SAIMNIECE AR LABU PRAKSI klāj siltļis un aukstus viesību galdus Zvanīt RO 4538, Tōrant»
Toršra,
ianai lieto dažā das  aiīklas kā Mskvitu, smUm kūku jnīklia, irdeno mSkļu un dažādas citas mīklas* Tortes ceļ> apaļas formās Vai arī var cept per-j?amentia papīrā, izgriez to Vēlamā lielumā un tad uzliek us plāts nņ pārklāļ ar mīklu.
Biskvītu toršu masai viena ola pietiek diviem tortes gālaaliem. Lai izgrieztu no tortes 16 gabalus, ir vajadzīga forma,26 reiz 26 cm.
Tortes ir jāizcep dienu pirms lietošanas, jo svaigu torti ir grūti griezt pildīšanai: tā drūp. Svaigu torti tai pašā dienā pārvilkt ar glazūru nav vēlams, jo glazūra mīksta un iesūcas tortē. Toršu formas pamātu ieziež, l)et_3*a iezīež malas, tad pārkaisa ar rīvmaizi, lai mīkla nenoslīdētu uz leju,
Krāsnij jābūt labi siltai; un, kad torte Ir ielikta un uzgājusi^ krāsns var būt karstāka. Ja torte par ātru top brūna, tad uz tās. jāuzliek pergamenta papīrs. Izceptu torti (ne biskvītu) izgāž uz drāšu režģa. Ja cep vairākas ripas tortei, tad pēc vienas ripas izņemšanas formii tīri izslauka, pēc tam iezīež pŗar jaunu un' pārkaisa ar rīvmaizi.
Tortes ripas pirms pildīšanas pārslacināmas, skatoties pēc pildījuma, vai nu a.r atšķaidītu: ogu sulu, rurņii, liķieri, mokka kafiju utt..
Tortēs pilda dažādi: biskvītu mīklu ar putu krējumu, krēmu un arī jauktu — vienu kārtu marmelādes, otru sviesta.krēmu. Ar šāda veida pildījumu torti arī garnē. Irdenai mīklai lieto marmelādi un pārvelk ar. glazūru, garnē ar marmelādes gabaliņiem vai cukura sīrupa vārītiem augļiem; Tāpat pilda un garnē, smilšu kūku mīklu. Tortes^ garnē pēc toršu veida un pildījumā.
Tortes malas nolīdzina ar nazi, atgiriezumus var; izlietot sasmalcinot tortes malu apkaīsīšanat. Malu āpkaisīšanai var lietot arī citu materiālu. Tortes var garnēt veselas un arī jau sadalītas gabalos..
Tortes virsū vienmēr liek . ripu apakšējo ^ālu, io tā ir līdzenāka. Biskvītmīklas tortei,_ ja Vidus cepot ir uzcēlies, to, nolīdzina ar nazi.
MĪKSTĀ:ALEKSMBBi .TOĒTE
400 gr, miltu, 400 frr. sviesta, 6 olas, 400 gr. cukura, 600 _ pr. ievārījuma,
Miltus izsijā, pieliek saplucinātu sviestu, cukuru un sakultas olas. Samīca un noliek aukstumā ūz dažām stundām. Tad mīklu Izveltnē 3—4 ripās un cep katru atsevišķi.
Gatavti'* pildā kārtām ar ievārījumu. Virsu pārziež ar citrona glazūru un garnē ar veseliem aug-
KANAD
5
Kopš kara gadiem vairāk kā miljons iebraucēju ir i sies Kanādā, atnesot līdz savus paradumus un pieklājību.
Daudziem no tiem Kanādas paražais un maniems liekas svešas. Bez šaubām, tas tiesa,
Kanādas un tas iedzīvotāju paražas ir britu un eiropiešu paražu mistrojums. Nedaudz ir pavisam jaunu tŗadiciju, lielais vairums no tām nāk no vecās pasaules, bet tās tikai nedaudz pārveidotas, lai piemērotos Amerikas pasaulei.
Mums jāpriecājas par jaunajām tradīcijām, jo tās ir d nō mūsu jaunās dzīves. Britu izcelsmes ļaudis eventuāli piesavinās daža^ieiropiešu tradicijas un pve^^      veidusTāpat eiropieši ir ieinteresēti par savu jauno apkārtni un pieņem draugu kanādiešu paražas.
Krone-Balduma
tortes
'    aleksakbba 5:oi?TE ■
400 gr. svIac^o 20O gr. cukura, SOO ^rriiiiuft'čS^^ gr. ievaiŗījļiiiia,
'Sviestu saputo ar cukuru, pieliek sarīvēto citrona miz^ un piejauc. Izsijātos miltus Miklu labi sastrādā un atdzesē
^ Tad sadala 3 dalās, uzliek uz pergamenta papīra un plāts vai Jiek sagatavota formā un cep puslīdz karstā krāsnī. Kad ripas ir atdzisušas, pārslacina ar ogu sulu atšķaidījumu ūn pilda ar ogu,ie-. vārījumu. Tad :saliek citu uz citas un pēdējo kārtu pārvelk ar balto Citrona glazūru Garnē ar aug-liem, .
.:' '^W>ZU HilZĒŠTOETE^. :^ <S olas, 120 j^t cukura, lOO m m&M sakapātu mandeļu, H eftjo. na mlžav 4 ^raudini kardemona,' 100 8T. s^džu iuaizes,'50^r. sukādes.
Olu dzeltenumus sakul ar cukuru; pieliek notīrītas un sasmalcinātas mandeles, sagrūstu kardemonu, mazos gabaliņos sagrieztu sukādi, Sarīvētu citrona mizu, un sarīvētu rudzu maizi. -Visū labi. izmaisia. Beir dzot iecilā saputotos olu baltumus. Liek sagatavotā formā un cep mērenā karstumā.
: Gatavu atdzesē itin sagriež 2 plāksnēs. Pilda ar ābolu; māsu. Virsu pārklāj ar putii krējumu, kuram nedaudz piejaukts želatīns un .cukurs . Tortes malas noslēdz ar putu, krējumu un radžu maizes druskām. Virsu garnē ar cukura sīrupa vāntām ābolu šķēlēm pēc izdomas, var likt gareniski un vidū gareniski sagrieztas suķādes. strēmelēs un; ābolu špli ■
■,■fUNšA.TOETE;;';^
20 olu, 2 sarīvētas citroni mizas, 500 g-r. cukura, 400 ffr. kartupeļu miltu, ^ Itr bait^'īna, 6 ēd. ķar. ruma, 200 ^.plūiiiju marmelādes.
Olu dzeltenumus sakuļ ar izsijātu cukuru un sarīvētu citrona mizu, tad maisot pieliek izsijātos miltus un pēdīgi iecilā saputotos olu baltumus. Cep ne visai kārstā krās. nī % stundas. >
Nākamā dienā torti sagriež 2 ripās. Vīnu ar 4 ēd. kar, cukura uzkarsē, pievieno rumu un labi saslapina apakšējo ripu, tad pārziež, ar marmelādi, uzliek otru ripu un tāpat labi saslapina ar atlikušo maisījumu un pārvelk ar ara-ka glazūru. Torti vār garnēt ar augjiem un veidojamo glazūru.
MIIDEĻUTOETE
grr, saldo mandeļu, 20 rūgto mandeļu, 8 olas, 400 sr. d^pķura, 100 ģr, kviecu miltu, 1 citrolaa miza un
Olu dzeltenumus, cukuru, sarīvē'-tu citrona mizu, sulu labi sakul.
Mandeles nomizo, nosusina un apgrauzdē cepeškrāsnī gaiši dzeltenas. Tad sasmalcina un pievieno olu masai. Pieleik izsijātos miltus un iecilā saputotos olu baltumus. Cep mērenā karstumā %—l stundai.
Mandeļu torti var pildīt vienu kārtu ar jāņogu vai aveņu marmelādi, otru ar putu krējumu, kuram tad pievienotas sagrieztas mandeles. Virsu garnē ar putu krējumu un veselām apgrauzdētām mandcr ļēm.
■VĪNES SOEOLĀDES TORTE
8 olas, 200 ffT, cukurai, 150 gr, mandeļu, 200 er. šokolādes* Tortes pārziešanai: 100 gr.* šokolādes, 100 ffr. cukura, 4 ēd. kar. ūdens, 1 ēdi kar. sviesta,'.
Olu dzeltenumus sakuļ, ar cukuru, pieliek nomizotas un sasmalcinātas mandeles un sarīvēto šokolādi Labi izmaisa. Beidzot iecilā saputotos olu baltumus. Liek sagatavotā formā un cep mērenā karstumā gaiši brūnu. _
Tad ūdenī izkausē sarīvēto šokolādi, pieliek cukuru un sviestu un savāra sīrupa biezumā. Drus>" atdzesē un pārlej atdzisušai tort'ei. Virsu garnē ar veselām mandelēm.
Trešdien; 1955 igada, ^^3. i feb
|iniiiiin9niiiiniiiiiniiiitiiniiiiiiiiiiiiiiTiiitmiiiniiiuiiiiiniiisiiiin
i Jfo 2S rakstu sērijas 105®, gada ieferaā^
li ir viena no rakstu serijāinj kas sarakstīta speciāli jaunkanadiešiem .
.t=o. .
cm
Dr.:Jl^^ A R O.L S
i LAT^      T I S
Toroņto, 404 Delaļvaffe Īve (pie Hallam Si) ao pīkst; 0,11 un no 5-7, izņemot trešdienas, Tel. OL 1681 Ar Harbord tramvaju vai Ossington autobusu
740 Spadina Ave-C^^^^ Bloor), Toronto
no pīkst 5.7 Tak.teL kabinetā WA 1-720^^
i    ZVĒRU nozīme -KANĀDA .
1 Zvēri ir vienmēr bijuši. ievērojams faktors Kanādas saim-
s niecībā, ļoti nozīmīgs agrākos laikos, it sevišķi Austruinkana-
s das apgabalos.
i Uz Hudson'sBay Company ierosmi tika noorganizēta kažok-
E ādu rūpniecība. 1670. gadā. Ārpus barības un apģērba, ko ag-
S rākajiem pionieriem sagādāja meža zvēru izmantošana, radās
i uzplaukums lauksaimniecībā un kalnrūpniecībā.
s Šobrīd meža zvēru gaļas lietošana uzturam ir daudz mazāk «nozīmīga ka agrāk, vairāk kā priekš gadusimte^a, skaitli rāda,
s ka ap 48 miljonu mārciĢu šādas gaļas vēl šobrīd tiek izlietots
■« • ■ ■ - ■ .. .■■ ■     ... ^
s -uzturam u. c. vajadzībām.
E Kažokādu veidi un to lietošana atkarājas no dažādiem lai-i kiem. Agrākajās paaudzēs bija Joti iecienītas kažokādas ar garu vilnu, piem,, lapsu ādas. Šodien iecienītākas ir kažokādas E ar īsu vilnu, lai gan tālākos ziemeļapgabalos ir mazāk zvēru s ar īsu spalvu* tāpēc jālieto garspalvainas kažokādas.
Iecienītas ir bebru kažokādas, kas savā laikā bija; sevišķi = slavenas. Pēdējos gados bebri ir samazinājušies, sakarā ar pār-E mērīgu izmedīšanu. Laikā no 1936. 51. gadam bebru medī-E šana bijā aizliegta, tomēr to nav tik daudz, lai spētu apmie-E rināt pieprasījumus. Daudzos apgabalos ir novērota bebru iznīkšana.
, Ievērības cienīgs ir karakulsi kura ražošanu pēta vairākas universitātes. Ik gadus sanāk kopā federālās un procinču valdī-■E bu speciālisti, lai. sekmētu šo rūpniecību, ur ko daudzām paaudzēm nākotnē palīdzētu nodrošināt šos ražojumus.     . :
e
:  :^ ; Dr. S^^r^^^ Už ANS
J.     BĒRM, IEKŠĶĪGĀS.im. ADAS^SLIMfBAS pieņem no pīkst. 6^7 ik dienas, izņemot sestdienas. Otrdienās un
: sestdienās no pīkst. 12—1
52 Linsmore Cresc (pi^ Danforth), tel. GL 2802, Toronto
DismtHs tm
7ifiiiiiiii3iiigiiiHniHiiiiiiiniiiniiiiiiiiiiiiMiiiiiuiitiiiiiiiiiinn
Ilggadīgu praksi slimnīcās Vācijā, Polijā, un Šveicē Speciālists iekšķīgās, sieviešu un venēriskās sMmMg 3537 PAEK ĪVĒ,.MONTREAL,^ 762S, MontreaJ.
Eunā TācisM un krievislii. Pieņem no 8-9 vakarā
Zobu ārsts Df. N. NO VOŠICKIS
(Eietuvietis). Diplomēts Vācijā un Kanādā
■ ;M5 Bloor Sti Wo / (tuvu- Spadina Ave)
Svanīt WA 3-2003 pēc norunas pp, katru dieni Kunā vācu un slavu valodas. '
Kanādas plašākā drēbju
lepērcieties pie
Vecie klienti, tāpat arī jaunie — visi priecājas par zemajām cenājn un.Iabo apkalijošainu Kanādas lielākajā, plašāk pazīstamajā firmā. Pēc mēra gatavotas drēbes vīriešiem un sievietēm
Veikali Vai pārdevēji atrodas katrā pilsētā ■■■ visā zemē *^ ••
Arī jiisļi tuvumā ir TIP TOP veikals vai T-34 pārdevējs
Bijušais slimn. ārsts Eiropā un Kanādā. Speciālists iekšķīgās slimībās, sevišķi, sirds, kuņģa, astmas,
reiiniatisma ii. c.. • , .Kimā arī tāiciski ņn krieviski • ■
4791-2 EmiD. AVE, WA: 1-6708. 'Toronto'
0 • 0"
Drīzumā mēs piesavmāsimies viens otra paradiimiis šķirojot tos un labākos patin^ot, lai Kanādu un tās iedzīvotājus padarītu uzņēmīgākus uii; solīdākus kā jebkad agrāk.
Sludinājumu telpa^m
BREWERS SINCE 1832
ZOBĀRSTS-CHIRIJRGS runā krieviski un vāciski
llDŪNM&St.,:^
' Spadina stūrī .S.Y.anit EM- 8-9038, Toroito
spec. sieviešu slimībās un dzemdību palīdzībā
202VST. CLAIR AVE pie ivenue Rd., Toronto, pieņem slimņiekis Tel.WA 1-9632'iii HU 8-7841
chirurgs un dzemdību palīdzība
Sērija Nr. 4»
s slimībās un uzņēmumi
Si ;Clair Ave,;:
lepŗ. telefo pit
nervu un ho^ruma slimībās
.StClair Ave^l^
Kurias stundas no 2-7 pp/ toIjiz iepriekšēju
norunu pa telefonu
IECIENĪTA POLIJAS DEJA ■
. Oriģinālā poļu tautas deja Maznrka nāk no polu provinces Mazovia, kur tā tika dejota kombinē-jumā ar dziesmām, dejojot 8 vai 16 pāriem.. Dau-. dzu gadu gājumā daži šīs dejas īstie . pratēji ir. vēl sastopami. Daudzos gadījumos šī populārā dej^ tiek rde-^ • jota gandrīz ikvienā sarīkojumā; fel-; le^ noslēgumā."
4    _ Šai: dejai, līdzīgi poļu tautas t^^^^ piem un citiem kultūras veidiem^ ir
ie\^ērojama loma Kanādas kultfe^^^^^^ : laukā. To atceroties, jums vienmēr atdzīvosies atmiņas par dzimto zeini,
m
O'KEEFE'S BREWING COMPANV LIMITED
■■'i-