NEAIZMIRSTAMAS LIETAS, KAS NOTIKA PIRMS
DESMIT GADIEM
čerčils telefonē Trūmenam par Himlera priekšlikumu padoties rietomiiie=
kiem. Trūmens saka: Nē.
KĀDA ēSMA, TĀDA ZIVS
111
kāzu mielastā
ltM5, ļr, 2a. apriH brīdī, kad ame-tlkā^Ŗu 69. divīzija un padomju 58 gvardes divīzijas kaujas grupa sa- stons. «tapās Tdrgauā pie Elbas> Berlīne btja ielenkta no visām pusēm.
Tanī pažā laikā Vašingtonā, Bal-
Stokholniā žinojuniu a^ to pašu in^vhu.^^ - formāciju, ko nule ASV preziden-'jaunlaulātais vīrs gan lietoja .pavi-• tam bija personīgi paziņojis Vid-' sam nepiernērotu valodu: viņš gai-
dot vairs tikai nāvi, labāko ciņaš Prezidents, vēiēdamies ieprieci-^ biedru nodotam, nāve viņam būšot nāt respektējamo Kremļa lielkiin-. vienīgais atrisinājums. Šādā ņoiska-gu; tūlīt deva rīkojumu admirālim ņā savā kāzu naktī tad iiu Lielva-tā namā, pa slepeno tiešo vadu, kas Lihī par šo sensāciju, telegrafēt cijas brūnais diktators diktēja šalcamaļafkā pastāvēja sta;rp ASV vai- Staļinam, čerčilam piesūtot norak-Yus testamentus^ un dības namu un britu premjera kan- stu, vecā kunga nomierināšanai uz-ļpolītisko. Pēdējo viņš iesāka^^^a^ celeju Londonā, Dauningstrītā 10, sverot, ka ASV akceptēs vienīgi' vu\īdeju izklāstu, atskati par kara notika sensacionāla Trūmena un beznoteikumu padošanos visām izcelsmi, iemesliem,, kamdēļ viņš ČerČila tālsaruna. čer(^ils ziņoja irim sabiedroto varām visās frontēs; dodas pašnāvībā (lai rieitjūtu par ASV prezidentam, ka vfŖu nupatļ Prezidents lūdza Staļinu nekavējo- uzjautrinājumu žīdu organizētam pa tālruni no Stokholmas informē-.{ies dot savu atbildi, jo siitnis Stok- atriebības   tējāterim, ienaidnieka
■sa.kūdītām masāni)> izslēdza Gērin-gu no NSDAP partijas un annullēja 1941, g. rīkojumu par Gēringa 'iecelšanu savā vietā, ja viņu piemeklētu nāvē) izslēdza no partijas un atcēla no .visiem amatiem SS vadoni Himleru (testamentā bija teikts: „Gērings .un Himlers ar slepenām sarunām ar ienaidnieku, bez manas ziņas, tāpat ar mēģinājumu pretlikumīgi . sagrā.bt sev valsts varui nodarījuši Vācijai un vācu Vautai nepārskatāmu launu-inu, nemaz nerunājot par uzticības zvērestā laušanu man.") Hitlers vēi cildināja vācu kareivi, bet nolādēja ģenerālitāti. Par savu pēcteči sazvani nāves gadījumam viņš iecēla, par Vācijas valsts prezidentu un
Jis ASV vēstnieks 0žonsons, ka vācu Iekšlietu ministrs un SS vadomls Hiraīersv vācu valdības vārdā — Hitlera esot triekai ķerts — lūdzis Zviedrijai? Sarkanā Krusta pārstāvi
holmā gaidot, ko teikt Himleram.
HITLERS LAULĀJAS NĀVES ĒNĀ, PAZEMĒ
mi^^. 28. aprfli. Berlīnē, Valsts
Vācijā grāfn Bernadotu, piedāvāt ■ kancelejas   bunkura ,ap Hitleru Anglijai un ASV atsevišķu mieru - vairs tikai viņa tuvākie Udzstrād-Tisas   rietumfrontes   kapitulāciju, nieki:: Gebels (ar sievu .un ber-leskaitot okupācija karaspēkus Dā-lniem). valsts sekretārs Naumans, nljā, Holandē un Norvēģijā. Prezi- ļ Bormans, Hitlera ārsts Dr. Stum-dents Trūmens uz to bez Vilciņā- pfēgers, Himlera vietnieks vadoņa /Sanās 'atbildējā, kā ASV atzīs vie- štāba F;6igeleinš,;ģen. Krebss.ad-nīgi un tikai vācli beznoteikumu mirālis Foss,Vjaunatnes vadītāja: kapitulāciju visās frontēs,'ieskaitot Aksmans. grupa adjutantu, kālpo-PSRS. Britu premjers gan mēģināja izteikties, ka karu vajadzētu par katru cenu steidzami Izbeigti ih^n Trūmens noteikti uzsvēra/ka eflot godīgi jāpildot dotie solījumi tēvocim  pžo  Kremlī.  Vēl tikai pirms mēneša, kad Staļins uzzinājis par SSt ģenerāļa Volfa pasākumu vest Šveicē sarunas ar angļiem on amerikāņiem par Ziemeļitalijas frontes kapitulāciju, bija izcēlies
tāju un sardze. An .vairākas sievietes, starp viņām Hitlera ilggadīgā draudzene Ieva Brauna, kas bunkurā uzturējās jau 2 nedēļas. Visi .Yiņi bija apņēmušies, tiklīdz bunkurā parādīsies pirmais krievs,
,•1 mm
tas jau kapāja bunkura segu, tā ka pa ventilatoriem bunkurā spiedās putekli un sēra smaka. Sakari ar ārpasauli notika vienīgi pa radio, milzīgs skandāls ar Molotova nip- Pīkst. 20 Bormans nosūta lieladmi-jām notām rietumniekiem, bet par rālimDēnicam skumju ziņpjumu:
izdarīt pašnāvību. Padomju: granā. bruņoto spēku augstp:o.:virsp^
to kāds cits stāsts. Tikko pārokearia saruna ar Lon-
"Vīri, kuriem būtu jārīkojas, klusē. Neuzticība gūst uzvaru. Mēs j
nieku līeladinirāii pēnicu. To pašu i)ēnicu, kurš, pretēji ģenerālštāba ieskataņij ietekmēja Hitleru nēat-vilitt no. Kurzemes frontes tur iesaistītās 30 divīzijās, lai tās pārsviestu uz Vislas fronti, jo Dēnics lika lielas cerības tiz jaunbūvēja-mām vācu elektriskām žemūdenēm,
fm\. Savienības inakšķeriiīehs s ar šito mazo mēs noteikti izvilk.
■■ ■ • sim arī to lielo, . ■
donu bija beigusies, valsts sekre- sim šeit..Valsts kariceleja ir jau Gebelsspar uzticību testamentāsa-
tāra vietnieks Bfuss (valsts sekretārs Stetiniuss atradās AN konfe-
drupu kaudze." Tai pašā naktī Hitlers apņēma
rence Sanfrancisko), ienesa sūtņa sev par sievu uzticamo Ievu Brau-
ņēma Valsts kanclera posteni, Bormans — partijas miiīistra titulu, bet Kurzemes žandarms Šrēders,
. aģentūra (cīa)
¥iri^ kas pēti pasaules poMskās. aizkulises
Kad Polītbirojs Kremlī gāza Ma-lenkovu. no premjera posteņa un brīvajā pasaulē isākās satraukums un zīlēšana: "karš vai niiers", divi vismierīgākie luī pašpaļāvīgākie vīri visā pasaulē, bija prezidents Ēi-
kuŗu' vēlāk tikko paglāba krievu sargi,' kad viņu gūstekņu nometnē | zeņhāuerš un Centrālās izlūkoša-saniknotie ' vācu gūstekņi gŗibējaļ nas aģentūras priekšnieks Alens IV. pakārt, par arhiijas virspavēlnieku. I Daliess. ,       • "
$750.00 ir vajadzīgā iemaksa attēlā redzamai dubultķieģeļu ēkai ar 12 istabām^^^^
kas dņļpj! mēbelētas nn atsevišķu apm. 20 reiz 35 pēdu lopu kfitlņn. 6 akri lalm dārza zeme; Ābeles, vīna koki. nn ogulāji. Sī affrāk bli. vifsriīca atrodas 136 jūdzes no Toronto nz Sageen upes krastiu Sontliamptoii, tūristu aii zvejnieku pUsētīņa, kā an Hnrona ezers, apm. 1 jūdzi attālamruBnnišķīga vieta tū-rlnflem, oāln ļfarmai, kažokzvēriņn audzētavai vm makšķerniekiem (ezen^ foreles, līdakas, nēģi un citas zivīs), īpašums robežo ar apmēram 10 akru zemes, ko rentē no HIDRO par $10.00 fjadā nz Ilgtermiņa līguma. .Salīdzinot ar īpašiima vērtību, smieklīgi zema Ir tā cena, Steidzania gadījuma dēj tiks pārdota par \\ ■ . :r $3.7oO.OO.^::-.
A. MEIJERS REAL ĒStATE 191 St.eiairSt.,E.; Toronto,
No jaunā Vācijās^ prezidenta un valdības Hitlers testamentā prasīja sīku rases Jikumu ievērošanu un nesaudzīgu cīņu "pret tautu saindētajiem- — starptautisko žīdismu". Savus testamentus Hitlers drošu roku parakstīja 2J). aprīlī, pīkst. 4 rītā-, Gebelsam, Bormanam, .ģQn. Krēbsam un Burgdorfam ■klātesot kā lieciniekiem. Padomju tanki tai brīdī jau bija ieņēmuši Anlialtes staciju, un granātu visiiļugunis koncentrējās pret VaMs kanceleju. Pīkst. 8 TĪtā trīs uzticības, vīri aŗ testamentu trim norakstiem slepus atstāja, vadoņa bunkuru, lai mēģinātu svarīgos: dokumentus iznest ho Berlīnes un nodot Dēničani. Pēc trauksmainās dienas; kad Hitlers
Ziņas .par M^lenkova: atstādlnā-bija iekritis apātijā, vakarā bunku-' šann. zibeņātrumā iedarbināja labi
; 24 stundas pēc ziņu saņemšanais. Vašingtonā par notikumiem Kremlī prezidents paziņoja, ka viņš nedēļas nogalē dosies uz Dienviddžordžiju pīļu medībās. Šasprindzinājuniš ASV. un pārejā brīvajā pasaulē at-slāba.:'. ■
Kā prezidents, zināja,, ka . lielās pārmaiņas Kre^ aj^izŗaisīs km vīšā pasaulē?
Izšķirīgajā un satraukuma pīļna-^ jā: brīdī .savus pakalpojuinu$ snie: (Iža ASV .ārējās drošības, visiespaidīgākais slepenais ierocis' — Centrālā izlūkošanas aģentūra. Tā piegādāja, prezidentam vajadzīgās ziņas par. stāvokli, ttz kuram:dibinoties, viņš taisīja secinājumus. ;
rā ieradās gen. Veidlings, lai paziņotu Ijāba vēsti: vēlākais 1.' maijā Vadoņa bunkurs būs strauji tuvojošos' krievu rokās.... !.' K. Ksa» (Turpinājums sekos)
Abonementu pieteikumus, sludinājumus un informāciju pieņem Čikāgā LA pārstāvis
Čilicagb 4ļ,ļll. 4936 W. He^derson St, Tel AVenue 34^^^
ieeļļotu .Centralās izlūkošanas aģen-tūras mašīnēriju Vašingtonā Būtu tā eksistējusi pirms 15 gadiem, būtu, glābta-i^SV flote Pearl Harborā. :, Paskatīsimies tuvāk,: kas norisinājās CIA. nervu ešiitrā Vašingtonā, aiz stingri apsargātām durvīm.
Kad 8. febi'uara aģŗā rīta Vašingtonā, 2430 E.Str;,N.^ W.,, pienāca ziņa par Maienkova krišanu, visa CIA plaSā , mītiie' bijā- traufemes stāvoklī. A.W.Dall6saTĪliojumi iedarbināja pasauli aptverošu izlūkošanas:, aģentu tīklu.. No Skandināvijas līdz Beringa jūrai/ ārpus-un ■'iekšpus; (Izelzs'uņ .bambusa aizkariem tie bija nostādīti atbildīga uzdevuma priekšā. .
I
P
M
Ķ> :..::.v...;-.       - ; ■■-^■^>i.:pi,
.....ik
m
■ HAMBURĢAS.MINĒTAS DO^^
Gandrīz pilnīgi sagrautā Otrā pasaules karā Hanibuŗga ir un paliek tās iedzīvotājiem atdzimušais kultūras saimnieciskais centrs Rietuinvā-cijā. Demokrātiskas iekārtas sabiedriska celtne ir
Pilsētas dorne;izdls arclīitektilras mantoj^^^^^ Renesanses laikiem. .
Atrodoties rietā! no verdzība nodzītas Aust-runn^ācijas stūra, Hāmburga paceļas kā brīNibas un apvienošanās spēka^ simbols^ abu — Austrumu un Rietumu daļu iedzī\^otājiem./.^ Vācijas liecinieceV aizgājušo laiku lieciniece:., laiku, kaš izraisa patīkamas atmiņas.
I
Jūsu uzjautrinājumam ļzninā BRĒDINĢS
OTAVĀ, VINDZORĀ. MONTREĀLĀ, HAMIĪ/rOŅA
I
I
Aģentiem bija rīkojums pārbaudīt katru notikuma sīkumu, kam 'ir kaut mazākie norādījumi par notikumiem Krievijas iekšienē nn tās satelitos, lai cik niecīgs tas arī liktos. Tiem bija jāievāc ziņas par Sarkanās armijās vienību kustību, politisko' aktivitāti, iedzīvotāju morāli, rūpniecības produkciju, pārtikas un citu pirmās • ņepieciešaņiī-bas preču stāvokli, par pilsoņu un preses komentāriem u.c. nepieciešamiem simptomiem, kas .. varētu tieši vai netieši liecināt par šd konkrēto notikumu un stāvokli. .
Tā CIA ,sagatavoja stāvokļa vispusīgu un izsmeļošu novērtējumu pa'r Pad. Sav. un sarkanās Ķīnas spējām un nolūkiem, ievācot sīku informāciju pat par katru Kremļa vareno atsevišķi.  ^ .
A. W. Daliess tad steidzīgi sasauca visus izlūkošanas nozaru vadītājus, CIA direktora vietnieku,, kādreizējo gaisa spēku ģen.. Kabellū uņ ģen. Haroldu Bullū.
Izrādījās,, ka A. ■W. Daliess un viņa palīgi jau. bija paredzējuši un gaidīja Maienkova krišanu. .
Kopš Maļenkova izvirzīšanās priekšgalā CĪA ir turējusi savu pirkstu uz kremliešu pulsa tik pamatīgi,, cik. vien izmeklēšanas ma-šīnēŗijas iespējas to atļāva.     , . ,
Vispirms Maļenkovam neizdevās dabūt komunistu partijas pirmā sekretāra posteni, ko ieņēma Nikita Chruščevs. Maļenkova vārds _;presē .parādījās arvien retāk nn retāk. Maļenkova politika par pirmās nepieciešamības preču ražošanu ieroču vietā nokļuva kritikas ugunīs. Viņa "koeksistences" glaimi Rietumiem kļuva nepopulāri, kad Vāciju neizdevās atturēt no apbruņošanas. Janvāra vidū Padomju sūtņi tika saaicināti Maskavā nz svarīgām apspriedēm. Augstākā padome sasaukta divus mēnešus pirms . noliktā laika un politbirojs noturēja savas sēdes.
To visu zinot un apsverot, A. Dal-lesam un viņa palīgiem Maļenkova krišana nekāds pārsteigums nebija.
Tomēr prezidentam un viņa pa-
DV apvienība Čikāgā un Čikāgai latviešu jaunatnes pulciņš 8. maijā Austin Town Hall zālē rīkoja Kurzemes zaudēšanas 10 gadu atceres jundu, ko ievadīja māc. A. Rauten-šilds. ar dievvārdiem un karoga iesvēti. Karogu 'Svinīgā cereinoni-ālā DV vienība pasniedza jaunatnes pulciņam.
Sekoja Čikāgas latv. org. apv. pr-^a A. Būmaņa jundas uzruna un Latvijas, himna. Aktieris A. Balodis nolasīja Valentīna Pelēča Vēstījumu, "zvērību izpelnījās kādas Andreja Eglīša epitāfijas uzvedums, ko bija sakārtojis un inscenējis režisors Valdis Hermanis. Uzvedumā piedalījās: M. čakara (soprans), V. Krūmiņš (baritons),: aktieri A. Eikena, R. un A.. HincenbergaS, B. Sidraba, Ē. Gulbergs, A.- Podans, DV pr-ks A. Vanags un V. Vīlips. Uzvedums bija labi sagatavots un tā saturā spilgti izteicās šī sarīko=-juma ideja, kas, varbūt, vienīgā vēl spēj. vienot visus latviešus .— dzimtenē, vergu nometnēs un trimdā -ī(teja,,kas pauž mūsu zemes un tautas traģisko likteni.
Sarīkpji^niu ar dziesmām kuplināja Ciānas draudzes koris, M. čakara un V. Krūmiņš. Mūzfikālos-āranžējumus un pavadījumus teicami veica VI. Vištelis: .Ļoti izteiksmīgu dekorāciju nzvedumam bija izgatavojoši Arn. Sīmanis un V. Ozoliņš. Sarīkojums noslēdzās ar kopdziesmu Svēts mantojums. Publikas varēja būt vairāk, kādreiz būtu interesanti redzēt arī tos, kās nekur nerādās, kaut vai būtu atnākuši uz šādiem nacionāliem sarīkojumiem, tad mums vismaz būtu sajūta, ka viņi savai tautai nepazudīs. Lai gan Varam priecāties, ka mums ir tādi sabiedriski darbinieki, kas ar īstu sirdsdedzi nododas nacionālā garā stiprināšanai,; kā, piem.", nekad nenoģūrušais DV pr-ks A. Vanags, tomēr mums aī-ī jāskumst, redzot, ka viņa. darba vērotāju un vērtētāju pulciņš <čikāģā nepieaug, bet gan sāk dilt. Vai nu tā Taja-dzeja! .
APKĀRT zemis lodei
® Kādas spēkstacijas būvdarM^ pie Detroitas tika pēkšņi pārtraukti, kad 30 pēdu dziļā bedrē atrada kaķeni ar četriem' mazuļiem. Visu • rīta cēlienu strādnieki pūlējās izdabūt _no bedres: mežonīgo māti, kās ar tīģera niknumu aizsprostoja ceļu. Beidzot sagūstītā kaķene apmierinājās tikai tad, kad no bedres izcēla uu tai atdeva kaķēnus. • ^ šajād dienās bija 'jāpāirtrauc Mičigenas ezera krastā 100 miljonu dolāru plašie būvdarbi^ jo pīles tur ierīkojušas ligzdas.. Ja divu nedēļu laikā pīlēni no olām neizšķil-sies, tad būvdarbi būšot jāatliek pat uz vēlāku laiku, vai arī-jāgroza darba projelfti. Kad būv\'ietā ie-radās s-bas prezidents, darbu vadītājs viņam rādīja pīles, kuras sildīja savas olas. Prezidents izteicas, ka esot ļoti iespējama būvju projekta maiņa,ļ jo strādniekiem nevarot piespiestj • iznīcināt pīļu ligzdas. W 94 g. V. .ārsts Džons Hollingera Klentonā, Alovā,-- 9. maijā kļuvis tēvs. Viņa sievai Ljuselai ir 32 gadi. Laimīgais, pāris precējies pirms 3 -gadiem un sinī laikā viņiem piedzimuši 2 bērni; Pēdējais ir vese-līg.s, .10: māre. smags zēns, kuru sagaidījis pats tēvs, kurš savā' 63 g. ārsta praksē saņēmis pavisam 3309 bērnus.
® Mīklains gadījums |ajās dienās notika Montreālā ar kādu .10 gadus vecu zēnu. Līdz škn ne bērna vecākiem, nedz arī policijai nav skaidra zēna 13 stundu ilgā prombūtne. Jaunais RežansRosons'no rīta atstājis savas, mājas un devies uz skolu, bet. atgriezās tikai pēc 13 stundām, pie kam skolā nemaz nebija bijis. Pa ceļam uz skolu zēns iegājis kādā restorānā, kur viņam kada sveša sieviete 'piedāvā,jusi košļājamo gumiju, ko zēns arī paņēmis. Kas ar viņu noticis pēc ,tam, Režans neko neatceras. @ Kad sporta uzvalku zīmētāja H. Okonora saņēma savu naudas aploksnfti i ar desmit dolāru banknotēm, viena no tām viņai izlikās . viltota, jo pēc iespiestā zīmējuma un vērtības apzīmējuma izskatījās līdzīga viena dolāra "zīmei Kad laimīgā dāma to aiznesa uz bankļu, tūŗ viņai paskaidro ja, ka • banknotes vērtība esot 10 dolāru.. Tā viņa to nolēma paturēt. Vēlāk, liz draugu ierosinājumiem, viņa-banknotī aizn4sa nz -muzeju, .kur tai piedāvāja lOO dolāru, bet piebilda, ka kollekcionāri par to maksās daudz .vairāk.
nāt visu faktorus, kas izraisīja varas maiņu ■Maskavā.
Šāda varas maiņa tik eksplozīvā un negaidītu izvirdumu bagātā valstī varēju nozīmēt globālu atomieroču karu, no kā brīvā. pasaule tik loti baidās un to visiem spēkiem cenšas novērst.
. Ievērojot tikko minēto . stāvokli^ Centrālās izlūkošanas aģentūras šefs A. Daliess. katru sīkāko informāciju, par sarkano, hierarclīiju lika zem mikrosk-opa. Izlūkošanas smaguma centrs no sarkanās Ķīnas, tika pā mests uz notikumiem Kremlī-.
.^Aģentu- ziņojumi pāri robežām plūda iekšā. Ienākušā informācija tikpat ātri tika iekļauta galvenās mīklas atrisināšanai..
Kad vajadzīgās' ziņas bija ienākušas. A. Daliess sasauca' sa^ii izlūkošanas padomdevēju, padomi. Tas ..ir augstākais izlūko.šanas insti-trits,. pie kura pieder astoņas galvenās nozares, kas nodarbojas ar ārējās un iekšējās drošības, ārējās politikas, aizsardzības un atomenerģijas jautājumiem, (Turpinājums sekos) I, Šfeirmants,
LATVIEŠU FUTBOLA
komandas nākošā sacīkste no tilts trešdien, 18. maijā, pīkst OO vakarā ar Galedonia Green^vood laukumā Toronto,
SAGINAVĪEšī VIESOSIES MAGARĀ
. Saginavas latviešu sportisti viesosies Niagarā 21; maijā, sacenšo-ties ar Niagaras latv. sporta kluba sieviešu un vīriešu vienībām volejbolā un galda tenisā. Spēļu- sākums pīksti 14.00 United . Church vingrotavā, 525 Morrison St.
Galda tenisa. fināla spēle notiks vakarā Ziedu balles pārtraukuma, brīdī, 233 Hickson St.
Niagaras ■.jaunajām volejbolistēm šī būs pirmā, spēju pārbaude pret Saginavas svešinieku, kas pašreiz ir viens no labākajiem ASV-latviešu volejbolā.
KAMDAS LATVIEŠU MEĪS-, ,TARSACffiSTE8 VOLEJBOLĀ
• Kanādas latviešu meistarsacīkstēs volejbolā vīriešiem notiks,Mont-reālā sestdien, 21. maijā, pīkst. 2.00, 1301 Sberbrooke St. E„ . Jaques Cartier Normai Sliool vingrotavā. Meistarsacīkšu nobeiguma pīkst. 8 vakarā VMCA's telpās, 5550 Parc Ave., notiks^ILSK pr. A. Jurgena godināšana sakarā ar viņa 50-to dzimšanas dienu un 35 gadu sporta gaitu atceri. Sportži draugus,, kas vēlētos piedalīties godināšanā, lūdz pieteikties, pie J.  Lukstiņa, tel.
domdevējiem.vitāli svarīgi bija zi-THU-8-317€. Veltes un apsveikumi
adresējami J. Lukstiņam, 4900 Clauranald Ave., Apt. 9, Montreal.
3IEĪSTARSACIKŠU FIXALSPĒ» LES VOLEJBOLĀ .
(Turpinājums) Otrā spēlē Latviešu YMCA tikās ar Montrealas Latviešu sporta klubu. .Latviešu VMCA-šai spēlē-rādīja tiešām lielisku volejbolu ar jauku spēli, labu bloku un precīzām gremdēm; Nevarētu teikt, ka montre-āiieši. būtu spēlējuši vāji, bet YM-GA'i šī bija viena no - labākām šīgada spēlēm. Rezultāti — 15:5-un 15:9.
Trešā spēlē Latviešu TMCA ti^' kāis ar meistaru — TMCA's igau- '
ņiem. Pirmajam latviešu vāji nospēlētam setam sekoja labs otrais un līdz ,-8 punktiem latvieši veda, bet beidzot tomēr zaudēja. Rezultāts 5:15 un 9:15 .
Ceturtā spēlē Latviešu VMCA tikās ar Centrālās VMCA's interme-diate' vienību. Pirmā setāj pārāk paļaudamies uz-savu pārāltumu, pavirši spēlējot un pretiniekam nākot palīgā laiiiiei, zaudēja. Seta zaudējums vienību tā ietekmēja, ka spē--le kļuva nervoza, nenoteikta^ un zuda parastā- saprašanās. Rezultātā, latvieši zaudēja 9:15, 15:11 nn 4:15. Reizē ar to Latviešu YMCA zaudēja tiesības cīnīties finālā un bija jāpaliek trešā vietā.
pnāls rādīja, ka VMCA's inter-mediata vienības "pulveris" bija izšauts un vājā spēlē tie zaudēja meistaram — Centrālās VMCA's igauņiem ar 7:14 un 9:15, neliekot savam pretiniekam ne mirkli cīnīties, reizē ar to parādot, ka vienības otra vieta ir gadījums.
Latviešu Montrealas vienība ua otro spēli-r pret Polonia neieradās, un tai piešķīra'zaudējumu.
Tā vienļieka.s,.ka, sapelējot Montrealas latviešiem par otro un trešo vietu, būtu cīnījušās divas latviešu vienības. .
'Pārējo spēļu rezultāti: ;YMCAs intermediate —. Polonia (15:11 un 13:8), YMCAs igauņi — YMCAs īn-term. — (15:8, 15:13), VMCAs in-term. — Otavas Y (15:12, 15:5). VMCAs interra. Polonia (15:11, 15:10). Veterānu grupā trijos setos Kalevs uzvarēja PeterboroTigli.
ISacīkstes rīkoja Kanādas' volejbola-savienība un tās bija lieliski noorganizētas, sākot'ar pirmklasīgo informāciju un beidzot ar balvu pasniegšanas ceremoniju. Interesants jaunums bija divas signāllampas, kas, iedegoties un nodzieistot, rādīja-, skatītājiem un protokolistiem, kura puse servējusi,, tātad spēj gūt event. punktu. Sacīkstes bija plaši. publicētas Kanādas presē un radiofonos un tāpēc bija pulcējušas kuplu skatītāju skaitu.
mājas darīts alus
SOpintii labākā mājas aluSj ko var iegūt oar naudu, jūs varat pagatavot paši, izdodot tikai $2.25
Mums krājumā lielā izvēlē kaķu nn snņn barība n. c.
dundas supplv Co.
3348 DUNDAS ST., W. (pie Runnymede) Katru dienu piegādā mājās RO 7-412 0^ Toronto