The LatviaE Newsipaper ioi Canada and U.SA
Pūblished Twlce WeeklF fiy the BangaTas Tanagl. ~ EditoriaB oiUI Bnsiness Offices: 123 Hnron St, Toroato, Oi-Mo, CaBad& Telephone I3M 8-0792. C&bl® Aēēress: L&t&mer&a* Edito? In U.S.JĻ — a. Zvē» fiiņfi, 90-16 Park lane S, Woodha^ SI9 Mc, U.S^ Tel VI 6-7667
AīrmomīiSD is secohb class haul
WBDNBSDAY, SEPTBMBER 28, 1955
mĒĒmtĒmmĒĒĒĒBmĒĒmsmiamBmmĒĒm
76./407. n-rs
TREŠDIEN, 1955. GADA 28. SEPTEMBRĪ
5. gads
Amerikā
Is5&āk divas reizes nedēlā trešdienās dienas. Izdevējs -j- apgāds Dansavas Vanagi »©« dj&ktori: ī. Vīksna, J. Vftols, A« OalEte. BedabcOai on kantoris: ĪSS Hnron St^ Toronto, OntaiSOf nada. Tel, — EM '8-0792. Telegrasamļi n&reis® — Latamerika. ASV iredakcļfa — Arnolds ZvēriPj 80-16 Park Lane S. Woodliaven 21, TeL VI 6-7667. Abonēianas inaksa ASV im Ka» aiada; par 1 mēss. $1.50; par Š Mēn, $4^; pu* (D
mēn. $8.50; par 1, gadu $16.00. Smdtefijnmii iifi&° sa: slndlnājnmn da}ā $1.40; Mstā ^.80 par B
colas telpa 1 slejfi '
PRET
Dr. Māsēns atkal ievēlēts par priekšsēdio Pārmaiņas latviešu delegācijā, — Baltiešu protests
Apspiesto Eiropas nācijtt asambleja, noslēgusi savu pirmā gada darbu, sanāca iiz otrās sesijas pimo sēdi 22= septembrī Ņujorkā. Pirmās sesijas darba ipārskatu sniedza ģeneŗālkomitejas priekšsēdis Dr. V. Māsēnsj_ paskaidrojot^ ka savā pirmajā pastāvēšanas §»dā asambleja izveidojusies ,par aktīvu, efektīvn un dzīvu starptautisku spēku, kas liek atskanēt apklusināto nāciju balsij daudz spēcīgāk visā pasaulē.
APSPIESTO NĀCIJU ASAMBLEJAS 2.
. Asambleja pieņēma Latvijas, Lietuvas uh Igaunijas delegāciju dek-larāciju^ ko iesniegs Apvienotām Nācijām. Betlarācijā izteikts ļpro-tests pret to, ka padomju delegācijā, kas ieradusies uz AN pilnsa. pulci, ietilpināti arī ķomūiīistu ielikteņi Baltijas valsiiš. līatvijasj Lietuvas un Igaunijas vārdā ir tiesīgi runāt vienīgi likumīgie diplomātiskie pārstāvji, kas dinās par savu Talstu neatkarības atgūlu.
Asambleja- apstiprināja anandātus atsevišķo tautu delegācijām jaunajā sastāvā. Katrai tautai ir 16 delegātu. Latviešu delegācijā ir pārmaiņas: aizgājis mons. E. ļStukels, R. DriļLis, A;. LīdacjS un A. Ūdris, bet no jauna uzņemti 0. Rancāns un A. Puķīte. Ārpus ASV dzīvojošo dē'legātu vārdi vēl nav ņosļķaid-
gātus, kurus izraudzīs LĀR Eiropas centrs. Vienu dele^tu dkifi IJNA Kanādā un vienu Latviešu apvienība Austrālijā. Delegāciju izraudzīja kopējās apspriedēs Latvijas sūtniecības, Komiteja Latvijas brīvībai Un AiLA, : ļ
Latviešu delegācijā tagad ir šādas personas: A. Bērziņš (ALAs pārstāvis), A. Bjodnieks (KLB), P. Eglītls (ev.-lut. baznīcas virsvalde) , A. Klīve (KLB), pkv. J. Ķul. lītis (ev.-lut. bazn.), B. Laimiņš (Univers. māc. spēfcu apv.), V. Mā-sēns (KLB), G. Meierovics (ALA), 0. Rancāns (ksitoļu), K. Valters, Jun. (Jaunatnes apv,),: A. Puķīte (DV), trīs delegāti no Eiropas, 1 no Kanādas un 1 no Austrālijas. Bez tam pie latviešu delegācijas darbojas šādi lietpratēji: P. Ramanis (jurid.jaāt.), Dr.: .1. Vo^lmārs (f.aim-nieci jaut.), A. Rumpeters,;A. Ozo-liņš un ,G. Stengrēvics (liberāļu pārstāvis):
Par asamblejas ģeneŗālkomitejas priekšsēdi visu tautu delegāti vienbalsīgi atkal ievēlēja latviešu dele-
gācijas vadītāju Dr. Vili Māsēriu, Par vicepriekšsēdi — līdzšinējo G. ■Dimltrovu (Bulgārija) un par; ģenerālsekretāru līdzšinējo B. Ķoste (Rumānijā). Ar gandarījuinu varam atzīmēt, ka visu apspiesto tautu pārstāvji par savu priekšsēdi arī turpmākam darbības gadam izraudzījuši mūsu ta,Utieti. V
Nākošā AEN ■ Asamblejas sēde notiks 28., 29. un 30. septembrī. Ši. nī sēdē ieradīsies arī delegāti no Eiropas. Kā latviešu delegāts no Eiropas piedalīsies sūtnis Parīzē 0. trrosvaids, kas otrdien ar lidmašīnu ieradās Ņujorkā.
STIPENDIJA UTVTĒŠU STUDENTEI
Studenšu korporāciju kopas Ņujorkā rīkotā tējas vakara atlikums bija domāts stipendijas piešķiršanai kādai latviešu studentei. 17» septembri Ņujorkas latviešu draudzes namā notika stipendijas pasniegšana. 800 dolp lielu stipendiju saņēma Imerijas meitene Velta Kalvijaka, kas studē medicīnu. Uzņēmumā no ķr.j kopas t/1 sekr. M, Bērziņiii, vicesemiore E, Saistere, stipendijas saņēmēja Imerijas meitene V. Kalvijaka, Imerijas t/1 audzinātājia Jo Bukātem kopas seņiore E. Mise
MOLOTOVS APV/ NĀCIJĀS
Padomju Savienības ārlfetn min|§trs Mdlotovs Apvienoto NācJJļi pilnsapulcē paskaidro, ka Padom u Savienība a/ vislielāko tizmā-™īik^ n.M«™„7„ p^j^j yaigtn piā us bruņošanās ierobežošanai mn
.pārraudzībai. 1 r
Ņ u j o rk ā. — Uzrunādams Ap. vienoto Nāciju pilnsapulci Ņujorkā, Pad., Savienības ārli.etu ministrs Molotovs aicināja klātesošos pieņemt kopīgu, rezolūciju prezidenta Eizenhauera priekšlikuma iedzīvināšanai, kas paredz militāro novietņu plānu apmaiņu Padomju Savienības un Sav. Valstu starpā, kā arī bruņošanās pārraudzību no gaisa. Eizenhauera priekšlikums, tāpat kā Padomju Savienbas bruņošanās kontroles plāns būtu nododami Apvienoto Nāciju atbruņošanās apakškomitejas tālākai apstrādāšanai. Padomju plānā paredzēta atbruņošanās sistēmas izveidošana, ar kuras palīdzību viena valsts jau laikus tiktu, informēta 'Pa.r otras agresīvajām .tieksmēm. Ar šādas sistēmas palīdzību, pēc Pad. Saiv. domām, varētu izvairīties no pārsteiguma uzbrukuma iespējas. Šīs sistēmas izveidošanu varētu panākt, ja novietotu novērotājus lielākās pilsētās, dzelzceļu mezglos
saspīlējuma, Apvienoto Nāciju pienākums būtu jau minētos atbruņošanās plānus un priekšlikumuSj kā arī tos, kufi vēl nāks, pieņemt par darbības galveno mērķi. Pēc Molo-tova ieskaitiem atbruņošanās plānu izstrādāšana un atbruņošanās pārraudzības līstenošana ir daudz lietderīgāks solis aukstā kara izbeigs šanai-.pasaulē, nekā militāru alianšu dibināšana. .
Apvienoto Kāciju pilnsapulcei uK atbruņošanās sarunām tun^noties. Interesanti i atzīmēt Savienoto Valstu atomenerģijas komisijas priekšsēža Strausa ziņojumu, ka Padomju Savienībā izdarits jauns a.toml>um. I)as sprādziens.
Līdz šim " vēl nav zināms, vai" krievi izmēģinājuši vienkāršu atombumbu vai arī ūdeņražbumbu. Par Padomju Savienības' atomsprā-dzienu sērijas sākumu ASV atomenerģijas komisija ziņoja jau ag- ^ rāk.
Tātad koeksistences laikmetā, ^
un lidlaukos, tādējādi uzraugot ka- platu muti runādami par atbmņō-ŗaspēkā kustību uri iespējamu ar- šanos un atomieroču aizliegumu.
mijas koncentrēšanu. Molotovs uzsvēra, ka pašreiz, kad pēc ženēvas konferences var atelpot no agrākā
darbos krievi rāda pavisam ko citu— turpina bruņoHiies un gatav® atombumībaso
REVOLOCUAS
-M'ŅEM ATĻAUJU.ATSTĀT-^ARGENTĪNU
Revolūcijā gāztais Arģen^nas prezidents Peronas saņēmis Jaunās valdības atļauju atstāt valsts robežas. Lūgumus Argentīnas atstāšanai iesnieguši ar^ vairāki agrākie Perona valdības minlstffi, kas pēe revolūcijas patvērušies dažādās siitniecl^^
}
B u © no s a i r e s ā. — Jaunā Aŗ ģentīnas pagaidu vžildība ziņo no Buenosairesas, ka agrākajam 'prezidentam Peronam izsniegta atļauja izbraukt no Argentīnas. Kopš savās atkāpšanās dienas Perons at-'rodas uz kādas Paragvajas lielga-ballaivas, kuru remontē Buenosai-resāK ostā. Sagaida, ķa Perons dosies trimdā uz Paragvaju. Vairāki Perona valdības ministri atraduši patvērumu dažās Dierividāmerikas valstu sūtniecībās Buenosairesā un tagad prasa pagaidu valdības atlau-jv.. netraucēti,atstāt Argentīnas robežas.'"
Kamēr BUenosāiresā pagaidu vai" dība prezidenta ģen. Lonardi vadībā cenšas nodibināt revolūcijas satricinātā valstī mieru un kārtību.
AUSTRĀLIJAS, JAUZBĻANI^ĒS UN SAV. VALSTU ĀRLIETU MI-
NISTRl'^ĀPSPRlE^
Kaut gan Ženēvas koJiferencē panāca saspōējuma mazināšanos, stā-Toklis pasanlē nav vēl tik tālu uzlabojies, ka Saŗ. Valstis, AņstrāJi-Ja un Jaunzēlatide Tarētu nzdrošL nāties samazināt apisard^u Klusā
V a š i ņ ģ t o n ā. — Nedēļas nogalē liz trīs stundu ilgām sarunām 'sanāca: Austrālijas āri. ' ministrs Kēsijs, Jaunzēlandes - Mekdonalds un Sav. Valstu Dailess, lai pār-runā,tu starptautisko stāvokli un koo]?ditiētu visu trīs valstu valdību ārpolitisko ņogtāju. Sarunās arlie. tu ministriem izdevās panākt vie-nošaiios visos jautājumos^. Apskatot militāro, saimniecisko un politisko stāvokli tālos Austrumos un Dieņvidaustrumāzijā, ārlietu inini-ātri nolēma, ķa Klusā okeāna apkārtnes aizsardzība turpināma tāpat kā līdz šim. Austrālijas un Jaunzēlandes iāriietu ministri apsveica prezidenta Eizenhauera panākumu ^enēvā, iztoiķdanii cerību, ka saspīlējums pasaule jopro-jāsn turpināsies samazināties. ' pašā laikā ārlietu ministri bija spiesti atzīt, ķa,vadoties ar faktiem m nepadodoties liekām illūzijām
līdzšinējie pasaules notikumi ne ar ko neliecina par tādu sasRĪlējuma samazināšanos^ kas attaisnotu aiz-eardzības samazināšanu Klusajā okeānā, ^iens no triju ārlietu ministru galvonajiem tematiem bija komunistu subversāvā polītika DIenvidaustruniāzijas valstīs, apdraudot šo valstu iekšējo drošību.
Austrālijas Un Jaunzēlandes ārlietu ministri apmeklēja Šav. Valstis sakarā ar Apvienoto Nāciju pilnsapulces desmito sēdi.
SAV. VAISTU
otrā lielākā Argentīnas pilsētā Ro-sario Perona piekritēji vēl joprojām turpina cīnīties. Nedēļas nogale vien Rosario cīņās peronistu un revolūcionā,ru riudāš ievainotas un nogalinātas vairāk kā 200 personu. Visā Argentīnas revolūcijas laikā nogalinātp skaiits, pārsniedz 4(M)0. Bez Ķosario. pilsētas, vietējā rakstura sacelšanās pret jauno pagaidu valdību uzliesmo arī vienā otrā citā provincē, kur fanatis-ki^ Perona piekritēji nevar samierināties ar prezidenta krišanu.
Pirmajās valdīšanas dienās ģen. Lonardi pagaidu valdība ir izrādījusies loti aktīva un tautā jau kļuvusi populāra, kā to rādīja ģen. Ļonardi sagaidīšanā BuenosaiTesā, pārsniedzot visus Perona laikā redzētos pūļa suminājumuš. • Uzņemdamies Argentīnas pagai^ du valdības prezidenta pienākumus; ģen. Lonardi paziņoja, ka Perona piekritēju piesātinātais Argentīnas Ķongiress ir atstādināts ,un ķa divas provinces, kas līdz šim nesa bijušā prezidenta un mirušās Ēvas vārdus, turpmāk atgūs savUs iepriekšējos nosaukumus. Visi politiskie cietumnieki tiks atbrīvoti. Pagaidu valdība nākamo 20 līdz 25 dienu laikā izstrādās plānus jaunām vispārējām vēlēšanām uni atkāra no stāvokļa valstī, tauta savas balsis par jauno patstāvīgo Argentīnas valdību varēs nodot nākamo 180--220 dienai laikā. Argentīnas pagaidu valdība ir jau paspējusi pieprasīt atzīšanu Vašingtonā, ūn sagaida, ka tuvākās dienās Sav Valstis oficiāli akceptēs pārmaiņas Argentīnas valdībā.
IEVIETorS SLIMNĪCĀ
D e n v er ā — 24. septembra agrā rfta sttindā Šm. Valstu prezidents ģen. Higemhmierš pārcieta vieglu sirdstriekas lēkmi. Prezidents nekavējoties m-gādāts slimnīcā, kur ārsti viņu Ievietojuši skābekļa teļ^ Spriežot pēc žetru sirdsslimību spe^ eiālistu izteicieniem, Eizenkait. era veselības stāvoklis ir apmierinošs, kaut gan briesmas vēl nav pāri. Slimībai turpinoties bez sarežģījumiem, ārsti sagaida, ka pilnīga prezidenta atveseu ļOšanās prasīs vismaz trīs mēnešus. Prezidenta slimības laikā viņa pienākumus izpildīs vi-cēprezidents Niksons.
SARKANĀS. KINAS TIRGUS KĀRDINA
Spriežot pēc ziņām, Saa pienāk im> Vašingtonas uukļokio, komū-nfstn Pna tuvāks ^siroto® pārējām vsMum līdzvēr1%ia
vietu pasaules tirgū. Rietumeiropā uii Japānā tirgotāji jau fa. gad skaita pejņu, kāda radīsies paveroties tirgiem komunistu Ŗīņā. Tažn ASV ir mazliet skeptisikākas nekā Eiropa un Āzija; Amerikāņi, kam ar ķīniešiem pēdējā laikā ir bijusi daudz lielāka saskare nekā eiropiešiem, pnas tirgus drudzi atzīst par mirāžu. Amerikāņi sagaida, ka šim tjrgnm paveroties^ komunistu Ŗīna Iegūs visu, ikas vien M nepieciešams, kamēr pārējās valstis paliks-.zaudētājas. .
V a s i n g t o n ā. — Sav. Valstu draugi un sabiedrotie visā pasaulē spiež ASV valdību atcelt tirdzni^e-CJibas aizliegumu ar komunistu Ķīnu. Līdz šim stratēģiski svarīgās preces komunistu Ķīnai oficiāli bija aizliegts pārdot. Londonā, Tokio un pārejās pasaules tirdzniecības pilsētās tirgotāji, sajuzdami bagātīgu peļņu darījumos ar Ķīnas komunistiem, jau berzē rokas. Baumas kilīst, ka ASV gatavojas pado-
FRANCiJAS ministuu prezidents FORg atsauc parlamenta aizsardzības komitejas priekšsēdi pjēru mon-
TĒLu no Misijas ziemeļafrikā.
Apvienoto Nāciju pilnsapulcē Savienoto Valstu ārlietu ministrs Dailess teioa runu, kurā viņš aicināja pasaules tautas nākošos 10 gadus pārvērst īstā ,,lņiera dekādē."
Padomju Savienībai Dalless ieteica atdot brīvību visiem saviem satelītiem, prasot Vācijas apvienošanu un aicinot komunistu Ķīnu atturēties no varas politikas.
Viņš arī pieprasīja pieņemt prez. Eizenliauera priekšlikumu par „vā. lejām dēbesīnii" lai varētu kontrp' lēt bruņotos spēkus.
Dailess paziņoja, ka 4 lielvalstis atbalstot Austrijas uzņemšanu Apvienotajās Nācijās, kā arī aicināja Izraēlu un arābu valstis atbildēt uz viņa priekšlikumu garantēt Pa-lestīnas robežas.
„Mēs 10. gadu esam dzīvojuši bez jauiia kara," teica Dailess, „kas ir liela laime, bet šis miera -periods nav nesis atvieglinājumu. Tas bija — ierobežota kara un bruņošanās laiks, kami jādara gals. ^tras lielvalstis žeaēvā par to izteicās,"
P a r ī z ē; — Baidīdamies no tālākiem sarežģījumiem Marokas pro-tektorātā, Francijas ministru prē-. zidents Fors atradis par prātīgāku atsaukt no Ziemelaifrikas Marokas reformu ienaidnieku Pjēru Moņtē-lu, Francijas parlamenta aizsardzības komitejas priekšsēdi, kurš pārbaudīja franču aizsardzības sistēmu Mardkā. Savas misijas laikā Montēls kūdīja sultānu Ben Arafu nepadoties Francijas valdības plāniem, kuros paredzētas politiskas reformas Marokā. Kā zināms, reformu pirmais solis ir Ben Arafas atcelšana, lai viņa vietā Stātos trīs vīru padome, kuras pienākumos būtu izraudzīt pirmo Marokas valdību; kaš savukārt uzsāktu sarunas ar Francijas valdību par lielāku pašnoteikšanās tiesību piešķiršanu Mārbkai. Mōntēla aģitāciju Ziemel-atrikā Parīzes politiķi uzskata par nopietnu^ faktoru valdībās plānu aizkavēšanai. Ben Arafu Marokā atbalsta : konservatīvie franču un arābu elementi, ^kas nacionālistu tend eņcēs saskatfļ sava stāvokļa apdraudējumu. ĶEJiUt gan Montēls rādījis sajukumu, ģen. de Latūrs tomēr ir nolēmis ķerties pie. Marokas reformu īstenošanas. Datums reformu sākumam gan nav vēl noteikts* •, :
Sakarā ar stāvokļa, neskaidrību Marokā, tikpat liela neskaidrība valda arī Parīzē, kur Fora kabine-
ta nākotne karājas ņiata galā. Francijas parlaments darbību uzsāk 4. oktobri. Ja līdz tam laikam ministru prezidents Fors nespēs at-aisnot savu Zieniejafrikas polītik^, Francija var rēķināties ar kartē; valdības krizi. It kā savas piekāpīgās Marokas polītikas dēl ministru prezidents Forš jau tagad ir «audējis dalu no labā spārna deputātu atbalsta. Sociāii&tu deputāti vien, kas Fora valdību atbalsta vie-aīgi Ziemela-friikas polītikas jautājumos, labā spārna deputātu zaudējumu nespēs aizstāt. Arī Fora centra partiju sabiedrotie, jo sevišķi populārie republikāņi, kļūst nepacietīgi sakarā ar valdības lēnīgo koloniālpolītiku, un draud ministru prezidentam atraut savu atbalstu.
Ģen. de Latūrs jau dažu nedēļu laikā paspējis radīt lielu neuzticību Marokas nacionālistu aprindās. Tie domā, ka viņš pat nemēģinās izdarīt valdības paredzētās reformas, jo ir konservatīvs, tāpat kā vairums vadošo franču militāristu. Jau tas vien, ka ģen de Latūrs, vēl līdz šim nav izšķīries, kad minētās reformas Marokā sākt ietfzī-vināt, norāda, kā viņš par šo lietu n&.v sajūsmināts. Atstādams re-forinu sākšanai izvēli ģen. de La-tūra rokās, ministru prezidents Fors viņa priekšā ir jau kapitulē, jis.
ties pārējo valstu spiedienam un atcelt: aizliegumu pārdot stratēģiski svarīgās preces Ķīnas komunistiem. Šo prečļļ tirdzniecību ar komunistu Ķīnu brīvā pasaules pārtrauca neilgi pēc Ķīnas iestāšanās Korejas karā. Sākumā likās, ka amerikāņiem tirdzniecības jautājumā būs-jāpidtāpjas sa^ni sabiedroto prieikšā, jo vajadzēja iegūt pēdējo atbalstu pilnsapulces balsošanā, lai komunistu Ķīnu atstātu ārpus Apvienotām Nācijām līdz nākamajam gadam. Tagad tas nu ir noticis. Komunistu Ķīna Apvienoto Nāciju pilnsapulcē tika izbalsota. Ja nu ASV tagad atbalstīs normālu tirdzniecisko darījumu atsākšanu ar komunistu ĶīnU/ tad, acīmredzot, tas interesē arī pašus amerikāņus. Pēc brīvās pasaules tirgotāju domām pašreizējos apstākļos tirdzniecības ierobežošanai ar komunistu Ķīnu nav ne. mazākā pamata, jo tā ar Rietumu pasauli kara stāvoklī neatrodoties. Gluži otrādi, ženēvā notiekot sarunas, kuru rezultātā, kaut gan arī pavisam lēni, mājās sāk pārrasties gadiem ilgi komunistu apcietinājumā turētie amerikāņi. Tirgotāju acīs tas ir pilnīgi pietie^ kams pierādījums komunistu Ķīnas miermīlīgajai nostājai. Arī Savienoto Valstu diplomātu starpā ir personas, kas tirdzniecību ar ko-■ mūnistu Ķīnu atzīst par pilnīgi nepieciešamu —par vienu no vissva-rīgākiem soļiem Sav. Valstu attiek: smju normālizēšanai ar Āziju.
Taču SaA. Valstu valdības nostāja tirdzniecības ierobežojumu atcelšanas Jautāiumā pagaidām vēl Ir no. gaidoša, varētu pat sacīt
Skeptiķi domā, ka angli un japāņi 'būs "dJriJi vīlušies' uzsākdami stratēģiski svarīgo materiālu, tirds-niecību ar komunistu Ķīnu, jo ko. mūnistiem nebūs ar ko samaksāt
Iemeslu šādām aizdomām ir loti daudz un tādēļ tirgoties kārajiem Rietumiem ASV iepriekš iesaika labi apdomāties, pirms spert izšķirīgo soli. '
Pašreiz komunistu Ķīnas tirdzniecība ir cieši saistīta ar padomju bloka valstīm. Pagājušā gadā Pad. Savienība un tās satelīti komunistu Ķīnai deva 80 proc. importa.
Pekingas sāpīgākais punkts ir tās smagā rūpnlecībi^^ kas jāpaceļ līdz tam līmenim, kui| ķīnieši var justies neatkadgf 10 pārējās pa, saules. Tādēļ komunistu Ŗīnai» Ieinteresēta tikai tādu materiālu un preču importā, kas vajadzīgi smagās riipni&cības celšanai.
Komunistu Ķīnas maksātspējas ir ārkārtīgi ierobežotas. Ārzemēs tai nav gandrīz nekādu kapitālu un eksportspējas samērā niecīgas. Pagājušā gadā I komunistu Ķīna eksportēja 1.750.000 tō sojas pupu un labības, apm. 250.000 to vairāk nekā iepriekšējos gados. Bet šāds elt-sports' nozīmē Ķīnas saimniecības galīgu noplicināšanu. Piemēram, pagājušā gadā, eksporta, plūdn m sausuma rezultātā plašas Ķīnai, provinces cieta badu, kamēr visai pārējai Ķīnai bija Jāsamierinās tikai ar visnepiecieŠamākām pārtikas devām. Ārkārtīgā pārtikas trūkuma rezultātā daudzās vietas izcē. 1ās nemieri ~ bada mūžīgais seko-
vl nogaidoša. Sav. Valstu valdības aprindās valda uzskats, ka tirdzniecībai atcelšana brīvās pasaules rokās ir spēcīgs trumpisj kuru drīkstēs izspēlēt tikai tad, kad pienāks īstais laiks. Tā, piemēram, attiecīgais laiks būtu pienācis, ja komunistu Ķīna dotu solījumu, ka nemēģinās iekarot Formozu. Sav Valstu vadības attuiii)ai ir arī vēl kāds cits iemeslSj protii amerikāņi baidās, ka tirdzniecības ierobežojumu atcelšana paātrinātu komunistu uzņemlsnu ApvienoHig. Nāci!-
Nav nekāds noslēpums, ka stratēģiski nesvarīgo preču laukā brīvās pasaules tirdzniecība ar komunistu Ķīnu sāk lēnām pieaugt. Ņemot Angliju kā vienu no vislabā-kiem piemēriem redzam, ka šogad Anglijas eksports uz komunistu Ķīna stāv apm. 25% augstāk nekā pagājušā gadā. Komunistu Ķīnas tirdzniecība ar Indiju ir tikpat kā divkāršojusies. Arī ar citām vai-! etīm jūtams neliels tirdzniecisko darījumu pieaugums. ■
Taču Sav. Valstu Sietpratēji do^ mā, ka stratēģiski svarigo preci tirdzniecības Ierobežojumu atcelšana, ko komunistu ?īria cenšas par nākt par. katru cenu, stāvokli ne-
mainīs. Pašreizējais Ŗīnas eksports atrodas zem Padomju Savienības papēža, bet Iekšējo saimniecību sašaurināt vēl vairāk, lai atbrivotm preces eksportanij ^niešl vienkārši nespēj. Un pie pašreizējā eksporta komunistu Ķīna novar at^ai-^