fhe Latvian Newapapeŗ for and u.s.a.
1)y the Banga t a s T a n a g f. — EdltorlaS ml BūsIness Offlcess 128 Morcto St, Torpito, Ob» tMlo, Canadau Telcplione — IM 8-0792. Cabte Adēress: Latamerika. Edito? Ib īr.SX — A. Zvē-f^, 90-16 Park Lane S» WoodliaTO 21, N.lo, U,§.A. Tel VI 6-7667 \ AUTHOBIZED IS SECON® CLASS MAĪL :P08T OFFICE BEPAETMENT,. OTTAWA !
SATURDAT, SBPTEMBER 24, 1955
75./406. n-rs
sestdien; 1955. GABA 24. SEPTEMBia ,
5. GADS
iznāk dlTas reizes nMēļā-^trešdlenāa^^ dienās. Mevējs -r- &i)gāds DanRara^ Tanagl. ]B9o daktori: L Tikšna, J. TUols, A. GaSUte. BedakdiSs m kantoris: ISSS Hnron     Toronto^ Ontarlo, ' lada* fel, — EM 8-0792. Telegrammn adrese — Latamedka. ASV redakcija — Arnolds ZvērJĢB, 80.16 Park Lane S. Woodliaven 21, M., U.S Tel. VI 6-7667. Abonēlanas maksa ASV un M-oiadā: paŗ 1 mēn. $1.50; par 3 mēn, $4.50; par 9
anēn. $8.50; par 1 gadu $16.00. Slndlaājnmn nuffi-sa: slndinājnmn da}ā $1.40; teksta $2.80 par 1 colas telpn 1 slejā
VAI ŠOREIZ
vienošanās par brīvās
latvieši/ apvienību
laŪSU LĪDZSTRĀDNIEKA SARUNA AR PROF. P. LEJIŅU LONDONĀ
ALA's priekšēdis prof. P. LejiņI pēc konferences ženēvā, no 1 līdz 16. septenibrim nztni^ējās Londonā, kur piedalījās stan>-tautiskajākriminālogū sanāksmē* Izmantojot šo gadījnmu viņam bija garākas apspriedes ar LAKEG nn LIfPL prezidija locekļiem, ari ar sfitni K. Zariņu par ieilgnio nn sasāpējušo Brīvās paganies latviešn apvienības lietu.
<Par sarunu rezultātiem" prof. P. Lejinš izteicās, ka lielā apjomā panākta vienošanās. Tūlīt gan ALA's priekšsēdis piebilda, ka ne viņš, ne ^rī LAiK ec pāršāvji nedomā ar šo vienošanos saistīt, savn organizāciju brīvās lemšanas tiesības. Bet tanī pašā laikā viņi visi cer, ka vi-pārstāvētām organizācijām ne-biis nekas pretim pret panākto sa. prašanos. Turklāt visa šī vienošanās atkarīga no Kanādas ņn Austrālijas latviešu organizāciju piekrišanas.        ; .
Apspriežu dalībniekiem nebija šaubu —. uzsvēra P. [ Lejiņs — ka Britās pasaules latviešn apvienīt nodibinājiia , un pēc iesējas ātri, Latvieši visā pasaulē lis to gaMīt galda.
- TTz ko tad īsti šī vīenošariās attiecas? Vispirms uz loti delil^āto pavalstniecības jautājumu.
Panākta saprašanās, ka attiedL ģās personas pavalstnied^ saka-
;i^jmJ>^i^^?^^^'^^r^^ pasaiales Tatvieln^apvienības pārvaldes orgānos — nav svarīga.
kremle;izslubina
Vai atbrīvos arī latviešus Sibīrijā? —
Hiānīšanai
otrkārt pamatnoteikumu projekta prasība, ka katra latviešu' organizācija darbojas attiecīgās valsts likumu robežās — paliek spēkā.
Galvenie grozījumi, par kuriem apspriedes dalībnieki vienojās, attiecas Tiz valdi. Padomes nebūs, bet valdes locekļu skaits būs lielāks, nekā sākotnēji paredzēts. Runa ir par 10 vai 12 locekļiem. Tapn balsu skaits valdē'bus ^tri. Citiem vāi^ ēiem — viena balss Ms ASV, tiena — Kanādai, viena — Eiropa! m\. viena Austrālija!.
Pa dajai grozīsies mērķu formulējums:, sekmēt cīņu par Latviju. Par galīgo redakciju tomēr vēl būs jālemj atsevišķi. Statūtos, netiks minēta, valdes pastāvīgā sēdekļa atrašanās vieta* jo tā .var būt ātkārī-g'a no dažādiem. apstākļiem. . Beidzot Amerikas viesis uzsvēra personiskās tikša^nās |oti iepriecinošo nozīmi. Ko nevarēja.- panākt mēnešiem ilgas, saraiķstīšanās ceļā, to pavisam īsi bijā iespējams noskaidrot tiešās- sarunās.
Nevajaga no jaunās latviešu vispasaules organizācija;s gaidīt par daudz, jo tad būs jāpiedzīvo, vilšanās; tomēr dažas funkcijas, kuras tā pildīs, būs ļoti nozīmīgas. Vis-pīrnis jāmiii knltūras lietu koordinācija nn, otrkārt, apvienība varēs droši paust visas brīvās pasaules latviešu donias tur, kur mūsu nz-skati būtu uzsverami.
Tiktāl prof. P;:Lejiņa intervija. No Londonā dzīvojošo latviešu pārstāvju puses sarunās ar AU^'s prlekSsē^i' I?i?da?^s-^5L«NPX,. prezidija priekšsēdis un LAK EC ģenerālsekretārs- A. Abakuks, pulkv. Ķ. Strazdiņš,. J. Saviokis^ E. pelmenis, Lauma Tālnora, J, Andrups. ĻAK EC prezidija priekšsēdis un DVĪ' valdes priekšsēdis A. Alksnītis at-r6das joprojām slimnīcā. , .
Paredzams, ka vienošanos nn BPLA nodibināšanu oficiāli pazi. Ģos jau i. gi 18o novembra. V.
PSRS Augstākās padomes prezidijs izsludinājis amnestiju visiem, kas apsūdzēti par sadarbību ar vācu karaspēku Otrā pasaules kara laikā. Amnestija attiecināta arī uz tiem, kuri, atrodoties ārpus Padomju^ Savienības, padevās pretinieka spēkiem vai kalpoja tajos, kā ari uz tiem,.kas „iejaukti pretpadpmju organizācijās pēckara periodā." Dek^ retā teikts: „Visi tiks atbrīvoti no atbildības, ja tie ir nomazgājuši savu vainu ar patriotisku aktīvitāti savas dzimtenes labā Un ja tie atzīst sevi par vainīgiem." Tie, kas iz darījuši „smagus noziegumus pret padomju valsti" kara. laikā, var tikt notiesāti augstākais uz pieciem gadiem izsūtīšanā, ja tie atgriežas dzimtenē' un atzīstās savos noziegumos.'^ • :
Ja šo amnestijas likumu piemē" rotu Wrtiski,.tad tas nozīmētu, ka vairāk pār pusi ieslodzīto tin izsūtīto Padomju Savienībā tiktu atbrīi voti. Miljoni padomju . pilsoņu uh ārzemnieku atrodas izsūtījumā vai vergu darba nometnēs cilvēka dzīvei nepiemērotos apgabalos. 50-60% šo cilvēku ir notiesāti par sadarbību ar vāciešiem, lielais vairums viņu; ir bij. padomju karavī-ri; kas krituši vācu gūstā un vēlāk atgriezušies, kā arī Baltijas valstu pilsoņi un dažādo nacionālo mazākumtautību pisderigie, feas i^rMī-juši pi'Btfestību -padomju vairai.
.Bet; ir liels ■jautājums, vai-Mas-' kavas valdība amnestiju piemēros tādos apmēros, kā izsludināta. Tie, kas pazīst padomju sistēmu, zinās, ka vergu darba nometnes ir cieši piesaistītas ražošanās plāniem. Atcerēsimies, piem., ķa ieslodzītf> streiks Vorkntā pirms diviem ga^ ļ diem* nopietni apdraudēja
gradas apgabala apgadj as: |a tagad atbrīvotu ,50-60% vergu visās nometnēs, tad tos izraisītu katastrofālu sabrukumu ražošanas
Hlēs labi zināmj ko liozimē padomju likumi uz papīra un kā tos piemēro dzīvē. Tādēļ iinims ir ļle. ļas aizdomas, ka šī likuma galve. liais mērķis būs propaganda. Amnestijas likums pasi ulei parādītu, ka komunisms kļūst iiifrenāls. Tas būtu ari laJ>s līdzeklis i$icināt trimdinieku atgriešanos Savienībā, Tomēr var sagaidīt, ka gluži bez: sekām ši amnestija neizpaliks : iespējams, ķa zināps dau. dzums arī mūsii tautiešu, lias ver-goSibirijā, varēs atgrieztie'o dzim-^nē.'
.A. Zvo
MASKAVĀ SApi ,AUSTRUMVĀPJAI PASI'
karaspēks „pa^idām"
ve
Maskavā. Austrumvācījas tootevola vizītes rezultātā Maskavā parakstīts līgums Padomju Savienības nn Austrumvācijas starpā, ar kuru pēdējai^ piešķirta ^pilijīga neatkarība'^ Līgums paredā, ka  pagaidām" padomju karaspēks ?ēl paliks Austrum-
'    Vācijāo; ■
Argentīnā liodibiisāi
, LATVIEŠI AUDIENGe. PIE MINISTRA J. W., HKERSGILLA
' Eanadas Liimīgrācijas ministrs J. Pikeršgill 20. (Septembrī Tor ronto Royal Vork viesnīcā pieņēma māc. A. Lūsi nn V. Kalifu, Pārrunās, kas ilgā 45 min^, īmmigrāci-jas ministru iepazīstināja ar problēmām, kas saistās ar latviešu ieceļošanu Kanādā no Dienvidamerikas valstīm un arī no Austrālijas
■ Ministrs māc. A| Lūsim un V.
. Kaliņam paskaidroja iemeslus, ķā^ dēļ Kanādas valdība Ūdz šim atturējusies 'ielaist tos emigrantus no Argentīnas un Brazīlijas, kuriem šeit nav pinnās pakāpes radinieku. Viņš deva solījumu vēlreiz skatīt cauri 12 latviešu ģimeņu ieceļošanas' lietu, kas „iesalusi" jau kopš 1952. gada. Visumā ministrs bija labvēlīgi noskaņots šp latviešu ielaišanai Kanādā,'bet norādīja, kā viņam jāvairās dot precidentu, kas varētu ietekmēt a,TĪ citas naeionā^ lās grupas Kanādā.
Tālākās pārrunās tika skUrti jautājumi, kas saistās ar neseno Pa.' 4omju Savienības lauksaimnieku delegācijas viesošanos Kanādā. Latviešu pārstāvji iepazīstināja mi-aistru ar faktiem, kas morāliski attaisno jaunleceļotāju nedraudzīgo nostāju pret krievn delegāciju, norādot, ka demonstrantu rīcība nav pārsniegusi šai zemē atļautās demokrastiskāš brvības, M piemēz . ru minot tautieša A.. Liepiņa izturēšanos Londonā. Sarunas beigās
: ministrs smaidot noteica: ^SituācS. ja mnms, valdības pārstāvjieni, ir neērta. Bet an mnins Jātur pnlve-
ffis sauss.*»     \:: .
Par iespēju satikt ministru pateicība pienākas jannajam uii ener-. Riskajam Pavalstniecības departamenta vadītājām O. Tompsonam,
„psrs nekad neatteirsies no marksisma, komunisms pieveiks kapitālismu bez kara," apgalvo partijas pirmais . ;^ /sekretārs:
M a s k a v ā. — Kremļa lielajā pieņemšanas z.ālē par godu Austmni-vācijas delegācijai rīkotajā banketā Cjimščevs teica runu, veltītu Kietumu sabiedrotajiem m Eieiimvācijai. Starp citu viņš sacījās
B n e n 0 s a i r e s ā. - Eerolūcl-jffl Argentīna beigusies. Prezidents Perons ir ģākts. Armijas ģenerāļu komiteja, kas Pcronaic krītot pāi^ēma vadību savās rte^» 21. septmbiri paraltstījffi bM'.rjRkumu pauosanos. • ^HW-<'
22. septembrī geņerāufkomltejas pienākumus jau pār^ēiha jaunā, Argentīnas pagaidu valUbā, kas sastāv no revblūcionārion. Paga;idu valdība tūdaļ atcēla. Aiģentīņas ostu blokādi, kas bija domātā Perona bēgšanas aizkavēšanai. Perons vēl joprojām atrodas uz Paragvajas lielgaballaivas Paragvajas kur viņš meklēja patvērumu no revolucionāru. atriebības. Kaut gaņ par. to nekas oficiā,li vēl nav miaēts, vadošo revolucionāru aprindās klīst baumas, ka Perona izbrauT^šana no Argentīnas tiks aizkavēta un ka viņam būs jāstājas tiesas priekšā.
Uz pagaidu valdības rīkojuma no apcietinājuma atbrīvoti divi 16. jūnija revolūcijas vadītāji — admirālis Olivieri, kas bija notiesāts uz 18 mēnešiem un aamirālis Kalde-rons -—uz mūžu cietumā. Citu 16. jūnija revolucionāru atbrīvošana paredzēta tuvākā nākotnē,
Par Austrumvācijas apbruņosanu un īesaistīšaņu šī gada 1.: maijā Va,ršava nodibinātajā Austrumeiropas aliansē, ^neatkarības līgumā" nekas nav minēts. Kāds Padomju Savienības valdības pārstāvis Rie-tum'u žurnālistiem paskaidroja, ka Austrumvācija apbruņošanas iespēja konferencē it kā neesot pārrunāta,. ,,'Neatķarības līgumu" parakstīja Austrumvācijas ministru prezidents Grotevols un Padomju Sar vienības ministru prezidents Bul-gāņins. Zīmīgi, ka līgumu parakstīja tūdaļ pēc Rietumvācijas kanclera Ādenauera vizītes Maskavā.
Austuļmvācijas „neatkarības līgums" paredz Austrumvāčijāi vienlīdzīgas tišības ar Padomju Savie. nību. Abas valstis respektēs viena otras neatkarību un nej auksies vienā, otras iekšējās lietās, Austrumvāčijāi turpmāk būs brīvas rokas visos i6kšpolītika,s un ārpolīti, kas janitājumoš. :
rumvācijā likvidēs līdzšinējo augstā komisāra posteni. Austrumvācijas ņn Austmmberlines robežaiJu sardzība turpmāk atradīsies pašu vāieiešu rokās, bet militāro satiksmi krievu. joslā, no Rietumberlīnes lidz Rietumvācijas robežai, arī turpmāk kontrolēs Padomju Savienības ^ karaspēks,-
Par oktobrī gaidāmo četru liel-valstu ārlietu ministru konferenci ženēvā, Padomju Savienības ār lietu miiuistrija, pēc vienošanās ar Austrumvācijas valdības pārstāvjiem, paskaidro, ka, pārrunājot Vācijas apvienošanas jautājumu, četriem lielajiem būtu jāpieprasa arī I Rietumvācijas un Austrumvācijas pārstāvju piedalīšanās. Tā kā Rie-umvācija.: kategoriski atteikusies ielaisties sarunās ar Austrumvācijas komunistu-valdību, tad ļoti ie, spējams, ka cerības Vācijas apvienošanai izsīks jau pirms Ženēvas konferences sākuma.
Austrumvācija patS varēs izvēlē-, ties savn nostāju attieksmēs ar Rletufflivāciju, kurai pilnīgu neat kārību rietumu sabiedrotie piešķīra jau pirrus' pieciem' mēiieSiem, atļaujot tai bruņoties un iesaistĻ ties Ziemeļatlantijas organizācijā. Kā redzams^ Austrumvāčijāi: oficiālu bruņošanās atļauju Padomju Savienība nav vēl devusi, kaut aŗī Austrumvācijas 100.000 vīru lielo policiju var atzīt par labi apbruņotu nn apmācītu armiju. Tāpat kā to darīja sabiedrotie Rietumvā-eijāv arī Padomju Savienība Aust-
Tuvojas KuMras dienas Ksļnadā
Sagad oktobra mēnesī Jau 4 reizi atzīmēsim latviešu Knltū-mn dienas Kanadāo Kā visājs pārējās zemēs, mēs, Kanādas latvieši, Kultūras dienās apzināmies kopīgo likteni m mērķi, ciešāk apUdcinām nacio-nāln vienībn nn gribu ci^ par latviešu un Latvijas pastāvēša. nn.
Knltūras un Izglītības nozare aicina nsas latiiešu organizācijas, draudzes, kopas un tautiešus visā Kanādā iesi)ējn robežās oktobra mēnesī atzīmēt Kultūras dienas ar piemērotiem aktiem, sarīkojumiem, izrādēm, izstādēm «tt. Jau iepriekš izplānotos, sarīkojumus lūdzam organizēt Kultūras dienu ietvaros.
Mūsu naciomilais darbs turpinās par spīti visām grūtībām un atsevišķo zemju īpatnībārii. Sekmīgi strādā mūsu nedēļas nogales skolas, teāiŗi, mākslo, rakstniecība, prese. Bet radošais nacionālais, kultūras darbs prasa visu tautiešti atbalstu un atsaucību. Tāpēc Kultūras nn Izglītības  nozare  lūdz visas draudzes nn organizācijas nt> Kultūras dienu, kā arī ao visu pārējo sarīkoju^iu ienākumiem^ ziedot piemērotu atUku-ma daļu Skolu fondam, kas nesen nodibināts pie LMK Kultūras un Izglī^bas nozares, vai ari Ziemeļamerikas iKultūras fon-
da>m. Abiem fondiem domātos ziedojumus lūdz sūtīt LK^AK ka. sierim St Andrew's Cliurch,
Carlton un Jarvis Sts, TorontO. Kult. nn IzgL nozare
ADENAUERS MASKAVĀ MAZLIET
ASV senators
VISVAIRĀK KREMLIS IEINTERESĒTS RIETUMVĀCIJAS RŪPNIECĪBĀ
B 0 n n ā. — Rietumvācijas kanclera Ādenauera vizīte Maskavā, kas beidzās ar Ādenauera solījumu uzsākt diplomātiskās attieksmes ar Padomju Savienību un krievu solījumu atbrīvot vācu gūstekņus, Rietumvācijas politiskās aprindās uzņemta ļoti rezervēti
„Rietumos. bieži runā; ķa kopš žen^vas konferences kaut kas esot mainījies. Sabiedrotie sākuši smai^; clīt; bet nav.mainījuši savu izturēšanos. Runā; ka smaidot arī padomju delegāti. Bet mūsu smaidi ir īsti, jo mēs patiesi gribam dzīvot mierā. Es loti cienu Eizenhaueru; īdenu un Foru, bet mēs nevaram neturēt cieņā arī mūsu- tuvākos draugus." Tanī jjrīdī Bulgāņins rādīja uz sevi, ī)Ie kam Chr. smaidot teica: „Vaī tas nav pareizi, mans dārgais draugs Bulģāņin?'^ pēc kam norādīja uz Austrumvācijas delegātiem.
„Ja kāds domā, ka mūsu smaidi nozīmē atteikša,nos no Marksa, En-gelsā un Ļeņina," turpināja Clijruš^ cevs, „tad tas sevi piemiāna. Tiem, kuri už: to gaidāj būs jāgaida tik ilgi,/kamēr .vēzis-jūrā svilpos. Padomju valdība paliks. pie komunisma, bet arī grib- sadzīvot. Tā.he-grib nevienu ar varu pievērst komunismam, jo mūsu pārliecība par tOi ka konaūaisms triumfēs visā pasaulē nav atslābuši. Bet priekš tam;mums nav vajadzīgs karš. Lai kapitālistu zemes iet šāvu ceļu, kamēr tās atdursies strupceļā. \ -Mēs turpināsim iet pretim progresam pa Marksa, Engelsa uņ Ļeņina ceļu, kurš ir tik skaidrs kā saules stari. Ja jūs domājat, ka kapitā-lijSms ir iiz kaut kō spējīgs, lai notiek, sacentīsimiesr Mēs jums. parādīsim."
Ch;ŗušcevs paskaidroja, ka pakurs šajā apspriedē arī piedalījās^ v domju līdēji Ādenāueram eāot go-
dīgi pateikuši, ka viņ.a- zvaigzne norietot, kapitālisms mirstot. Turpretim sociālisms tikai vēl sākoties un tas atmirdzēšot tūkstoš ugunīs. Ādenaueram "esot norādīts, ka viņš iet kapitālisma sabrukuma ceļu. Nākotnes ceļš esot tas, kūru • izvēlējusies, Austrumvācijas demokratis.^ kā republika marksisma ceļš. visa Vācija vēlāk' izvēlēšoties šo nā. kotnes ceļu, bet ne kapitālisma, kapa ceļu, kuru izraudzījis Āderiau-ers.
,',Mēs ar Ādenaueŗu runājām godīgi," .teica Chr., „bet stingrā balsī, Viņam dotie / solījumi tiks ..pildīti. Austrumvāčijāi nav jābēdā par to, ka sabiedrotie negrib viņu. atzīt. Pienāks laiks, kad tie klauvēs pie Austrumvācijas duŗVĪin. Ūn tad tā pati varēs izlemt, vai atzīšana tai vairs vajadzīga.": ^ ■ • Šinī banketā piedalījās gandrīz visi kompartijās līderi,: ministri ar maršalu žukovu priekšgalā, kā arī Somijas premjers Keķkonenš u, c.
ārijā samazinās savu armiju:^.-.,
S 0 f i jā, — Sekojot . Padomju Savienības un. pārējo satelītu pāraugam, arī Bulgārija, gan. ār 'da^ žu nedēļu nokavēšanos, paziņoja, ka līdz šī gada 31. dečembriin samazinās savus bruņotos spēkus 18 tūkst, vīru apmērā. Bulgārija ir pēdējā no Padomju Savienības satelītiem, kas paziņo bruņoto spēku samazināšanas plānus.
AP ziņo, ka^SV senators G. W. ¥alone (rep. no Tfevadas) dabūjis atļauju apmeklēt padomju vergu darba nometnes Vorkntā, Malones kundze, kas apceļoja Padomju Savienību kopā ar savu vīrri, ieradusies Berlīnē nn paskaidrojusi, ka viņa nebraukšot līdz nz Padomju Savienības arktiskiem apgabaliem. Jo tas būtu smags ceļojums. Viņa sagaidīšot savu vīru Helsinkos.
APVIENOTO: NĀC PILNSAPTJL^ OE NORAIDA PADaMJlI SAVIE. NĪBAS PRIEKŠLIKUMU UZŅEMT : KOMUNISTU ĶĪNU SAVĀ VIDŪ
Nu jo r k ā. Jau sesto gadu Padomju Savienība mēģina panākt komunistu Ķīnas uzņemšanu Apvienotās Nācijās un. seto reizi pēc kārtas mēģinājums beidzās bez. panākumiem.. Desmitā Apvienoto Nāciju pilnsapulces sanāksmē Padom" ju Savienības delegāciju, vada ārlietu ministrs Molotovs, kas piln-sapūlcē pēdējo reizipiedalījās 1946. gadā. Apstrīdot Ķīnas nacionālistu tiesības pārstāvēt ķīniešus Apvienotās Nācijās,; Molotovs: lika priekšā nacionālistu vietā uzņemt komūnistiis. Sekoja nobalsošana, kurā ar 4f pret 12 balsīm, 6 valstīm atturoties, noiēnui ar komū-nīstn Ķīnas uzņemšanu vēl mazliet nogaidīt. Tas nozīmē, ka vismaz vēl līdz nākanias _ pilnsapulces sesijai komunistu Ķīnai nz Apvienotām Nācijām būs jāraugās lO ārpuses.
Ieteicot Pekingas kandidatūru. Padomju Savienības ■ ārlietu .ministrs uzsvēra, ka pēdēja laikā pasaulē notikušas zināmas pārmaiņas ūz ilabo pusi. Komunistu Ķīnas| uzņemšana Apvienotās ; Nācijās šo vispārējo sta/rptautiško attieksmju uzlabošanos ņe tikai turi>inātu, bet arī tuvinātu vispārējā saspīlējuma
Senators Malone būs piriiiā amerikāņu oficiālā persona, kas iepazīsies ar nometnēm, kurās mitinās simtiem tūkstošu ieslodzīto, kas nodarbināti ogļraktr.vēs. Ir zināms, ka tnr ieslodzīti arī daudzi lakie-
Senators Malone ir viens no tiem amerikāņu valstsvīriem, kas izrāda krieviem neparastu labvēlību un tic visām, ko padomju oficiālās perso. ms stāsta. Tādēļ arī viegli varam iedomāties, kādas būs šī brauciena atskaņas ASV un visas pasaules presē, ja tā klausīsies, ķo Malone savā naivumā saskatījis.
„DZĪVA SIENA" :STAŖP • ĒĢIPTI; UŅ IZRAēm.:.
J e r u za:l e m e. — Apvienoto Nāciju pamiera pārraudzības koini-Sijas vadītājs Palestīnā ģenerālis Būriis sagaida jaunas sadursmes Izraēlas ūn Ēģiptes starpā; Ģen. Burns stāvokli atzīst par loti no: pīetnu. Lai izvairītos no jaunas asinsizliešanas, demilitarizētāg joslās gar Ēģiptes un Izraēlas robežu tiks novietoti pamiera pārraudzības komisijas pārstāvji, kuru pienākums būs arī raudzīties, lai ne Ēģipte, nedz Izraēla nemēģinātu pāriet otras valsts robežu. Izraēlai ģen. Burna! pavēlēja izvākt; savu karaspēku no El Aujas demilitāri" zētās joslas, ko žīdi bija ieņēmuši gatavodanaies jaunām, sadursmēm.
Panākums gūstekņu jautājumā gan palielināja Ādenauera populā-ŗitāti vācu tautā, bet piekāpšanos atvērt Maskavas sūtniecību Bonnā Vācu politiķi uzskata par mazliet pārsteidzīgu. Pēc viņu domām ar nogaidīšanu Ādenauers būtu izspiedis ho krieviem daudz vairāk, kā tikai solījumu atbrīvot gūstekņus. Sakarā, ar Rietumvācijas saimniecisko uzplaukumu, kas tagad atzīts visā pa saulē. Padomju Savienībai bija loti svargi panākt diplomātisko attieksmju aodibināšanii ar Rie-tumvāciju, lai tieši un bez kavēšanās varētu uzsākt tirdznieciskas sarunas. ■. . Padomju Savienība ir ārkārtīgi ieinteresēta Rietumvācijas rūpniecībā. Vai gan citādi „kaŗa kūdītājs" Ādenane^rs būtu izpelnījies tik karalisku sagaidīšanu Maskavā? Redzot . krievu ārkārtīgo centību pielabināties Rietumvācijai, pēdējās politiķi ir pārliecināti, ka Āde.p., auers ir pārdevies daudz par lētu.
: Rietumvācija par visu vairāk ilgojas pēc tāS; dienas,, kad tiks panākta ■ abu   Vāciju apvienošana.
baznīcu zvani
PADOMJU KAŖASPfiKS ATSTĀils AUSTRIJU
Pirnis Maskavas sarunu sākuma kanclers Ādenauers deklarēja un Rietumu lielvalstis viņam piekrita, ka diplomātisko attieksmju nodibināšana ar Padomju Savienību būtu uzsākama tikai tādā gadījumā, ja Maskava parādītu patiesu vēlēšanos sadarboties ar Sav. Valstīm, Angliju un Frjanciju Vācijas apvienošanas jautājuma atrisināšanai. Un tomēr sarunas Maskavā tika novadītas citā virzienā.' Vienpadsmitā stundā,. kad cerības par Vācijas apvienošanu un gūstekņu atbrīvošanu jau bija izgaisušas,' Ādenauers pārsteidza krievus un visu pasauli ar. savu piekāpšanos uzsākt diplo-niātīkas attieksmes ar Padomju Savienību. Kā samaksu Ādenauers pretī saņēma vienīgi Bulgāņiria; mutvārdu solījumu atbrīvot vācu gūstekņus. , Vācijas apvienošanas Jautājumā krievi nesolīja absolūti -nekā.
Pēc Maskai, as sarunām rietumnieku prātus tagad nodarbina nn uztrauc Jautājums, proti, ja Āden. auers, būdams Rietumu sabiedro^ tais un to interešri aizstāvis, par gūstekņu atbrīvošanas solījumu vien atdeva krieviem savu stiprāko trumpi — diplomātiskās attieksmes kādu gan cenu tad Rietumvācija
VI n ē. Šī gada 20 septembrī, pēc 10 gadu nepārtrauktas padomju okupācijas, pēdējās Padomju Savienības^ karaspēka | vienības: atstāja neitrālās Austrijas territoriju. 20. septembra vakarā Bādenē savu darbību izbeidza padomju okupācijas armijas galvenā mītne, šķērsojot Austrijas Ungārijas robežu. Stundu pēc pēdējo krievu kaŗa^ vīru aizbraukšanas, Bādenē un visās apkārtējās Austrijas pilsētiņās sāka skanēt baznīcu zvani un tika uzvilkti nacionālie karogi. Tie aust. riesi, kuri okupācijas laiku bija spiesti pavadīt krievu joslā, varēja atmosties no sava 10 gadu murga nn atviegloti uzelpot. Krievi vēl joprojām būs turpat tuvumā — Un-bet a'Jstrila- beidzot Ir bn.
būs gatava maksāt padomju Savienībai par solījumu atbalstīt Vācijas apvienošanu]
Pirmajam prieka vilnim norimstot, vāciešus tagad sāk mākt šaubas. Bulgāņins gan solīja gūstek- ■ ņus atbrīvot, bet kas gan nepazīst komunistu solījumus? Bez tam paceļas arī kāda cita problēma:, cik būs tādu vābiešu, kas pēc desmit un vairāk gadu ilgas gūstniecības : atgriezīsies mājās? Desmit tūkstoši? Krievi saka, ka viņiem vairāk neesot. Bulgāņins šo skaitli pat precizēja vēl tālāk un paziņoja, ka Padomju Savienības gūstā atrodas tikai 9.626 "kara noziedznieki. Un citi gūstekņi? Par tādiem krievi vispār nekad nav dzirdējuši. Ādenauers pieprasīja 100.000 vāciešu at^ brīvošanu. „Labi," atbildēja Bulgāņins, «paziņojiet mums tikai viņu vārdus un inēs paskatīsimies, vai tos nevar .sameklēt"