Sfl..ir-"^lLtt?^^ tumu „gudrie" būs noveduši cii-
gadskārtējais koncerts ar T. Ķēniņa kantātes „Kurzemes^ kareivim" pirmužvedumu autora vadībā. Solisti: operdziedātāļa H. Lūse un baritons P. Geistaūts. Pļe ērģelēm E. Ozolā —Timer-mane.
5. martā, pīkst.. 8, Kalpaka piemiņas vakars Sv. Andreja baz-mcā.
7. martā, pl. 6, skautu un gaidu gada svētki Sv. Andreja baznīcas telpās.
12. martā, piektdien, pīkst. 20.00, Teātra balle.
14, martā, pīkst. 4 p.p: TLB Dramatiskā ansambļa pirmizrāde — R. Blaumaņa Pazudušais dēls — Kolumbus zālē.
21. martā, pīkst. 19, Sv. Andreja baznīcā basa A.Piekalnīsa koncerts.
vēci pie tā brīža, kad Kermlis trieks sarkanās ordas uz brīvo Eiropas daļu un citiem kontinentiem, metot cīņā, ja būs vajadzīgs, komunisma saindētās, neizsmeļamās Āzijas cilvēku rezerves. Un tomēr, arī tad vēl nebūs ,4zeltenās briesmas" doktrinas nozīmē, jo āzi-āti nenāks iekarot baltās rases zemes kā savas — āziātiskās civilizācijas, bet gan kā «sarkanās civilizācijas" nesēji, patiesībā — kā ko-miliīisma vergi, kas padoti Kremļa idejiskai un praktiskai tirannijai.
āķiet, ASV Āzijas politika, gan lēni un_5magi, sāk ievirzīties pareizās sliedēs, jo cīņa pret komunismu sekmīga būs tikai tad, ja visas brīvās tautas^*— kā baltās, tā dzeltenās — cieši sadarbosies kopīgā ienaidnieka iznīcināšanai.
J. V., Toronto.
Ziedosi
stundas algu trūkumcietējiem '^^'^t.^'^^I'^^^^'^^^^
280 Wri(,th Ave. Toronto,- 0nl„ vai vteiēļās Daugavas^anagu nodaBs