\l Nlifnlft
Sestdien, 1955. gada 12. februāri
iL A T y U A
iHM ifi ir kfiMl*
^1
. tl«fi;iimt.
|,«. iroHnfini
) A
t^. kfls nofltlp-f.«!ĀJol tos no
hii ?urk» In-i un pavairo-
'Utmu Toronto •4ukt minētas
't ilaffc'fti, ka«t ntimn, tin o(-sfļVfi rmjona 'im. ka nrpie-
I* flHlftrital^tn t'allf's jr ne-
ja l?iimt«j)U«iē, iMn'tafu viHi tr
»'lt." Tiņ§ teica
e «avllkl 8f»Ju '"i^ tin parādi-l?df*nmut, kas īilda, I*»«plest8 drŗn rak«!tlem, nUcIjn nn po-kcfitftiu orfelju fr'fb.ama kada «^Hja vl*>nu no iļl^m rikMSr
ktnra kiinK«ļ/^ tSfl ir par
ļ 'n«p stnrp dl-f»rtllj«''l|pm ie-
I f^iffl, eluži sar-p >ratt'l?Jjri'» Sc>fā I i piļtadā.
"'"itu par lau' ''fr^i; pti««tradāt ŽurnStisUkas
inSja visa-im«« no rrdnkci-
7Jtifl^ I«!aida un risa pilsēta ^ti Htn kā vient-^-a»? xh«, kaa vēl ff'trd^«fnlt Mun-
prl'^kSA gandri* n tika paradīta
h'tPrM«i f»nndlfs» ^jrtukt.«« dažādos sSkot ar baUo
ļ'lMi lidr, nnfknll-trotpi. Rpi»I?pt'?
ļiplls^^tan ?<iirka,
i'»lak('!j,i<* t^oHn-ķn Hlj«^nc1J«i do-
Mirdza Kroņleja
MRLSONES-KUKAINES KONCERTA
RAŽENO
„Tad kļūsi vientulīgāks gMs pēc gada" (7) Māc. A. Lūša atmiņas par tikšanos ar ĶāirJi Ulmani
Varbūt, ka Kārlim Ulmanim pro-Iturātūra bija iesniegusi smagus apsūdzības materiālus, jo — manai labai gribai lielu panākumu nebija, „Vai jūs (loinājat, ka es neesmu bijis Jauns?" viĢš atbildēja: „es ari reiz taisīju revolūciju. Bet jāzina, kad to darīt. Es zinu saukli: „Lat-vija — latviesiem'\'. Nu ir laiks, lai šie jaunie cilvēki strādā aŗ mani, ne pret mani"... Tiem „kas nāca līdz" — Kārlis Ulmanis durvis ncalzcirta. Tiem, kas negribēja to (tarīt, bija jānoiet sāņus. Tāda, diemžēl, laikam vienmēr ir bijusi kārtība šai pasaulē.] ,
„Vlens likums —i un viena taisnība visiens" — bijel Kārla Ulmaņa sauklis, ko viņš — esmu pārliecināts — pēc labākās mākas un sirdsapziņas centās kā valstsvīrs savā darbā iedzīvināt.
. Šī noJjtāja prezidentam palīdzēja atrast daudz draugu, bet tā sagādāja viņam arī pretiniekus. Dāļa cilvēku, kas ar Kārli Ulmani bija . strādājusi kopā arī zemnieku savienībā, ceroja, ka pēc 1931 gada 15. maija viņu dzīvē sāksies īstie ziedu laiki. Katrs cerēja uz labu vietu \in labu atalgojumu. Katrs centās; izcelt savus nopelnus, savas priekšrocības. Cerībām : nepiepildoties, viens otrs no agrākiem prezidentā domu biedriem jutās aizvainots, sa" rūgtināts.
Neviens galms nav arī bez galma intrigām .-.. Tās; manuprāt, atstāja zināmas pēdas ari Kārla Ulmaņa : dvēselē. Varbūt, eņ maldos, bet man liekas, ka pamazām viņš sāka zaudēt ticību cilvēkam. Viņš kļuva asāks; it kā neiecietīgāks, neap-vaJdītāks, aizdomīgāka, un neuzticīgāks, arī skarbāks, nesaudzīgāks, pret saviem īstiem un varbūt arī tikai iedomātiem pretiniekiem.
Šai laikā, 1939. gadā rudenī-un 2lemā tikos ar Kārli Ulmani tikai pāris reizes, dažos oficiālos sarīkojumos. Kādā anoņimā vēstulē un tādiy cik zinu, prezidenta sekretariāta katru diēnii pienācis desmitiem — biju apvainots par to, ka kādā publiskā runā esot ironizējis par Kārļa Ulmaņa, personību un nodomiem valsts celšanas un veidošanas darbā. Jutu, ka prezidents labprāt necieš mani savā tuvumā. Ar pats biju dzīli aizvainots.:\ \
Uzturoties kādu laiku Šveieē.kur saņēmu ziņu par pret: mani vēr-
stiem apvainojumiem, uzrakstīju Kārlim Ulmanim asu, tagad gribētu teikt neapdomīgu ^n pārsteidzīgu vēstuli; Teicu, ķaļ^mana pašcieņa man liedz atbildēt uz anōmlmām apsūdzībām, un pieprasīju izmek^
diviem lieliem valstsfīriem es vēlētos tos labāk aizmirst' ..... Aizvien grūtāki — pēdējos gados — prezidentu nomāca arī akūtais reu-matisms. Viņš,, liekas, pamazām ier viikās sevī, nogāja vientulībā. ; Vai
lēšanņ. Tāda arī,. man, mājās at- nasta viņam, sāka kļūt par smā-griežotie, notika.; Anonīmās vēstu- gu? Ies rakstītājs bija rīkojies drusku * neāpdomigl. Viņu atrada. Viņš savu vainu nevarēja noliegt, un tā kā pret mani vērstā apsūdzība izrādījās apmelojums, sūdzētāju pārcēla uz citu, mazāk ievērojamu darbā vietu provincē.
Kaut kāds rūgtumsv pret 'mani Kārla. Ulmaņa dvēsele tomēr bija palicis... Rūdolfam Dzērvēm viņš pēc tam teicis: „Lūsis ir vel jauns, pārāk vštraujšun neapdomīgs... Bet: viņš nezina, kāda dzīve ir jādzīvo prezidentam".;.
„Tad kļūsi vientulīgāks:— gads pēc gada. No tevis atšķirsies pēc drauga, draugs. .. Rets ceļotājs, kas būš tev dvēselē rada, Un reta puķe, kās tev klintis augs" ... šie Raiņa vārdi man nāk.prātā, domājot par mūsu zemes. Raženo saimnieku. •■
Kārlim Ulmanim reiz tuvo cilvēku loks pamazām arvien vairāk sa-šaurinājās.
Atsvešināšanas ledū iesala Kārļa Ulmaņa un - viņa uzticamā galma trubadūra,: dzejnieka Edvarta Virzās draudzība. Šis dzejnieks, kas daudzus gadus bija „dusējis ar galvu- Kārļa Ulniaņa klēpī" (to viņš tiešām kādreiz bija; darījis, .auto mašīnā atgriežoties no kādas vēlēšanu sapulces), mira sarūgtināts par domstarpībām, kādas bija radušās starp viņu un prezidentu.
Naktī pirms Ed. Virzas bērēm pie viņā šķirsta Archibīsķapā ka^ tedrālē notika svētbrīdis, kurā biju aicināts teikt piemiņas runu un kurā pulcējās iieļā dzejnieka tuvākie- draugi un domu biedri. Visi bija pārliecināti, ka svētbrīdī ieradīsies aŗī Kārlis Ulmanis. Viņš neatnāca. Viņš piedalījās tikai oficiālā dievkalpojumā otrā dienā.
Pēdējā gadā izira arī Kārla Ulmaņa un „balta" ģenerāļa Baloža ilggadīgā draudzība.. Saka, ka tam par-iemeslu esot bijušas donistar-. pībās. satversmes jautājurnā. Var-. būt. Man nācās "dzirdēt; citus iemeslus. Bet aiz cieņas pret šiem
.Grafiķe Muciniece .Induse atgriezusies no Parīzes Upsalā. Viņas izstāde Raimonda Bunkāna salonā guvusi plašus'panākumus. Francijas valsts muzejs- iegādājies, viņas asējumu ar latvisku., motīvu Rojas 'zvejnieku būdas; bet Parīzes pilsētas muzejs ;Ogles, zīmējumu —
yējš:nojwras.. :/>'■;:
, Par izstādi ļoti atzinīgas; atsauksmes ievietojuši Parīzes, laikraksti, tāpat paf to lielu intere.si. parādījuši ievērojami :^:Vaņču- mākslinieki.:
Fatiesiba, .tu' .esi ■zelto. iiast%\ Kas, mūs žilbini, bet spied pie
■.- zemes, Apslēptos vaidoss Izmisuma
kliedzieaos. Bezmiega naktis m viltīgā
pagurumā? Tu esi mums tuvāk ka vlsuztica-
mākais draugs. Tu esi abpusēji griezīgs zobens — Daudzi mirst np tevis ar miesa, Baudzi nēsā iiiirušas dvēseles. Bijībā uu apbrīnā es atkāpjos
-tikai' soli no..'teYis, £ai tā uguns, 1iuyā tevi gribētu
. ■■.liftusēt^ ^'esadedzinātu mani vaigio , Taru smago bezveida zeltu E§ gribētu pārkausēt gaišā un
skanīgā tiltā — Vn kaut arī nekad es tam neietu
pāri.
Tūkstoš soļu fflāks vel aiz manis.
1939. gadā. 18. novembrī bija pēdējā reize, kad personiski runāju ar Kārli Ulmani. Pēc valsts svētku akta . prezidenta pilī bija aicināta šim gadījumam neparasti šaura sabiedrība —. 100 vai mazliet vairāk personu. Pulciņos sastāju: šies, pils lielā spoguļu zālē gaidījām prezidentu.' Pēc brīža viņš ienāca un diezgan skaļā balsī, ko tuvāk stāvošie iabi varēja sadzirdēt, teica kādam no. iņinstriem: „Svēt-ku programmu Nacionālā operā gan šogad bijāt, uztaisījuši vairāk piemērotu' bērēm kā valsts gada svētkiem .. ..
Tādam vērtējumam, bija^av.s .pamāts, , Varbūt, ka tās bija baigās, vēl; ' ņepjaustās ' un neaptvertās priekšnojautas .mūsu pašu dvēseles, — bet par spīti spožām ugunīm, grezniem -tērpiem un svētku dekorējumiem sirds bijā smaga: un grūta. Ikviens sev jautāja: ko nesīs rītdiena? ■ ■
,,Latvīja būs" — mūsu šaubas un noģiedas izkliedēja prezidents: „Latvija būs .. ."■
l^obeigiimāg 9,Es palieku savā vietā.*^
; Mākslinieku biedrībā. Krāsa . uii forma - Toronto, kuras. dalībieķi ir no Eiropas ieceļojušie mākslinieki, pašlaik ir 20 biedri, to starpa 2 latvieši. Gādskāi;tējā pilnsapulce m jaunās valdes vēlēšanas notika 30. janvārī: . pēc CP^^'skatiem. klātesošie konstatē, kā biedrība ir gājusi uz augšu. Izstādes apmeklētāju skaits bijis, lielāks kā iepriekšējā gadā.. Atsevišķi biedri' piedalījušies Akadēmijas, Ontario mākslinieku biedi-ības. un Montreālas muzeja pavasara izstādēs. Aryien.vairāk pieteicas jaunu biedru. Pagājušā, gadā kondidējuši .7, uzņemts viens. Šinī gadā.no 4 aspirantiem uzņemts 1..
. Valdes- vēlēšanas. lielas pārmaiņas neienes. Par prezidentu ievēl līdzšinējo P.Air.dlu, par^ sekretāru A.. Lee,: viceprezideņtiļ, S. Vestma-'ni,. par.sekretāra pal.; un.kasieri L. Tammu-Mittenbeŗģu, kasiera palī-gU A.. Milveku kom.
. Izstādes kataloga zīmējumam un vēstuļu galvai izsludinās sacensību, •Robertsona galerijā Otavā griezusies pie b-bas ar - aicinājumu dot darbus izstādīšanai Un varbiitējai pārdošanai.
Maz ir to latviešu dziedātāju, kas savās programmās ietilpina kādu no mūsu tautas dziesmām, bet tikpat kā nav to, kas savu koncerta programmu veltītu tikai tautas dziesmai. Tam pamatā daudz un dažādu iemeslu. Tautas dziesma nav tā, kur dziedātājs var viegli spīdēt. Tā prasa no dziedātāja bez muzikalitātes arī īpašu talantu priekšnesuma ziņā. Bieži. kā. dažs labs mākslinieks, pieskaroties tau-
E. Karlsone-Kukaine pēc koncerta ar baleta solisti Irēni
N..:Sneideru uņ,1j. Otto.
Trešā gadskārtējā izstāde pare-, •dzēta nb 15. maija līdz. augustam Toronto . universitātes Hart House telpās. Izstādes žūrijā, pieaicinās Kanādas pazīstamos gleznotājus.
Kārlis Ulmanis kādos sti'ādnieku svētkos Kuldīgā. No viņa pa la^
bi pašvaldības dep, ducZauķēvlcs.
ATBALSĪ ■
ar: Dainas kora-: diriģenti 'E. Freimani
Sākot jaunu diarba; gadu, pagāju-, šā nedēļā notika arī Dainas kora pilnsapulcei kur koristi pārrunāja pagājušā gadā veiļito un nākotnē iecerēto'darbu, kā arī ievēlēja jaunu kora valdi| ķUr balsu vairākumu iegUva līdzšinējais sastāvs ar koja valdes;priekšsēdi A. Jankov-ski priekšgalā.
Ķā zināms, Dainās koris pagājušā gadā ir veicis loti daudz ka. tīri mākslinieciskā plāksnē, tā arī starptautiskās propagandās laukā, un kora gadskārtējais koncerts izpelnījies tik labvēlīgas kā latviešu, ā kanādiešu preses; atsauksmes, ka diriģente un koristi var būt pilnīgi gandarīti par savām pūlēm. Un tomēr kora saime raugās nākotnē ar lielām bažām, jo trūkst „dzīyā spēka," trūkst jaunu dziedātāju visās balsīs, un tie, kas ir korim uzticīgi, diemžēl, tā saraustīti sabiedriskā darbā, ka .tiem nedēļā vajadzētu ne septiņu, bet vismaz desmit vakaru, lai varētu apmeklēt visus mēģinājumus — koros,, teātros deju ansambļos, utt.: Tādēļ dibināts ir diriģentes Eŗikas Freimanes jautājums: lur paliek visa pārējā tautiešu saime, kur mūsu jaunieši, kur visjaunākā paaudze, ka nemāk
.taM?.:'.':.\o-
Ir saprotams,, ka B. Fŗeimane ir nobažījusies, jo' kora panākumi ne tikai.Tada darba prieku, bet uzliek arī pienākumus, kas tomēr nav veicami, ja koristu sastāvs nav pietiekams ,ja tas ir svārstīgs un trūltst ziedošanās prieka, Pēc kora priekšnieka A.Jankovsķa domām,
ir slikti, ja mēs trimdā domājam
vairs tikai par maizes darbu,, ēšanu un gulēšanu, — mums vajag atrast laiku arī sabiedriskam^arbam, par visām lietām neaizmirst la-t-viešu dziesmu, kas palīdz saglabāt mūsu vienību un spēku trimdā. -Dainas korī pašlaik . dziedātāju skaits ir nedaudz pāri par 50, bet E. Freimane ar nepacietību gaida jaunas balsis, jaunus spēkus. Tuvākā nākotnē paredzēts raidījums radiofonā, pavasara pušē jāiedzied jaunas plates, bet visu to var veikt vienīgi tad, ja netrūkst balss materiāla, un koristi čakli 'apmeklē mēģinājumus. Tādēļ diriģente, ir noskumusi arī par: līdzšinējo koru sašķelšanu un īzirdināšanu, dibinot jaunas dziedātāju vienības, kas dziesmu garu, pēc viņas domām, gan neveicinās,' bet tikai lieki nomāks cītīgos koristus ar jauniem mēģinājumiem un aizņemtiem vakariem.
„Mēs gaidām jaunus dziedātājus jaunas sejas korī," nobeidz Ērika Freimane,„citādi var izrādīties vel-, tīgs viss mūsu līdzšinējais darbs. Un' mēs ticam, ka visa latviešu sabiedrība, īpaši jaunā paaudze to sapratīs.".
Honorāru, ko koris saņēmis par piedalīšanos 18. novembra sarīkojumos, —. 15.00 doĻ, tās nostitījisi palīdzības darbam iiz Vāciju. Mēr. ģinājumi korim notiek pirmdienās no pīkst. 20 DV namā, bet ceturtdienās sv. Trīsvienības baznīcā, kur diriģente gaida arī jaunus dziedātājus,
tas dziesmai, top nevarīgs. Patīkams izņēmums šai ziņā ir brīv-māksliniece Elfrīda Karlsone-Kukaine, kas samērā īsā, laikā, šini: koncerta sezonā devusi Toront© latviešiem jau divus tautas dziesmm vakarus. Tas nav pārsteigums tiem, kas zina ,ka māksliniece Latvijas valsts konservatorijā mācījusiea pie lieliskās latviešu tautas dzies- ; mu dziedātājās Malvļnes Vīgneres° Grīnbergas. E. KarlsoneS tautas dziesmu pūrs ir loti bagāts un lai^ kam maz būs to, kas sastādot pro^ grammu varētu izvēlēties tik daudš gan pazīfetamu,' gan arī pavisam maz dziedātu dziesmu,' tā parādot latviešu tautas dziesmu krāšņumu un lielo dažādību. Koncertā l)ija arī trīs H. Berino liarmdnizētās tautas dziesmas, kuras komponists veltījis E. Kukaīnei, Programmu' ievadīja septiņas J. Vītola tautas dziesmas. Maza pazīstamas un ļoti interesantas bija J. Graubiņa Miedziņš bērnu kaitināja un Mate ma«' ni pametusi. H. Berino Koklītes .skanēja, Smalki zelta lietiņš, lija un Puiši, pniši, kas tie puiši — tika at° skaņotas pirmoreiz. Otrā daļa sā- ^ kās ar septiņā V. Dārziņa dzies- .' mām. A. Jērums, V. Bērzkalns ua' J. Ķepītis bija pārstāvēti ar vienu dziesmu, ^ bet programmu nobeidza rīs J. Kalniņa tautas dziesmasa Koncertam klausītāji sekoja ar.lie^ u atsaucību, un dziedātāja bez atkārtojumiem deva arī vairākas piedevas. Lielisks atbalsts dziedātājai bija pavadītāja brīvmāksliniece .Rita Šēferē. Abas bija tērpušās tau-as tērpos. Koncertā sv. Andreja baznīcas zālē bija-ieradušies ap 150 klausītāju:. Koncertu bija organizē-, jusi Latviešu sporta padome trimdā. E. Karlsone saņēma koncertā daudz skaistu ziedu. > ž, Zeitl^šv
cJanls vese
Tad viss apkliis;a; No logiem, k^^ ļjija^ieraudzījis škais- par sevi. Vai ^a^^^^^ so meiteni strīdēties ?_ Varbūt
to jūdieti, iienāoa-ne skaņa. Pēc/puktundas viņš iedtošnā- viņa nekā nezināja no tā, ko darīja cieti noslēgtajās kadru
jās pavērt nama durvis pask«ies. Krievs, nokritis uz apaļi- d4ās viņas radi. Tādas jaunietes nemēdz pārdomāt notiku-
šējā kāpņu laukumiņa,, saldi la-āca; Jūdiete pašlaik.nāc^ ņo . mus, bet dzīvo bezdomīgiuz_ priekšu. ^Viņš jiitās neeiti ari par-
augšas;. pieturēdama' ar roku brunčus, mē savu noputējušo, mežā iedriskāto apģērbu,_ieraudzīja pat _ka-
zaldātu. Ieraudzījusi Meikli, vina tam diezgan asi uzprasīja: du škujiņu, pielipušu pie:svārkiem. Varbūt, tāpēc viņa jau-.
.,,Ko jūs meklējatl Vai mūsu tāja, vai viņš ies liz mežu. Jūdiete smaidīdama viņu uzlūko-
mājuf Mans tēvs nav mājā. Viņš strādā'iekš pilsētās polītisķo; ja. Viņš pietvīka liā zēns,_ pēkšņi izgrūda:
fli7ci^?vvc-ļ+ TPāiioniAf ■ sufiiļrfl ' Miriamas iai
Rō'M A Ņ.S
y.-■,-■■>'■^'^■>'■'^■ '■>t^^^^^•'';■•-x-^h•^^^x■Jv.^y->>:•:v'^ ■yy/,y-y.''-'y//.'.'.'\■ ■■y-y..y■ - ■y.-'-y-y.
.... .4 . ^ -.....••. ,
CILVĒKU GŪSTĪŠANA
, . . 2&I turpinājums V Meikliš vērās, tuvākās divstāvu mūra ēkas; logos. Viņam
pārvaldi. Jums Māsies slikti, ja jūs mani aizskarsit.^' :„Fālieciet sveilra, Mirjamas jaunķundz. Piedodiet,- ka
_^Meiblis,: iestājies durvīs, til^ai raudzījās uz šo skaisto esmU jūs traucējis, faga-d jau bieži satiekas cilvēki, kam ci-parādību, kas viņu pilnīgi pārsteidza, apmulsināja, sajūsmi- tādi nekad nebūtu bijis jāsatiekas^'' nāja. Viss žīdu tautai t^etru tūkstošu gadu izkoptais austrum-.;- . \ Viņš gāja projām, aizmirsdams krievu, iiieciskais skaistums, likās /saliets -šai vienā tēlā slaidā -mei-, . ..... - 5 ^
tenē, kuras imelnie^ vijīgās krēpēs ieīocīt^^ jaunavīgi šauriem pleciem. Krūtis zem plānās zilās 'blūzes ar piespiausto stingi:
par piecpadsmit-gadū/ba viņa: likās pilnīgi iz^ Nekas -bija; bēgbs no briBsmam„kuŗas parādījās viui; P W b^ no žīdu tautas nejaukma nebija viņii pi^ ^^^^ ^^^^^ ^3^^
•--.Gan viņa tiks galā ^ dzērāju, -= viņš'sevī domāja,
sotiņas tirgotajā
nam'iņš nelikās būt nodots visai tautai. Ģimene likās paturē^ jusi dažus civīlirl'to cilvēku priekšmetus, kā bā^h
:> j.
nelultti velts. Te dzīvo ļoti skaista žīdiete^^
„0, Gs mīlu žīdietes, bet žīdus gan .labprāt visus apsistu tāpat kā latviešus.. Kāpsim abi divi, kuņasdēls..^'::^^^^^;^^^^^
„Nē,'' Meiklis cieti atteica, vēlreiz pavēries logā, kura aizkars vairs nekustējās. Meita ir tikai viena. Ja mēs ietu divi, tā saceltu traci. Poļitruki tepat šaiidās apkārt.^ Tev var
iziet plāni;"
,,Taisnība!" iebrēcās krievs.: ,,Ej,.gļē
bija redzama galvenā iela, -pa kuru nogāja divi. vīri ar zila;' . jā'm cepurēm. Tos ieraudzījis, Pmitrijs Ivanovičs Kozolupovs. nietās steig'šuS uz nama durvīm, bet,Meiklis pasmaidījis gāja tālāk, turēdamļies gar'malu. Viņu toiņēŗ valdzināja, kas notiks mājā, kad tajā. ielauzīsies krievs. : ; ,
TaAr nams palika klu^s.: Bija dzirdama tikai, krieva tus-jiīšana, kad tas rāpās: pa;izmītajām kokā kāpnēm uz augšu.
tukšās ieliņas galā viņš sastapās ar grupii krievu zaldātu, kas komandiera vadībā naski soļo ja uz lauku pusi. TJz tiŗg-uš iau-nostājās viņam gluži tuvu; . ; kuma kūpēja rot^sviMve, ap ko_ drūzmējās puļlfu Apsētē
: „Mans vārds ir Mirjama, Mirjama Gold. Mans tēvs bija limi stāvēja: daži tanki,^ap kuriem ņudzēja apkalpe, «^S^ta (K^am
,4Mtrādā'pārvaldē.Esgājuskoa^^^^^ ^s draudzenes. Arī mēs n^am komūnis-:
tranšejas. — Vēsture sak atkārtoties jeb: vai atkai^^^ mana dzīvē?'— namam, no
: kiiŗā visi ār šausmām vairījās^* jo;tajā mitinājās čeka aŗ-parti-jas komiteju. Pēc iespējas mazāk modinādams uzmanību, Adņš
,Jūs esat īSs c^ ka jūs iet bojā: -U. ^l^J^ T'^"" ^-f !fv!!'!^
lameni fūs iet^" . . ' . ' . tula. Tās ūdeņi sen vairs nenesa lenEs liellaivas, piekrautas ar
* labību rudeņos ar kāpostiem. Slavenā b^rka ar sienu, ko Skal-
be bija apdziedājis^ ko Meiklis savā bērnībā,:vēl bija pieredzē-:jis, sen bija noliktā.:aizmirstībā kā: citas vecas ..lietas. .Mei_klis lūkojās pārcēlāja kuģīša, kas agrāk jautri bija pukšķinājis, vezdams, pāri m šāva plosta gan braucējus, gan kājniekus, bet
Mcikļa savādo, skatu, sajūsmu, kās viņai. nepalika apslēpta,, viņa kļuva laipnāka, nokāpa pēdiejos kāpienus no ■ ļovēnēmj
tirgotājs, 'bet tagad: ^' bija- latviešu meitenēs ,tus.''
,,Jums pie krūtīm ^sarkanā zīme. : : : jjTā vajadzīga drošībai. Arī jums es piespMud .Bet viņaviiegā ja pēe zīmes.
Kaut; gan jaunā žīdiete viņam "patik^ tomēr šī iieatlaidī-gā izjautāšanā kļuva, aizdomīga. Viņš-izteicās, nācis: iepirkties uz Jelgaviņu, viņam tūdaļ jāiet atpakaļ, pēdējie sējumi jā-.sagatavo/-. y'-'.-^ . ',: ^ ■-:■■:'.■ .
: ,,Vāi jūs neiesit liz mežu?" atkal jautāja jaunava/ Meiklis iekšēji notrīsēja savādā nepatika;' Viņš' klusēja,, vēl negāja projām, :kā dīvainās:varas pievilkts.. Viņš raudzījās jaunkun-
tumšajas/ācīs. Viiia sāka'smaidīt.:, _ . . ..... i^-^v-- ^ . ^ , _ , , , i a- i h -i.
,,Nebīstaties, es jūs nenodošn;.'V^-.^^^/ ■ tai bija/bālgans mirdzums ka tohik kad no Aizkraukks pils.
,:Kādreiz žīdi sadzīvoja ārlatviešiemlabi^^ arSeremeti. Meiklis
šinājās teikt, lai ikāk pakavētos skaistules t^^^^^ kamēr atrada laivimeKU rosīgu, uz
:neskatījās uz krācošo krievu kāpņu.apakša. :,,raunu žrtls:bija yienmēr gaidīts viesis/latviešu mājā; Tam d^va sabās nosvi-iiēti Tautām nevajadzētu/ turēt naidu savā starpā./;. / / V. Viņš l%ojās uz jaunkun /fēkšņi viņam kļuva kaun^^^
(turpinājums sek'os)
nu lugu Daugavas stāsti sarakstījis Edvins Me<lnis, pa daļa! skarot Andreja Funipura dzīvi, izmantojot kāda/plašāka dramatiska darba materiālus. Luga piemērota trhndas teātriem un tanī darbojas 6 personas.
Ierosinājums šim darbam radies 19^0.-os gados, kad Edv. Meinis m-kara resora pasiitinājumu sarakstīja plašāļku Andreja Pumpura dzīves stāstu un pārrediģēja viņa rakstusp iegūstot (Taudz jaunu materiālu no Ao Pumpura laika biedriem un viņi ģimenes locekļiem. Auša Gulbja, Elzas Stērstes V. c. Jo vērtīgas bija pārrunas ar Pumpura mūža biedri Edu, ar kuru viņu iepazīsti^ nāja Angelika Gailīte. Toreiz līdz-ekus Pumpura biogrāfijai bija ra» dies arī jau minētais dramatiskais darbs.
Opera Festival Companj of Toronto, kurjii nodibinājās pirms sešiem gadiem, katru pdivasari uzveē vairākas operas. Daļa dziedātāju nāk no Karaliskas konsenatorijas, bet daži tiek aicināti kā viesi no citnrieneSo Šie uzvedumi arvien saista sabiedrības interesi, un izrādes bijušas izpārdotas. Šogad sa-Medrība izvedīs Joliana strausa — Silispārni, A. Mocarta Figarokāzaii m Verdi Trariatu. Pirmos divus uzvedīs angļu valodā, bet Trai'iatu dziedās italiski. Diriģenti būs Ni-cholas Ooldšmits un Ernesto Darbini. DekoiPācijas gatavojis H. Gei-gers " Torels, bet par baletu riipē-jas Celia Franka, Kā solisti piedalīsies Marcella Jleale, Kari Nor-man, Jeaņ Bamsej, /Majorie HajSj Jau Kubes, Roma'Butler, Emesi Ādams, Joanne Ivey, Don Gerrardj Jjimes Milligauj Eveljn Gould, jJon Vickers, Mary Morrison^ Andrevr McMillan un Bernard 5Curgeon. .
Biļešu cenas ir no $1.50 — $3.50, bet sestdienās dienas izrādēs no — $1.50 līdz $3.00. Sikspārni uzvedis 25. un 28. februārī, 5. un 11» marta$ bet 12. martā dienas izrādē, Figa-To kāzas uzvedīs 26 febniārī, 4., 80 un 10. martā, Travīatu — 1., 3., To, 9.| un 12. martā, bez tam 5, marta dienas izrādē. .
Operu festivāls no 25. februāra/ līdz 12. martam notiks Rojai Aleksandra teātrī, King ielā, kur bile» tes jau dkbūjamas.
REDAKCIJAI PIESŪTĪTAS GKĀ3UTAS
- Dž. Orvels, Dzīvnieku farmad Tulkojis V, Skultāns — Latpress apgāds Londonā; Latvju enciklopēdijas 29. n-rs (Vēsture — Zemenes). Red. A. Švābe, apg. — Trīs Zvaigznes.' Ceļa Zīmes 22. n-rs, red. J. Andrups, Latvju biedrības; Lielbrītanījā apgāds.' Zenta Mau-: riņa, Cilvēces sargi, esejas, Astras apgāds. 0. Freivalds, Kurzemes:, cietoksnis II. daļa. Dokumenti, lief čības un atmiņas par latviešu tautas likteņiem :i944y45. g. imaņtāš apgāds.
. 3 •