K A T ? I J A
DIVI KONGRESI.
(Pārnesums np 3. Ipp.)
PlaSo dienās kārtību papildināja ar notefķtimu par Austrālijas, lat-TieSu centrālo arch^vtf pieņemšanu, bet vispārējo vēlēšanu jautājumu pārcēla uz dienas kārtības^beigu .daln.;:. ■^'v' [:■.'[: ': ■
"Lielam karstumam valdot (104 gr. pēc F.), delegātiem pacietīgi bija jānoklausās J)rganlzācijām jau Iepriekš piesūtīto ĻAA prezidija, Kultūras un Informācijas fondu darbības pārskata nolasīšana, kas jaunu neko nedeva, NolašoU Centrālās vēlēšanu komisijas demisijas rakstu, A. Kripens pasķaļdroja, ka prezidlis ērtības labā no vēlēšanu jautājuma esot distancējies.
Prezidija dafbīļļas pārskattā at-iīffiējams mē^najlims uzzināt lat-Tiešu. vārdus, kas strādājuši komunistu uzdevupiā, kādā nolūkā^ laikā, kad karaliskā izmeklēšanas komisija pratināja A. Frīdenbergu, tai Iesniegts attiecīgs pieprasījums.
Prezidija darbības plašūmn raksturo sanāksraē nolasītais un pieņemtais lenēmumn un Izdevumu ]>ārskatfl, kas divu gadn laikā uzrāda (skaitli noapaļoti)! 112 mārc Jenākumos un 63 mārc. Izdevumos, ar atlikumu uz 195i. g. 1. iiovembrl — 49mārc.
Kultūras fonds daudz laika patērējis organizācijas darbā, komplektējot un papildinot gan savu^ gan techniskās komisijas sastāvu. Beidzot atrasts par lietderīgu abām kOr misijām sēdes noturēt kopīgi. Lielākos ienākumus Kultūras fondam devušas Adelaide rīkotās kultūras . dienas, kās devušas 458 mārciĢu skaidru atlikumu, ^kolu atbalstam izmaksātas 198 mārc., mazpulku organizācijai 10, bet Sidnejas latviešu biedrībai klavieru iegādei 50 mārc. Latviešu mākslinieku atbalstam rīkota gleznu' loterija.
Informācijas fonda darbu fak^ sfuroja nolasītā 2 gadu darbības pārskata pirmais teikums: ,,Irifor-mācijas fonds jau no savas darbības sākuma daudz enerģijas izšķiedis, lai viņa darbu atzītu un atbalsotu plašāka iatvlešu saimei Ta darbība izpaudusies, galvenā kārtā propagandas literatūras Iz-plātīšanā. Fonda darbību raksturoja izdevumu budžets — kancelejas un pasta Izdevumiem 15 mārc^., informācijas materiālu Iegādei 25 ņi.* dalības nauda ļramlgrantu apvienībā lustrā! Ijā 5 m. Kopā 45 mārc
VECIE KOĶI LIECAS
Francijas jā vārdu Bletumvācijas
apbraņoianai izspieda . ameriSsaņm'
ALFRĒDS
KEAL E8TATE & BUSINESS BROKEB
191 St. Clair Ave, E. Tel.HU 1-3212, Toronto
Mēs specializējam māju pārdošanu Toronto ziemeļu rajonā.
Jusu priekšrocības:
# ļaunākas mājas ar apstādījumiem, tīras un klusas ielas
• ftrta pazemes dzelzceļa sa-tīksme, ,.
mm PILNA CENA: m Plfasant — Belslze rajbnā. 6 Ist, atsevišķa ķieģeļu, māja, ellas apkore, blakns iebraucamais ce|š un garāža, iemaksa pēc vienošanās,
fl2.»Ō0 PILNA CENA: Eglln^ ton — Yonge rajonā 6 Ist. ķieģeļn māja, ellas apkure,
garāža, Izdevīgi maksņšanas notikumi.
$l2liOŌ PILNA CENA :lVUlow-dale 5 ist. ķieģeļu māja, modema ellas apkure, privāts lebranc. ceļš, liels grunt^jga^
bals, tuvu autobusu pieturai, Iemaksa pēc vienošanās,
l»0 lE3rAKSA: Bayyiew — Dāvisļvllle rajonā 6 Ist, ķieģeļu māja, ūdens-ella^ apkure, garāžas Iespējas, blakus Iebraucamais ceļš. Tuvu skolai un satiksmei.
Toronto austrumu rajonā: zie-ijeļos no Dnnfoŗth — 8 Ist. atsevišķa ķieģeļu *maja, modema virtuve, elljis apkure, garāžas Iespējas, loti Uels gruntsgabals. Iemaksa tik'al
Nesaistošu informāciju par šiem objektiem jums sniedzam katrā
zvanīt
Revīzijas komisija savā ziņojumā konstatēja, ka no 34 organizācijām, kas ietilpst LAA, dalības ņaudu par 1953. gadu nav samaksājušas ifc bet par 1954. gadu — 33 organizācijas. Prezidija darbība nav sekmējusies Brīvās pasaules latviešu apvienības organizēšanā, latviešu jaunatnes organizācijas izveidošanā Austrālijā un vispārēju vēlēšanu sarīkošanā. Labi rezultāti bijuši sadarbībai ar LAB Daugavas Vanagi zemes valdi aprūpes jautājumā.
Revīzijas komisijas darbība nav bijusi efektīva tāpēc, ka tai nav iesniegti svarīgi materiāli — LAA prezidija sarakste, Kultūras fonda kases grāmata, naudas dokumenta un sarakste, Informācijas fonda valdes sēžu protokoli un sarakste. No attiecīgām amata personām uz Rev. kom, sēdēm ieradušies tikai Informācijas fonda priekšsēdis A. Zariņš un prezidija kasieris A, Ro-lavs.
Vai nu lielā karstuma, vai delegātu noguruma iespaidā, plašākas debates pie nolasītiem pārskatiem neizraisījās. Gandrīz bez debatēm tika pieņemti ne tikai nolasītie pārskati, bet arī Centrālās vēlēšanu komisijas iesniegums un tam pievienotie atzinumi, kur, starp citu, konstatēts, ka vispārējas vēlēšanas Austrālijā nav izdevies sarīkot latviešu organizāciju vadītāju 'aktīvas un pasīvas pretestības dēļ un apšaubīta LAA tiesība runāt vi^ti Austrālijas latviešu vārdā, kārtojot Brīvai pasaules latviešu apvienības jautājumus.
Tas tomēr delegātus nekavēja noklausīties un pārrunāt B. Strazdiņa priekšzīmīgi uzrakstīto ziņojumu par vispasaules organizācijas veidošanas "darba līdzšinējo norisi un pieņemt rezolūciju, ar kuru LAA pilnvaro Amerikas latviešu apvienību runāt Austrālijas latviešu vārdā līdz pat Brīvās pasaules latviešu apvienības nodibināšanai, Rezolūcija tika motivēta ar nepieciešamību apvienību steidzoši nodibināt. Debatēs vienprātīgi tika izteikta .domā, ka apvienības sēdeklim jāatrodas ASV.     . '
Pārrunājot aprūpes problēmas, LAA prezidija loceklis A. Rolavs nolasīja vienošanās protokolu ar I)V Austrālijas zemes valdi. Kon. gress to pieņēma lielā vienprātībā, debatēs atzīmējot par svarīgāko darbu, ko LAA prezidijs no tecēju šos 2 gados veicis.
Vispārējo vēlēšanu jautājumā neviens nevēlējās plašāk izteikties. CVK jautājumu bija vispusīgi apgaismojusi kongresā reprezentētām organizācijām iepriekš piesūtītā ziņojumā un atzinumos, kā arī savā iesniegumā kongresam. To pieņemot, kongress nostājās uz viedokļa līdz turpmākam vispārējas vēlēšanas nerīkot. Līdz. aŗ to atkrita I. LAA kongresā 1951.. gadā pieņemtais lēmums izveidot centrālu latviešu pārstāvniecību Austrālijā, paliekot pie praksē izveidotās  organizāciju apvienības —•
LAA. :'V
Par jaunā LAA prezidija priekšsēdi ievēlēja V. Dulmani, bet prezidijā V. Voitkusu, L, Orničānu, E. Voitkusu, N. Strautu,, Vītoliņu, A. Ķiploku, A. Kušķi. Visi ievēlētie bija vienīgie kandidāti uz attiecīgo posteni prezidijā.      ' v
Pēc sanāksmes savu personīgo nesaskaņu nokārtošanu . paziņoja bij. prezidija locekli A. Krīpens un V. Cīrulis, pēc kam Sidnejas latv. ev.-lļit. draudze atsauca savu izstāšanos no LAA.
Sarakste jaunajam LAA prezidijam adresējama: Rev. V. Voitkns— 33 Mlller St, Nortli Uhley, Adelaide S.A;, Australla. E. L.
Kādam jābūt 1955. gada
vīram, ja pasauli vadītu
Ja pasaulē sastopami vīrieši, kas vēl neapzinās, kādam vajadzētu Mt 1955. gada vīram, tad lai šie kungi rūpīgi pārbauda 10. turpmākos norādījumus, ko viņiem sniedz pasaules pazīstamākās dāmas, ,
Šie padomi skaidri pasaka: ja vīri piešķirs vairāk vērības savai sievai un ne tik daudz savai bikšu
Sestdien, 1955./gada IS. janvār?
KAS NOTIEK , • KANĀDĀ?
® Jaunais pilsētas galva Toronto N_. Filips jaunajā amatā ir ļoti darbīgs un solās izvest daudz reformu. Kā ziņo vakara laikraksts Tele^ gram, tad N. Filips grib panākt pilsētas pašvaldības likumu grozīju-nius, lai turpmāk pilsētas valde varētu atsvabināties no nepiemērotiem atbildīgi^em ierēdņiem. Kā tādu min Lamportu, kas pārzina pilsētas satiksmi: un uzvedoties kā. mazs Gēzars. ko neviens ; nevarot saukt' pie kārtības. Lamportam pār^ met, ka Viņš draudējis pārtraukt.
^Heī.tad 1^55. gadā tie būšot daudz satiksmi ar salām, ja tur atkārto-i„;«,īrvsu: ■ šoties nekārtības.un braucēji pat-
vaļīgi okupēšot satiksmēs:;ķūgīšus;: Bijušais pilsētas galvā Lamports
Meiidess-Frānss: ^Baid^Sj ka iSs
f-abolss ār'laiku,.lepārnāit .irasu'^isē'o^ '   \; ■• Edo Keiša Mrlkatūm.
Ar ātru operāciju,, kuru izdarīja ār kabatas nazi cikāga Rentgena istabā uz grīdas; slimnīcas ārstam izdevās glābt dzīvību 24 gadu ve-' cam jauneklim no slimnīcas personāla. -       . '      ■ ■
Sirds triekas ķerts, StanlejšVi-sinevskis,Rentgena staru teclīniķis, sabruka Uz grīdas netālu no sava aparāta.      ' '
Uz darba biedra saucienu pēc palīdzības atsteidzās vairāki ārsti un ar stetoskopa palīdzību secināja, ka sirds pārtraukusi pukstēt.. Arī mākslīgā elpināšana nedevā nekādus rezultātus. Tad visiem klātesošiem par lielu pārsteigumu kāds chīrurgš izvilka saVu vienkāršo kabatas nazi un ar tā palīdzību atv^ rā krūšu kurvi un sāka masēt apstājušos sirdi. Tūlīt piegādāja nepieciešamos Instrumentus un iietb-^ ja skābekli. Tiklīdz nelaimīgo drīkstēja pārvietot, viņu tūdaļ nogādāja operācijas telpā, kur veica visu-pārējo, ieskaitot mākslīgo elpināšanu. .      -. •':
Pēc 2 stundām un 15 minūtēm
*>
HU 1-3212
48 pudeles piena Mendesam-Fransam
Eeleonora. Meleja no ■ Sav. Valstīm devās uz Parīzi, lai franču premjeram Mendesam-Frānsam personiski^ pasniegtu 48 pudeles pienā, pie tam katra pudele reprezentē vienu no .48 Amerikas valstīm. E. Meleja uz Franciju dodas amerikāņu piena sabiedrības uzdevumā, sakarā ar franēļi. premjerā pupblikāciju par piena vērtīgumu . cilvēka, uzturā.. Bez tam „piena princesei'^ dosies līdz amerikāņu piena sabiedrības aģents publicists. „Piena princese" cerot sastapt prein jēru personiski, uzkāpt EifeJa tornī, un apmeklēt Kristiāna Diora plaši pazīstamo salonu. Skaistā Eleonora, ar brūnajām acīm, esot nopietna meitene un nedzerot cita kā tikai pienu. Starp citu Eeleonora zvērējusi nepieskarties franču šampanietim.
Vai ar šo soli frančus grib atradināt no viņu nacionālā dzēriena vīna? Drīzāk gan suni'atradinās no ēšanas nekā francūzi no vīna!
.Iid. Sko
LATVIJAS AMERIKĀ
Vai esat jau padomājuši par mūsu jautro sacensību
„Eas viņš ir .un..ko viņš
l^enokavējiet tās sākumu, jo sacensības dalībniekiem jāiesūta visi publicētie §ārži, pievienojot atmi° nējnniā šaržā minētas personas vārdu un amatu rešp, Modarboša-nos.
Iepriekšējie Ļat^^^ Amerikā numuri pieprasāmi LA. redakcijā, 123 Hurcin ielā; tos nekavējoties izsūtīsim,
; š Pju-eizu atbilžu iesūtītāji sa-I ņems šādas godalgas j
i 1. godalga — 50 dolāru naudāo = 2. ffodalffa — latviešu si'āmatas i 20 dol. vērtībā. . S 3. godalffa (2) — LATVIJAS i AMERIKĀ pŗada abonements, i 4. godalga (8); — liATVĪJAS := .• AMERIKĀ /pusgada .abonē», nients.
Sacensības noteikumi;
1) Sacensībā „Ķas viņš ir un ko viņš  dara?" var piedalīties
■ Latvijas Ameriliū lasītāji vi-; SOS kontinentos.
;2), Sacensības dalībniekam jāiz-: griež attiecīgā Latvijas Amerikā numurā publicējis šaržs ■"   un tas jāuzglabā,
3) Sacensībai   beidzoties, laik-
: > -rakstā"Latvija'.Amerika tiks, publicēts attiecīgs kupons, kuram būs jāpievieno visi šarži ar prasītajām atbildēm.
4) Sacensībai beidzoties, redakcija izziņos tdrmiņus, līdz kādam jāiesūta kupons ar atbildēm, vadoties ar aprēķinu, lai atbildes varētu iesūtīt arī' ar-
. pus Amerikas kontinenta dzīvojošie laikraksta lasītāji.'
5) Vienādo pareizo atbilžu iesu-. tītāju vārdus izšķirs ar lozi.
6) Sacensībā   nevar piedalīties . Latvijas Amerikā redakcijas,
kantora uņ; spiestuvds dar-
■ binieki.
Sekojiet jautrajai- sacensībai
„Kas viņš ^ ir uu ko viņš;
miīsu laikraksta 3. lappusē .
Visinevska sirds strādāja regulāri, un tagad viņa veselības si;āvokliš ir normāls. .
: Ārsti, kufi glāba viņa dzīvību, pieprasīja, lai viņu .vārdi netiktu izpausti. . IndvSk.
■ ^  . IMCAs VAIROGA izcīņa ,.; • ;^galda TEiaSĀ;;.;-^
Latviešu YMCAs vairoga izcīņa galda tenisā notiks piektdien, 21. janvārī, pīkst. 8,00 vakarā sv. Andreja baznīcas telpās. Vairogs, kas dāvināts kā .mūžīgi ceļojošais,; tiks izcīnīts trešo reizi. Divus gadus pēc kārtas vairogu izcīnījusi Toronto Latviešu sporta kliibā komanda. Latviešu YMCAs komandā šogad iedalīti: J. Kuģa, V. Apsitis, A. Eglīte, 0. Puķītis un J. Cīrulis. Sacensībās katrs ar katru spēlēs līdz 9 pirmānivuzvarām. Neizšķirtā, rezultāta gadījumā uzvaru izšķir viena dubijlgpēle.
Gt^ujas gaidu vienība un 72. Rīgas skautu vienība izsaka sirsnīgu paldies T^bronto 1. latviešu ev.-lut. draudzes padomei un mācītajam A. čopam par laipni atvēlētām telpām eglītes vakaram; 8. janvārī.
vieEs
Līdzīgi kā ar pirmo grāmatu, A. Ņiedra sava romāna Maijā Purene otro grāmatu 1953. gada 4. niartā pārdeva apgādam Latvju Grāmata ar vienīgām publicēšanas tiesībām uz 3 gadiem, saņemdama tūliņ .samaksu, ko ar rakstu un parakstu personiski A. Nniedra pati apliecināja. Tādā pašā kārtā A. Nied-ra pārdeva romānu Pie Azāndas upes. : :
Neskatoties: uz to,. A. Niedra slepeni Maijas Purenes 2. dalu ir pārdevusi otrreiz V. Ziediņam, Toronto. V. Ziediņš pats to vēlāk apliecināja (parakstoties — President, Daina Press), kaut pirms tam bija jau saņēmis samaksu no apgšda Latvju Grāmata par Maijas Purenes % dalas salikumu,
A. Niedra no.apgāda Latvju Grā-: mata ii;^saņēmusi $940.00 un vairāk par nelielu grāmatiņu, kas - salīdzinājumā ar amerikāņu honorāriem, kā tp plašā rakstā publicē; Tbis V/eek, ir 800 reizes vairāk. Tas iespēts tamdēļ,;, ka apgāds Latvju Grāmata nav pelņas objekts. Bet šis gadījums arī rāda, kādiem lī-dezkļieņi daži ļaudis vairo; savus ienākumus.
A. Niedra- savani patvarīgajam publicējumam nav ieguvusi Copy-right tiesībās neKaņada, ne arī.Ša-vīenota3ās_ Valstīs pateicoties viņās pašas rīcībai^~tādēl. viņas biedinājums ir pavisam veltīgs un grāmata Ma;ija~ Purene 2. iznāk tuvākās dienās, cena iesietai $2.60.
■ Ed. Bobelis, :apgāēš ■'., Latvju CIrāmata
laimīgāki. —
1. Lai virs nes sievai dāvanu tad, kad viņa to vismazāk gaida, un lai dāvana nebūtu nepieciešamība, bet uzmanībao
2. Lai vīram būtu pacietība noklausīties sievas sakāmo.
Lai vīrieši mazliet vaiifik vērī-ha.§ piešķirtu savam darbam valsts vadošos posteņos, un lai šais atbildīgajās vietas tik daudz nebīitiii Jādarbojas sievietēm.
4. Lai vīrieši- būti pret citām sievietēmi
5. Lai vīrs negaida neko vairāk M tikai savu mazo sieviņu vī ra apriipētīļu, kaut gan īstenībā vīrs ir sievas apgādniekSo
6. Lai vīrs labāk apietos ar savu sievu jeb savu mazo draudziņn,
7. Lai vīrieši vairāk vērības piešķirti dabai, putni krāšņumam, viņu skaistajām spalvām un la! mazāk uzmanības veltī savam 99pe-
lēkājam" mētelim un ^"eitrālas'^ krāsas uzvalkiem,
8. Lai vīri nekad neaizmirst sva-rīgākos oficiālos svētkus: sievas uii arī savu dzimšsinas dienu un ziemas sākumu, kad sievai jāpasniedz minka kažoks.
9. Lai vīri iedrošina sievas vairāk nodarboties ar politiku,
10. Un lai vīri beidzot pārtrauc jautāt: «Kāpēc pārnāci tik vēlu Labāk teikt; «Dftrgā, ilgi es tevi gaļdīju, lai atkal redzētu V{
īnd, Sk.
saf'ukārt saka, ka pirms ievēlēšanas amatā un vecās pilsētas valdea; laikā N. Filips runājis citu valodu un pats atbalstījis -domu, kas atbilst līdzšinējai praksei. ■® Tanī pašā laikraksta numurā metro priekšsēdis Freds Gardiners-. ziņo. ka jau aprīlī tikšot uzsākt^ Toronto ātrās satiksmes ceļu būve, vienalga vai N. Filips vai kāds cita" to apstiprina vai nē. Pirms kāda; laika jaunais pilsētas galva iztēli-. cies, ka šogad nevarēšot iesākt 60' miljonu dolāru ceļa būvi, jo vis-v: pirms jānoskaidrojot, ar kādiem lī-.dzekliem provinces' valdība šo pasākumu atbalstīs. ____ \"
Es, Viņas augstība Freses PHe, es-im Jau saposušies uz Preses baJlL Un Tu?
;alk0hola straumes jaungada nakti
Visās Eiropas galvaspilsētās Jauno gadu gaidot alkohols plūdis straumēnio — Vairāki svētku svinētāji nogādāti slimnīcās un
: r . ■ ' cietumOS ■,'
Nr:3.
• ••••'•I.....•t; •
!.o.;..|.,...,..,i-.,^ļ. * 1x1: •
.■07.....
1 :
IT'ecā gada dienā ledains vējš un sniegs traucās pār 'visām' Eiropas pilsētu ielām,nežēlīgi mētādams Jaunā gada sagaidītāju «atstātos atkritumus,. kur alkohols un asinis lijušas pārpilnam. .Ziemas sporta mīļotāji devās uz sniegotiem' kalniem, bet lielākā cdala vecā kontinenta iemītnieku Jaunā gada dienā mocījās ar paģirainām galvas sāpēm un kuņģa darbības traucējumiem. . . trās palīdzības un policijas ma-mašīnu sirēnas kauca līdz vēlai vakara stundai, kamēr, dalu jautro Jaungada, sagaidītāju nācies nogādāt slimnīcās vai cietumos.
Londonā kādā mākslinieku ballē ievainotas 36 personas, no kurām
nācies nogādāt slimnīcā, ■pikadillī Girkū ievainoti vairāki policijas virsnieki, mēģinot sa-
.y.....i........i.'.-«»''»"«"<'*4"-*'V"'"""v.'.....-'j;
. i/fS4;<*k44.;...;..i:.54.;...^..^ mm: ;v4^ i i i 1^
1 ■•■"■'!„..::V...„..w>:......,J...,,....j».»....4....«...{....v..a*--"...V..-....i|...,".....y.......i.-....—
J
f —~
■ I.-.
ļ :[A.
iA
1
1
..4
i [Mii.
.A..«....3»«.,~..|v--"^-."'">.*'»''~""?
[
!:■
.1-
..    1: -i
-   L i ni e h4 s k i:     Tekoša ūdens strauSie. 3. Meža ceļš.;- 5: Neap-;'būvēta vieta. 8. Adas strēmeles/ 11. Kaisīt graudus. 12;; Sviež. 13v Pilsēta Latvijā. 14. Labība. 15. Skārdā-trauki:: 17. ,Kasīt matus. 20. : Lfaugavas pieteka; ■ 21. Izstāde.  23.' Kārtas^   24. Svētki.; 28. Stāds. ^31. Nievā. 33. Meža zvērs.^ 35..Siņeldz/.36. Slavens.latviešu strēlnieku virsnieks. 38. Stāt. 39. Ogas. 4Ī> :Paka. 42. Garšviela.; 43. Dievbijīgi. 46. Tvaiki. ^47. ļ^ugs,--'!^^^   arī ēšanai.: ; Stateniski; i; Nodalījums klētī labības n^^^ 3; Braši.
; 4. Karaspēka vienība. 6;'Skaitlis. 7. Naža sastāvdaļa. 9. Mūzikas instruments. 10. Senlatviešu virsaitis.. 15: Na\r dzijš. 16. ;ALpstrādāt:2e-, ^mi. 18. Kaunīgs. 19. Netīrs plankums. 22. tēl^       25. Senlatviešti-ēka. ,26. sveštautieši* 27. Uzņemt- gaisu. 28. īsts. .29. Kontinents,; 30. JPārmācīt S2. Ļipas. 34. Dusmīga.   37. Izdīdzis stāds. 40. Baroties.: .   ; . 44/;^M^ ^5. -Pūra
Pēc dažu laikrakstu ziņām 1941. gadāļ vācieši bija paredzējuši: nozagt Vindzoras hercogu un hercogieni. Nozagšanas pavēli devis pats Hitlers personīgi, bet vācu nozagšanas plānu atklājuši britu slepenā dienesta vīri — pŗetspiegi; un tās jau laikus paziņots britu slepenajam dienestam. Vindzoras hercogu pāra nozagšana bijusi paredzēta medību laikā Portugālē, kad hercogs, :„nejauši pārskatoties", pārietu Portugāles un Spānijas robežu.. Viņš tiktu nogādāts vācu sūtniecībā Madridē saziņāar spāņu, valdību.*; Pēdējā minūtē hercogs ticis brīdināts, un viņam sīki norādīta medību josla. Pēc tam pastiprināta hercogu pāra apsardzība līdz viņu aizbraukšanai: uz Baha-mu.
® Troksnis, kas satrauca Vašingtonu sakarā ar ģenerālisima Fran-ķo  paredzēto vīziti Savienotajās Vaļstīsi liekas, mazliet aprimis, un, kā to tālāk paskaidro spāņu iestādes A.S.V. galvaspilsētā, šī lieta esot stipri pārspīlēta. Amerikāņu iestādes to tomēr ieskata par ļoti iespējamu, atsaucoties uz Franko maitas marķīzes Villaverdes vizīti Savienotajās Valstīs pagājušajāTa-sarā. Ir zināms, ka'pēc marķīzei Villaverdes  atgriešanās Madridē spāņu   un amerikāņu draudzības saites kļuva ciešākas, jo tai sekoja :spāņu kara ministra ģenerāļa Mei-noz-Grandes  apciemojums Saviļņotās Valstīs tm svarīgas ,pārrunas -par militāriem: jautājumiem. Amerikāņi lielu vērību piešķir savām militārajām bāzēm Spānijā, kam milzu loma konflikta gadījumā ,un no puslīdz drošiem avotiem plūst ziņas, ka Madridē pat būtu ar mie-rii piedalīties un kopēji veidot pasaules nākotni. Sakarā ar visu to esot  pilnīgi : iespējama i: ģenerāla Franko vizīte Savienotajās Valstīs.
Kādi labi: informēti, bet ne oficiāli amerikāņu lielie dūži izsakās, ka pirms Franko vizītes Vašingtonu apciemošot kāds augstāks spāņu armijas vīrs; lai" nolīdzinātu vēl pēdējos ceļa gruvešus. Ind."§k
valdīt jautro pūli, .un 30 personu; nogādātas ai-esta telpās. Ari: Sko-: tijā Jaungada sagaidīšana nav bijusi no klusajām, to liecina vairāki' galvas ievainojumi un saplēstāa
■■■■ . •     * ;    ■.   - .
pudeles . ...
parīzē Mendesa-Frānsa ievadīta!
'kampaņai, lietot vairāk piena kāļ alkohola, franči nav piegriezuši nekādu vērību, jo ne uz vīenaa no Jaungada naktī iztukšotām pudelēm neesot: bijusi. atzīme„svaigi kondensēts".
eļģijā tā bijusi bērnu diena, kad tie apdāvinājuši savus vecākus. Savas svētku dāvanas tie saņēmuši jau svētā Nikolaja dienā 6. decembrī • : TTolandē ielas bija pilnas ģime-iļēm, kas devās no vienas vietas uz. citu. īelās mijās tūkstošiem, roku spiedienu un sirsnīgu laimea-.* vēlējumu Jaunajā gadā. .      ' .
īetumvācijā; visās lielākās pil-' sētās policijas patruļām bija. darba pilnas, rokas līdz vēlai rīta. stundai, izjaucot kautiņus un as> gumijas kājiņām atdzesējot līksmotājiem sakarsētos prātus. Alua un vīns tur plūdis bez mitas. Divi, vīrieši nogalināti, kāds jauniešu pāris ievainots ar ieroci^ un piecas personas nositušās katastrofām. Viena pašnāvība un j9 pašnāvī-
bu mēģinājumi, '660 reizes izsaukta. -policija uli 110 — ugunsdzēsēji. Qtokholmā Jaungada sagaidītāji ■īsi pirms pusnakts pulcējās aP' saviem, radio uztvērējiem, lai klau-; sītos^'Kviedru tradicionālo lorda Te-nisona poēmas prologu Zvani.
^^nē. jautrie un bezbēdīgie aust-. I riesi dejoja uz piesnigušieni laukiem uui uz Svētā Stefana laukuma nodevās pikošanās sportam... Klubi bija slēgti, tikai restorānos pusnakts stundā brīvībā palaistos- . mazos - sivēnus tvarstīja viesī; cenzdamies tiem izraut pa saram, tā nodrošinot sev panākumus un laimt jaunajā gadā,. ..
"ftalijā ap 40 personu nācās ievietot slimnīcās, jo vīna apreibuši ; tie neprātīgi sākuši lietot ugunīgās: raķetes.'
askavā vairākas . Kremļa zāles, bija atvērtas oficiālai komunistu bērnu pieņemšanai. Tur viņi, skaitā ap 2500,-dejodami (laikam kazačoku) ap svētku eglēm sagaidījuši tā saucamo „Ziemas Tēvu.'* (Mūsu I^emassvētku vecīti).. Oarkanā Ķīnā Jaunsgads sāgai-dīts, nododoties dažādām spor-' tā, spēlēm, bet publisko parku sarīkojumos citi nodevušies tautas de^ jām.
lapāņi Jaungadu sagaidīja apmek-v lejot savus slavenos tempļus^ lūgdami, lai Jaunais — aitu gads,, būtu miermīlīgāks nekā pagājušala 1954. — sirga gads. ■
iiiliiililli^^