'i ^ 'J ^-
h A T V ^ ^
Trešdien, 1954. gada 4. augustā
LATVIJA
Ienaidnieki grib mūs iznīcinās Draugi grib mūs asimilēt, . Bet mēs gribam palļļctlalvieS.
Archi^
kada atcer
(5. AUGUSTS)
licalkarīgās Latvijas robežas bija nojauktas. Āuslruanos kād^ reizejo robežposleņu vielā rēgojās baigs tukšums, cauri kuram uz zemes iekšieni plūda izbadējušos un noskrandušo sarkanairaiešu bari. Viņu aizsegā no cietumiem izkļuva v^si kriminālisti un politiskie iesJc^zilie/kuru^ skaits, iebrucējiem par pārsteigumu, izrār dSjās mazs. šis'duļķes tūdaļ tika iešļāktas tautā, lai tādējādi darbotos jaunās varas |abā. Bet ju lamu sekmju tam hebija: bija vē-roj ama auksta atturība pret au-austrumu nesto «brīvību." taču zināmu satraukumu sacēla krāpnieka Višinska ierašanās, kura nodevīgās spēleis iznākums nevienam vaiirs nebija apšaubāms^ Jau jūlija mēneša pēdējās dienās kļu-!va zināms, ka notiks „spontānas'' demonstrācijas par - Latvijas pievienošanos Padomju Savienībai. šis akcijas režisori bija komunisti un viņu lidzskrejēji —-no cietumiem izlaistie noziedzniekL Ar iebaidīšanu un teŗroru viņi panāca, ka 5. augustā ielās tika izdzīti daudzu rūpnīcu un fabriku strādniekL Varam droši liecināt, ka tikai nedaudz bija to, kas vēlējās piedalīties šai nbžēidjamā un nodevīgajā spēlē. 5. augusta pēcr ptiisdienā demonstrantu masa, nesdama plakātus ar saukļiem par pievienošanos iPad, Sav., virzījās uz krievu sūtniecības namu Antonijas ielā.
Lai izbēgtu no pūļa kustības, vēl pa paradumam iegrie zQs Armijas virsnieku kluba dārzā, Id no aizžoga, dziļa naida un asarām smacēlu sirdi, nolūkotos nodevīgajā procesijā. Lielajā masā ģtūli bija saskatīt kaut vienu apmierinātu vai smaidīgu seju. Gājiena atsevišķo grupu priekšē jās rindās daudzi demonstranti bija piedzērušu Daži pat tik^ stipri, ka ejot grīļojās. Bet tas bija pārāk labi saprotams, jo lielum lielai demonstrantu masai bija jādemonstrē pret paša gribu un pārliecību, to ļoti labi saprata arī kremļa režisori ar Višinski priekšgalā. Demonstrantu masa, gnisā ižsliedama sarkanas lupatas un papīra transparentus ar uzrak-
stiem ī^ar pievienošanos «pārējo brālīgo republiku saimei," apstājās krievu sūtniecības nartia priekšā, tā mazajā, ūz Kalpāka bulvāra pusi vērstajā balkonā, jau gaidīja aneksijas akta inspirātori, un drīz vien viņu pulkā parādījās galvenais kapracis Višinskis. Viņš uzrunāja demonstrantus un smaidīja par viņu «prasībām," solot tām īstenojumu. Taču ikvienam bija skaidrs un nepārprotams, ka ar krievu uzspiestajām bāzēm 1939. gadā oktobrī Latvijas liktenis jau bija apzīmogots, vēl vajadzēja tikai «juridisku nostiprinā-juniu" ar viltus saeimu, Višinska sejā bija lasāms tas pats velns, kas tajā parādās tikko jānostrādā kāds agresīvs akts vai jālamā savi pretinieki, šoreiz Višinskis bija neuzmanīgs, kas radīja smieklus. Kad viņš beidza uzrunu piespiedu kārtā aranžētiem demonstrantiem uņ ievērodams, ka daudzi no tiem iereibuši, viņš bija aiamirsis izslēgt mikrofonu un padomju diplomātam raksturīgiem vārdiem (napiļīs, kak svoloči!) nolamāja piedzērušos demonstrantus. Saņēmušas kaprača „svētibū," .demonstrantu masas atkal ievirzījās Raiņa bulvārī, lai no turienes dotos atceļā uz savāim pulcēšanās vietām.
Aiz šī mākslīgi sakultā nemiera nepalika tukšums, - bet kāda skaidra zināšana par žo, ka Latvijas brīvība liek nokauta. Pavisam maz bija to, kas nodevīgajā aktā ieraudzīja ,,labākas ēras iestāšanos."
Kad kņada Kalpaka bulvārī bija norimusi, iznācu uz ielas, šur tur varēja ŗeedzēt pa atsevišķām gājējam. Keftālu; ^ Virsnieku kluba pie ietves koka atspiedušos; satieku Nacionālās operas dziedoni Rūdolfu Bērziņu. Viņš bijā no-skatīj ies noziedzīgaj ā procesij ā un es biju pārliecināts^ ka viņš par to ir nosodīgās domās. Bet tad es saņēmu viņa pēkšņo spriedumu: „Jāi tagad būs noteikti labāk..." Es lielā izbrīnā uztvēru šos vārdus. Dažas dienas vēlāk viņš jau bija kļuvis par komunistiskās jaunatnes teātra direktoru.. . "j^ ' • ' ' A.'Vilks
Latviešu ev.-lut. Ciānas drau- un kad kāds no viņiem, ilgāk saudzēs gadskārtējie bērnu svētki 25. lē pabijis, pakrita, tad dzelzceļu jūlijā' LibērtyGrove .parkā izde- ārsts Dr.. F. Stāks to drīz vien vās labāk, nekā rikotājlpaši bija atkal dabūja uz kājāmv; cerējuši par to galvenokārt jāpa- Vienmēr dzelzceļu virsvaldes teicas labvēlīgajiem laika apstāk- darbos, iesaistītus varēja, redzēt 1iem Svētkos, pēc draudzes pr- draudzes pr-ku J. Dakaru un paka palīga R. Aruma sniegtajām līgu K. Biķernieku, ;bet R.ArumSj zinām, piedalījās 300 pieaugušo, kura ideja bija. Ceļojums pa Latr 50* jauniešu un 50 ternu.. : v13u un kurš pats; to reahzeja,
Svētkus ievadīja draudzes māCvbū^^ j^iroja vacKtājs» _________ ^
Rautenšilda dievkalpojums . brī- privātās sarunās ielaidās tikai pēc | rokās', tad" citi bērni apskauda 'ir vā dabā, kam seko ja „bērnu:ce- launaga laika,:- kad stacijas bi]a laimētāju, ir zāki.;" ■ ļojumspā 10 lielākajām Latvijas' slēgtas uh pasažieri gāja rotaļās, , .
pilsētām." Biļetes; Rīgas stacijā iVnž atzinīgi "izteicās par ^ksplu-: pārdeva mag. lur. A. Strautnieks, atācijas direkcijas darbiniekiem
uz līnijām un komerciālos uzņēmumos — ēdienu un dzērienu restorānos. N stacijas pr-ce esot ziņojusi, kā starp pasažieriem bijusi arī daži ārzemnieki,'kas nemaz neesot mācējuši latviski.
Latvijas zaķis Klāvs, manīdams, ka viņa vārdu neviens nevarēs uzminēt, ļāvās sevi izlozēt, uņ kad viņš nonāca laimīgā laimētāja 5 g. vecā Alfrēdā Kalniņa
Izziņu biroju vadīja pats drau dzes mācītājs, ;un atzinība pienākas ari viņam, jo visus nozudušos, pasažierus beidzot atrada, kā vienu no beidzamiem Juri Augustu, kurš bija izlēcis no pilnā gaitā ejoša vilciena. Viņš, pāirnāca mā^ jā.s kājām un^ tūliņ pieprasīja s^-; kumā apsolītās lētās desiņas.
Dienā ātri gāja ūz beigām. Visās skaņu plates arī jau bija iz-spēlētasj un Ivars švānfēlds, mūzikas direktors,^ liogūris, bet Vēl nevienam nenāca prātā iet prom no svētku laukuma, jo vēl-varēja nākt kāds pārsteigums. Spīkers gan mudināja par pēdējo naudu nopirkt pēdējās desiņas Rīgas I stacijas bufetē, bet kam gan nauda vairs bija? ■ Vai pēc Latvijas apceļošanas kādam kādreiz-bijūsi vel nauda? Labi, ja sveiks un vesels atgriezies vecajā Rīgā! Un ja bijā, vai tad siltā vasarai dienā labāk nederēja kausiņš vēsa miestiņa? To arī mūzikas direktors bija uzminējis un uzlaida dziesmu Uz alus mucas pagrabā.
Kad jāšķiras, tad jāšķiras, bet bērni ar baloniem rokās vēl jāūz-: ņem filmā.- . J
,,Kur tavs balons?" jautāju Iģ-vai Biķerniecei, kuŗāi tukšas rokas. : ■ ■■
;„Man bija divi, bet abi uzgāja gaisā," viņa atbildēja. .
^ 'S
Ieejas kartes DV dienām Kanādā: vīru ķoŗa koncertam š. g. 4. septembrī un teātra izrādei Pū-: ķis š. g. 5. sept., iepriekšpārdosa-nā dabūjamas Toronto: LA redakcijā, 123 Huron St.- (dabūjamas arlcuz balli) un Lotus puķu vei-, kalā, 802 Bathurst' St. Hamiltonā: Ķārkliņa pārtikas veikalā, 46 York St. un Zitmaņa juvelieru veikalā, 170. James St, N. ASV: pie. A'. Lāča kunga, 101 Brigtlma-ter Court, Brooklyn 35 N.Y.
Augšā: uzvarētāji mērķī šaušanā, Vidū: „Rīgas stacijā", aizmugurē skolotājas I. Strautniane un R. Petere. Apakšā: diSelzcēļa žaķi laimēja Alfrēds
Ādolfs Blodnieks 6. augustā atskatās uz 65 mūža gadiem. Viņš ir palicis vienīgais no mūsu polī-ķiem, kas kādreiz ieņēmuši ministru prezidenta amatu. Tagad BJod^ nieks ir Komitejas Latvijas brīvībai loceklis.
Blodnieks dzimis 1889. g. Tukumā. Studējis Rīgas 'Politechniska institūta komerclodāļā. Pirmajā pasaules kari kalpojis aviācijā. Pēc revolūcijas bijis Latviešu kareivju nacionālās savienībās Maskavas nodaļas priekšnieks un darbojies plkv. Brieža slepenajā militārajā organizācijā. 1918. g. rudenī ieradās Rīgā, kur organizējis mūsu nacionālās rotas. Ka Tautas Padomes lōcekiis 1919. g.. devās uz Liepāju un pēc 16. aprīļa apvērsuma uzturēja sakarus starp armiju un valdību; uz Saratova. Vēlāk bija Satversmēs sapulces loecklis. Viņa mūža darbs ir Jaunsaimnieku un sīkgŗuntnieku partija, ko viņš vada kopš 1924. g. 1933.-34. g. B. bija ministru prezidents. '
TĻB Sestdienas skola gatavojas darbam
Mācību sākums TLB sestdienas skolai .11. septembrī, pīkst. 11 no rīta. Jaunu skolēnu uzņemšana 11. septem'brī, no pl. 10—11 rītā. !
Ar 1954./55. m. g. tiek atvērta pirmskolas klase, kurā uzņems skolēnus no 5 gadu vecuma.
Latvijas Amerikā 24. jūlija numurā, ziņojumā'par Saulaini, minēts mans vārds ar kļūdainu pie-kabinājumu.
Nekad neesmu sevi par rakstnieku dēvējis nedz citādi pušķo-spalvām.
A. Vilks (Sedasdēis), žurnālists.
DV NIAGARAS NODAĻĀ PaRKONSTRUēTA VALDE
Dzīves vietas maiņas dēļ daži DV Niagaras nodaļas valdes locekļi aizgājuši no nodaļas valdes. Sakarā ar to 23. jūlijā notika no-: daļas valdes pājrkonstŗuēšanās. Jaunajā valdē pr-dis tagad ir K. Sisenis, pr-ža vietn, J. Celms, sekretārs R. Kalniņš, kasieris A. Buku Its, biedrzinis Edm. Ozols, Nodaļas adrese paliek līdzšinējā DV CV priekšsēža vēlēšanām izraudzīta sekojoša vēlēšanu komisija: J, Celrtis, R. Kalniņš un Edm. Ozols.
ZIEDOJUMS VEĻAS MAŠĪNAI
Zemāk minētās personas, kas strādā kopīgā būvamatnieku grupā „X", atzīst nepieciešamību Bērzaines vajadzībai iegādāt veļas mašīnu un līdz ar to uzaicina pārējos tautiešus ziedot nepieciešamos līdzekļus minētam mērķim.
F. Riegers $0,50, Rūdolfs Grava $5.00, R Balodis $l00, Juris Kleķeris $5.00, A. Pīpiņš $1.00, 2. Sala $1.00, Pēteris Grava $1.00, Jānis Blosmanis $1.00, R. Ozoliņš $1.00, J. Butkevičs $1.00, H. A. $0.25, R. Putniņš $1.00, J. Zno-tiņš $1.00. 61 g. V. strādniece 10 c, V. Aniņš 75 c, Krišjānis ļlM un M. Balduma $2.00.
Latvisks paldies visiem atsaucīgiem ziedotājiem.
Ziedojumus varat sūtīt arī pa pastu, adresējot, 123 Huron St., Toronto, Daugavas Vanagi.
DV •■ Toronto nod.
Pateicamies Kanādas DV par skaisto ierosinājumu ziedot veļas mašīnu invalidiem Bērzainē.
Arī mēs gribam atbalstīt šo skaisto ierbsinājuriiu, ziedojot katrs 1 dolaŗu.
Jūsu draugi:
. Aleksandrs, Ernests, Pēteris, Voldis, Zelma, Marjānis, Oskars, Janka, Nikolajs, Voldemārs un Andrejs
■ ■ .Toronto.
un bērni varēja braukt..ātrvilcienā uz Cēsīm, Valmieru, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju,. Kuldīgu, Ventspili uii vel dažām citām pilsētām. Katrā stacijā, tūristus sagaidīja skolotāj i, kas viņiem pajautāja, ko. viņi zina par pilsētu ■■ un . vēl pārbaudīja speciālos priekšmetos — latviešu valodāp vēsturē, ģeogrāfijā utt. Cēsīs lika skandēt tautas dziesmas, Valmierā pārbaudīja zināšanas māk« slas 'literatūrā, Daugavpilī... Kad ceļotājs beidzot, ar 10 atzīmēm biļetē, atgriezās Rīgā,, tad tūrisma veic, birojā tam izsniedza bar lonu, saldējumu un desiņas pār .stipri pazeminātu maksu, kādēļ ceļotāju netrūka, un Rīgas stacijas galvenajām kasierim saka sāpēt galva, bet kādas provinces stacijas dežurantē žēlojās, ka neesot slaika ne paēst, jo pasažieri stāvot rindā. . . ^
Matemātikas .un prāta asināšanas štacij as priekšnieks ziņoj a atklātībai, ka tūristi atbildējuši uz visiem viņa jautājumiem, izņemot vienu: Kā. var iedēstīt 10 koku 5 rindās" pa 4 katrā rindā? Un viņš izsludināja godalgu ^ grāmatu. Tad 10 minūšu laikā ie-
® 8; augustā, pīkst. 11 Sidrabenē notiks bērnu sporta; svētki. Sacīkstēs, notiks sprinta skrējienā, augstlēkšanā, ' tāllēkšanā, lodes grūšanā, šaušanā, un peldēšanā. Uzvarētājiem paredzētās .balvas. Bērniem • ieeja brīva, vecākiem pret ziedojumiem. ; V' (i Pagājušo svētdien notika Sid-rabenes nometnes bērnu vecāku kārtējā sanāksme, kuru vadīja nometnes atbildīgais pr-ks Roberts Plūme. Sapulce piedalījās arī LSAK priekšsēža biedrs E. Skujiņš un .nometnes . vadošais personāls. Ē, Skujiņš sniedza pārskatu par Sidrabenes ienākumiem un izdevumiem. ' Ienākumu kop-
Hāmillonā no Venecuēlas Ieradies Dr. J. Grehežs
Jau piecus gadus Venecuēlā pa- ga " s Dr. Jānis Grebežs, kas uz šo tālo dienvidu zemi devās no Visbadenes, Vācijā, kopā ar vai-;rākiem citiem tautiešiem. Nupat Dr. J. Grēbeža ģimene ieradusies Kanādā un apmetusies pie saviem radiniekiem Hamiltonā. Vīzu latviešu ārsts jau saņēmis pirms gada, bet vēl palicis Venecuēlā, lai pavairotu naudas līdzekļus. Venecuēlā mūsu ārsti bez kādām sevišķām formalitātēm strādā savā aro-fesijā un labi pelna. Arī Dr. J. Grebežs visu laiku strādāja par ārstu Un atradies valsts' dienestā Valensijā. Pelnījis 2.000 bolivāru (apm. 600 dolāru) pamatalgas mēnesī, saņemot brīvu dzīvokli, auto un visus izdevumus, kas saistījušies ar dzīvokļa uzturēšanu.. Ārsta brālis, Staņislavs ■ Grebežs, kas Rī^
summa,, kas sastādās no bērnu ienāca 7 pareizas atbildes. Dauga- ?^.?il^^J^V^ P^^* nedēļu, ir vas Vanagi bija uzņēmušies vadīt J-^^^ dolāri. Tā kā: viss personāls, Mēkrī šaušanas; staciju, un šīs or-;^^?^^9^: saimniecības yadita3U_un ganizācijas pr-ks A. Vanags arī ^?™"ieGi, kas saņem ļoti liiecigu apbalvoja uzvarētājus ar gramā- atalgojumu, strādā pilnīgi pār britām, tautiskām prievītēm un nau- iielē.ko izdevumu dalu sastāda du. ' ļ par uzturu izdotā summa — 1.21T
Kamēr bērni. ceļoja; jauniešif^^ ' ^^Sām trīs:nedēļu. laikā izspēlēja volejbolu un galdā tenisu, ??.^ļ J^ļ' doL, medikamentiem —
52 doļ.,, bet dažādiem izdevumiem, kā malkas iegādei ūtt. izdoti 82,27 dpl. Izdevumi: pārsnieguši ienākumus, bet daļa ir ieguldīta pārtikas rezervē. 'Summa,- ko vecāki maksā par^aviem bērniem, ir, tik maza, ka no tās pat neatliek nekas, inventāra atjaunošanai, un arī šogad iegādātās 15 gultiņas LSAK pirkusi ār saviem līdzekļiem. Pārrunās plašāki pārsprieda kā ēdināšanas, tā arī nometnes kārtības jautājumus. Klātesošie vecāki ar gandarījumu konstatēja.ka virtuve ir ļoti laba un bērni ēdienu devas nav normētas, bet ikviens var ēst tik, cik vēlas, šinī darbā lielisku prasmi pārādīj.usi saimniecības vadītāja Strauta un Saimnieces. Diemžēl, kā tas dažkārt gadās, arī viņām bijis jāiepazīstas ar dažu vecāku pārmetumiem, tomēr vecāku sanāksmēs šiem neapmierinātiem nav laika ierasties un iz° teikt savus vēlējumus. Sidrābenei
is ierēdnis, strādā savā arodā Karakašas bankā un palicis Venecuēlā. Kā zināms, Venecuēlā vairākus gadus dzīvo arī žurnālists Aloizs Klišāns ar kundzi - ārsti. Arī Klišana kundze strādā ārsta darbu, bet pats Klišāns — par Viņas šoferi ... Abi dzīvo pārticību, dzīvi. Ārstiem Venecuēlā plašs darba lauks,un viņi ir labi atalgoti. Vispār ieceļotājiem ar profesiju Dienvidamerikā labi klājas, tāpat māksliniekiem, ļnteilektuāļi atrod garīgu darbu, ko šajās zemēs daudz labāk samaksā kā strādnieka un amatnieka darbu. Ir tautieši, kas tomēr nevar samierināties ar tropu klimatu un „mūžīgo pavasari", un tie tad meklē ceļu Uz ziemeļiem. To izvēlējies arī Dr. J.
Grebežs, lai sāktu izlauzt Kanādas
latviešu ārstu ceļu un savu praksi. šogad.:nometnes"' komandantes, pr-
ka: vietnieces., ārstes S. Treilones personā, laimējies atrast izcilu un nesavtīgu darbinieci, kas kopā ar V. Kārkliņu un ^avām jaunākām darbiniecēni prot tikt galā ar visām' grūtībām, jo nometnē šogad ir. ļoti daudz nometņotāju* bērnu dārza gados. Daļa vecāku ierosināja, ka. mazo bēriiu vecākiem būtu jāmaksā lielāka nometņoša-nas nauda, lai to kopšanai varētu algot īpašu personālu. Pašreiz per--sonāJam, kas skaitliski ir. samērā neliels, ir neiedomāj araas grūtīr bās ar mazajiem. Galu galā tomēr vienojās, ka paliks līdzšinējais stāvoklis, bet turpmāk, stingri ie-; vēros nometņotāju vecuma robežu. Jāatzīmē, ka daži vecāki bija uzdevusi ^āvus bērnus par' vecākiem, nekā tie. ir. Nometnē svētdien bijā 56 bērni, bet vesela bērnu rinda gaida uz brīvām vie-tāņi, lai kaut nedēļu pabūtu, latviešu bērnu vidū.
# LKKCK kādā no tuvākām svētdienām nodomājis Sidrabenē noorganizēt dievkalpojumu katoļticīgajiem. Kā zināms, tad Sidrabenē ir diezgan daudz katoļticīgo bērnu, jo nometne, kaut atrodas Šy.. Andreja baznīcai piederošā īpašumā, nav konfesionāla rakstura.. . [■
#. Uzņēmējs, veclatvietisĒ. Gar-nejs apsolījis Sidrabenē pārbūvētos tramvaja vagonos iekārtot elektrisko installāciju už sava rēķina, kās izmaksās virs 100 dolāriem. ■„■■'.
Beidzot Hydra Sidrabenē pag. nedēļā uzsācis elektrības ^ strāvas pieveddarbus. Bet uzņēmējs Po-rietis savukārt apņēmies visus iekšējās instailācijas darbus, lai strāvas pieslēgšana neaizkavētos. Zināmas grūtības un izdevumi to» mēr būs jāļUzņemas arī p^šai Sidrābenei, jo par elektrības stabiem, kas jānovieto territorijā aiz skāi-= tītajiem^ ir jāgādā pašiem, un viens stabs .maksā āp 18 dolāru, LSAK priekšsēdis R. Plūme apsolīja .stabus dot rio savā. lauku īpašuma par brīvu, Sidrābenei pašai tikai, jānoorganizē šo stabu transports. .
ARĪ LAUKSAIMNIECĪBAI IR^ LĀB&i UN SLIETĀS PUSE^
. Ar lielu interesi lasīju K. Si« dara-rakstus, Giemos pie latviešu: farmeŗiem.; Garā ceļoju rakstu autoram ^ līdzi. Saimniekošana laukos bija notēlota viegla ua idilliska, tā ka laiiku apstākļu jie- . pazinējos var rasties illūzijas par lauku dzīvi.^ Līdz šim visā pasaulē vērojama parādība, ka no^ laukiem cjlveki. saplūst pilsltās. Tāpat tas ir arī Kariadā, kur cilvēkus no laukiem pievelk pilsētās dzīve ar lielākām ēŗtībāin un ŗup-^ ■ niecībās strādnieku JālģaS, tāpat normētais darba laiks un citi apstākļi, kuriem lauki: vēl netiek līdzi* ja'iiekur pasaulē lauku dzī^ ves apstākļi pilsētai vel nav pielīdzināti un* neviens nevar pateikt, kā to izdarīt.; Valdība gāņ cenšas piesaistīt immigrantļus uz ^ noteiktu laiku pie laukiem, bet pēc līguma notecēšanas tie saplūst pilsētās. Kāpēc gan immi-granti \ paliks laukos, % Kanādas farmeru dēli tos atstāj?
Lauksaimniecība tomēr dod patstāvību darbā un saimniecisku, neatkarību ai: nesalīdzināmi mazākiem līdzekļiem kā kāds uzņē-' niumsrpilsētā, veselīgus dzīves apstākļus, lētu uzturu, laukos nepazīst bezdarbu. Bet ir arī nē-gāitīvās īpašības, jo lauku ienākumi atkarīgi no darba apstākļiem,- ; tirgus konjunktūras, darba spē- . ka un Saimnieka prasmes savu faŗmu vadīt. Smagais un nenormētais darba laiks bieži vien dod mazus ienākunius, trūkst pilsētas dzīves ērtības, izpriecas utt. Rūpniecība vai citas nozares pilsētā vilina ar daudz labāk samaksātu darbu, normēto darba laiku, noteiktiem ienākumiem, ērtībām, bet kā negatīvās īpašības minami neveselīgie darba apstākļi; biežās atlaišanas un jauna darba meklēšanas, ne reti vienmuļš un apnīkstošs darbs.
: Ko darīt? Vai farmu pirkt vai ne? To neviens nevar pateikt. Tas atkarīgs no katra, saimnieciskiem un bitiem apstākļiem. Tādēļ arī latv. agronomu biedrība Kanādā nav propagandējusi farmu iegādi, bet izšķiršanos atstā-
n/ir^TMmvTTivīG jusi katram pašam. Lielai ģime-
fA^ieJOJUMto j^gi^ ļ^^ļj, ^j,ļ^ai ^igns pelnītājs, no-
Latvijas Amerikā birojā dabū- teikti vieglāk eksistēt laukos, bet jams ToronS ielu d2elzceļuva3aga but interesei un lauksaim-piāns ar plašiem paskaidrojumiem nieciskam zināšanām. Kas ar ma-par braukšanas maršrutiem. Flā- zu kapitālu grib kļūt patstāvīgs,
tam var ieteikt lauksaimniecību. Pilsētā iegādātā mājā nedod ek-; sistenci,.dapbs jāmeklē citur.; Par : naudu, ko maksā pilsētas māja, var nopirkt ļoti labu lauksaimņie» čību, kas dod dzīvokli: i^n eksis- ^ tenci. Nav ieteicams uzsākt saimniekošanu trūcīgiem līdzekļiem, jp tad tā ilgi nīkuļo. Ja iŗ pa-, stāvīgs un puslīdz ienesīgs darbs, tad labāk kād,u gadu. iliģāķ pastrādāt pilsētā un sākt Mimnie- . kot ar zināmām kapitāla rezervēm. Ja Kanādjā lauksaimniecības ražojumu tirgus būtu regulēts, tad šeit lauksaimniecība būtu „zelta bedrē." Nav māksla šeit izaudzēt, bet pārdot! ■ ■
Starpība starp Latvijas un Ka-riadas lauku darbiem ir tā, ka šeit ar mēchanižaciju ■viens cilvēks apstrādā. daudz liēllkupla-: tību kā Latvijā, apm. 1 pret 4 vai 5. Klavieres spēlēt vajT pa daļai ekstensīvās: saimniecībās. In-' tensīvās saimniecībās .tāldām' iz^ dārībām laika ir pavisam maz, Ja kāds domā, ka viņš laukos varēs nodarboties ar citu vairāk kā ar pašu lauksaimniecību, neietei-: cu farmu pirkt un saimniekot. Arī Latvijā bija Saimniecības, kur saimnieki ' spēlē ja;' klavieres, bet:^ tur saimniekam bija vairāk palīgu. Kanādā pašam Vien ir jāstrādā... Agr. A. Vanags
]ies svešām
ņus izsūtām arī pa pastu pret 20 c samaksu..
LATVIEŠU JUBILEJAS UN ATCERES AUGUSTĀ
. Šī gada augusta- pirmajā dienā atcerējāmies, ka pirms 40 gadiem sākās- 1. pasaules karš. 2. aug. Ŗagāj^ JOO gadu kopš' aktiera un ļugii autora Kārļa Brīvnie-ka piedzimšanas (miris 1934. g.); 3. aug. 50 gadu piepildīsies • sab. darbiniekam agr. Belizāram Radziņam (ASV), bet 4. — aktrisei Hildai Princei (ASV) būs 40. dzimšanas diena; 5. — 60 g. v. kļūs sabiedrisks darbinieks un.ar-chitekts • doc. Jānis Rutmanis (ASV); 6. — paies 50 g. kopš gleznotāja ArSuM Baumaņa nāves; 7. —100 g. no ievērojarnā mācītāja un baznīcas vēsturnieka Pēže-ŗa Paukšēna piedzimšanas; 8. — gleznotājs Oiis Skulane kļūs 65 g., gleznotājs Jānis Liepiņš (abi Ljā) 60 g. vecs un 40 g. sasniegs ba= letdejotāja Mirdza Tillaka-L,ēma-ne (ASV) 9. aug. būs 10 g. kopš Rīgā, kāpjot uz kuģa, lai dotos projām no dzimtenes, mira Latvijas valsts 3. prezidents Alberls Kviesis; IL 65 g. v. būtu aktie-
ris un humorists Ludvigs šanlek lerS-Gailis (m. 1942.); 12. 4- 75 g. kopš piedzima rakstnieks Jūlijs Dievkociņš (soda ekspedīcijas nošauts 1906: g.); 13. —.ģeologam prof. Aleksim Dreimanim (Kan.) 40 g.; 14. — 80. dzimšanas diena dedzīgajam nacionālās politikas paudēj am • Ernestam Holavam (krievu policij as un vācu baronu nošauts 1907. g.); 16. — Lāčplēša ordeņa kavalieru biedrības pr-kam ģen. Jēkabam Priedēm (Sav. Valstīs) 80 g.; 17. aug. 70 g. sasniegs polītiķis un financistS Vol» demārs -Basljānis Savienotajās Valstīs) un 50 g. grafiķe Marija Induse-Muceniece (Zv.). 20. aug. 65 g. vecā kļūs komponiste Paula Līcītē (Ljā); 23. — paies 75 g. kopš diplomāta Hermana Albāia (deport. 1941., g. uz Pad". Savienī-bu,kiļr miris) un Tēvzemes balvas laureāta, komponistā Alfrēda Kalniņa . piedzimšanas (m. 1951. ģ. Rīgā), kā arī 25 g.no gleznotāja Jāņa Plases nāves; 25. -—pulkvedim un architektam Ariuram Galindoniam (ASV) 60. g.; 27. — 240 g: kopš piedzima Vecais Sien-ders un 30. augustā 90 g. kopš ievērojamā skatuves mākslinieka ēSera Ozoliņa piedzimšanas (m. 1938. g.). - "
aunu ieāiŗa fonds
.^Kanādas igauņi nopietni ķērušies pie sava teātra fonda dibināšanas. Ierosinājums nācis no Austrālijas igauņiem^ kas iemaksājuši fondā zināmu iummu. Organizesā-, nas darbu ta^ad uzņēmusies Kanādas igauņu 5 organizācija. Igauņi tāpat kā mēs, izjūt jaunu lugu trūkumu. Fonds dibināts nolūkā izmaksāt prēmijās sacerētām lugām. Paredzams, ka pirmās prēmijas varēs piešķirt jau nākošajos Igaunijas valsts svētkos 1955. g. 24. februārī.
SAGROZĪTI FAKTISKIE APSTĀKĻI
LA 60. n-rā rakstā, Kas iegūts J. Pērkons saka: «Pilmgji dibināža ir kritika, kas nosoda gļēvulīgo valstsvīru bailīgo un iūļīgo pōlīli-ku ažiiecībā preiPad.s'avienību." Bet tūdaļ arī paskaidro, ka kritikai nav vērtības tāpēc, ka tā nesasniedz valstsvīņiSj kuriem tā domāta, jo tie latviski nelasot. Taču arī citas tautas,' kuru valodu Čerčils un Eizenhauers neprot, tāpat sav(fs laikrakstos viņu politiku kritizē. Vai arī tās rīkojās ,,aplami"?
Ja ir kāds faktors, kas trimdas' saimē varētu radīt bezcerīgu noskaņu, tad tā ir, J. P. vārdiem runājot, gļēvulīgo valstsvīru bailīgā un tūļīgā politika, taču ne jau kritikas. Kritikas, konstatējot. valstsvīru kļūdas ,saskatot komunistu īstos nolūkus un apsvērumos paredzot neizbēgamu karu '— nevis mazina, bet ar to stiprina trimdinieku cerības.
Nav pamata arī tam J. P. apgalvojumam, ka kritikas pakalpo komunismam. Gluži otrādi: tās komunismu sistemātiski un neatlaidīgi atmasko un- pasaules iekarotājiem nepārprotami norāda, 'ka mūsu vidū tiem nav ko meklēt. Par to labi informētas ir valdību iestādēs zemēs, kur dzīvojam, kaut arī attiecīgie ierēdņi latviski. neprot, šīs valdības labi zina, ka. kritiskā brīdī visuzticīgākie būs trimdinieki, kuru sirdīs kvēlo naida liesmas pret komunismu.
; J. Pērkonam jāatgādina, ka ne jau kritiķi cenšas trimdiniekus pārliecināt par sabiedroto valstsvīru tieksmi sadzīvot ar komunismu, bet gan paši valstsvīri ar vi-.sai pasaulei atklāti izziņotām deklarācijām un attiecīgiem darbi^. Kritiķi konstatē tikai faktus m velk uz papīra' konsekvences.
J. Vītols.
ZiedcOumi i^^ vaHes kasierim Mr, A. Putniņam
'^'^^ "'ngih Ave,^^^^ vai vieiējās Daugavas Vanagu nodaļās
■In
m
1
TiļešdienI E. Sil
Ar piļ
auto tr£ mēr izb^ un priel ža takaJ koka till Fords gabalu, bas piī da nereil žu visi« mes līdļ kam saļ zosu gā| atstājot, uzturs _ tas segi^ le. Sme sīkumus apdzīvoļ izbeidzi toceļš; -gad.tu] veicēji, jauniebļ top ejam, kaut g{ na plec soli. Bi un tad I kurš ce grūti, ierauga] stumbrf stu Z sto gal tā īpas un tā bam sl dzamā Mūsi melnzej zaķu s| ņirb b( šās pieļ kupls virs mļ mēs ej pielieti rīta aj apspīd^ sulīga vīgriezi puduriļ žam ii mu. brīžier tālāk bars. mas g| pa me , bežas, šinī pat Cl
Pl
m
pa r£ si. ļu bļ kiemļ Kad mūsi raks ns z
kā dri pusēļ kaš galā!| mos un tl vājāf Mājj viegļ šeit esāi jā. pie
2U
nepil
'bļodļ
zīte
pavJ
šautļ zi p|
ku]'i mi mal^ šķci ūdei īstai dēļi
'.saiļ dēli soļi.ļ
droE
>).' pāri . agŗi|
mež dui