. KAS NOTIEK
KANĀDĀ?
SAMAZINIET ĀTRUMU UM ..IETAUPIET BENZĪNU . • Autobraukšana izmaksātu' lētāk, ja aijjomobilists aizmirstu mazliet savu steigu un brauktu 45 jūdzes stundā 65 jūdžu vietā ^ apgalvo Sidnejs Margolius žurnālā „Mc-Lean's Magažine". Caurmēra automobilis izdedzinātu tikai 50_galo-nu benzīna uz 1.000 jūdzēm, ja Ibrauktu 35 jūdzes stundā, bfet tam būtu nepieciešami 85 galoņi, ja brauc ar 65 jūdžu ātrumu, .eaurmēraļ kanādietis pēc kāda aplēsuma, ko izdarījusi Kanādas automobilistu tirdzniecības kamera, nobrauc apr 6.200 jūdžu gādā; Pēc Margoliusa aplēsuma, tas izmaksātu ap $780.00, rēķinot $400.00 amortizācijai, $150.00 benzīnam uii eļlair $90.00 uzturēšanai kārtībā un riepām, $69.00 pār novietni, maziem remontiem u.t.t.i $60.00 par apdrošināšanu un $20.00 licences nodevai.
Viens no svarīgākajiem pamatnoteikumiem, lai samazinātu benzīna patēriņu, ir — sasniegt tādu ātrumu, pie kiira automobilis darbotos apmierinoši. Izlīdzināta darbība ir svarīgāka nekā aizdrāšānās ar ātru startu pēc apstāšanās pde gaismas signāliem. : • ' ■
REZEfeVĒTS-JAUNIEM . MĀKSLINIEKIEM •
Kvebekas provinces Starsteād County Fish un Ģame Club's Kanādas vienreizīgo zivju rezervātu Abota dīķī, Štāņstedas tuvumā tikai makšķerniekiem,, kas nav vecāki par 12 gadiem, ir atļauts ķert foreles, ar kurām provinces valdība apgādā šos ūdeņus.
Vecāko kluba locekļu uzraudzībā, puikas un meitenes apmāca, kā uzlikt ēsmu uz āķiem, kā rīkoties ar makšķeru auklām un kā nogurdināt zivi, kas uzķērusies āķim. šogad dīķī ielaists par jau-^ nu 500 foreju. Makšķerēt atjauts tikai svētdienu pēcpusdienās. :
Dīķa uzraugi apgalvo,, ka tiem daudz grūtāk tikt galā ar vecār kiem. kas pavada uz makšķerēšanu savus bērnus ,nekā ar bērniem. Vecāki tikai reti var mierīgi noskatīties, kā viņu bērni nomakŠķeŗē krietna lieluiļiai foreli, neejot viņiem palīgā to izvilkt krastā.
, NOĶERTA 152 GADUiS- VECA
* STORE.; - ^ V /
Ontario provinces Leikofsēwuds ezerā pagājušā gadā noķerta 152 gadi veca store, šī zivs svērusi 215 mārciņu un bijusi 51 collu gara. To pagājušā gada jūlijā noķēris Ontario provinces Kenoras iedzīvotājs Harolds Džonsons. Zivs ver cumu apstiprinājuši Kanādas zvēru aizsardzības dienesta zinātnieki, kas darbojas i Otavas Ziemeļu lietu ^n valsts bagātību aizsardzības miiiistrijas uzdevumā.
SENDŽONAŠ svinības ■ Sendžonas pilsēta Jaunbrunsvi-kā svin savu 350 gadu jubileju, jo priekš 350 gadiem franču zenies pētnieki Zamuels de šamplēns un Sjers de Monts 24. jūnijā uzgāja šo vietu un upi liosauca Sendžonsa jeb Sv. Jāņa vārdā.
Veselu nedēlu, laikā no 20—27 jūnijam,! veltīts īpašām ceremoniālam Sendžonas apgabalā. G. Š.
AR WUPAR
0 rindu autors iiiekad nav bi- lamentā ir komunisti. Tas nekas,
® jis Francijā,, nav lasījis franču laikrakstus, jo neprot franču valodu. Bet par; zvaigznēm raksta vīri, kas, dzīvo tepat uz zemes, un filmu sabiedrības Marsu ir iekarojušas tikai savās studijās^..
Latvija Francija' ir' pārstāvēta. Parīzē atkal darbojās Latviešu un franču tuvināšanās organizācia. Francijas tiesa taisnīgi spriedusi vairākās lietās,- kur skartas Latvijas pilsoņu kā tādu intereses. (Franči ir labi tiesibriieki).
Latviešu presei arī Fraņcijii ir savi pļ^rstāvji. Alfrēds Vilnis un jrtiris Miķelsons raksta daudz, Ilonas Leimanes; dabas un vides tēlojumi pašlaik apsikuši.
Vai būtu gudri pieskarties tēmai no attāluma, meklēt taisnību kaimiņa klētī? >
rancija būvēja Latvijas armijai zemūdenēs Roņi uh Spīdolu. Franču militārā akadēmijā sau-dēja; Latvijas armijās virsnieki, Eduards Erio, franču politiķu seniors, ar Goda leģiona ordeni ap-^ valvoja Rīgas pilsētas gaļvu- Eduards Virza rakstīja, ka no Rīgas uz -Parīzi ir jālido, lai Eiropas gara metropolē nokļūtu, neieeļpojot prūsiskp militārisma gaisu Berlīnē, kā tas notiktu ār vilcienu 'braucot. Latviešu diplomātam, kas valsts darbā bija Visur Eiropā, iļav skaistāku atmiņu dzīve par Parī-zies posmu. Franču gleznas Rīgā, latviešu mākslas izstāde Parīzē. Laba pfrese, audiences, ordeņi, tosti. Aristids Briāns, ļClemānso, Puankaŗf, filozofs ģenerāļa pakāpē Gameiēris, Daladjē, Lavāls, maršals ?etēns>---de Ģolls, Bido un — — ---Torezs (tēva vārds nezināms).
Tie visi'ir vārdi, kas ir (vai esot) polītisķā klasicisma, cēlo tautu sadarbības ideālu, pairlamentāro cīņu un Francijas nacionālās varenības atveidi.
ancīja ir parlamentārisma zeme. Daži saka — superparla-mentārisma. Valdību krizes tur biežākas kā zemes trīces Japānā. Citi saka — par tō nevajagot uz-ti-aukties: straujš temperaments, kam rados ir nepastāvība un alkas pēc vienmēr' jaunā, esot franču tautas raksturā. Kas par to, ka pensiju ministrijai gadā mijas trīs ministri, augsts valsts ierēdnis ģenerālsekretārs nemainās un droši kārto lietas, lai pensionāri nepaliktu tukšā. Tāpat tas citās ministrijās. Trešā daļapeputātu franču par-
Viena no vadošajam kanādiešu firmām ir ieinteresēta latviešu klientu apkalpošanas vajadzībām ■ apmācīt vairākus latviešu pārdevējus. :
īsiie vī?i fiiks labi apmāciti un saņems piemēroiu ažal-gojumu. Reflektantiem jābūt no 21 — 45 g. veciem, izskatīgiem, jāprot atīģļu valoda un jābūt piemērotiem pārdevēja'-mdevumiem :
Būs pasžā^īģs darbs ar labām nākotnes
iespējām
Pieteikumi sūtāmi angļu valodā ar Nr. 756 lalkr. Latvija Airierikā, 123^ Toronto, Ont.
IECEĻOŠANAS. IZCEĻOŠANAS, v«u, pasu, uxiurēžanās atļauju, laulības šķiršanas lagalizācijas un citas lielas administratīvās i«>stādēs kārto
ALENKSANDRS KĀNBERGS 596 Slierbourne St.i Toronto {pie Bloor St.), tel. WA 1-7149
BĒRNU VASARAS MĪTNE FARMĀ
esherton'ā, Ont., 90 jiidzes no 1^)roiito, pie 10. lielceļa,
Mācītāja t. avika
vadībā m uzraudzībā uzņem atpūtā bērnus no 5^-^15 g.y. Labs lauku uzturs, sporta nodarbības, foreļu zveja, atpūta. Līdz 10 ģ. V. $10.00 nedēļā, vecākiem par 10 ģ. $12.50, ieskaitot auto tranš-- portu no Toroņtp.
Pieteikties ar iakstii pie māc. T Avika, Flesherioh, Ont. Fam H.R, Nr. 2, vai pa lelefonts Flfs» herton 141 r 4;
DĀVID B. JOSEPHSOH
R.O.L.B.E.O. O P T O MET ŖĪSTS 336A BLOOR ST. W., TORONTO {Sp^dina ņd.) |bMS WA 3-9494
Recepi®
H^INTZMAN un CO KLAVIERU
^^^^ m
Tel. GE 310^ ĢL 1326. Toronto, (Latvijas KonservāSorijas absolv.) piedāvā sāviis pakalpojumus kā klavieru tirskaņotājs, remontētājs
un eksperts: Pērko? klavieres no augšmihētas firmas, 15 proc. atlaide
pēc izvēles
saka paši franči. Labi gan tas nav, bet mēs viņus izslēdzam no valsts darba. Mūsu parlamentā darbojas pārējās divas trešdaļas. Mēs veidojam valdības koalicijas bez Mias-kavas trešās daļas, debatējām un iztiekam tāpat.
Bet Jnumš liekas, ka strādā arī diskvalificētā trešdaļa. tJn, proti, ^ tā Vismaz- paiid55 gāzt katru valdību ūn īstā laikā.
Latvietis, ķas strādā Francijā, valsts pretizlūkošanas darbā, cik to pieļauj viņa amats, savās vēstulēs sāka: '„Franči nav komunisti, viņi ir kaprizi; Viņiem tīk protestēt, noliegt —un tos iz jiit-ar savu balsojumu vistālākā pa teeisi virziena. Valdte apzinās komunisma di:audus, pretizlūkošana strādā vaiga sviedros."
V Lai arī viena trešā dala franču ir kaprizi, deputātu trešdaļa tāda nav. Tie ir nopietni ļaudisrk^s saņem divas algās un kalpo vieriam kungam, šis kungs ķaprizltati nemīl.
ancija ,ir . lielvalsts. Viņas literatūrā, apskaņots mūzikā.— Verdēna, Somma — Fošs un Pe-tēns — Mažīno līnija ūn Kauja pār Parīzi, Ēlzasā un Lotringa. Reinzeme un Saara ir vietas, kaš rāda franču un Vācu sadursmi gadr simtos. Francijai ir ienaidnieks, kas viņu apdraudējis, iekarojis, pazemojis! Tā ir Vācija. No Vācijas jāuzmanās un jābīstas. Francijai ir bailes no Vācijas. Arī šodien Lielvalstij Francijai ir bailes no četru okupļāciju. varu sadalītās, karā sabumbotās, izkautās un mērdētās Vācijas. Vācijas miera un* sadarbības vārdiem Parīze netic, uri visādi, tikai ne, ar uzvarētājas pārliecību un -cieņu, tā cenšas izvairīties no Eiropas aizsardzības līguma ratificēšanas ,savā parlamentā, lai Jautu arī vācu ka-ravīram ar I šauteni un tanku stāties Eiropas armijas rindās. • Lai aizstāvētu Eiropu pret komunismu. Arī Franciju.
Krievijai Francija tiC; Arī Padomju Savienībai. Maskava nav uzbrukusi Francijai. Cara armijas divīzijā pļat ieradās Parīzē palī^ dzēt. Tas bija pirmajā kara. Nekāda karošana zaldātiem gan neiznāca īstajā frontē. Blakus frontēs gan. ViēriTbas bija jānovieto slimnīcās- jo Parīzes elpa bija veicinājusi venērisko slimīfeu izplatību. Pēc kara priekiem pelnīta atpūta. No krieva nebija ko bīties Pirmajā piasaules karā. Vai Otrā Maskava austrumu frontē nepalīdzēja sakaut vācu armijas?. Vai Maskava tā nepalīdzēja nokratīt Vācu okupācijas nastas? No Maskavas franču tauta nebaidās, ļr izņēmumi. Izņēmumi apstiprina likumu. 1
anču nacionālisms izicldinācs vēstniekiem, galmos un vestibilos goda vieta.
■ Lielvalsts iŗ valsts, kas ar savu territoriju, iedzīvotāju skaitu, saimniecisko, militāro un politisko svaru ieņem izcilu vietu pasaulē. Lielvalsts stāvoklim nav termiņa vai noilguma. Lielvalsts vekselis nonāk protestā, kad tai vairs nav lielvalsts īpatnējā svara. • kā ir ar Franciju? Francijā dzīvo no Sav. Valstu naudas, dolāru miljoni grib gādāt, lai tās sāirņ-niecība turētos virs ūdens un he^ rastos vēl auglīgāka zeme neapmierinātībai, kaprizitātei, komunismam. / ^ Francija gribētu varonīgi kaŗpt
Indoķīnā, : ja būtu droša par>.. amerikāņu naudu, ieročiem un ^ karavīriem.
Bet Francija veļas, lai neviens neaizmirst, ka viņa ir — lielvalts! Nekādus noteikumus, nekādas prasības! Paši mēs galā netiekam ne mājās, ne ārpus mājas. Nāciet jūs talkā, palīgā, bet mēs, franči, teiksim, kā un kur jūs palīdzēsit!
Skan skaisti: Brīva franču tauta necietīs diktātu!
Un skan savādi: Lūdzu, naudu! Paldies-^zūdiet!
Francija ir liehralsts. Garā.Un vēsturē.
JtJNiTA SAlļīLES APTUMSUMS
Miljoni kanādiešu un amerikāņu 30. jūnijā skatīs saules pilnīgu aptumsumu, kāds nav bijis kopš 1945-gada. Ap saules lēktu aptumsums būs redzams Nebraskā, ASV. ap saules rietu mēness ēna jau būs nocelojuši 8.000 jūdžu cauri nadai,. pāri Ziemeļattahtiķai. cauri Ziemeļeiropai, pāri dzelzs; priekškaram, līdz pat Irānai. Mēness, kaš nākošo trešdien, ptorādīsies de-besstelpā kāmelna ripa. pilnīgi aizēnos sauli, bet „saules vaiņags", ārējā čaula, atvizēs dzelteni - P®^" ļu baltā krāsā.' Ap saules apmalēm būs redzams kvēlojošs hidrogens. Saulēs apftumsiuns vispilnīgāk! būs redzams Mineapolē ur. St. Paulā, kamēr citur bus: skatāms, ka mēness aizēno tikai saule;; lielāko daļu. Tā, piem., cikāgieši redzēs^ sauli aizēnotu pa 9/10, Ņujorkā pa 3/4. Kubā, tāpat Kanādas ziemeļos, Albertā, saules aptums ums būs redzams tikai daļēji. Nākošais pilnīgs saules aptum-
armijas ģenerālštāba padomdevēja piezīmes
Latviešu kaŗaraa Ho Atoma neparastās gaitas Dienvidkorejas am
Kad 1950. g. jūnijā ZSemelkore jas komunisti iebruka ©ienvidkd-rejas republikā, man nebija ne msizāko jausmu, ka gadus divus "vēlāk es kratīšos pia Korejas grumbulaiPīajiem un putekļainajiem kā viens no amerikāņu imlitāFās ^pŖs padomdevējiem : -pie Korejas armijas (KMAG).;
iCTodoties Tokijā, 1952, g. septembrī, man pasniedza karabīni ar durkli ūn teicās komandēt uz Koreju, vfe mani lieliskie pilāni pa-, likt Japānā saplaka kā ledus karstā vasarā. Mana techniškā instruktora gods bija gaužām aizkārts. Te nu es biju, soļoju iiz apšaudes lauku izmēģināt savu jauno ieroci. •Ieņemot 200 jardu līnijas pozīciju, tēmēju uz mērķi. Kū steigšus bija jāmācās spēlēt karavū'u, kas, lai sazina, dienu vēiāk :va3adzēs laist no kājām tos sarkanos ,,puļķus". kā dažs labs latvietis to jau šeit darījis. Ar'gāšanu man tomēr labi n^T'^devās, un- atklājās, patiesība, ka nekāds labais karavīrs vairs ne-
sums Amerikas kontinentā būs re-; ^^^^ Jau divus gadus lekcijās ar dzams Jaurianglijā 1959. g. 2. ok-J .-šaujarnoV rādītāju nūjiņu IMju tē-tobrī. No visiem brīnumiem, ko ļ ^^-^^^ uz aprakstītām tāfelēm ūri debesis pa laikam sagādā mirstī- kodiem 4 000 sakardienesta virsnie-gajiem cilvēkiem, -saules aptumsu- vjejņ karavīriem karstajā Džor^ mi ir visapbrīnojamākie.; Vēsturē (jžijas valsts armijas
u
FaiZIERSALOŅS
vui kremānis j5oberly Ave,
Dahforih—WōQdbine, 2. siĀvI
vispazīstamākais aptumsums noticis 585. g. pirms Ki'. dz- kad, pēc grieķu vēsturiiieka Herodota ziņām līc'^ešu umnēdiešu vissīvākās . kaujas laikā diena kļuvusi piepeši par melnu nakti. Pārdabiskā brīnuma ietekmēti, abi naidnieki nekavējoties nolīguši mieru. ^k.
Latviešu j aunekļi ASV kara dienestā
statistiķi aplēsuši, kā tuvāko 12 mēn. laikā ASV 1,3 milj. jaunekļu sasniegs 18 dz. gadu uņ- būs pakļauti iesaukšanai obligātā kara dienestā. Tā kā ik mēnesi šb vecumu sasniedz arī daudzi latviešu zerii, vietā atgādināt stingros kara klausības likuma noteikumus, pēc kuriem ikvienam pēc 18 dz. ģa4a sasniegšanas 5 dienu laikā bez īpaša atgādinājuma jāreģistrējas vietējā ASV kara klausības komisijā. 10 dienu laikā pēc reģistrēšanās jauniļBtis saņems īpašu reģistrācijas apliecību, kas vienniēr jānēsā klāt. Kara klausības komisija pi<B-sūtīs,arī īpašu ..klasifikācijas apr tauju", kas id dienu laikā pēc tās nosūtīšanas (pasta zīmoga diena) izpildītā jandsijta'atpakaļ. Aptaujā jauneklim iespēj a izteikt savus ieskatus, kādā iesaucamo kategorijā, pēc paša domām, viņš būtu klasificējams. Kurš pēc tam saņem 1 > A klasifikāciju-. (nekavējoties^ iesaucams), bet domā, ka iesaukšana viņam būtu atli^isama, 10 d, ļlaikā var saVu klasifiMeliu pārsūdzēt. 1-A grupas iesaucamie pēc 2—3 nedēļām tiek izaicināti uz veselības pārbaudi, kur pārbauda fizisko im garīgo noderību kara dienestam, Pēc šīs pārbaudes jauneklim pa pastu paziņo, vai viņš pieņemts kara dienestā, vai noraidīts (4 - F). Pieņemtos pēc kāda laika, dodot vismaz 10 dienu starplaiku darījumu nokārtošanai) izaicina uz iedali bruņotos spēkos, kul' jauneklim jādien 24 mēneši. Brīvprātīgo dienesta laiks, atkarā no ieroču šķirām, garāks. k,
Pāris dienu Vēlāk es jau šūpojos Japānas zilganpelēkos jūras ūdeņos. Mērķis: Pusāna, Dienvidkorejas lielākā osta un valsts provizoriskais sēdeklis. Mums, karavīriem, bija izdalītas mazas Korejas rokas grāmatiņas. Tās lasīja visi, bet lāgā neticēja. Atstājot Tokiju, karaf vīri, kas bija jau no - Korejas atgriezušies, stāstīja, ka Koreja esot „īstā elle, pasaules. visneattīstītākā ubagu un zagļu zeme. Korejieši esot labi tikai tad, kad viņi esot beigti. Tam visam nevarēju ticēt. Pārrunājot nākotnes izredzes un komandējumus, laiks pagāja nemanot. Trešās dienas rītā tuvojāmies „Rītā klusuma zemei". ;
Saules lēktā viļņu baltās putas pārvērtās asiņainās krēpēs, šur tur bars izbiedētu lidojošu zivtiņu, izspurdza no viļņa cepures uA aiz-
lidinājās tālāk no kuģa. Pie apvāršņa parādījās pirmās zvejas laivas un dažas masīvas klinšu šķautnes, un beidzot paši Dienvidkorejas krasti, Pusāna.
Ostā mūs sagaidīja ar militāru mūziku. Izkāpām krastā ui:i, sasēdušies zaļajos autobusos, devāmies Cauri Pusānai. Biju diezgan pārsteigts, ieraugot rietumnieciskas celtnes un asfaltētas ielas. Visur redzami bērni, tērpušies melnās skolas formās. Braucam cauri bēgļu kvartālam (kas vēlāk izdega, atstājot tūkstošiem bezpajumtnieku), kur mūsu jūtelīgos degunus pārsteidza pirĀiā īpatnā Tālo Austrumu pHarādība — sīva urīna dvinga. Tūdaļ bez kavēšanās autobusa logi aizcirtās ciet kā uz maģiska rokas mājiena. Pa labi un^ kreisi tecēja melni strautiņi, kuriem cieši piekļāvās visāda veida būdas, sasistas kopā no papes kārbām^ rīsu salmu maisiem un alus kannu bundžām nosegtām nojumēm (alus darītavām bezmaksas sludinājumi). Garie autobusi, izlocījušies cauri pilsētai, beidzot piestāja saņemšanas transītnometnē, un mēs, .„zal-dātiņi", vilkdami savus smagos maisus un šaujamos rīkus, izkāpām jaunajās mājās, kur izšķīrās mūsu turīgākie likteņi.
Uzausa jauns rīts. Karavīri nāca un gāja. Arī man pienāca kārta at^ stāt pagaidnometni un doties tālāk uz jauno — pārsteigumu bagāto dzīves vietu.
Vēlreiz kāpu autobusā, tad atkal vilcienā. Pusāna pēc plusstundas izzuda skatam, atstājot dziļu skumju iespaidu. Redzējām noskrandušo, izbadējušo ubadziņu — bērnu un māšu lūdzošos skatus pavadām ripojošo; vilcienu, atgādinot „dīpīša"
ATOMBUMVEfl ANGUJĀ
GATAVI ĪIZBRUĶUMAM PADOMIJAĪ
Mazais, gleznainais, bet tagad stingri apsargātais Braiz - Norton ciems Anglijā kļuvis atkal par ie-^mesiu britiem ņurdēļ^^ar~. kāņiem: ASV džetu hemitīgās kaukšanas dēļ cieminieku vistās un cūkas vairs neēdot, pttsta dienas klāt. Lieta tāda, ka lidlaukā -pie ciema novietoti ASV štratodžeti, spējīgi: izdarīt ūdeņražbumbās (H-bumbas) uzbrukumu Padomju Savienībai. Kopš sabiedroto bruņoto spēku Virspavēlnieks Eiropā ģen. Grīnters paskaidrojis, ka Krievija nespēj atvairīt ASV lidojošo; stra-toCietoksniB-47, kas spēj pārvest
PATIESS NOTIKUMS STBĀDNIEKlī
: ■; ADVOKĀTS — NOTAES , 455 S^afllna Ave, Apt., 403
dOLLEGE un Spadina ielu stOrt Tel. birojā - WA 2-4989 Dzīvojdi — WA S-!
Roma sabruka, kad viņas karus sāka izkarpt algotņi. Cik: franču, cik cittautiešu bija Indoķīnas džungļu cietoksnī? Tur bija franču komandējošais sastāvs un samaksātu plebeju karaspēks.
Žēl — vai ne? Francija sēž uz slidenas slīpās plāksnes,kuras lejas gaiš ir Biskajā, Ja ne kā Francija, tad kā lielvalsts.
Savienotās Valstis un Anglijā nupat konferē Vašingtonā. Bez Francijas: Vašingtonā saka tas tā bijis arī agrāk.
Jā, tā ir patiesība. Bet pie kapa jau runā tikai skžīisto patiesību.
Personiskais un politiskais eksi-stenciālisms!
Lai Francijas pazinēji un franču valodās zinātāji piedod kļūdas' šais rindās. Autors nerunā franciski.
Kādā Budapeštas fabrikā ungāru brīvības cīnītāju savienības pr-dis, izsludina savienības biedru sapulci. Kādam šīs savienības laikraksta līdzstrādniekam uzdots apcerēt sapulces gaitu. Viņš to arī izdarījis, un šī laikraksta numurs nonācis brīvajā pasauli. Kad kore-sppndents ierodas uz lapulci fabrikā, strādnieki, kas noskaņoti pretkomūnistiski, protams, sapulcē neierodas. Biedrs priekšsēdis korespondentam saka, „Protams, ka sapulce notiks. Ja ne šodien, tad rīt. Es sevi nevaru saplēst simts gabalos vai ne?"
Nākošajā rītā fabrikā tomēr bijā lasāms paziņojums, ka sapulce atkal atlikta, jo strādnieki spēlējot futbolu. Biedrs priekšsēdis saka korespondentam: „Ko lai es daru? Biedriem sapulce nav laikā izziņota. Es sevi nevaru saplēst simt gabalos, vai ne?"
Nālcamajā dienā korespondentam fabrikā pasaka, ka neviens nevarēs fabriku ātrāk atstāt kā pēc «brīvības cīnītāju'* sapulces, Visas durvis tikšot noslēgtas. Korespondents dzird, ka biedrs priekšsēdis strīdas ar kādu strādnieku, kas saka, ka viņam jāejot uz kāda biedra kāzām. Priekšsēdis atbild: „Labi gan, bet jūs nevarat iet, tas viss. Ja jums jāiet uz kāzām, ejiet rītdien. Vai jūs nesaprotat, ka piedalīties „brīvības cīnītāju" sapulcē ir liels gods?" Bet kad korespondents un priekšsēdis iegāja sapulces zālē. tur neviena nebija, jo strādnieki bija aizgājuši pa kādām sāņus durvīm,
Biedrs priekšsēdis saka: «Acīmredzot, sapulce nenotiks. Bet man ir laba ideja, kā, to sarīkot rīt."
Nākamā dienā sapulces zālē spēlēja deju orķestris, uri vesels bars jauku meiteņu dejoja, bet skaļrunis sauca: „šo pēcpusdienu notiks dejošana, muzikāli priekš-nesūmij īss „brīvības cīnītāju savienības" ' mītiņš, būs atspirdzinājumi, mazas godalgas labākiem debatētājiem un goda marši tiem, ķas veicinās paškritiku. Ieeja visiem brīva."
Nu bija strādnieki sanākuši. Biedrs priekšsēdis kāpa katedra nolasīt uzrakstīto runu „Mums jākoncentrējas diskusijām par problēmām... Mums jābūt modriem kritizēt citus un sevi pašus ... Mums jākļūst par dimanta rezervi lielajai tautas armijai... . — šajā vietā — raksta korespondents, — biedrs priekšsēdis pacēla galvu un paskatījās zālē»
Tur bija palikuši 4 klausītāji. Pārējie bija aizgājuši, iepriekš iebaudot atspirdiznājumus un j^a-ņemot līdz tik daudz sviestmaizīšu, cik vien iespējams, -r- un klusi pazuduši no fabrikas. —
AREANIE
IMIĒKLII
CIK padomju savienībā ; IR DARBA veŗģu?;'
Kādam mazam komunistu partijas darbiniekam bijis jāpiedalās padomju radio jautrajā raidījumā, kUr ptār pareizu atbilžu uzminēšanu izmaksāta naudās baļva.Pēc noteiktā; plāna laimētājam nauda ar lielu žestu būtu jāatdāvina partijai. Par pareizas atbildes došanu uz pēdējo, vissvarīgāko jautājumu mazais komunists varēja laimer godalgu * $98.00 vērtībā, uzminot pareizu atbildi uz šādu jautājumu: „Cik daudz vergu strādnieku ir Padomju Savienībā — 4 milj., 6 milj.. vai 8 miljoni?" Uz brīdi komunists stāvējis mikrofona priekšā nosvīdis. Tad viņš noģība.
(Amerikas Balss raidījums). ;
• ' ja ES BŪTU ZIRGS .,,
Kāds notiesātais vergu darbu nometnē raksta petīciju nom'etrtes komandantam un lūdz piešķirt viņam zirga statusu. Petīcijā bija rakstīts:
„Ja ēs būtu zirgs^mān būtu uz katrām 10 dienām vismaz 1 brīvdienai Tagad man nav nevienās brīvdienas. Zirgs var atpūsties šad uh tad. Kā gūsteknis es to nevāru, ; Ja es. būtu zirgs, man liktu* strādāt pēc maniem spēkiem. Kā gūsteknis es vieiimēr esmu izsalcis, bet ja es nespēju izstrādāt noteikto normu,: man dod mazāk maizes, tā spēju vēl mazāk strādāt.
Zirgam ir savs stallis un ipsegs
— es neesmu saņēmis jaunu žaketi jau 2 gadus, jo manas-izstrādes caurmērs ir par mazu.
Zirgam nav jāstrādā vairāk par 14 stundām dienā. Man jāstrādā 14 un 16 stundas dienā, sevišķi tad, kad neesmu veicis noteikto normu, . Ja braucējs par daudz sit zirgu, viņu soda, jo zirgs Kolimā ir dār^s. Bet kas soda sardzi, kas sit un sper man tādēļ, ka esmu par vāju, lai labi strādātu? Kas ir viens cietumnieks Kolimā? Nekas. Bet zirgs
— viens zirgs ir kaut kas!"
(No Elinoras Liperes grāmatas „Vienpadsmit gadi padomju vergu darba nometnēs").
H-bumbas, braiznortonieši, cik nu viņu šeit palikusies, noraizējušies par,savu nākotni. Ikviens, kas ierodas šajā ciemā, tiek rūpīgi izse-Itots. Amerikāņiem, kuru te ■ ap 5.000, kāds piedāvājies praksē pār-baudīt, cik spēcīga esot viņu drošības sistēma — viņš mēģināšot piekļūt B-47. Jeņķu virsnieks pārdrošnieku noraidījis, apgalvodams, ka jau pēc dažam minūtēm viņš būtu beigts. Naktī lidlauks iļeslēgts spēcīgu starmešu gaismā. Ja gribi mieru, gatavojies Jkaram — tā šis senais romiešu — sakāmvārds at^ kal kļuvis godā celts. Kk.
Asmsnauda par noi^ēriiem bēgļiem
Rietumnieki ieguvuši rīkojumu norakstus, kur visiem robežsargiem viņpus dzelzs aizkara komunistu. slepenā policija apsolījusi asinsnaudu par katru notvertu bēgli, kurš vēlas pāriet robežu. ČCr choslovakijas pierobežā, nomaļākās vietās asinsnaudas tīgotāji | tagad lieto visai nežēlīga triku: pie robežas novietots amerikāņu džīps, bet ap to slaistās sarkano robež-policisti, tērpti amerikāņu vai Rie-tumvācijas robežsargu formas tērpos. Nelaimīgie bēgļi, noturēdami tos par īstiem brīvības sargiem, sati;aukti un laimīgi dodas ^q tiem, lūdzot patvērumu. Kad lamatas atklājas, jau par vēlu.
Informācija, kas iegūta no nesenajiem pārbēdzējiem, norāda, ka Kremlis pavēlējis visām satelītval-stīm reorganizēt savu diplomātisko dienestu, veco laiku diplomātus aizstājot ar Maskavas garā audzi-mātiem. Diplomātiem, kurus sūta uz ārzemēm, sievas un bērni būs jāatstāj kā ķīlnieki mājās. Tie, kuriem bērni atrodas viņu dienesta vietā, jau saņēmuši rīkojumus, tos sūtīt atpakaļ, uz tēvzemi, lai jaunieši baudītu padomjii stila audzināšanu.
Liežuviešu delegācija ASV Valsts departamentā
Lietuviešu pārstāvju delegācija 17. ■ jūnijā apmeklēja ASV valsts departamentu Vašingtonā un vairāk kā stundu apspriedās ar valsts departamenta Eiropas lietu vadītājiem. Delegācijā bija Lietuvas atbrīvošanas augstākās komitejas pr-dis M. Krupavičus, valdes loceklis K. žalkauskas, Lietuvas sūtnis Vašingtonā P. Ža-deiķis, Amerikas Lietuviešu Padomes prezfdij a locekļi L. Šimu-tis. P. Grigaitis un M. Vaidila, Lietuviešu tirdzniecības kameras vadītājs Rudls un Lietuviešu Informācijas centra vadītāja M. Ki-žis. Lietuviešu pārstāvjus pieņēma Eiropas lietu direktors Lļvingtons Merčantslm Austrumeiropas lie-tiA vadītājs Vedelers.
Korejiešu bērni meklē pārtiku at-I kritumu kaudzēs.
laikus, kad pašiem neklājās daudz labāk. Kā mainās laiki un vietās! Vilciens traucas cauri tuneļiem, līku - loču augstāk, šķērsojot celiņus un mazus ciemus.; Garām slīdēja svešas pasaules panorāma māla mājeles, apsegtas ar rīsu salmu jumtiem, iežogotas ar dzeltenbrūna māla vaļņiem. Atkal priekšā bērnu plūdi. Katrā piestātnē vilcienu ielenc nosmulējušies bērni. Tiešām žēl skatīties >— kādas ciešanas tiem jāizcieš!.
' Beidzot mans pirmais mērķis ir klāt. Ir jau satumsis — izkāpju Taēgu pilsētas dzelzceļa stacijā (kas atrodas kādas 100 jūdzes ziemeļrietumos no Pusānaš). Mani sagaida kaprālis ar džīpu.
Braucot cauri. šaurajām, vāji apgaismotajām ieliņām, jautāju šoferim par savu jauno darba vietu ~ KMAG'u, kas tā psar organizāciju. Esmu tikai viens no 3.000 karavīru, kas reizē ieradāmies To-kijā, ko piekomandēja šai (United States Military Advisory Group to the Republic of Koreā), ASV Militārai padomdevēju grupai pie Korejas republikas, «šiferis tikai |ter smaida un nosaka: „Gan jau redzēsit." Mašīna pietur pie četrstāvīgas celtnes. „Tā, te ir jūsu mazais Pentagons," vedējs saka un paņem manu ieroci, „to jums vairs nevajadzēs!"
Ieejot štāba administratīvajā birojā, jauneklīgais kaprālis paliek vaļsirdīgāks: „Te ar ieročiem mēs necīnāmies! Mums vispār aizliegts pjiedalīties kaujās!" Pasniedzu viņam dienesta' dokumentus, kurus viņš rūpīgi paņem un, no brūnās aploksnes izvilcis, pēta manu dienesta gaitu karti.
„Jūs nākat no Gordonas sakaru dienesta skolas, — instruktors, ko?"
„J[ā, kā redzat," atbildu. • „Labi, rīt no rīta jūs Iplkst. 7. intervēs majors V-. Jūs droši vien paliksit ROK armijas ģenerālštābā, sakaru* nozarē," kaprālis noslēpumaini smaidīdams nosaka.
,jEs tak nerunāju korejiski, un vispār, ko es — sei/žants varu da^-. rīt Korejas republikas armijas ģenerālštābā?"
,,To redzēsit rīt!" labsirdīgi kareivis izbeidz sarunu, norādīdams uz baraku, kur jāpārnakšņo. Tur netrūkst tīru palagu un drēbju skapju. Kas par aizmugures „žur-ku" dzīvi! Izģērbjos un lienu zem baltajiem, vēsajiem plalagiem. Nogurušās acis un saspīlētās jūtas ilgi netielējas, acis aizveras, _ un prāts, raibo ainu piesātināts; iegrimst sapņu pasaulē...
' Steigas pilnais rīts ir klāt, pulk-stens rāda bez pSecām minūtēm astoņi. Steidzos uz štābu, nedrīkstu likt majoram gaidīt uz vienkāršu šeržantiņu!
• Ieeju stāvajā KMAG'a namā, kur koridora krustceļā uz puslodes vel-dīgā paaugstinājuma uzstādīti trīs: Dienvidkorejas, ASV un Apvienoto Nāciju karogi. Kāpju-trešā stāvā un, pieklauvēju pie 218. numura apzīmētām durvīm. Atskan „corpe in" un es atveru stiklotās durvis. Stādos priekšā dežurējošam seržantam. Birojs pilns ar pulkvežiem ua majoriem. Reti kad esmu redzējis tik daudz virsnieku vienkopus, at* gādina vai Pentagonu Vašingtona. Uz manu pusi pavirzās pastrups majors un ar smaidīgu, caururbjošu skatu vērsdamies mant, sniedz roku.
„Ēsmu majors V-., sakaru dienesta pfersonāla pārzinis un padomdevējs. Esmu priecīgs jūs apsveikt KMAG'ā. Ceru, ka jūs lieti varē-sat izmantot savas zināšanas ROK armijas uzbūves darbā. Kā redzu, jums pieredze valodās un zināšanas mācību pasniegšanā. Jūs pagaidām paliksit stābē un pasnieg-
r (Turpinājums sekos).